Latvijas valsts simtgadei – izstāde “Kur gūšu Latvijas spēku?” Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā
Latvijas valsts simtgadei veltīta izstāde “Kur gūšu Latvijas spēku?” (A.Brigadere) no 8. novembri būs skatāma Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Četru cilvēku likteņstāsti izstādē atklāj jaunās Latvijas valsts veidošanā un stiprināšanā būtiskās finanšu, kultūras, politikas, veselības un sociālās aprūpes jomas. Personības, kuru dzīves pēdas ved cauri izstādei ir: Ivande Kaija (1876-1942) – rakstniece, žurnāliste un sabiedriska darbiniece, Mērija Grīnberga (1881–1973) – latviešu tautas daiļamatniecības pētniece un popularizētāja, Klāra Kalniņa (1874–1964) – politiķe un sieviešu tiesību aizstāve, Marta Celmiņa (1880–1937) – žēlsirdīgā māsa un sabiedriskā darbiniece. Izstādē eksponētie dokumentālie muzeju, arhīva un privāto kolekciju materiāli, kinohroniku kadri, audioieraksti, fotogrāfijas un autentiski priekšmeti sniedz iespēju izzināt, sajust, vizualizēt, saprast Latvijas valsts veidošanas laika ritmu un realitāti.
Izstādes nosaukumā liktajam Annas Brigaderes dzejas rindas jautājumam, tam sekojošās atbildes apliecinājumu ekspozīcijas vēstījums rod Latvijas vēsturē, Latvijas cilvēkos: “Kur gūšu Latvijas spēku?/ Pats viņas spēks ja tiksi./ Kā celšu Latvijas ēku?/ Sirdi ja pamatā liksi”. Arī šodien darbojas šī pati formula.
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas Republika bija ilgi lolots sapnis, taču tas bija tikai sākums smagai cīņai, lai neatkarīgā valsts varētu pastāvēt un izdzīvot sarežģītajā militāri politiskajā situācijā.
Kā tas izdevās?! Zinot, ka jau Pirmā pasaules kara laikā bija notikusi rūpnīcu un fabriku evakuācija, kultūras vērtību izvešana, tūkstošiem bēgļu bija pametuši savas mājas, izpostītas bija neskaitāmas saimniecības. Latvijas valdība atradās neapskaužamā stāvoklī – tai nebija ne finanšu, ne reālas varas, tai trūka arī pieredzes valsts darbā. Iekšpolitiskās situācijas nenoteiktība, pārtikas trūkums, atgriezušos bēgļu un karā sakropļoto cilvēku nodrošināšana bija sarežģīti risināmi jautājumi. Turklāt brīvība vēl bija jānosargā Neatkarības kara cīņās. neatkarību apdraudēja vācu – krievu reakcionāru armijas uzbrukums. Lai aizstāvētu savu valsti un Rīgu, brīvprātīgajos pieteicās liels skaits cilvēku. Neskatoties uz bermontiešu artilērijas nodarīto postu, Rīga un neatkarīgā Latvijas valsts tika nosargāta.
Jautājot, kā izdevās izveidot un nosargāt neatkarīgo valsti, izstādes veidotāji atbildi rod Latvijas cilvēkos, viņu darbībā. Laikā, kad valstij bija visgrūtāk, sabiedrība mobilizējās. Atmiņās par Brīvības cīņu laiku Marta Celmiņa dalījās pārdomās: “Kas saista cilvēkus, kas toreiz kopā cīnījās, strādāja, cieta un juta prieku. Varbūt tas ir tas lielais kopā pārdzīvotais laiks, kad bija pazudusi sīkumība un mazais naids, kad cilvēki bija lieli un labi un kad visus vienoja sapnis par brīvu un skaistu Latviju”.
Izstādes “Kur gūšu Latvijas spēku?” autori ir Agita Ančupāne, Ingrīda Miklāva, Zane Krūmiņa, izstādes māksliniece – Antra Augustinoviča, multimediju realizācija – Vils Muhametšins. Izstādē izmantoti materiāli no Latvijas Kara muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, LU Akadēmiskās bibliotēkas, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja, Initas Dzelmes un Indras Lūkinas privātkolekcijām. Izstādi atbalsta LR Kultūras ministrija.
