Konferencē meklē veidus antibiotiku lietošanas mazināšanai
Rīga, 22.nov., LETA. Šodien no plkst.9.30 Rīgas Stradiņa universitātē notiek konference “Kopā pret antimokrobiālo rezistenci”, kurā tiek prezentēts Latvijas Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāns “Viena veselība” 2019.-2023.gadam, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne.
Pēc viņas paustā, nepamatota antibiotiku lietošana ir viens no galvenajiem iemesliem mikroorganismu rezistencei, kas ir nozīmīga veselības aprūpes problēma. Antimikrobiālā rezistence rada riskus ne tikai sabiedrības veselībai, bet tā ir saistīta ar lielāku veselības aprūpes resursu patēriņu. Antimikrobiālai rezistencei ir ietekme uz veselības aprūpes budžetu un tautsaimniecību kopumā, jo pacientiem, kuriem ir rezistenta mikroorganisma izraisīta infekcija, ir mazākas iespējas izveseļoties, viņiem ir nepieciešami papildu izmeklējumi un ārstēšana, kā arī šādiem pacientiem ir ilgāks hospitalizācijas un darba nespējas laiks.
Kā liecina antibakteriālo līdzekļu patēriņa dati, Latvijā antibiotiku patēriņš cilvēku ārstēšanai ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Tāpec svarīgi šo pozīciju saglabāt vai panākt to, ka šis rādītājs samazinās vēl vairāk, vienlaicīgi panākot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.
Lai kopīgi runātu par aktuālākajiem jautājumiem, kas saistīti ar antimikrobiālās rezistences izplatību Latvijā un vienotos par kopēju un koordinētu rīcību situācijas uzlabošanai, kā arī apmainītos ar informāciju un zināšanām, VM un Zemkopības ministrija (ZM) ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas Reģionālā biroja atbalstu, rīko starptautisku starpsektoru konferenci “Kopā pret antimikrobiālo rezistenci”, kas veltīta Pasaules Antibiotiku informācijas nedēļai un Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plānam “Viena veselība” 2019.-2023. gadam.
Pie plāna izstrādes šobrīd strādā VM un ZM, un ā prioritārie uzdevumi ir pilnveidot antimikrobiālās rezistences un antibiotiku patēriņa datu kvalitāti un analīzi, veicināt piesardzīgu un atbildīgu antibakteriālo līdzekļu patēriņu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, uzlabot infekcijas slimību profilaksi un uzraudzību gan sabiedrības veselības, gan dzīvnieku veselības jomā, pilnveidot pētniecību antimikrobiālās rezistences jomā, kā arī veicināt speciālistu un sabiedrības izpratni par atbildīgu un piesardzīgu antibiotiku lietošanu.
Konferences norisē piedalīsies arī starptautiski atzīti pieredzējuši šīs jomas vadoši eksperti no PVO Eiropas reģionālā biroja, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas un citi, lai sniegtu labākās prakses piemērus un rekomendācijas Latvijai antimikrobiālās rezistences ierobežošanas politikas izstrādei. Vienlaicīgi konferencē ar savu pieredzi dalīsies arī Latvijas vadošie speciālisti gan no veselības, gan dzīvnieku veselības un vides aizsardzības jomām.
Konferences pirmais politikas līmeņa panelis, kurā eksperti runās par pasaules praksi, statistiku un ieteikumiem Latvijai no plkst.9.30 būs pieejams arī tiešraidē VM, ZM, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapās, kā arī “Facebook” kontos. No plkst.11 notiks tiešsaistes ekspertu diskusija “Ko “Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāns “Viena veselība” 2019.-2023. gadam” dos Latvijai?”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BB246EA9-5292-477D-86AA-97CDA9543029/
PVD ģenerāldirektors: Pārlieka antibiotiku lietošana būtiski apdraud cilvēku un dzīvnieku veselību
Rīga, 22.nov., LETA. Antimikrobiālā rezistence, kas rodas no pārlieku biežas antibiotiku lietošanas, ir būtisks cilvēku un dzīvnieku veselības apdraudējums, šodien konferencē “Kopā pret antimikrobiālo rezistenci” uzsvēra Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.
