Darba sludinājumos būs jānorāda arī potenciālā alga
Rīga, 1.nov., LETA. Darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda, to paredz izmaiņas Darba likumā, kas šodien galīgajā lasījumā pieņemtas Saeima.
Potenciālā bruto darba alga būs jānorāda mēneša vai gada griezumā, vai arī kā stundas tarifa likme.
Darba likuma izmaiņas paredz arī virkni citu izmaiņu, par kurām vienojušies sociālie partneri – darba devēju un darba ņēmēju intereses pārstāvošas organizācijas.
Likumā pārskatīts regulējumu attiecībā uz darba līguma uzteikšanu arodbiedrības biedram. Tas papildināts ar nosacījumu, ka arodbiedrības piekrišana uzteikumam nav nepieciešama, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ vai arī ilgāku laiku neveic darbu pārejošas darba nespējas dēļ. Šādā gadījumā darba devējam arodbiedrība būs iepriekš jābrīdina un jākonsultējas ar to. Tāpat īpaša aizsardzība darba uzteikuma gadījumā būs tikai tiem darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības biedri ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas.
Mainīts arī atlaišanas pabalsta izmaksāšanas regulējums gadījumā, ja darbinieks uzsaka darba līgumu, pamatojot to ar svarīgu iemeslu uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, kas neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. Darba devējam būs pienākums izmaksāt atlaišanas pabalstu tad, ja viņš piekrīt, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs. Savukārt, ja starp pusēm būs strīds par uzteikuma pamatu, tad darbiniekam būs tiesības viena mēneša laikā celt prasību tiesā par atlaišanas pabalsta piedziņu.
Izmaiņas veiktas arī attiecībā uz piezīmes un rājiena izteikšanas un apstrīdēšanas kārtību. Lai veicinātu tiesisko noteiktību, Darba likuma grozījumi paredz, ka gadījumā, ja pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs neatceļ piezīmi vai rājienu, tad darbiniekam ir tiesības mēneša laikā celt prasību tiesā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E5A89802-5D38-4B33-8B70-EA01F3A73870/
Darbiniekiem nevarēs prasīt svešvalodas zināšanas, ja tās lietošana neietilpst pienākumos
Rīga, 1.nov., LETA. Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Darba likuma grozījumus, nosakot, ka darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka svešvalodas prasmes, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos.
Deputāti, atbalstot Saeimas Juridiskā biroja ierosinājumus, izslēguši liegumu pieprasīt svešvalodas zināšanas no likuma panta par atšķirīgas attieksmes aizliegumu. Tomēr šāda norma iekļauta pantā par darba devēja rīkojumu saturu un robežām.
Iepriekš bija iecerēts noteikt, ka darba devējam aizliegts pieprasīt tādu valodu prasmi, kuras nav Eiropas Savienības oficiālā valoda. Šādu normu bija iecerēts attiecināt uz valsts un pašvaldības institūcijām vai kapitālsabiedrībām. Galīgajā lasījumā vērtējot likumprojektu, deputāti šo normu izslēdza no likuma.
Tāpat deputātu atbalstu neguva ierosinājums Darba likumā noteikt, ka darbiniekam ir tiesības, veicot darba pienākumus, saziņā ar Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem vai personām ar uzturēšanās atļauju saziņai izmantot tikai valsts valodu.
Kā ziņots, šo likumprojektu Saeimā iesniedza nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK. Politiskais spēks norādīja, ka likumprojekta mērķis ir “novērst latviešu lingvistisko diskrimināciju darbā, kā arī veicināt latviešu palikšanu Latvijā un repatriāciju”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E986764F-CC60-4EDD-8DE7-E50AF0EE6114/
Vairs ne kā “SuperBingo”
Darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda,to paredz izmaiņas Darba likumā, kas galīgajā lasījumā pieņemtas Saeima.
Potenciālā bruto darba alga būs jānorāda mēneša vai gada griezumā, vai arī kā stundas tarifa likme. Darba likuma izmaiņas paredz arī virkni citu izmaiņu, par kurām vienojušies sociālie partneri – darba devēju un darba ņēmēju intereses pārstāvošas organizācijas.
Tvitera lietotāji atzinīgi novērtē pieņemt lēmumu. Kāds priecājas, ka tas beidzot ir pieņemts, kāds uzskata, ka algu amplitūda jau sen bija jānorāda, “citādi iznāk kā “SuperBingo”: ej uz darbu, bet nezini, cik iegūsi”. Vēl kāds domā, ka tas palīdzēs ne tikai darba ņēmējiem, bet arī darba devējiem un par Valsts ieņēmumu dienestam (VID).
Ar informāciju dalījusies juriste Ilze Peipiņa.
Ilze Peipiņa@ilz
Darba sludinājumos būs jānorāda arī potenciālā alga – http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/27356-darba-sludinajumos-bus-janorada-ari-potenciala-alga
Thu Nov 01 09:38:38 +0000 2018
To gan nedaudz precizē advokāts Ivo Maskalans.