*Izstādes nosaukumā izmantots citāts no Annas Brigaderes dzejoļa “Varoņa sirds”.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/C6B83D6C-38F2-4B4B-BFCD-8BD7AE93CCC8/
Unikālā lieciniece – Viļa Rīdzenieka fotogrāfija “Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī”
Unikālā lieciniece – Viļa Rīdzenieka fotogrāfija “Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī” Latvijas simtgades svētku laikā apskatāma Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā
No 8. novembra līdz 2. decembrim leģendārā Latvijas valsts dibināšanas relikvija – Viļa Rīdzenieka lielformāta kolorētā fotogrāfija “Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī” eksponēta Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Fotogrāfa Viļa Rīdzenieka fiksētais kadrs ir vienīgā vizuālā liecība, kurā iemūžināts vēsturiskais Latvijas valsts tapšanas brīdis – Latvijas Republikas proklamēšanas pasākums tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī (toreizējā II Rīgas pilsētas teātrī). No fotogrāfijas, pāri notikumiem un laikiem, uz mums raugās cilvēki, kas izloloja un izveidoja Latvijas valsti.
Tikai reizi gadā – Latvijas valsts proklamēšanas svētku periodā, unikālā fotogrāfija, kas kļuvusi par Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas simbolu, tiek eksponēta apskatei, sniedzot iespēju to apskatīt ikvienam interesentam. Ikdienā Latvijas valsts dibināšanas relikvija tiek rūpīgi glabāta muzeja krājumā speciālā saudzēšanas režīmā. Lielformāta fotogrāfija un arī tās fotonegatīvs uz stikla plates tiek glabāts Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā.
Leģendāro lielformāta kolorēto fotoattēlu (119×158 cm) Vilis Rīdzenieks izgatavoja no fotonegatīva 1920. gadu sākumā. Meistars ar kolorētas retušas palīdzību izcēla galvenās personas un Latvijas sarkanbaltsarkano karogu, tā panākdams melnbaltā uzņēmuma izteiksmību. Fotogrāfija vairākus gadus ir greznojusi fotomeistara darbnīcas “KLIO” skatlogu Vaļņu ielā. Okupācijas periodā to, aizlīmētu ar papīru, slēpa Viļa Rīdzenieka ģimene. Un tikai pēc 49 gadiem, 1989. gadā, latviešu tautas trešās atmodas laikā, fotogrāfija atkal ieraudzīja dienas gaismu izstādē “Latvijas Laiks”. Fotogrāfa Gunāra Janaiša uzdrīkstēšanās un rīcība šo notikumu secībā bija izšķirīga, lai nenovērtējami vērtīgā Latvijas valsts vēstures liecība atkal taptu apskatāma, tiktu saudzēta un glabāta, nonākot visas tautas dārgumu krātuvē – muzejā. Fotogrāfa V.Rīdzenieka dzīvesbiedre Olga Rīdzeniece unikālo fotogrāfiju un tās negatīvu uzticēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam.
Aizgājušais laiks ir paturējis noslēpumā, kādēļ Vilis Rīdzenieks (1884.-1962.) bija vienīgais fotogrāfs, kas piedalījās Latvijas valsts pašnoteikšanās pasludināšanas pasākumā Rīgas pilsētas II teātrī, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī, kā arī to, kādu apstākļu sakritības dēļ pasākumā viņš veica tikai vienu fotofiksāciju, tādejādi radot šo vienīgo vizuālo liecību. Ir versijas, ir minējumi un ir – fotogrāfija – vienīgā vizuālā liecība.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Darba laiks Latvijas valsts svētku periodā:
16.11. – no 11:00 – 17:00;
17.11. – no 11:00 – 16:00;
18.11. – no 11:00 – 16:00 – Ģimenes dienas programma “Šodien – Latvijas valsts 100. dzimšanas diena”
Informācija: RVKM Komunikācijas darba nodaļā, tālr.: 67356676; 67356677.
www.rigamuz.lv; https://www.draugiem.lv/Rigas-muzejs/
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/DEC2C1D3-71B1-4BCE-AEAD-B382DA65EB5E/