Pēc viņa paustā, “vienas veselības princips” ir zināms jau gadiem, un šis princips balstās idejā, ka cilvēku veselību nav iespējams nodrošināt bez dzīvnieku veselības nodrošināšanas.
Balodis uzsvēra, ka antimikrobiālā rezistence ir būtisks apdraudējums cilvēku un dzīvnieku veselībai, jo rezistentie mikroorganismi nepazīst robežas – tie pārvietojas gan starp valstīm, gan starp dažādiem dzīvajiem organismiem. Šī iemesla dēļ nepietiek, ka rezistences jautājumus risina tikai viena sabiedrības daļa vai viens sektors – lai cīnītos ar antimikrobiālo rezistenci, jāsadarbojas cilvēku un dzīvnieku veselības jomas pārstāvjiem, piebilda Balodis.
Viņš atzina, ka liels pasaules valstu izaicinājums ir samazināt antibiotiku lietošanu dzīvnieku veselības nodrošināšanā. Balodis noradīja, ka veseliem dzīvniekiem nav nepieciešamas antibiotikas, tāpēc svarīgi domāt par sabalansētu, pilnvērtīgu pārtiku, higiēnas prasību ievērošanu, dzīvnieku aizsargāšanu no slimībām, kā arī svarīgi uzraudzīt un kontrolēt biodrošības pasākumu īstenošanu.
Pēc Baloža paustā, Latvija dzīvnieku veselības nodrošināšanā antibiotiku lietošana neesot plaši izplatīta, tomēr, lai vēl vairāk samazinātu to izmantošanu un secīgi arī antimikrobiālo rezistenci, jāveicina atbildīgas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas principu ievērošana. Šajā jautājumā izglītībai ir ļoti liela nozīmē, tāpēc svarīgi gan zinoši ārsti un lauksaimnieki, gan arī patērētāji, uzskata Balodis.
Viņš uzsvēra, ka profilakse ir labāka par ārstēšanu, tāpēc, lai sabiedrība iegaumētu svarīgākos principus, nepieciešams par tiem nepārtraukti atgādināt.
Arī Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Daina Mūrmane-Umbraško uzsvēra, ka antimikrobiālā rezistence ir ne tikai nozīmīgs veselības aprūpes, bet arī pārtikas un veterinārās jomas jautājums. Šī iemesla dēļ viņa atzinīgi vērtē VM un Zemkopības ministrijas (ZM) sadarbību kopīgu risinājumu meklēšanā.
Mūrmane-Umbraško skaidroja, ka pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados antibiotikas bija nozīmīgs līdzeklis, kas glābis neskaitāmu cilvēku dzīvības, tomēr reizēm, atzinīgi vērtējot labo, tiek aizmirsts par negatīvo pusi. Antibiotiku nepārdomāta lietošana rada antimikrobiālo rezistenci, kuras dēļ Eiropā ik gadu mirst apmēram 33 000 cilvēku, turklāt 75% šo gadījumu ir saistīti ar veselības aprūpi.
VM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja norādīja, ka antibiotiku lietošanas samazināšana neprasa nozīmīgus finansiālus ieguldījumus, bet prasa plašu diskusiju par tādu profilakses pasākumu kā biežas roku mazgāšanas un gripas vakcinācijas veicināšanu.
Mūrmane-Umbraško uzsvēra, ka antimikrobiālā rezistence rada lielas papildu izmaksas veselības aprūpes sistēmai, kā ar nepatīkamu iznākumu pacientiem.
Pēc VM pārstāve paustā, tā kā Latvija nav starp līderiem antibiotiku lietošanā, kas ir labs rādītājs, ministrijas mērķis ir situāciju saglabāt līdzīgu vai pat samazināt antibiotiku lietošanas apmērus. Vienlaikus šīs problēmas risināšanā ir svarīgi iesaistīt vismaz divas nozares – veselības, kā arī pārtikas un veterināro jomu -, kuras jau tagad sekmīgi strādā kopā.
