Latvijas bruņotie spēki uz 3 gadiem plāno nozīmēt sadarbības virsnieku darbam ASV armijā
Rīga, 7.janv., LETA. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) uz trīs gadiem plāno nozīmēt sadarbības virsnieku darbam ASV armijā.
Aizsardzības ministrija (AM) skaidro, ka sadarbība ar ASV ir viena no Latvijas aizsardzības politikas divpusējo attiecību prioritātēm. Gadu gaitā tā ir nostiprinājusies un paplašinājusies. ASV klātbūtne Baltijas reģionā ir nenovērtējama un ir galvenais drošības garants, uzsver ministrija.
Latvijas AM un ASV Aizsardzības departaments plāno noslēgt vienošanās memorandu par sadarbības virsnieku norīkojumu. Ar šīs vienošanās parakstīšanu dažādu Latvijas un ASV divpusējās sadarbības pasākumu īstenošana kļūšot efektīvāka.
Vienošanās memoranda mērķis ir noteikt visus sadarbības virsnieku pozīcijas izveidošanas, darbības un uzturēšanas pamatprincipus. Pānots, ka, parakstot sadarbības virsnieku līgumu, Latvijas NBS uz trīs gadiem būs tiesīgi nozīmēt sadarbības virsnieku darbam ASV armijā.
Sadarbības virsnieks varēs būt gan militārpersona, gan civilpersona ar pilnvarām pārstāvēt līgumslēdzējpusi dažādās sadarbības programmās, projektos vai citos jautājumos, kuros puses ir ieinteresētas.
Sadarbības virsnieku līgumā ir atrunāti sadarbības virsnieku pienākumi un tiesības, piemēram, sadarbības virsnieki neveiks dienesta pienākumus vai nesniegs pakalpojumus uzņemošajai valstij.
Valdība šodien nolēma pilnvarot NBS Apvienotā štāba priekšnieku parakstīt Latvijas AM un ASV Aizsardzības departamenta vienošanās memorandu par sadarbības virsnieku norīkojumu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/59630672-E99A-43B9-97F1-5C5318088B2C/
FOTO avots: https://www.sargs.lv/lv/nbs/2020-01-07/latvijas-brunotie-speki-plano-nozimet-sadarbibas-virsnieku-darbam-asv-armija
AM: Latvija patlaban nav plānojusi atsaukt savus Irākā dienošos karavīrus
Rīga, 7.janv., LETA. Lai arī drošības situācija Irākā ir mainījusies, Latvija patlaban nav plānojusi atsaukt savus šajā Tuvo austrumu valstī dienošos karavīrus, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) preses pārstāvis Kaspars Galkins.
Galkins pastāstīja, ka Latvijas karavīri turpina uzturēties savā bāzē, kurā ikdienā norisinājās Irākas drošības spēku apmācības. Drošības spēku apmācības gan ir pārtrauktas līdz brīdim, kamēr neuzlabosies drošības situācija Irākā.
Pašlaik turpinoties trīs Baltijas valstu, Dānijas un ASV konsultācijas par tālāko dalību starptautiskajā operācijā pret teroristisko organizāciju “Daesh” (Islāma valsts) Irākā. Latvijas AM turpina cieši sadarboties ar ASV partneriem aktuālākās informācijas apmaiņā, paziņoja Galkins.
Patlaban starptautiskās situācijas saasināšanās neliek Irākā Latvijas karavīriem uzņemties jaunus pienākumus, norādīja Galkins.
Jau ziņots, ka, ņemot vērā situācijas saasināšanos Irākā, arī Latvijas karavīri kopā ar pārējām koalīcijas dalībvalstīm ir pārstājuši veikt Irākas drošības spēku apmācības.
Tikmēr Latvijas valdība šodien vēl nelems, vai atbalstīt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) dalības termiņa pagarināšanu starptautiskajā operācijā pret “Daesh” Irākā. Šis darbakārtības jautājums pārcelts uz nākamo nedēļu, jo “Latvijā neatrodas aizsardzības ministrs Artis Pabriks” (AP). Pēc valdības lēmuma gala lēmums būs jāpieņem Saeimai.
Ar Irākas drošības spēku apmācību nodarbojas seši Latvijas karavīri.
2014.gadā Irākas valdība izplatīja aicinājumu visām ANO dalībvalstīm sniegt atbalstu teroristiskās organizācijas “Daesh” apkarošanai. Reaģējot uz Irākas aicinājumu, ar ASV iniciatīvu tika izveidota Starptautiskā koalīcijas militārā operācija “Inherent Resolve”, kas sniedz atbalstu gan kaujas triecienos, gan arī vietējo drošības spēku apmācībā.
