Berlīne, 26.okt., LETA–DPA. Hesenē svētdien notiek landtāga vēlēšanas, kas var sagādāt jaunas galvassāpes Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, jo viņas vadīto kristīgo demokrātu (CDU) pozīcijas šajā federālajā zemē, domājams, tiks nopietni iedragātas.
Tikai pirms divām nedēļām notikušajās Bavārijas landtāga vēlēšanās CDU vietējā meitaspartija Kristīgi sociālā savienība (CSU) zaudēja absolūto vairākumu, un ceturtdien publicētie sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma “Civey” aptaujas rezultāti konservatīvajiem Hesenē sola tikai 27% balsu, kamēr vēl iepriekšējās vēlēšanās, kas notika 2013.gadā, par CDU balsoja 38,3% heseniešu.
Ņemot vērā, ka Hesene, kur atrodas gan Vācijas, gan Eiropas Savienības (ES) finanšu galvaspilsēta Frankfurte, ir viena no bagātākajām federālajām zemēm, kur mīt 7,5% no valsts iedzīvotāju kopskaita, svētdienas vēlēšanu iznākums atstās nopietnu iespaidu arī uz politisko situāciju nacionālā mērogā.
Merkele gan centusies noliegt jebkādu saikni starp zemju vēlēšanu rezultātiem un politiku nacionālajā līmenī. “Ne katras zemju parlamentu vēlēšanas var tikt pasniegtas kā mazas federālā parlamenta vēlēšanas,” šonedēļ sniegtā intervijā Hesenes sabiedriskajam radio uzsvērusi kanclere, norādot, ka tikai pirms gada notikušas Bundestāga vēlēšanas.
Taču CDU iekšienē, šķiet, jau sākusies cīņa par varu starp partijas mēreno spārnu un tiem, kuri vēlas panākt konservatīvo atgriešanos pie savām tradicionālajām vērtībām.
“Cīņa CDU (iekšienē) ir lemta turpinājumam,” atzīst Kaseles Universitātes politikas zinātnes profesors Volfgangs Šrēders.
Savukārt konservatīvais laikraksts “Die Welt” norāda, ka gadījumā, ja CDU pazaudēs Heseni, “tas var izraisīt dinamiku, kas Merkelei maksās visus viņas amatus”.
Tomēr Hesenes vēlēšanu iznākumu grūti prognozēt, jo saskaņā ar aptaujām tās pavērs iespējas dažādu koalīciju izveidei, un nav izslēgts, ka varu saglabās pašreizējā CDU un “zaļo” koalīcija.
Pastāv arī iespēja, ka jauno zemes valdību veidos trīspartiju koalīcija, kurā CDU vadībā varētu apvienoties “zaļie” un liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP).
Vienlaikus iespēja arī kreiso partiju apvienošanās sociāldemokrātu (SPD) vadībā, tiem piesaistot “zaļos” un kreiso ekstrēmistu partiju “Die Linke” (“Kreisie”).
Pašreizējās CDU un “zaļo” veidotās Hesenes valdības sabrukums un līdzšinējā zemes premjerministra un Merkeles tuvā līdzgaitnieka Folkera Bufjē krišana var apdraudēt arī kancleres plānus decembrī gaidāmajā CDU kongresā kārtējo reizi kandidēt uz partijas līdera krēslu.
Pēc 18 gadiem, ko viņa aizvadījusi CDU priekšsēža amatā, un 13 gadiem valdības vadītāja krēslā šaubas par Merkeles politisko nākotni vairo politisko neskaidrību arī visā ES, kuru nomāc faktiski strupceļā nonākušās “Breksita” sarunas, pieaugusī spriedze attiecībās ar ASV un bažas par iespējamajiem eiroskeptisko partiju panākumiem maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.
Saskaņā ar “Civey” aptauju arī Hesenes vēlēšanās savas pozīcijas, domājams, nostiprinās eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD), par kuru grasās balsot 13% vēlētāju.
Tādējādi tikai 2013.gadā dibinātā AfD pēc Hesenes vēlēšanām būs pārstāvēta visu 16 Vācijas federālo zemju reģionālajos parlamentos, un tas tikai vairos valsts politiskā spektra fragmentāciju.
AfD par savas popularitātes pieaugumu lielā mērā var pateikties pretrunīgi vērtētajam Merkeles 2015.gada lēmumam atvērt valsts robežas nekontrolētai nelegālo imigrantu plūsmai. Milzīgais patvēruma meklētāju pieplūdums mudināja daudzus līdzšinējos konservatīvo vēlētājus pieslieties eiroskeptiņiem, lai gan AfD spējusi pārvilināt savā nometnē arī daļu SPD elektorāta.
Pagājušā gada septembrī AfD pirmo reizi izcīnīja pārstāvniecību arī Bundestāgā, kļūstot par pirmo partiju kopš Otrā pasaules kara, kas politiskajā spektrā atrodas pa labi no CDU/CSU un spējusi iekļūt federālajā parlamentā.