Kā ziņots, lai kopīgi runātu par aktuālākajiem jautājumiem, kas saistīti ar antimikrobiālās rezistences izplatību Latvijā un vienotos par kopēju un koordinētu rīcību situācijas uzlabošanai, kā arī apmainītos ar informāciju un zināšanām, VM un ZM ar Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālā biroja atbalstu, rīko starptautisku starpsektoru konferenci “Kopā pret antimikrobiālo rezistenci”, kas veltīta Pasaules Antibiotiku informācijas nedēļai un Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plānam “Viena veselība” 2019.-2023. gadam.
Konferences mērķis ir veicināt vienotu izpratni, veidot dialogu un stiprināt starpsektoru sadarbību cīņā pret antimikrobiālo rezistenci, ņemot vērā līdzšinējo Latvijas un starptautisko pieredzi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A296A15C-5B7A-4EED-8EA4-ABB4BE0A3FE0/
Antibiotiku rezistences aktualitāte pieaug ārstu un ražotāju vidū
Baktēriju noturīgums pret antibiotikām jeb rezistence ir pieaugoša problēma globāli, kā arī Latvijā. Nielsen veiktās aptaujas* dati rāda, ka 65% Eiropas iedzīvotāju izvairās lietot dzīvnieku izcelsmes produktus, kam konstatēta antibiotiku vai hormonu klātbūtne, kas norāda uz problēmas aktualitāti. Antibiotiku lietošanas ierobežošanas aktualitāte skar gan lopkopības produkcijas ražošanu, gan arī sabiedrības veselības jomu.
Pārmērīgas un nepārdomātas antibiotiku lietošanas dēļ attīstās antimikrobiālā rezistence – mikroorganismu noturīgums jeb rezistence pret antibiotikām, kas būtiski apgrūtina cīņu ar infekcijas slimībām gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Antibakteriālā rezistence, ko izraisa antibiotiku izmantošana cilvēku un dzīvnieku ārstēšanā, kļūst par arvien lielāku un aktuālāku problēmu pasaulē un Latvijā. Tā tiek aktualizēta novembrī, kad noris Eiropas Antibiotiku informācijas nedēļa, kā arī Rīgā 22. novembrī notiek konference “Kopā pret antimikrobiālo rezistenci”. Problēmai pievērš uzmanību gan ārsti, gan ražotāji, īpaši tie, kas saistīti ar lopkopības dzīvnieku audzēšanu, gan arī sabiedrība.
“Rezistences problēma īpaši strauji Latvijā ir pieaugusi pēdējos gados. Pasaules Veselības organizācija izsaka brīdinājumu, ka 2050. gadā lielākā mirstība pasaulē būs saistīta tieši ar antimikrobiālo rezistenci. Slimnīcā jau tagad saskaramies ar gadījumiem, kuru cēlonis ir rezistenti mikrobi. Šo cilvēku dzīvību glābšanai nākas izmantot pēdējās iedarbīgās antibiotikas un līdz ar to ļoti aktuāls jautājums ir par saprātīgu to lietošanu kopumā. Liels antibiotiku patēriņš ir arī lopkopībā. Līdz ar to ir neviltots prieks, ka problēmu sāk apjaust un rīkoties šajā nozarē. Tas rada vienotības sajūtu cīņā par veselīgu nākotni,” skaidro Māris Liepiņš, Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, ārsts infektologs, hepatologs.
Nielsen veiktajā aptaujā* Eiropas iedzīvotājiem par izvairīšanos no sastāvdaļām pārtikā, kas kaitē veselībai, lielākais vairums – 65% respondentu atzinuši, ka atturas no antibiotiku vai hormonu klātbūtnes dzīvnieku produktos, šo vielu klātbūtnei pārtikā iedzīvotāji pievērš vairāk uzmanību kā mākslīgajiem konservantiem (61%). Savukārt vienāds skaits respondentu (60%) izvairās gan no mākslīgajiem garšas pastiprinātājiem, gan no mākslīgajām krāsvielām. Ģenētiski modificētu organismu klātbūtne pārtikas produktos uztrauc 59% respondentus.