2015.gadā ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju, kurā ANO dalībvalstis tiek aicinātas spert visus nepieciešamos soļus, lai pastiprinātu un koordinētu centienus teritorijās, kas atrodas “Daesh” kontrolē Sīrijā un Irākā, lai novērstu un apturētu teroraktus.
Kopš 2014.gada novembra Latvija politiski ir pievienojusies Starptautiskajai koalīcijai un paudusi atbalstu koalīcijas darbībām. Saņemts arī Irākas valdības apstiprinājums, ka Irākas valdība atbalsta Latvijas militāro instruktoru iesaisti Irākas drošības spēku apmācībā.
Latvijas Saeima ar 2016.gada 14.janvāra lēmumu nosūtīja NBS karavīrus dalībai pret teroristisko organizāciju Irākas militāro spēku apmācībai uz laiku līdz 2018.gada 1.februārim. Vēlāk termiņš pagarināts līdz 2020.gada 1.februārim.
Latvija ar savu instruktoru kontingentu īsteno Irākas drošības spēku apmācību, pilnībā iekļaujoties Dānijas kontingenta sastāvā, kas izvietots Irākas un ASV kopīgi pārvaldītajā militārajā bāzē. Bāze atrodas 160 kilometrus uz rietumiem no Bagdādes.
Vēl pirms uzbrukuma ASV vēstniecībai Irākā un Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanas, Latvijas AM lēmuma projekta anotācijā par dalības termiņa pagarināšanu bija ierakstījusi, ka AM izskata iespēju un plāno Latvijas kontingentu Irākā palielināt līdz 30 instruktoriem.
Pagājušajā piektdienā ASV raķešu triecienā pie Bagdādes lidostas tika nogalināti desmit cilvēki – pieci irākieši un pieci irāņi, arī Soleimani un Irākas militārā grupējuma “Hashed al Shaabi” (“Tautas mobilizācijas spēki”) vadītāja vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss. Šis trieciens bija vērsts pret Soleimani un tika īstenots pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma.
Pēc trieciena Pentagons paziņoja, ka “Soleimani aktīvi izstrādāja plānus uzbrukt amerikāņu diplomātiem un karavīriem Irākā”, kā arī, ka “Kudsas spēki” ir “atbildīgi par simtiem amerikāņu un koalīcijas karavīru nāvi un vēl tūkstošiem ievainošanu”. Tostarp Savienotās Valstis vaino Soleimani, ka viņš apstiprinājis 31.decembrī notikušo proirānisko protestētāju uzbrukumu ASV vēstniecībai Bagdādē.
Irāna ir draudējusi atriebties par Soleimani nāvi, savukārt Irākas parlaments svētdien pieprasīja izvest no valsts ASV vadītās starptautiskās koalīcijas spēkus.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/0A66D24D-1781-4230-961D-8A4AE4690624/
Irānas parlaments pasludina visus ASV spēkus un Pentagona amatpersonas par teroristiem
Teherāna, 7.janv., LETA–AFP. Irānas parlaments otrdien pieņēmis likumu, ar kuru saistībā ar Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanu pasludinājis visus ASV militāros spēkus un Pentagona amatpersonas par teroristiem.
Pagājušajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps negaidīti deva rīkojumu nogalināt Irānas Revolucionārās gvardes vienības “Kudsas spēki” komandieri ģenerāli Soleimani. Viņu nogalināja ASV bezpilota lidaparāta īstenotajā triecienā pie Bagdādes lidostas.
Irānas nule kā pieņemtais likums pasludina par teroristiem visus ASV spēkus un ASV Aizsardzības ministrijas un ar ministriju saistīto organizāciju amatpersonas, tostarp tos, kas deva rīkojumu nogalināt Soleimani.
Likumprojektā teikts, ka jebkāda palīdzība šiem spēkiem, tostarp militāra, finansiāla un tehniska, kā arī palīdzība izlūkošanā un loģistikā, tiks uzskatīta par terorisma atbalstīšanu.
Irānas parlaments arī nolēma par 200 miljoniem eiro palielināt “Kudsas spēku” budžetu.
Likums ir pērnā gada aprīlī pieņemtā likuma grozīta versija. Ar šo likumu ASV tika pasludinātas par valsti, kas atbalsta terorismu, un ASV spēki Tuvajos Austrumos pasludināti per teroristu grupējumiem.
Likums bija atbilde ASV lēmumam pagājušajā gadā pasludināt Irānas Revolucionāro gvardi par teroristisku organizāciju.
Irānas Revolucionārā gvarde tika izveidota pēc Islāma revolūcijas 1979.gadā un tās uzdevums ir aizsargāt klerikāļu režīmu, savukārt daudz tradicionālākā armija aizsargā valsts robežas.
