Asociācija: Latvijā atļautie maksimālie zāļu cenu piecenojumi un PVN veicina medikamentu dārdzību
Rīga, 12.nov., LETA. Latvijā atļautie maksimālie zāļu cenu piecenojumi zāļu lieltirgotājiem un aptiekām un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) veicinājis medikamentu dārdzību, aģentūrai LETA norādīja Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) izpilddirektors Valters Bolēvics.
Viņš uzsvēra, ka Latvijā normatīvajos aktos atļautie maksimālie zāļu piecenojumi, ko zāļu lieltirgotavas un aptiekas var noteikt ražotāja zāļu cenai, kā arī PVN, ir ievērojami augstāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Tādejādi valsts iedzīvotāji par zālēm aptiekā maksā būtiski vairāk nekā kaimiņvalstīs.
“Piemēram, par bezrecepšu zālēm, kam ražotājs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā noteicis vienādu cenu – 5,50 eiro, pircējs Latvijā aptiekā ar lieltirgotavas un aptiekas noteikto uzcenojumu samaksā 9,53 eiro. Tas ir par 20% vairāk nekā Igaunijā, kur šīs pašas zāles maksā 7,91 eiro un par 12% vairāk nekā Lietuvā, kur šo zāļu cena aptiekas plauktā ir 8,85 eiro,” stāstīja Bolēvics.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka cenu atšķirības vēl ievērojamākas ir recepšu zālēm, ko ietekmē Latvijā ievērojami augstākais PVN recepšu zālēm, kas ir 12%, kamēr Lietuvā – 5%. “Līdz ar to konkrētā piemēra recepšu zāles Latvijas aptiekā pircējam maksā jau teju par trešdaļu jeb 30% vairāk jeb 9,53 eiro, kamēr Lietuvā šo zāļu cena ir tikai 6,97 eiro,” teica SIFFA izpilddirektors.
Zāļu pieejamības uzlabošanai, SIFFA aicina Veselības ministriju pārskatīt zāļu lieltirgotavām un aptiekām atļauto maksimālo zāļu piecenojumu apmēru un to samazināt. Pēc viņa paustā, lai to ieviestu, normatīvajos aktos būtu jāparedz attiecīgas izmaiņas.
“Patērētājiem būtu svarīgi zināt, ka zāļu ražotāji ir tikai viens no ķēdes elementiem zāļu cenas veidošanā. Papildus tam medikamentu cenu nosaka arī zāļu vairumtirgotāju un aptieku uzcenojums, kā arī valstī noteiktā PVN likme – šo trīs faktoru ietekmi samazinot, arī Latvijā zāļu cenas varētu būtiski samazināt, līdzīgi kā tas ir Lietuvā un Igaunijā,” norādīja Bolēvics.
Viņš uzsvēra, ka zāļu ražotāji jau vairākkārt ir vērsuši uzmanību uz to, ka Latvijā noteiktā PVN likme recepšu zālēm, tai skaitā kompensējamiem medikamentiem, ir viena no augstākajām Eiropā – 12%. “Salīdzinoši, Zviedrijā, Lielbritānijā un Maltā PVN likme ir 0%, Francijā – 2,1%, Šveicē – 2,5%, Spānijā – 4%, Ungārijā un Horvātijā – 5%, Beļģijā un Grieķijā – 6%, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi 5% un 9%,” snorādīja SIFFA izpilddirektors.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka septembra beigās Saeimas Sociālo un darba lietu komisija aicināja Ministru kabinetu veidot darba grupu, lai vērtētu iespēju atcelt PVN kompensējamiem un recepšu medikamentiem.
SIFFA Latvijā darbojas jau vairāk nekā 20 gadus un apvieno 19 biedrus – zāļu ražotājus, kas vienlaikus veic pētījumus, investē medikamentu attīstībā un sadarbojas ar veselības aprūpes jomu. SIFFA ir atklāta, brīvprātīga sabiedriska organizācija, tās mērķis ir uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un efektīvu zāļu pieejamību, informēt par kvalitatīvu veselības aprūpi un sekmēt zāļu ražotāju darbību Latvijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F612B61C-65C9-43C5-B6AA-AFA84CEC21F2/
Latvijā atļautie maksimālie zāļu cenu piecenojumi un PVN ir augstākie Baltijā
Latvijā normatīvajos aktos atļautie maksimālie zāļu piecenojumi, ko zāļu lieltirgotavas un aptiekas var noteikt ražotāja zāļu cenai, kā arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN), ir ievērojami augstāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Tādejādi mūsu valsts iedzīvotāji par zālēm aptiekā maksā būtiski vairāk nekā mūsu kaimiņvalstīs, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) aprēķini.
