Ziņojums: Baltijas reģiona galvenie drošības izaicinājumi saistīti ar Krievijas militāro spēju stiprināšanu
Rīga, 2.janv., LETA. Baltijas reģiona galvenie drošības izaicinājumi ir saistīti ar Krievijas militāro spēju stiprināšanu un militāra rakstura provocējošām darbībām, norādīts Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos 2019.gadā.
“Militāro spēju attīstīšana uzskatāmi parāda Krievijas vēlmi gūt priekšrocības sāncensībā ar NATO. Lai gan reālu incidentu iespējamība šobrīd vērtējama kā zema, ņemot vērā augsto politiskās varas centralizāciju Krievijā un nemainīgās ambīcijas kontrolēt savas kaimiņvalstis, reģiona drošības situācija var mainīties salīdzinoši īsā laikā,” teikts ziņojumā.
Ziņojuma sadaļā par transatlantiskajām attiecībām un starptautisko drošību akcentēts, ka Krievija turpina rīkoties pretēji starptautisko tiesību principiem, un tās darbības ir vērstas uz konfrontāciju ar Rietumiem.
“Plaša spektra militāro spēju un bruņojuma koncentrēšana, kas turpinās Kaļiņingradā un Rietumu kara apgabalā, kā arī jūras ceļu bloķēšanas izspēle šovasar Krievijas rīkotās jūras spēku mācībās ir apzināta Krievijas spēka izrādīšana,” uzsvērts ārlietu ministra ziņojumā.
Ziņojumā norādīts, ka šajā kontekstā jāseko līdzi Krievijas un Baltkrievijas militārajai sadarbībai, ņemot vērā Baltkrievijas ģeogrāfiski stratēģisko novietojumu un Krievijas intereses tur nostiprināt militāro klātbūtni.
“Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju pārkāpumi, Krievijas paziņojums par izstāšanos no Starptautiskās faktu konstatēšanas komisijas, kas izveidota saskaņā ar Ženēvas konvenciju Pirmo papildus protokolu par civiliedzīvotāju aizsardzību starptautiskos militāros konfliktos, rada jaunu izaicinājumu starptautiskās drošības kārtībai,” norādīts ziņojumā.
Ārlietu ministra ziņojumā uzsvērts, ka līdzās tradicionālajam militārajam apdraudējumam, arvien biežāk starptautiskajā politiskajā retorikā kā “iebiedēšanas un kaulēšanās paņēmiens tiek izmantoti kodolieroči un to attīstīšanas potenciāls”. Ja vēsturiski šāda retorika bijusi raksturīga visaugstākajiem politiskā saspīlējuma mirkļiem, tad šobrīd šādi izteikumi atsevišķu valstu retorikā kļuvuši par ikdienišķu komunikācijas instrumentu savu iekšpolitisko un ārpolitisko mērķu sasniegšanai, sacīts ziņojumā.
“To apliecina arī Krievijas ilgstošie Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līguma pārkāpumi un nevēlēšanās uzklausīt ASV un NATO sabiedroto atkārtotos aicinājumus kliedēt šīs bažas, kas rezultātā noveda pie līguma darbības izbeigšanās,” rakstīts ziņojumā, uzsverot, ka atbildība par līguma izjaukšanu jāuzņemas Krievijai, jo bruņojuma kontroles līgums, kura saistības ievēro tikai viena tā puse, starptautisko drošību nestiprina.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/18DB74BB-7941-4C42-AC44-C6C0FD739502/
Attēla avots: https://yenicag.ru/evropa-ishhet-besplatnuyu-zashhitu-ot-rossii-pod-zontom-nato-amerikanskij-ekspert/embed
Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm iegādāsies gāzmaskas un šauteņu durkļus
Rīga, 1.janv., LETA. Latvijā kopā ar pārējām Baltijas valstīm iegādāsies gāzmaskas un šauteņu durkļus, aģentūru LETA informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļā.
Plānots, ka 2020.gadā Latvija kopā ar Igauniju izsludinās kopīgu durkļu iepirkumu. Tie būs šauteņu “M-14” durkļi, kas stiprināmi pie ieroča pastobres.
Ar jaunajiem durkļiem tiks aizvietoti nodilušie un savu laiku nokalpojušie Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošie durkļi.