Revolucionārajai gvardei Irānā ir ievērojama vara, tāpat tai ir būtiskas ekonomiskās intereses.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/3A04581A-9097-4C7F-8910-ED1D56B245C2/
NATO uz laiku izved daļu savu karavīru no Irākas
Brisele, 7.janv., LETA–DPA. NATO uz laiku izved daļu savu karavīru no Irākas un daļu pārvieto citviet valstī, otrdien pavēstīja alianses pārstāvji.
Lai garantētu karavīru drošību, NATO veiks pasākumus, tostarp “personāla daļas pagaidu pārdislocēšanu uz dažādām vietām gan Irākas iekšienē, gan ārpusē”, pavēstīja viena NATO amatpersona.
“NATO saglabā klātbūtni Irākā. Un mēs esam gatavi turpināt mūsu apmācības, kad situācija atļaus,” piebilda amatpersona.
NATO jau ir apturējusi apmācības operācijas uz vietas Irākā pēc situācijas saasināšanās pēdējās dienās.
Pēc Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanas ASV raķešu triecienā pie Bagdādes lidostas Irākas parlaments svētdien pieprasīja izvest no valsts ASV vadītās starptautiskās koalīcijas spēkus.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/56DA331B-0797-40CF-B038-7C138974E1B7/
Latvijas EP deputāti cer, ka ASV un Irānas konflikts nepiedzīvos tālāku militāru eskalāciju
Rīga, 7.janv., LETA. Latvijas pārstāvji Eiropas Parlamentā (EP) cer, ka jaunu saasinājumu ieguvušais konflikts starp ASV un Irānu nepiedzīvos tālāku militāru eskalāciju, lai arī šāda iespēja pastāv, kas gan nebūtu izdevīga nevienai no pusēm.
EP deputāte Sandra Kalniete (JV) sarunā ar aģentūru LETA uzsvēra, ka no atklāta militāra konflikta starp Irānu un ASV reģionā ieguvējs nebūtu neviens.
Politiķe pastāstīja, ka EP deputāti nolēmuši ceturtdien sasaukt Ārlietu komitejas ārkārtas sēdi, uz kuru tiks aicināta arī viena no speciālistēm Irānas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienesta ģenerālsekretāre Helga Šmite. Komitejas sēde būs slēgta, un Šmite informēs, kāda ir faktiskā situācija un iespējami attīstības scenāriji, jo Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs ir paziņojis, ka valsts vairs neievēros nekādus ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanu, ko paredzēja tās 2015.gadā noslēgtā kodolvienošanās ar pasaules lielvarām.
“Manis vadītā Eiropas Tautas partijas ārlietu darba grupa ir rekomendējusi un droši vien rīt frakcijas sēdē arī apstiprinās ierosinājumu nākamās nedēļas plenārsēdē iekļaut debates par situāciju Irānā un Irākā. Katrā ziņā deputāti EP ļoti uzmanīgi seko situācijas attīstībai Tuvajos Austrumos,” sacīja eiroparlamentāriete.
Lūgta vērtēt, kāds ir deputātu noskaņojums šajā jautājumā, Kalniete sacīja, ka to var raksturot kā satrauktu, jo notikumos, kas patlaban attīstās Tuvajos Austrumos, redzamas milzīgas sašutušu cilvēku masas, kas pārņēmušas ielas un laukumus. “Tas var destabilizēt jau tā trauslo situāciju. Tur ir par ko raizēties. To ļoti labi zina katrs, kurš strādā politikā, ka tādu sabiedrības sašutuma vilni valdībai ir grūti kontrolēt un politiķiem ir grūti saglabāt vēsu galvu, bet tieši to EP deputāti sagaida no Irānas vadības, jo iet uz lielāku saasinājumu – no tā šobrīd ieguvējs nevar būt neviens,” izteicās politiķe.
Kalnietes vērtējumā, nav pamata gaidīt, ka Irānas un ASV pārstāvji sēdīsies pie viena sarunu galda, jo šādas sarunas valdības pārstāvjiem būtu ļoti grūti izskaidrojamas satracinātajiem irāņiem. “Tomēr joprojām pastāv diplomātiskie kanāli, un esmu pārliecināta, ka tie turpina darboties. Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žozeps Borreljs ir runājis pa telefonu ar Irānas ārlietu ministru un šīs sarunas saturu viņš ir izklāstījis vēstulē ES ārlietu ministriem. No tā, kas presē ir noplūdis, var secināt, ka Irāna nevēlas nekādu saasinājumu un pietiekami labi apzinās, ka spēku samērs nav līdzvērtīgs,” pavēstīja Kalniete.
Politiķe ar bažām atzīmēja, ka pat gadījumā, ja netiks piedzīvots atklāts militārs konflikts, pastāvot arī daudz citi moderni karadarbības veidi, kas varētu tikt vērsti pret Rietumvalstīm, piemēram, hakeru uzbrukumi, terorakti vai masīva hibrīddezinformācija. “Irāna ir viena no valstīm, kurā ir viens no pasaules attīstītākajiem hakeru un hibrīdkara kareivju tīkliem,” apgalvoja Kalniete.