Piemēram, par bezrecepšu zālēm, kam ražotājs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā noteicis vienādu cenu – EUR 5,50, pircējs Latvijā aptiekā ar lieltirgotavas un aptiekas noteikto uzcenojumu samaksā EUR 9,53. Tas ir par 20% vairāk nekā Igaunijā, kur šīs pašas zāles maksā EUR 7,91 un par 12% vairāk nekā Lietuvā, kur šo zāļu cena aptiekas plauktā ir EUR 8,85.
Cenu atšķirības vēl ievērojamākas ir recepšu zālēm, ko ietekmē Latvijā ievērojami augstākais PVN recepšu zālēm, kas mūsu valstī ir 12%, kamēr Lietuvā – tikai 5%. Līdz ar to konkrētā piemēra recepšu zāles Latvijas aptiekā pircējam maksā jau teju par trešdaļu jeb 30% vairāk jeb EUR 9,53, kamēr Lietuvā šo zāļu cena ir tikai EUR 6,97.
Minētās zāļu piecenojumu un PVN atšķirības attiecas arī uz kompensējamiem medikamentiem. Kā paredz Ministru kabineta noteikumi, lai medikamentu iekļautu un to uzturētu kompensējamo medikamentu sarakstā, zāļu ražotāja vai vairumtirdzniecības cena Latvijā nevar būt augstāka par cenu Lietuvā un Igaunijā, tātad aptiekas piecenojumi un PVN ietekmē arī šo medikamentu cenu gala patērētājam.
Zāļu cenu atšķirības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā (EUR)
Bezrecepšu zāles X Igaunija Lietuva Latvija
Zāļu ražotāja cena 5.50 5.50 5.50
Pārdošanas cena 7.91 8.85 9.53
Cenas starpība +0.94 +1.62
(12%) (20.5%)
Lai uzlabotu zāļu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, SIFFA aicina Veselības ministriju pārskatīt zāļu lieltirgotavām un aptiekām atļauto maksimālo zāļu piecenojumu apmēru un to samazināt. Lai to ieviestu, normatīvajos aktos būtu jāparedz attiecīgas izmaiņas, saka Valters Bolēvics, SIFFA izpilddirektors.
„Patērētājiem būtu svarīgi zināt, ka zāļu ražotāji ir tikai viens no ķēdes elementiem zāļu cenas veidošanā. Papildus tam medikamentu cenu nosaka arī zāļu vairumtirgotāju un aptieku uzcenojums, kā arī valstī noteiktā PVN likme – šo trīs faktoru ietekmi samazinot, arī Latvijā zāļu cenas varētu būtiski samazināt, līdzīgi kā tas ir Lietuvā un Igaunijā,” saka V.Bolēvics.
Jautājums par zāļu piecenojumiem vairākkārt ir skatīts arī Veselības ministrijas 2017.gada sākumā izveidotajā darba grupā par aptieku konkurences jautājumiem ar aptieku, lieltirgotavu un zāļu ražotāju piedalīšanos, taču pusotra gada laikā nekādas izmaiņas šajā jomā nav izdevies panākt, saka V.Bolēvics.
Zāļu ražotāji jau vairākkārt ir vērsuši uzmanību uz to, ka Latvijā noteiktā PVN likme recepšu zālēm, tai skaitā kompensējamiem medikamentiem, ir viena no augstākajām Eiropā – 12%. Salīdzinoši, Zviedrijā, Lielbritānijā un Maltā PVN likme ir 0%, Francijā – 2,1%, Šveicē – 2,5%, Spānijā – 4%, Ungārijā un Horvātijā – 5%, Beļģijā un Grieķijā – 6%, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi 5% un 9%.
Septembra beigās Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, uzklausot SIFFA ieteikumus, nolēma aicināt valdību vērtēt iespēju atcelt PVN kompensējamiem un recepšu medikamentiem, kas ievērojami atvieglotu zāļu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.
SIFFA sadarbībā ar Veselības ministriju ir atbalstījusi arī citus risinājumus zāļu cenu samazināšanai. Piemēram, šogad Latvijā ir ieviests zāļu cenu koridors kompensējamiem medikamentiem, kas paredz šogad un arī nākamajā gadā samazināt medikamentu cenas par vidēji 20%.
