Gados vecāku cilvēku nodarbināšanai paredzēto ES finansējumu samazina vairāk nekā sešas reizes
Rīga, 5.nov., LETA. Valdība šodien vairāk nekā sešas reizes samazināja līdz gada beigām paredzēto finansējumu programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķim “Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību”.
Valdība šodien lēma no 3,293 miljoniem eiro uz 503 251 eiro samazināt līdz gada beigām sasniedzamo starpposma finanšu rādītāju.
Kā norāda grozījumu autore Labklājības ministrija (LM), LM kā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītā atbildīgā iestāde ir identificējusi risku, ka atsevišķi specifiskā atbalsta mērķi nesasniedz Ministru kabineta noteikumos noteiktās starpposma vērtības.
LM norāda, ka finanšu rādītājs tiek maksimāli pietuvināts projekta līdzšinējai un 2018.gada plānotajai finanšu plūsmai, ņemot vērā nobīdes projekta īstenošanas laika grafikā. Nobīdes ministrija skaidroja ar grūtībām personāla komplektēšanā un ilgāku par sākotnēji plānoto jaunas, komplicētas darbības – darba vides un cilvēkresursu potenciāla izvērtējums – ieviešanas nosacījumu, kā arī iepirkuma dokumentācijas izstrādi.
Pēc LM paustā, lai novērstu risku iespējamu finanšu disciplīnas sankciju piemērošanai Nodarbinātības valsts aģentūrai kā finansējuma saņēmējam, noteikumu projekts paredz noteikt līdz gada beigām sasniedzamo finanšu rādītāju 503 251 eiro apmērā, bet 2,790 miljonus eiro novirzīt tās pašas ES programmas mērķim “Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam”.
Vienlaikus LM kopumā neprognozē uzraudzības rādītāju, tostarp iznākuma, rezultātu, finanšu, neizpildi, turklāt šīs starpposma finanšu rādītāja izmaiņas neradot negatīvu ietekmi uz projekta sniegumu.
Tāpat LM iesniegusi arī vairākas tehniskas izmaiņas darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa “Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību” īstenošanas noteikumos, mainot to redakciju, precizējot dažādus nosacījumus un veicot citus tehniskus grozījumus.
Kā aģentūrai LETA skaidroja LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis, finansējums mainīts tikai attiecībā uz šo gadu, bet pārējais finansējums, kas netika izmantots šogad, tiks šim mērķim paredzēts 2019.un 2020.gadā. “Šogad finansējumam nebija pielietojuma, tāpēc šī gada budžetā mēs atteicāmies no šīs naudas, taču tā nepazūd un projektā tā saglabājas. Tīri budžetiski un matemātiski tāda nauda neizlietojas, tāpēc arī tā atdota atpakaļ citiem mērķiem,” uzsvēra Lipskis
Viņš atzina, ka šogad bija paredzēts iztērēt vairāk finansējuma, proti, prognozes bija pozitīvākas, jo bija paredzēts šogad veikt lielu iepirkumu un darba devēju atlasi, tāpat bija jāizstrādā virkni pasākumu. Lielā summa bija domāta uzņēmumiem, tostarp darba vides izvērtējumiem un pielāgojumiem, kā arī darbinieku mācībām, piebilda Lipskis.
Pēc departamenta direktora paustā, projekts paliek pilnā apmērā, bet visas “labās lietas” pārbīdās uz nākamo un 2020.gadu saistībā ar aizkavēšanos iepirkumā un darba devēju atlases kritēriju izstrādē.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F26E72F0-2100-4031-9833-0BD3898699F6/
Pensionāri 13.Saeimas partijām prasa skaidrot, kā tās nodrošinās senioru dzīves līmeņa paaugstināšanu
Rīga, 5.nov., LETA. Latvijas Pensionāru federācija (LPF) 13.Saeimā ievēlētajām partijām lūgusi sniegt atbildes uz jautājumiem par senioru dzīves līmeņa paaugstināšanu turpmākajos četros gados, aģentūru LETA informēja federācijas priekšsēdētājs, 12.Saeimas deputāts Andris Siliņš (ZZS).
Partijām līdz 10.novembrim jāatbild uz tādiem jautājumiem kā, vai tās, sastādot darbības plānu parlamentā un veidojot 2019.gada un sekojošo trīs gadu valsts budžetu, kā prioritāti atbalstīs pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanu un nabadzības riska likvidēšanu vecākās paaudzes iedzīvotāju vidū, kā arī pensionāru jautājumu apakškomisijas izveidi.
Tāpat LPF jautā, vai partijas ir gatavas noslēgt saprašanās memorandu ar federāciju, paredzot nodrošināt katram pensionāram ienākumus vismaz nabadzības riska līmenī.
Pensionārus arī interesē, vai partijas ir gatavas atbalstīt vienādu bāzes kritēriju noteikšanu likumdošanā sociālās palīdzības saņemšanai maznodrošinātajiem pensionāriem neatkarīgi no viņu deklarētās dzīves vietas, kā arī pensionāra iztikas groza izstrādi tuvākā gada laikā un tā piemērošanu pensiju jautājumu risināšanai un sociālās palīdzības sniegšanai.
Vienlaikus LPF interesē, vai partijas ir gatavas atbalstīt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību pensionāriem, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā pensionāru ienākumu minimuma noteikšanu nabadzības riska līmenī 2019.gadā, bet sākot ar 2020.gadu – minimālās algas līmenī, kā arī citus pensionāriem nozīmīgus jautājumus.
Saņemtās atbildes tiks apspriestas Latvijas pensionāru sapulcē 25.novembrī Rīgas nacionālajā sporta manēžā. Pasākumā piedalīsies pārstāvji no LPF 125 dalīborganizācijām, un uz sapulci aicinātas visas 13.Saeimā ievēlētās partijas.
Federācijas vadītājs Siliņš ir 12.Saeimas deputāts, tomēr 13.Saeimas vēlēšanās nekandidēja. Deputāts nav nevienas partijas biedrs. 12.Saeimā gan viņš tika ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības saraksta.
Siliņš aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka vairāk nekā desmit gadus pēc pensijas vecuma sasniegšanas nolēmis “beidzot sākt atpūsties”. Siliņš norādīja, ka turpinās ieņemt LPF vadītāja amatu līdz brīdim, kamēr šajā amatā tiks ievēlēts kāds cits.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7F8AA0BE-2B2D-4C40-8D66-DBADB470118E/