“Mēs kā putnu gaļas un to produktu ražošanas līderi esam sekojuši līdzi tam, ka progresīvākie uzņēmumi pasaulē pievērš uzmanību tendencei antibiotiku lietošanas samazināšanā, kā arī tam, kā šis fakts ietekmē patērētāju izvēli. Pasaulē antibiotikas tiek plaši izmantotas gaļas dzīvnieku audzēšanā, tādēļ, lai sniegtu savu ieguldījumu, “Ķekava” ir veikusi rūpīgu problēmas izpēti un atradusi veidus, kā panākt, ka antibiotiku izmantošana nav nepieciešama. “Ķekava” iepriekšējā finanšu gadā vien ir ieguldījusi 1,33 miljonus eiro putnu apstākļu uzlabošanai, biodrošībai, tajā skaitā specializētu higiēnas procedūru ieviešanai un pilnveidošanai, putnu mītņu dezinfekcijas aprīkojuma iegādei un speciālo aizsargtērpu iegādei darbiniekiem. “Ķekavā” īpaši labvēlīga vide un apstākļi nodrošina veselīgus putnus. Šādi apstākļi savukārt veicinājuši to, ka vistu audzēšanā nav nepieciešams izmantot antibiotikas, jo vistas gluži vienkārši neslimo, tādēļ tās nav jāārstē,” stāsta Saulius Petkevičius, AS “Putnu fabrika Ķekava” valdes loceklis.
“Ķekava” ir pirmais putnu gaļas ražotājs Baltijā un viens no nedaudziem Eiropā, kurš ieviesis ražošanas modeli, kas ļauj izaudzēt putnus veselīgi, bez slimošanas, tādejādi izvairoties no antibiotiku lietošanas. To, ka putns nav ārstēts, pircējam apliecina marķējums “Audzēts bez antibiotikām”. Pēc ESVAC (Eiropas veterināro antimikrobiālo līdzekļu patēriņa uzraudzība) 2016. gadā publicētā apkopojuma antibiotiku patēriņš “Ķekavā” ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā un vienā līmenī ar tādiem kvalitātes līderiem kā Norvēģija, Islande un Zviedrija. Augstā labturība ir priekšnosacījums, kas ļauj uzņēmumam pasargāt putnus no saslimšanas un nodrošināt īpaši kvalitatīvu gaļu. Vidēji gadā 90% putnu “Ķekava” izaug bez saskares ar antibiotikām.
*Dati no Nielsen veiktās aptaujas “Domājam, ko ēdam?”, kas veikta 2017. gadā.
Par AS „Putnu fabrika Ķekava”?
AS „Putnu fabrika Ķekava” ir Latvijas vadošais putnu gaļas ražotājs ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi. Kā pilna ražošanas cikla uzņēmums AS „Putnu fabrika Ķekava” saražo vairāk nekā 65% no kopējā Latvijā ražotā putnu gaļas apjoma no pašu audzētiem cāļiem. Uzņēmumā strādā 1100 darbinieki.
AS “Putnu fabrika Ķekava” ir pirmais gaļas ražotājs Baltijā un viens no nedaudziem Eiropā, kurš ir ieviesis ražošanas modeli, kas ļauj izaudzēt putnus veselīgi, bez slimošanas, tādejādi izvairoties no antibiotiku lietošanas. To, ka putns nav ārstēts, pircējam apliecina marķējums “Audzēts bez antibiotikām”.
AS “Putnu fabrika Ķekava” ir pirmais gaļas ražotājs Baltijā, kas nodrošina eksportu Zviedrijas mazumtirdzniecības sektoram, kā arī HORECA segmentam. “Putnu fabrika Ķekava” ir nodrošinājusi Zviedrijas izvirzītos kvalitātes kritērijus, kas ir augstāki nekā nosaka Eiropas Savienības likumdošana.
“Ķekava” kopējais eksporta apjoms ir 48% no saražotās produkcijas. Eksports uz Zviedrija no kopējā eksportētā apgrozījuma veido 41%.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/E152F9CD-1A91-4BAA-B45F-838203D62A47/
Attēla avots: http://www.texasvox.org/tag/antibiotic-overuse/
