Prezentē apjomīgu pētījumu par Krievijas atturēšanu Eiropā
Rīga, 31.okt., LETA. Rīgas viesnīcā “Hotel Bergs” šodien plkst.14 tiek prezentēts Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošo pētnieku sagatavotais pētījums par Krievijas atturēšanu Eiropā, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā.
Apjomīgais pētījums tapis sadarbībā ar starptautiski atzītiem drošības politikas pētniekiem, un tas sniedz ieskatu atturēšanas jēdziena attīstībā kopš Aukstā kara, kā arī atturēšanas politikas īstenošanā mūsdienās. Grāmata sastāv no četrām nodaļām, kurās pētīta atturēšanas jēdziena attīstība, kodolatturēšana, konvencionālā atturēšana un totālā aizsardzība kā viens no atturēšanas veidiem.
“Grāmatā ietverta desmit valstu – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Polijas, Baltkrievijas, Rumānijas un Vācijas – gadījumu analīze, kas palīdz izprast, kā mainījusies šo valstu aizsardzības politika kopš Ukrainas aneksijas 2014. gadā. Tāpat pētnieki analizējuši, vai konkrētajās valstīs Krievija tiek uzskatīta par apdraudējumu un to ir nepieciešams atturēt, kādi praktiski soļi veikti aizsardzības spēju stiprināšanā un ar kādiem drošības izaicinājumiem saskaras valstis. Iegūtie secinājumi, manuprāt, ir ļoti interesanti,” norāda grāmatas redaktore Nora Vanaga.
Pētījuma prezentācija notiek angļu valodā.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/1A4948C4-39A3-471A-A8CD-3EA445B8EE7E/
Grāmatas “Krievijas atturēšana Eiropā” redaktore: Postkomunistiskajās valstīs jēdziens “atturēšana” vēl nav līdz galam izprasts
Rīga, 31.okt., LETA. Valstis ar postkomunistisko pieredzi vēl nav līdz galam sapratušas, ko nozīmē jēdziens “atturēšana”, aģentūrai LETA norādīja grāmatas “Krievijas atturēšana Eiropā” redaktore Nora Vanaga.
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošie pētnieki sagatavojuši pētījumu par Krievijas atturēšanu Eiropā, kas sniedz ieskatu atturēšanas jēdziena attīstībā kopš Aukstā kara, kā arī atturēšanas politikas īstenošanā mūsdienās. Grāmatā ietverta desmit valstu – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Polijas, Baltkrievijas, Rumānijas un Vācijas – gadījumu analīze, kas palīdz izprast, kā mainījusies šo valstu aizsardzības politika kopš Ukrainas aneksijas 2014.gadā.
“Valstīm ar postkomunistisko pieredzi vēl ir jāmācās šo jēdzienu izprast, tikmēr, piemēram, Vācijai nepieciešams šīs pašas zināšanas atkārtot no jauna. Vāciešiem ļoti nepatīk runāt par atturēšanu. Viņi mīl runāt par kolektīvo drošību, investīcijām tajā un NATO 5.pantu,” norādīja eksperte.
Komentējot secinājumus, pētniece skaidroja, ka Somija ir tradicionāli neitrāla, tomēr uzskata, ka dialogs ar Krieviju ir svarīgs. Tajā pašā laikā arī Norvēģija uzskata, ka atturēšana pastāv, bet kā paralēls process var pastāvēt arī dialogs ar Krieviju. Savukārt Baltijas valstīm, Polijai un Rumānijai Krievija ir eksistenciāls drauds un šīs valstis dialogu ar Krieviju saskata kā ļoti ierobežotu opciju, uzsvēra Vanaga.
Skaidrojot Baltkrievijas atturēšanas stratēģiju, grāmatas redaktore minēja, ka Ukrainas krīze 2014.gadā Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko likusi justies ļoti nekomfortabli, jo Baltkrievijai bijušas labas attiecības ar Ukrainu, bet vienlaikus arī milzīga Krievijas ietekme. “Tas, ko Lukašenko ir darījis, – viņš cenšas stiprināt iekšlietu sektoru, robežsardzi, proti, sūtīt signālus, ka Ukrainas gadījums nevar notikt Baltkrievijā. Taču to efektivitāte pret Krieviju ir drīzāk minimāla,” atzina eksperte.
Vanaga atzīmēja, ka atturēšanas saturs mainījies saistībā ar tehnoloģiju attīstību, proti, kiberapdraudējuma Aukstā kara laikā nebija. “Propaganda bija arī Aukstā kara laikā, tomēr mūsdienās ar informācijas tehnoloģijām tās izplatība ir ļoti paātrinājusies. Atturēšana mainījusies arī pašā NATO stratēģijā, proti, Aukstā kara laikā alianses tonis bija daudz striktāks,” sacīja Vanaga, piebilstot, ka šobrīd NATO stratēģijā atturēšana vairāk vērsta uz konvencionālo atturēšanu, bet kodoljautājumi ir kaut kas ļoti jūtīgs.
Viņa norādīja, ka NATO ar Krieviju komunicē no aizsardzības pozīcijām, kas varētu būt skaidrojams ar to, ka alianse vēlas atstāt dialoga kanālu ar Krieviju un neviens nav ieinteresēts eskalēt situāciju reģionā.
“Informāciju tehnoloģiju laikā, kad presei ir ļoti liela nozīme, tad atturēšanas jēdziens pārvēršas par signalizēšanu otrai pusei. Ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins nereti lielās ar Kaļiņingradā izvietotajiem kodolieročiem, tad NATO kaut kā vajadzētu reaģēt un likt pretī,” skaidroja eksperte.
Tikmēr viens no secinājumiem, ko izteica grāmatas redaktors un pētnieks Toms Rostoks, ir tāds, ka pastāv būtisks disbalanss, piemēram, militārajos tēriņos starp Krieviju un NATO. Tāpat pastāv disbalanss starp Baltijas reģionā izvietotajiem Krievijas un NATO spēkiem. Tomēr pētnieks norādīja, ka ir grūti prognozēt, kā un kurai no pusēm disbalanss var spēlēt par labu konkrētā situācijā.
Kā secinājumu Rostoks norādīja arī to, ka būtiska ir atturēšanas komunikācija, proti, militāro spēju attīstīšana ir būtiska, tomēr spēja komunicēt, lai šīs atturēšanas spējas pielietotu, ir cits jautājums. Viņš arī atzina, ka valstis joprojām turpina pielāgot savas atturēšanas politikas.
Savukārt viens no grāmatas redaktoriem Endrjū Korbets skaidroja, ka kodolatturēšana bijusi veiksmīga tādēļ, ka potenciālais agresors saprot šo ieroču pielietošanas sekas, tādēļ rūpīgi pārdomā savas darbības pirms kādu manevru veikšanas. Viņš arī minēja, ka 70.gados NATO kodolieroču politika bija vērsta uz iespēju tos nepieciešamības gadījumā pielietot militāros apstākļos, taču mūsdienās to nozīme ir politiska atturēšana, nevis potenciāla pielietošana.
Grāmata sastāv no četrām nodaļām, kurās pētīta atturēšanas jēdziena attīstība, kodolatturēšana, konvencionālā atturēšana un totālā aizsardzība kā viens no atturēšanas veidiem. Pētnieki analizējuši arī to, vai konkrētajās valstīs Krievija tiek uzskatīta par apdraudējumu un to ir nepieciešams atturēt, kādi praktiski soļi veikti aizsardzības spēju stiprināšanā un ar kādiem drošības izaicinājumiem saskaras valstis.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/133F027C-5B48-13F6-9803-E2539675F4EA/