Tikmēr konservatīvie šajās vēlēšanās uzrādīja vājāko sniegumu kopš Federatīvās Republikas dibināšanas.
Merkelei pēc šīm vēlēšanām bija nepieciešami četri mokoši mēneši, lai vienotos par jaunās valdības izveidi, pārliecinot sociāldemokrātus atgriezties “lielajā koalīcijā”, kas savā neilgajā pastāvēšanas laikā piedzīvojusi jau vairākas krīzes, tādējādi vēl vairāk mazinot vēlētāju uzticību tradicionālajām partijām.
Merkeles pozīcijas nav stiprinājuši arī viņas neveiklie mēģinājumi tikt galā ar vairāku pilsētu ieceri ierobežot vai pat aizliegt savā teritorijā izmantot ar dīzeļdzinējiem aprīkotās automašīnas. Šis jautājums kļuvis par vienu no svarīgākajiem arī Hesenes vēlēšanās.
Līdztekus nesaskaņām pašu konservatīvo rindās Merkeles situāciju papildus sarežģī nerimstošās sociāldemokrātu šaubas, vai viņu lēmums atgriezties “lielajā koalīcijā” bijis tā vērts. Daudzi partijas ierindas biedri, īpaši SPD jauniešu vidū, pēc Bundestāga vēlēšanām, kurās partija cieta vēl nepieredzētu sagrāvi, uzstāja, ka sociāldemokrātiem jāpaliek opozīcijā, lai, atgriežoties pie savas tradicionālās ideoloģijas, sakārtotu savas rindas un atgūtu kaujinieciskumu.
Bavārijas landtāga vēlēšanās sociāldemokrāti zaudēja pusi no līdzšinējās pārstāvniecības, un gadījumā, ja Hesenē SPD piedzīvos tādu pašu likteni, partijas rindās var atkal pieņemties spēkā prasības atstāt Merkeles vadīto “lielo koalīciju”.
Tad kanclerei atliks tikai divas iespējas – vai nu uzņemties mazākuma valdības vadību, vai arī izsludināt ārkārtas vēlēšanas.
Kamēr abas tradicionāli lielās partijas, kas kopš Otrā pasaules kara dominējušas Vācijas politikā, izpelnoties “tautas partiju” simbolu, turpina zaudēt savus vēlētājus, savas pozīcijas līdztekus AfD turpina nostiprināt “zaļie”. Arī Hesenē saskaņā ar “Civey” aptauju viņi var cerēt uz 18,5% balsu.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/world/6004EA12-AE5F-438E-828F-80C1D801049D/


28.10.2018 Hesenē notiek landtāga vēlēšanas
RELATED ARTICLES
Recent Comments
on “Eurostat”: Latvijā izdevumi “tankiem” lielāki, bet sociālajai aizsardzībai zemāki nekā ES vidēji
on VID detalizēti skaidro: Kurā brīdī naudas pārskaitījums kļūst aizdomīgs un ir apliekams ar nodokli?
on Koalīcijā atšķirīgi viedokļi par rosinājumu liegt transporta atvieglojumus trešo valstu pilsoņiem
on Čekas maisu saturs ar nolūku esot izrevidēts: Trakums ap Čekas maisiem jeb, kas slēpjas aiz maisiem?
on VIDEO: Lēmumu par ūdensmetēja un aizturēto autobusa izrādīšanu 18. novembra parādē pieņēmis Ķuzis
on Tiesībsargs mudina Vējoni uzturēt jautājumu par nepilsoņa statusa piemērošanas izbeigšanu bērniem
on Izbeidz kriminālprocesu par neizpaužamu ziņu atklāšanu, kurā lieciniece bija žurnāliste Margēviča
on Bijušā finanšu policista lieta rāda: ja prokuratūra būtu gribējusi, „oligarhu lietai” būtu rezultāts
on VDI lems, vai sākt administratīvo lietu par bērna nodarbināšanu Valdemāra ielas bruģēšanas darbos
on Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on Tāda tā “demokrātija”: Kamēr vairums pensionāru grimst nabadzībā, daži saņem 19,2 tūkstošus mēnesī
on Tāda tā “Latvijas Attīstībai”: Bijušais politiķis Repše izmisīgi meklē darbu un iestājas zemessargos
on 2.8.2017. plkst. 10 Rīgā notiks diskusija, kurā tiks gatavoti priekšlikumi nabadzības mazināšanai
on 2.8.2017. plkst. 10 Rīgā notiks diskusija, kurā tiks gatavoti priekšlikumi nabadzības mazināšanai
on Saeimas otreizējai caurskatīšanai atdodamais budžets vēl nenozīmēs, ka valdībai izteikta neuzticība
on Saeimas otreizējai caurskatīšanai atdodamais budžets vēl nenozīmēs, ka valdībai izteikta neuzticība
on VIDEO: Eiroskeptiķi pret Latvijas “baltā karoga” svētkiem ES un “Jaunās pasaules kārtības” projektos
