LPS: Bāriņtiesas locekļu kvalifikācijas prasības nebūtu jāmaina
Rīga, 28.okt., LETA. Prasības bāriņtiesas locekļu izglītībai nebūtu jāmaina, jo grozījumi šajā jomā pieņemti salīdzinoši nesen – 2015.gadā, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Vineta Reitere.
LETA jau vēstīja, ka oktobra sākumā Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz, ka vismaz vienai personai bāriņtiesas sastāvā jābūt ar otrā līmeņa augstāko akadēmisko izglītību tiesību zinātnē vai tiesību zinātnes nozarei atbilstošu otrā līmeņa profesionālo augstāko (jurista) izglītību. Šādu prasību plānots ieviest no 2021.gada.
LPS atgādina, ka jau 2015.gada nogalē Saeima atbalstīja paaugstinātas kvalifikācijas prasības bāriņtiesas sastāvam – gan priekšsēdētājam un viņa vietniekam, gan bāriņtiesas locekļiem. Proti, tika noteikts, ka darbiniekam jābūt maģistra grādam kādā no piecām specialitātēm – pedagoga, psihologa, jurista, sociālā darbinieka vai ārsta profesijā. Arī šo prasību ieviešana plānota ar 2021.gada 1.janvāri.
“Iepriekšminētās prasības vēl nav stājušās spēkā, kad skatījums tiek mainīts, nosakot, ka vismaz vienai personai no bāriņtiesas sastāva jābūt ar otrā līmeņa augstāko akadēmisko izglītību tiesību zinātnē vai tiesību zinātnes nozarei atbilstošu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Nav noliedzams, ka bāriņtiesas sastāvā nepieciešams speciālists tieši ar izglītību tiesību zinātnē, tomēr lielākā neizpratne ir par nekonsekvenci šajā jautājumā,” pauž LPS.
Jau 2015.gadā likumā tika iekļauta jauna norma par to, ka, ja bāriņtiesas sastāvā nav ievēlēta persona ar izglītību tiesību zinātnē, lēmumu sagatavošanā juridisko atbalstu nodrošina pašvaldība. Šī norma stājās spēkā bez atliekoša termiņa – 2015.gadā, un LPS ieskatā šo kārtību nevajag mainīt.
Vienlaikus Reitere norādīja, ka jaunās normas ievešanai plānotais pārejas periods, iespējams, ļaus pašvaldībām nodrošināt jurista esamību bāriņtiesas sastāvā. Tomēr, ja šī pārejas perioda laikā tiks konstatētas kādas problēmas, pašvaldības meklēs risinājumus un piedāvās ieviest, piemēram, amatu savienošanu vai ko citu.
LPS neslēpa, ka bāriņtiesas darbinieku atalgojums ir zems, taču norādīja, ka tas nav skatāms atrauti no kopējā atalgojuma pašvaldībās. Proti, pašvaldību darbinieku atalgojums tiek regulēts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, un saskaņā ar to, pašvaldību darbinieku atalgojums, tajā skaitā bāriņtiesās, ir viens no zemākajiem publiskajā pārvaldē kopumā.
“LPS valdībai vairākkārt ir lūgusi atjaunot pašvaldību darbinieku atalgojuma noteikšanas kārtību, kas pastāvēja līdz likuma pieņemšanai, proti, pašvaldībām jāļauj pašām noteikt darbinieku atalgojumu. Tomēr pagaidām visas iniciatīvas saistībā ar atalgojuma jautājuma sakārtošanu nav rezultējušās konkrētos grozījumos,” neslēpj LPS.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/86943789-8845-4FDD-AEE5-3BFF9DF8CD8A/
Būtiski ierobežos audžuģimenēs esošu bērnu adopciju uz ārvalstīm
Rīga, 30.okt., LETA. Valdība otrdien vienojās ierobežot audžuģimenēs esošu bērnu adopciju uz ārvalstīm, atļaujot to tikai tad, ja bērns ir adoptētāja radinieks.