Uzziņai
Biedrība “Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija” Latvijā darbojas jau vairāk nekā 20 gadus un apvieno 19 biedrus – pasaulē vadošos uzņēmumus, kas ražo zāles, veic pētījumus, investē medikamentu attīstībā un sadarbojas ar veselības aprūpes jomu. SIFFA ir atklāta, brīvprātīga sabiedriska organizācija, tās mērķis ir uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un efektīvu zāļu pieejamību, informēt par kvalitatīvu veselības aprūpi un sekmēt zāļu ražotāju darbību Latvijā.
http://www.leta.lv/press_releases/1FA8D0E4-B789-4537-B03F-9A84A840C69F/
“Grindeks” vadītājs: Cerams, kādreiz Latvijā 80% no ārstu izrakstītajām recepšu zālēm kompensēs valsts
Rīga, 12.nov., LETA. Cerams, kādreiz Latvijā 80% no ārstu izrakstītajām recepšu zālēm kompensēs valsts, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas zāļu ražotāja “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.
Vērtējot pašreizējo zāļu kompensēšanas mehānismu Latvijā, viņš atzina, ka ar atbilstošu finansējumu tam nav ne vainas. “Savulaik Latvijas sistēma, kas tika balstīta uz diagnozēm un slimību smaguma pakāpēm, bija ļoti laba un uz pacientu interesēm orientēta. Taču tajā līdzīgi kā asinsrites sistēmā, ja asiņu ir par maz, tad sistēmā rodas problēmas. Vārdu sakot, visi zina, ka ar pieejamo finansējumu visu nevar nofinansēt, un tad sākas vārdu apmaiņa, ka vienas zāles ir par dārgu utt. Sistēmai nav ne vainas, bet tā ir pietiekami jāfinansē un atbilstoši jāuzrauga,” teica Bundulis.
Viņš uzsvēra, ka zāļu iekļaušana kompensējamā mehānismā tiek rūpīgi izvērtēta un, pieņemot katru jaunu lēmumu, ir jāsaprot, cik tas papildus maksās un jāpiešķir attiecīgi līdzekļi.
Vienlaikus Bundulis pauda cerību, ka ar laiku krietni pieaugs valsts kompensēto medikamentu īpatsvars. “Ceru, ka kādreiz sasniegsim līmeni, kad 80% no ārstu izrakstītajām recepšu zālēm kompensēs valsts. Daļu no tā varētu segt apdrošinātāji, daļu – pašvaldības saviem iedzīvotājiem. Tad slogs uz iedzīvotājiem nebūs liels,” teica “Grindeks” vadītājs un piebilda, ka šobrīd tie labākajā gadījumā varētu būt 50%.
Viņš arī atgādināja, ka ik pa laikam, tostarp Saeimas vēlēšanu kontekstā izskanējuši solījumi samazināt zāļu cenas. “Vienīgais reālais mehānisms, kā samazināt zāļu cenas, manuprāt, ir samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) zālēm, bet pret to noteikti iebilstu Finanšu ministrija, jo tai kaut kā ir jāpiepilda valsts budžets,” sacīja Bundulis.
Latvijā šobrīd ir noteikta 12% PVN likme recepšu zālēm, tostarp arī kompensējamiem medikamentiem. “Latvijā tas ir viens no augstākajiem. Ir valstis, kurās tas ir 5%, ir valstis, kur nodoklis atšķiras starp recepšu un bezrecepšu medikamentiem,” informēja “Grindeks” valdes priekšsēdētājs.
Tāpat viņš atzīmēja, ka zāļu cenas samazina arī ģenērisko medikamentu konkurence, taču, ja Eiropā visas valstis to ļoti atbalsta, tad Latvijā situācija atšķiras. “Pie mums tas atkal ir sarežģīts jautājums “Vai ģenēriskās zāles ir labas?”. Ja tās ir reģistrētas, tad, protams, ka tās ir labas – drošas, kvalitatīvas un efektīvas,” teica Bundulis.
“Grindeks” galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. “Grindeks” koncernu veido “Grindeks” un piecas tā meitassabiedrības – Latvijas “Kalceks” un “Namu apsaimniekošanas projekti”, Igaunijas “Tallinas farmācijas rūpnīca”, kā arī Krievijas “Grindeks Rus” un Slovākijas “HBM Pharma”. “Grindeks” akcijas kotē “Nasdaq Riga” oficiālajā sarakstā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C3A49338-4719-4111-9BA1-8B2A45557672/
Attēla un info avots: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/cenu-salidzinajums-latvija-popularas-bezrecepsu-zales-biezi-dargakas-neka-igaunija-un-lietuva.a249158/
Attēla un info avots: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/cenu-salidzinajums-latvija-popularas-bezrecepsu-zales-biezi-dargakas-neka-igaunija-un-lietuva.a249158/