Ivo Maskalans@Ivo_M
@ilz Precīzāk, amplitūda. Piemēram, no 430 EUR līdz 2000 EUR 🙂
Thu Nov 01 09:48:19 +0000 2018
Savu kļūdu Peipiņa atzīst.
Ilze Peipiņa@ilz
@Ivo_M Tev taisnība, es izmantoju tweet funkciju no Saeimas mājaslapas neieprecizējot.
Thu Nov 01 09:56:04 +0000 2018
Pieņemto lēmumu komentē advokāts Gatis Litvins.
Gatis Litvins@GatisLitvins
@Ivo_M @ilz Nez vai tas ko labu liecinās par darba devēju! 🙂
Thu Nov 01 10:19:11 +0000 2018
Uzņēmumā “Orange LV” strādājošajai, kustības “Par!” biedrei Santai Biezajai interesē, no kura laika darba algas amplitūdu būs iespējams redzēt.
Santa Bē@santa_be
@ilz Ļoti labi, ļoti labi! Es tik nesapratu ar kuru datumu?
Thu Nov 01 12:48:36 +0000 2018
Atbildi sniedz Peipiņa.
Ilze Peipiņa@ilz
@santa_be paga, paga, vēl prezidentam jāizsludina 🙂
Thu Nov 01 15:00:51 +0000 2018
Savā pieredzē dalās tvitera konts “Skarbā Realitāte”.
Skarbā Realitāte@SkarbaRealitate
@ilz Mana pieredze, jo lielāku algu norādīsi, jo vairāk neadekvātu kandidātu sanāks.
Thu Nov 01 09:49:37 +0000 2018
Par pieņemto lēmumu informē arī digitālā mārketinga speciālists Jānis Polis.
Jānis Polis@JanisPolis
Beidzot.
Darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas Darba likumā. http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/27356-darba-sludinajumos-bus-janorada-ari-potenciala-alga
Thu Nov 01 10:12:40 +0000 2018
SIA “La Renaissance des Manoir” valdes loceklis Jānis Lazdāns uzskata, ka lēmums palīdzēs ne tikai darba ņēmējiem.
Jānis Lazdāns@Lazdans
@JanisPolis @MiksLatvis Tas palīdzēs arī darba devējiem. Nebūs lieka laika šķiešana no abām pusēm.
Thu Nov 01 15:03:47 +0000 2018
Tam Polis nevar nepiekrist.
Jānis Polis@JanisPolis
@Lazdans @MiksLatvis Protams.
Thu Nov 01 15:04:28 +0000 2018
Savukārt tvitera lietotāja Katrīna Kūkuma nekad nav sapratusi, kāpēc alga netiek norādīta.
Katrīna@KatrinaKukuma
@JanisPolis Nekad neesmu saprastusi, kāpēc algu nenorāda. Citādi iznāk kā superbingo: ej uz darbu, bet nezini, cik iegūsi – pāris eiro, jaunu mašīnu vai melno punktu.
Thu Nov 01 11:20:19 +0000 2018
To skaidrot mēģina apvienības “pilsetacilvekiem.lv” valdes priekšsēdētāja vietnieks Mihails Simvulidi.
Mihails Simvulidi@Mihails_S
@KatrinaKukuma @JanisPolis Skaidrs taču, kāpēc. Lai tie, kas pie šī darba devēja jau strādā, nenāktu prasīt algas pielikumu. Šī paša iemesla dēļ darba līgumos nereti ir aizliegums izpaust savas algas apmēru.
Bet vispār vajag kā Zviedrijā, ka ikviens var uzzināt, kādi ienākumi ir jebkuram citam cilvēkam.
Thu Nov 01 20:18:28 +0000 2018
To, ka lēmums atvieglos darbu arī VID, norāda tvitera lietotājs Gatis Jaško.
Gatis Jasko@GatisJasko
@JanisPolis VID būs arī vieglāk kontrolēt vai solītais sludinājumā atbilst pēcāk deklarētajām
Thu Nov 01 13:30:02 +0000 2018
Par izmaiņām priecājas digitālo stratēģiju speciālists Māris Antons.
Māris Antons@MarisAntons
@JanisPolis Nice!
Thu Nov 01 10:14:11 +0000 2018
Par ko citu priecājas “Latvijas Bankas” IT speciālists Krišs Rauhvargers.
Krišs R@naivists
@zarinstoms Priecē tas, ka “darba sludinājums” ir definēts pietiekami plaši (darba
devēja paziņojums par brīvajām darba vietām), tātad ietver arī visus “#teirdarbs” tvītus, ko izplata uzņēmuma vārdā.
Thu Nov 01 10:59:46 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/24a421c8-f36f-4df4-a048-4f8bde9dc77c/
Neko nemainošie grozījumi
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Darba likuma grozījumus, nosakot, ka darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka svešvalodas prasmes, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos.