Šobrīd ārvalstu adoptētāji var adoptēt arī bērnu, kurš atrodas audžuģimenē, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt pienācīgu adoptējamā audzināšanu un aprūpi ģimenē. Savukārt jaunā Adopcijas kārtība ārzemniekiem pieļauj adoptēt bērnu no audžuģimenes tikai tad, ja adoptētāji ir šī bērna radinieki.
Tāpat kā līdz šim ārvalstnieki arī turpmāk drīkstēs adoptēt otra laulātā bērnu, bērnu no aizbildņa ģimenes, ja tas ir viņu radinieks, kā arī bērnu, kurš atrodas bērnu aprūpes iestādē, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt pienācīgu adoptējamā audzināšanu un aprūpi ģimenē.
Par šo jautājumu valdības sēdē izvērsās plašas un brīžiem sakaitētas diskusijas, labklājības ministram Jānim Reiram (V) noraidot visu pārmetumus un uzsverot, ka mērķis ir katram bērnam dot iespēju būt ģimeniskā vidē.
Adopcijas aģentūras pārstāvoša zvērināta advokāte Kristīne Lemantoviča apgalvoja, ka Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos uzliek par pienākumu Latvijai laicīgi informēt par plānotām izmaiņām adopcijas politikā, ko Latvija neesot izdarījusi. Tam iebilda labklājības ministrs, aicinot parādīt, kur ir šāda prasība un piebilstot, ka Latvija sniedz pietiekami daudz informācijas.
Lemantoviča piekrita, ka Latvijas bērniem primāri ir jācenšas nodrošināt iespēja uzaugt ģimenē Latvijā, tomēr uzsvēra, ka ir liela starpība starp ģimenisku vidi, ko sniedz audžuģimene, un ģimeni. Viņa uzsvēra, ka audžuģimenes mērķis ir nodrošināt īslaicīgu aprūpi. Advokāte arī apelēja pie tā, ka ārvalstu adoptētāji biežāk izvēlas adoptēt vecākus bērnus.
Biedrības “Sistēmas bērni” pārstāve Madara Siliņa pauda viedokli, ka minētais regulējums “nekam neder”, jo tas nerisina jautājumu par bērnu izvēli, kur viņi vēlas augt. Siliņa piebilda, ka audžuģimene ne vienmēr dod to, ko bērns vēlas, tāpēc bērni no audžuģimenēm nereti piekrīt tikt adoptēti uz ārvalstīm. Viņas ieskatā, nevajadzētu aizliegt adopciju no audžuģimenēm, jo tas ir bērnu tiesību aizskārums.
Savukārt Reirs uzsvēra, ka šādi pārmetumi nav pamatoti, jo adopcija uz ārvalstīm turpināsies. Ministrs piebilda, ka Labklājības ministrijas izstrādātā regulējuma mērķis ir veicināt bērnu adopciju no institūcijām, nevis audžuģimenēm.
Ministrs arī stāstīja, ka ārvalstu adoptētāji šogad no aprūpes iestādēm adoptējuši 17 bērnus, kamēr no audžuģimenēm teju 30. “Gribam pārtraukt šo nevainīgo praksi un dot iespēju katram bērnam būt ģimeniskā vidē, un, pirmkārt, tas ir nepieciešams bērnam, kas ir institūcijā,” sacīja Reirs, piebilstot, ka šogad Latvijas iedzīvotāji ir adoptējuši vismaz 40 bērnus.
Līdz ar to apgalvojums, ka bērniem ar šiem noteikumiem tiks liekta ģimeniskā vide, ir pilnīgi nepamatots, teica Reirs.
Tikmēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) zināja teikt, ka Latvija ir palikusi viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kas vēl ļauj adoptēt bērnus uz ārvalstīm no audžuģimenēm.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) sēdē sacīja, ka, klausoties šajās diskusijās, viņu pārņem “dežavu sajūta”. “Visi gribam palīdzēt [..], bet ir sajūta, ka kaut kas pie šī galda paliek nepateikts,” viņš sacīja.