Eiroparlamentārietis Ivars Ijabs (AP) aģentūrai LETA stāstīja, ka EP deputāti labi saprot, ka ASV ir izšķirīgi svarīgs partneris Eiropas drošībai un daudzējādā ziņā – tuvākais sabiedrotais, tomēr ASV un Irānas attiecību risināšana pašlaik esot “pietiekami satraucoša”.
“Nevienam nav nekādu ilūziju par to, kas par cilvēku bija Soleimani un kāda bijusi viņa politiskā darbība. Viņš vistiešākajā veidā ir bijis iesaistīts liela mēroga teroristiskās operācijās,” vērtēja politiķis, “tomēr ir grūti iedomāties, kā ASV un to sabiedrotie Irākā domā risināt šo situāciju. Mēs zinām, ka aizvadīto gadu laikā Irāna ir bijusi viens no Rietumu sabiedrotajiem cīņa pret teroristisko organizāciju “Daesh” (Islāma valsts).”
Politiķis norādīja, ka vēsturiski ES vienmēr bijusi orientēta uz diplomātiskiem risinājumiem un dažāda veida noregulējumiem sarunu ceļā, tomēr patlaban attiecību vektors nav īpaši pozitīvs.
Ijabs uzskata, ka amerikāņi negrasās tuvākajā laikā panākt varas maiņu Irānā, bet ASV rīcība tomēr bijusi ļoti skaidrs politisks žests, ka ar “ASV jokus plēst nevar un ka viņi ir gatavi atbildēt pret nedemokrātiskiem, totalitāriem režīmiem ļoti radikāli”.
“Runāt par pilnīgi bezcerīgu situāciju nav īsti pamata, lai gan visi tie, kas kaut ko saprot par Tuvajiem Austrumiem, saka, ka šobrīd ir grūti iedomāties situāciju, kurā Irāna varētu nereaģēt pietiekami asā veidā. Irāna nevar palikt rokas klēpī salikusi, ir skaidrs, ka viņiem ir kaut kā jāreaģē,” akcentēja politiķis.
Eiroparlamentārietis Andris Ameriks (GKR) aģentūrai LETA stāstīja, ka no citu valstu pārstāvjiem EP esot dzirdējis bažas, ka “esam ļoti tuvu ģeopolitiskam konfliktam”, tāpēc nākamnedēļ, kad Strasbūrā notiks EP plenārsesija, šis varētu būt viens no jautājumiem, kuru deputāti izskatīs.
“Manuprāt, lielā mērā konflikts, kas saistīts ar ASV, Irānu un arī Irāku, ASV nerisina pareizā veidā. ASV rīcība var radīt eskalācijas draudus ne tikai Tuvajos Austrumos, bet arī Eiropā un ASV. Šis jautājums būtu jāapspriež ANO Drošības padomē, jo apdraudējums ir pietiekami liels,” sacīja deputāts.
Ameriks atzina, ka izredzes apsēdināt pie viena sarunu galda gan Irānas, gan ASV pārstāvjus ir mazas, jo īpaši pēc Trampa paziņojuma, ka ASV ir gatavas šo konfliktu risināt ar militāriem līdzekļiem. “ES varētu būt vidutājs šajās attiecībās, kas uz sarunām aicina Irānas un ASV pārstāvjus atsevišķi,” pieļāva eiroparlamentārietis.
EP deputāte Inese Vaidere (JV) uzsvēra, ka ES vienmēr ir iestājusies par miermīlīgiem risinājumiem – par diplomātiju, sarunām un starptautisko vienošanos respektēšanu.
“Valstu savstarpējie draudi, atbildes gājieni un nemieri nevar novest pie kaut kā laba. Abas puses ir jāaicina apsēsties pie sarunu galda un meklēt abpusēji pieņemamus risinājumus. Skaidrs, ka situācija ir ļoti saasināta,” sacīja Vaidere, kuras skatījumā diplomātijā ir daudzi paņēmieni, kā risināt dažādus jautājumus – ne vienmēr tas notiek publiski, ļoti bieži vienošanās izdodas panākt aizkulisēs.
Kā ziņots, Irānas Revolucionārās gvardes vienības “Kudsas spēki” komandieris ģenerālmajors Kasems Soleimani, kurš tika uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem Irānas līderiem, pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma 3.janvārī tika nogalināts ASV bezpilota lidaparāta triecienā pie Bagdādes lidostas. Pentagons paziņoja, ka Soleimani nogalināts, jo ir vainojams daudzu ASV pilsoņu nāvē.
Irāna ir draudējusi atriebties par Soleimani nogalināšanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/74C45A7D-65BC-4857-BC9B-8378E415E682/