Deputāti, atbalstot Saeimas Juridiskā biroja ierosinājumus, izslēguši liegumu pieprasīt svešvalodas zināšanas no likuma panta par atšķirīgas attieksmes aizliegumu. Tomēr šāda norma iekļauta pantā par darba devēja rīkojumu saturu un robežām.
Daļa tvitera lietotāju uzskata, ka grozījumi bija un ir nepieciešami, tāpēc atzinīgi vērtē pieņemto lēmumu. Kāda tvitera lietotāja gan uzskata, ka radusies jauna minoritāte – “krieviski nerunājošie”. Taču ir daļa, kas uzskata, ka tādā veidā, kā grozījumi šobrīd ir izstrādāti, tie vispār neko nemainīs. Savukārt kāds uzskata, ka “nabaga apbižotajiem jauniešiem” nepieciešams mācīties valodas.
Nacionālists Ainis Sproģis uzskata, ka pieņemtais lēmums ir liela uzvara.
Ainis Sproģis@ainissprogis
Šī ir Liela uzvara, lai apturētu latviešu diskrimināciju darba tirgū!!! Paldies Nacionālā apvienība!!! https://www.la.lv/no-krieviski-nerunajosiem-darbiniekiem-nevares-prasit-krievu-valodas-prasmi-lemj-saeima?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=top_full&fbclid=IwAR0aUtvpaDlldm7Ac06gYqC4JOZ35INvCS_UMAR8IDAn-f9kjxFEHyfGB5w
Fri Nov 02 00:21:12 +0000 2018
To, kur visvairāk nepieciešams, lai izmaiņas strādātu, min nacionālists Inguss.
Šmucāns@Inguss_P
@ainissprogis Galvenais, lai tas noteikums strādātu lielajos uzņēmumos. Mazie tā pat darīs kā grib. Vispār latviešiem jāsāk runāt latviski ar krieviem. Vairākums, pat es, pāriet uz krievu valodu…tieši tas ir tas sliktākais kās japāraudzina.
Fri Nov 02 02:29:38 +0000 2018
Par pieņemto lēmumu informē uzņēmuma “TechHub Riga” vadītājs Andris K. Bērziņš.
Andris K. Berzins@akberzins
Beidzot.
No krieviski nerunājošiem darbiniekiem nevarēs prasīt krievu valodas prasmi, lemj Saeima | http://www.la.lv/no-krieviski-nerunajosiem-darbiniekiem-nevares-prasit-krievu-valodas-prasmi-lemj-saeima
Thu Nov 01 15:32:48 +0000 2018
Bijusī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Aija Duļevska-Cālīte uzskata, ka parādījusies jauna minoritāte.
Aija Dulevska@AijaCD
@akberzins Parādījusies jauna “minoritāte” – krieviski nerunājošie, kurai, kā jau minoritātei, Saeima piešķir īpašu priekšrocību. ?
Thu Nov 01 23:21:28 +0000 2018
Savu viedokli par pieņemtā lēmuma jēgu pauž tehnoloģiju eksperts un blogeris Kristaps Skutelis.
Kristaps Skutelis@krizdabz
Kas nozīmē, ka nekas nemainīsies 😀 “Darbiniekiem nevarēs prasīt svešvalodas zināšanas, ja tās lietošana neietilpst pienākumos” https://www.tvnet.lv/6443005/darbiniekiem-nevares-prasit-svesvalodas-zinasanas-ja-tas-lietosana-neietilpst-pienakumos?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=share-buttons&utm_content=6443005
Thu Nov 01 09:08:29 +0000 2018
Jelgavnieks Kaspars gan uzskata, ka valodas ir jāmācās.
Kaspars B.@Kaspars09
@krizdabz Nabaga apbižotie jaunieši.. būtu labāk mācījušies valodu. Un nevajag tagad te politiku bīdīt. Valodu zināšanas tikai bagātina mūs.
Thu Nov 01 09:43:43 +0000 2018
Tam piekrīt Skutelis.
Kristaps Skutelis@krizdabz
@Kaspars09 Protams.
Thu Nov 01 09:51:32 +0000 2018
Par krievu valodas zināšanu nepieciešamību darba vietā spriedelē sabiedrisko attiecību un komunikācijas speciālists Ingars Rudzītis.
Ingars@pr_info
@krizdabz ja man darbā 3x mēnesī krieviski kāds jāpasūta uz krānu, tad vajadzēs krievu valodas prasmes apliecināt? 😉
Thu Nov 01 09:29:28 +0000 2018
Rudzītim krieviski atbild Skutelis.
Kristaps Skutelis@krizdabz
@pr_info Да.
Thu Nov 01 09:51:24 +0000 2018
Uzņēmumā “Evolution Gaming” strādājošā Kristīne Tihomirova izsaka vēl kādu varbūtību.
Kristīne Tihomirova@Motivane
@pr_info @krizdabz Bet varbūt tam, kuru uz to krānu sūta, vajadzēs apliecināt savas latviešu valodas zināšanas?
Thu Nov 01 11:12:10 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/ede341ff-544a-4023-ba58-222351b646d7/