Ministrs norādīja, ka pirms neilga laikā Saeimas komisijas sēdē par internātskolu reorganizāciju varēja dzirdēt “sirdi plosošus” stāstus par to, ka bērni tās dēļ “paliks uz ielas”. Tikmēr vairāku internātskolu gadījumā pēkšņi esot parādījusies informācija par uz ārzemēm izbraukušiem bērniem, kas viņam raisījis jautājumus.
Šadurskis sacīja, ka diez vai, reorganizējot skolu, “visi sadevušies rokās un devušies uz ārvalstīm”. “Manuprāt, viņi sen jau dzīvo citā valstī,” teica ministrs, gan piebilstot, ka šī informācija vēl ir jāpārbauda.
Noteikumi stāsies spēkā pēc to publiskošanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Uz ārvalsts adoptētāju gan izmaiņas neattiecas, ja viņš pirms šo noteikumu spēkā stāšanās jau saņēmis no ministrijas informāciju par audžuģimenē ievietoto adoptējamo.
Pēc LM informācijas, kopumā patlaban Adopcijas reģistrā iekļauti 1286 bērni, no kuriem 875 jāmeklē adoptētāji.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A40D43F7-E944-4F20-A96C-371EAD4A62E6/
Ziņojums: Bērna dzimšanas reģistrāciju vecāki mēdz novilcināt pat ilgāk par pusgadu
Rīga, 30.okt., LETA. Pēdējo trīs gadu laikā dzimtsarakstu nodaļas konstatējušas desmit gadījumus, kuros bērna dzimšanas fakta reģistrācijas termiņš pārsniedz sešus mēnešu ilgu laika posmu, liecina Veselības ministrijas (VM) izstrādātais informatīvais ziņojums, ar kuru šodien tika iepazīstināta valdība.
Informatīvajā ziņojumā par konceptuālu risinājumu informācijas par bērna dzimšanu apmaiņai starp ārstniecības iestādi un dzimtsarakstu nodaļu pausts, ka, VM izstrādājot Jaundzimušo reģistra noteikumus, saskaņošanas gaitā Labklājības ministrija (LM) aktualizēja problēmu, kad dažādu iemeslu dēļ jaundzimušie netiek savlaicīgi reģistrēti.
LM identificējusi vairākus bērna savlaicīgas nereģistrēšanas cēloņus, piemēram, vecāka nevēlēšanās bērnu reģistrēt vai domstarpības par paternitāti, tāpat nereti ir situācijas, kad jaundzimušais netiek reģistrēts vecāku nolaidības dēļ vai ir vēlme bērna piedzimšanas faktu slēpt. Tāpat esot situācijas, kad jaundzimušā vecākiem ir īpašas vajadzības vai pietrūkst bērna aprūpei nepieciešamo prasmju.
Šī iemesla dēļ LM norādījusi, ka līdz pašvaldības atbildīgajām institūcijām savlaicīgi nenonāk svarīga informācija par pašvaldības administratīvajā teritorijā esošu bērnu, kuram nepieciešama palīdzība un aizsardzība. LM ieskatā, šādas situācijas ierobežo bērna tiesības saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, iegūt izglītību, kā arī saņemt sociālos pakalpojumus un palīdzību.
Lai risinātu aktualizēto problēmu, VM izstrādājusi ziņojumu, kurā apkopoti trīs iespējamie risinājumi. Pirmais risinājums paredz jaundzimušā un viņa mātes datus no e-veselības sistēmas Iedzīvotāju reģistram nosūtīt pēc dzimtsarakstu nodaļu pieprasījuma, tiklīdz jaundzimušā vecāks ir vērsies dzimtsarakstu nodaļā ar lūgumu reģistrēt jaundzimušo. Tomēr VM norāda, ka ar šo risinājumu netiks nodrošināts jautājuma par nereģistrēto bērnu iespējamo identificēšanu risinājums, jo dzimtsarakstu nodaļas nesaņems no e-veselības sistēmas datus par visiem jaundzimušajiem bērniem, bet tikai par tiem, kurus vecāki būs ieradušies reģistrēt.
