Reizniece-Ozola izstājusies no Lemberga vadītās partijas “Latvijai un Ventspilij”
Rīga, 3.nov., LETA. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzrakstījusi iesniegumu par izstāšanos no Ventspils mēra Aivara Lemberga vadītās partijas “Latvijai un Ventspilij”, aģentūrai LETA apstiprināja ministres padomnieks Arno Pjatkins.
Tuvākajā laikā ministre nodošot iesniegumu par iestāšanos Latvijas Zemnieku savienībā (LZS).
Oktobra sākumā tapa zināms, ka Reizniece-Ozola plāno pievienoties partiju apvienībā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ietilpstošajai LZS.
Reizniece-Ozola iepriekš aģentūrai LETA atzina, ka LZS ir politiķes pārliecībai tuvākā partija, turklāt tā ir ar bagātu vēsturi un plašu pārstāvniecību. Politiķe saskata iespēju šo partiju pārveidot par modernu un dinamisku politisko spēku.
Vaicāta, vai Reizniece-Ozola ar laiku varētu kļūt par LZS vadītāju, viņa atzina, ka šis jautājums patlaban nav aktuāls, jo esošais partijas vadītājs Augusts Brigmanis ir saņēmis mandātu turpināt vadīt LZS. “Šajos pārmaiņu laikos ir svarīgi, ka partiju vada pieredzējis vadītājs,” piebilda politiķe.
Tāpat Reizniece-Ozola pauda pārliecību, ka ZZS ietilpstošajām partijām arī turpmāk ir jāturas kopā un kopīgiem spēkiem jācenšas mainīt partiju apvienības tēlu, kā arī ir jāvienojas par jauniem darbiem.
Vaicāts par Reiznieces-Ozolas iespējām vadīt LZS, ņemot vērā, ka statūti paredz, ka uz partijas priekšsēdētāja amatu var kandidēt biedri, kuri politiskajā spēkā ir vismaz divus gadus, Brigmanis iepriekš žurnālistiem norādīja, ka šajā kontekstā nav aktuāls jautājums par partijas vadīšanu. Taujāts par iespēju mainīt partijas iekšējos noteikumus, politiķis pauda, ka nav gaidāma statūtu maiņa. Balsojums par LZS priekšsēdētāju gaidāms nākamgad.
Lai politiķe iestātos LZS, no procedūras puses pirmais solis būtu izstāšanās no partijas “Latvijai un Ventspilij”, kur viņa ieņem valdes locekles amatu. Tad Reizniecei-Ozolai jāiestājas kādā no LZS nodaļām, par ko lemj partijas attiecīgā struktūrvienība. Pēc tam šis lēmums jāapstiprina LZS valdei.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/EBDA536A-7035-4D96-A2DB-50FB41672164/
Aptauja: Jaunākie partiju reitingi līdzīgi balsojumam vēlēšanās; krīt ZZS popularitāte
Rīga, 2.nov., LETA. Uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām veiktajā aptaujā partiju reitingi ir saglabājušies līdzīgi balsojumam vēlēšanās, bet turpina samazināties Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) popularitāte, atsaucoties uz pētījumu centra SKDS oktobra vidū veikto aptauju, vēsta Latvijas Televīzija.
Lielākais atbalsts aizvien būtu partijai “Saskaņa” – 19,2%. Pēc vēlēšanām partijas reitings ir pieaudzis par diviem procentpunktiem. Tālāk seko seko “KPV LV” – 11,5% – un Jaunā konservatīvā partija (JKP) – 10,1%. Septembrī reitingi liecināja, ka par “KPV LV” savu balsi gatavi atdot 6,2% vēlētāju, par JKP – 5,2%. Līdzīga situācija ir arī apvienībai “Attīstībai/Par!”, kas iekļuvusi 13.Saeimā. Oktobrī par apvienību balsotu 8,9% vēlētāju, savukārt septembrī partijas reitings bija 5%.
Tālāk reitingos seko apvienība “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), par kuru oktobrī esot bijuši gatavi balsot 8,4% aptaujāto, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – 5,4%, “Jaunā Vienotība” – 4,4%, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) – 4,2%, “Progresīvie” – 1,7%, un Latvijas Krievu savienība – 1,4%.
Salīdzinoši septembrī VL-TB/LNNK reitings bija 6,9%, ZZS – 9,4%, “Jaunās Vienotības” – 3,8%, LRA – 2,2%, Latvijas Krievu savienības – 1,7%, bet “Progresīvo” – 1,2%.
Aptaujā pēc vēlēšanām būtiski sarucis neizlēmušo skaits – no 25,5% pirms vēlēšanām līdz 12,6% pēc tām.
Ja neizlēmušo balsis sadalītos tieši proporcionāli savu izvēli izdarījušajiem, Saeimā iekļūtu astoņas partijas, un līdztekus tām, kas ievēlētas 13.Saeimā, iesprauktos arī LRA.
Vēlēšanās oktobrī par “Saskaņu” nobalsoja 19,8% vēlētāju, “KPV LV” – 14,25%, JKP – 13,59%, “Attīstībai/Par!” – 12,04%, VL-TB/LNNK – 11,01%, ZZS – 9,91% un par “Jauno Vienotību” – 6,69%. LRA palika netālu aiz 5% barjeras.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D929AFAC-31C4-4BC4-B466-C934338C658F/
