Tiesībsargs: Juridiskā ietvara paredzēšana dažādu ģimeņu formu atzīšanai ir iespējama bez partnerattiecību institūta ieviešanas

Rīga, 2.nov., LETA. Vienotu izpratni par Satversmē iekļauto ģimenes jēdzienu un juridisko ietvaru dažādu ģimenes formu atzīšanai ir iespējams izveidot arī bez partnerattiecību institūta ieviešanas, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja tiesībsargs Juris Jansons.
Jautāts, vai viņa šonedēļ paustais ierosinājums paredz, ka valstij būtu jāievieš ik pa laikam plaši apspriestais partnerattiecību institūts, Jansons atbildēja noliedzoši. “Es domāju, ka nē. Tas ir diezgan sens stāsts par partnerattiecību institūtu, bet es izvairītos konkrēti piemeklēt kādu jēdzienu vai nosaukumu. Manuprāt, “ģimene” – tas jau ir gana skaidri pateikts, Satversmē tas ir ierakstīts, atliek vien izdarīt nepieciešamos grozījumus vairākos normatīvajos aktos, lai ir zināma konsekvence,” skaidroja Jansons.
Uz jautājumu, vai tādā gadījumā par ģimeni varētu tikt uzskatīti arī kopā dzīvojoši viendzimuma pāri, tiesībsargs sliecās atbildēt apstiprinoši. Pēc viņa teiktā, tas, visticamāk, skars arī ģimenes, kuras izveidojuši viendzimuma pāri, tomēr uz to būtu jāraugās plašāk. “Ja Latvija ir apņēmusies ievērot arī dažādus starptautisko tiesību aktus (..), tad valstij ir jāizdara savs pozitīvais pienākums un tas [šajos aktos ietverto tiesību normu pārņemšana] ir jāregulē,” uzsvēra Jansons.
LETA jau ziņoja, ka tiesībsargs šonedēļ nāca klajā ar aicinājumu veidot vienotu izpratni par Satversmē iekļauto ģimenes jēdzienu un aizsardzību un valstī paredzēt juridisku ietvaru dažādu ģimenes formu atzīšanai.
Kā aģentūrai LETA norādīja Jansons, 21.gadsimta ģimene vairs nebalstās tikai uz seksuālām vai asinsradnieciskām saitēm, bet gan uz to, kā cilvēki izvēlas veidot kopdzīvi. Laulība nav vienīgā ģimenes forma, uzsvēra Jansons, aicinot veidot vienotu izpratni par Satversmē iekļauto ģimenes jēdzienu un aizsardzību un valstī paredzēt juridisku ietvaru dažādu ģimenes formu atzīšanai.
“Mūsdienu ģimene ir sociāla un ekonomiska vienība, kur seksualitātes vai dzimuma aspektam nebūt vairs nav dominējošā loma. Un valstij būtu jārespektē un jāizveido juridisks ietvars, lai aizsargātu gan tās ģimenes, kuru pamatā ir laulība, gan tās, kurās cilvēki izvēlas kopdzīvi ekonomisku, sociālu vai seksuālu attiecību dēļ bez laulības saitēm,” mudināja Jansons.
Tiesībsargs atgādināja, ka Satversmes 110.pants nosaka, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Līdz ar to Satversme jau tagad nošķir laulību no ģimenes visplašākajā izpratnē.
Tiesībsarga aicinājums izveidot juridisku ietvaru dažādām ģimenes formām vērsts uz objektīvās realitātes respektēšanu un juridiska ietvara sakārtošanu, kas pozitīvi ietekmētu daudzus Latvijas iedzīvotājus. “Un [tas] nekādā veidā nav vērsts uz Satversmē nostiprināto laulības – savienības starp vīrieti un sievieti – institūta noniecināšanu,” paskaidroja Jansons.
“Uzskatu, ka ir pienācis laiks, lai politiķi respektētu faktu, ka ievērojama sabiedrības daļa izjūt vajadzību sakārtot ģimenes jēdzienu valstiskā līmenī. Es aicinu skatīties plašāk – tas nav tikai viendzimuma pāru jautājums, tas skar ievērojamu daļu sabiedrības. Latvijas realitāte ir tāda, ka vairāk nekā puse bērnu dzimst ģimenēs, kurās vecāki nav laulāti. Nav mazums situāciju, kur cilvēki izvēlas veidot ģimeni, ja gribat, saucat to par mājsaimniecību, jo tā ir ekonomiski izdevīgāk. Piemēram, pie manis uz konsultāciju reiz atnāca divas kundzes, kuras, lai nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi, dzīvoja kopā dzīvoklī, kas piederēja vienai, bet iztika no līdzekļiem, kas iegūti no otras kundzes mājokļa pārdošanas. Un šādu vai līdzīgu piemēru nav maz,” stāstīja Jansons.
Viņaprāt, kā viens ģimenes juridiskā ietvara risinājums iespējams notariāli nostiprināts akts ar publisku paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, ka šie divi cilvēki sevi ir identificējuši kā ģimeni.
Pašlaik vairākos normatīvajos aktos ir nostiprināts plašāks “ģimenes” institūts, taču jēdziena saturs mēdz būt atšķirīgs. Tiesībsargs jau 2012.gadā nosūtīja valdībai un Saeimai ieteikumus par nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos, kas risinātu jautājumus par termina “ģimene” izpratni dažādās jomās, piemēram, sociālo tiesību jomā, saistībā ar procesuālajām normām – tiesībām neliecināt u.c. Tomēr ieteiktie grozījumi ir palikuši bez izskatīšanas.
Arī Augstākās tiesas Senāts 2012. gada spriedumā ir norādījis, ka ir nepieciešama likumdevēja nepārprotama izšķiršanās par jautājumu, vai tiesiski ir atzīstamas partnerattiecības, citiem vārdiem sakot, vai divu personu faktiskai kopdzīvei ir tādas pašas tiesiskās sekas, kādas ir, noslēdzot laulību.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/E8610B35-9C44-4D79-A06A-3BB50EC42E67/