Saskaņā ar otru risinājumu dati par ikvienu dzimušo bērnu un viņa māti tiek automātiski nosūtīti no e-veselības sistēmas Iedzīvotāju reģistram. Arī šim risinājumam VM norādījusi vairākus riskus, tostarp Iedzīvotāju reģistram tiks nosūtīti dati par visiem dzimušajiem bērniem un viņu mātēm, tostarp par ārzemniekiem. Vēl viens risks – ja sieviete vēlētos atteikties no jaundzimušā bērna, tad datu automātiskas apmaiņas gadījumā no jaundzimušā bērna nevarētu atteikties anonīmi.
Savukārt trešais risinājums, kuru VM atzīst par labāko, paredz vairākus soļus – datu par bērna dzimšanu ievadīšanu e-veselībā, bērna automātisku iekļaušanu Fizisko personu reģistra informācijas sistēmā, kas tiks ieviesta 2020.gadā, piešķirot bērnam personas kodu, norādot pamatdatus un statusu “Pasīvs”. Pēc tam vecāki iesniedz nepieciešamo informāciju un bērnam tiek piešķirts statuss “Dzīvs” vai arī citos gadījumos “Miris”.
Ministrija atzīst, ka arī šis risinājums saistīts ar dažādiem riskiem, tostarp māte nevarēs no jaundzimušā atteikties anonīmi, bet pašvaldība nesaņems informāciju par tās administratīvajā teritorijā faktiski dzīvojošiem bērniem, ja bērna reģistrēšanai dzīvesvietas adresē nebūs tiesiska pamata, kā arī citus riskus.
VM norādījusi, ka neviens no trijiem izvērtētajiem datu apmaiņas risinājumiem pilnā mērā neatrisinās problēmu par jaundzimušo bērnu nereģistrēšanu, jo īpaši gadījumos, kad bērns netiek reģistrēts apzināti, tostarp ļaunprātīgos nolūkos. “Šajā gadījumā pastāv risks, ka bērna automātiska reģistrēšana var veicināt dzemdību skaita pieaugumu ārpus dzemdību iestādēm un neizmantojot mājdzemdību pakalpojumu, kas var apdraudēt mātes un bērna veselību un dzīvību dzemdībās,” norāda VM.
Šī iemesla dēļ ministrija norāda, ka pastāv arī risks, ka potenciāli ieguldāmie resursi kāda no iespējamo datu apmaiņas risinājuma ieviešanai būs nesamērīgi attiecībā pret ieguvumiem un vienlaikus neatrisinās visas ar bērna savlaicīgu nereģistrēšanu saistītās problēmas. Tomēr šāda datu iegūšana sekmēs iespējamu cilvēktirdzniecības, vardarbības un citu bērnu pazušanas risku novēršanu un atklāšanu.
Vienlaikus VM kā optimālāko konceptuālo risinājumu piedāvā trešo, ar kuru būtu iespējams būtiski mazināt bērnu nereģistrēšanas gadījumu skaitu. Atbalstot trešo risinājuma variantu, atbildīgajām institūcijām pēc Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas ieviešanas būtu jāizvērtē atbilstošākais risinājums datu apmaiņas tehniskā nodrošinājuma ieviešanai, kā arī jāveic finanšu aprēķini par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu attiecīgās aktivitātes īstenošanai.
Fizisko personu reģistra informācijas sistēma tiks ieviesta 2020.gadā, un pēc tam, kad šāds reģistrs tiks ieviests, VM sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju izvērtēs atbilstošāko tehnisko nodrošinājumu datu apmaiņas organizēšanai, un līdz 2021.gada 1.martam iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par veicamajiem pasākumiem un nepieciešamo papildu finansējumu.
Ministrija uzskata, ka būtu arī jāturpina diskusijas jautājumā par to personu bērnu reģistrēšanu, kuras nav reģistrētas Latvijā, vērtējot, vai ir lietderīgi uzkrāt datus par personām, kuras neplāno veidot saikni ar valsti.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B495286F-E593-4DA5-85D4-07D7336529FB/