Jaunie durkļi komplektā ar “M-14” šautenēm kalpos godasardzes uzdevumu pildīšanai oficiālu pasākumu laikā un Brīvības pieminekļa godasardzes nodrošināšanai, norādīja AM Preses nodaļā.
Ministrijā arī informēja, ka šogad sadarbībā ar Lietuvu noslēgsies kopīgi gāzmasku iepirkumi. Patlaban noslēgusies iepirkuma procedūra un izvēlēts komersants 14 000 gāzmasku un 14 000 filtru iegādei Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas izmaksās aptuveni 1,8 miljonus eiro.
Kopējā iepirkuma summa, ieskaitot Lietuvas pasūtījuma daļu, ir trīs miljoni eiro. Līgums par gāzmasku un to filtru piegādi tiks parakstīts 2020. gada sākumā.
Ministrijā arī pavēstīja, ka aizvadītajā gadā Nacionālie bruņotie spēki iegādājušies prettanku granātmetējus “AT4”, kā arī munīciju granātmetējiem “Carl Gustav” un automātiskajiem granātšāvējiem “GMG”.
Šogad turpināsies Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes vienību nodrošināšana ar kritiskajām individuālā ekipējuma sastāvdaļām, nodaļas un vada teltīm, kā arī dažāda veida konteineriem.
Pērn noslēgusies Valsts robežsardzes pārapbruņošana ar Nacionālo bruņoto spēku standarta ieročiem – triecienšautenēm “G36”, pistolēm “Glock 17”, ložmetējiem “FM mag” un 40 milimetru kalibra zemstobra granātmetējiem “AG – 36”.
Tāpat vairāki starpvaldību līgumi kopumā 28 miljonu eiro vērtībā 2019.gadā noslēgti ar ASV.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D08A90F0-3D7A-4E6A-BE60-9CBEDC4AFF38/
NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija samazināta līdz astoņiem iznīcinātājiem
Viļņa, Rīga 2.janv., LETA–BNS. NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija no šā gada samazināta no 12 līdz astoņiem iznīcinātājiem.
Turpmākos četrus mēnešus patrulēšanu no Lietuvas Gaisa spēku bāzes Šauļos veiks četri Beļģijas iznīcinātāji, bet no Emari aviobāzes Igaunijā – četri Polijas iznīcinātāji.
No pagājušā gada aprīļa līdz septembrim Baltijas valstu gaisa telpā dežurēja 13 iznīcinātāji no citām NATO valstīm, bet no septembra līdz janvārim – 12.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpas patrulēšanu NATO dalībvalstis veic kopš 2004.gada marta, kad Baltijas valstis tika uzņemtas aliansē. Līdz 2014.gadam patrulēšanu rotācijas kārtībā nodrošināja četri vienas dalībvalsts iznīcinātāji no Šauļiem, bet pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas rotācijas maiņu apmēri tika palielināti saskaņā ar alianses programmu, kuras mērķis bija stiprināt reģiona drošību. Kopš tā laika atbalsta misija tiek veikta arī no Emari bāzes Igaunijā.
“Šāda dislokācija apliecina NATO kolektīvo apņemšanos atturēt jebkādus potenciālus apdraudējumus un sargāt sabiedroto valstu gaisa telpas viengabalainību. Arī pārējām dalībvalstīm ir izdevīgi trenēties kopā ar Baltijas valstu gaisa spēkiem un citām te dislocētajām sabiedroto vienībām, konkrēti, pastiprinātās klātbūtnes kaujas grupām,” ziņu aģentūrai BNS sacījusi NATO amatpersona, kas vēlējusies saglabāt anonimitāti.
“Kā ierasts, jaunajā rotācijas maiņā Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija tiks nodrošināta ar divām vienībām, kuru lidmašīnas būs gatavas apsargāt Baltijas valstu gaisa telpu 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā,” piebildis alianses pārstāvis.
Lietuvas Aizsardzības ministrijas pārstāve Asta Galdikaite BNS sacījusi, ka “lēmumus par NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas kontingentiem pieņem Sabiedroto spēku augstākā virspavēlniecība Eiropā”.
“Gribam uzsvērt, ka NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija joprojām ir pastiprināta – tajā no Igaunijas Gaisa spēku Emari aviobāzes piedalīsies Polijas Gaisa spēki,” piebildusi Galdikaite.
Latvijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kaspars Galkins aģentūrai LETA apgalvoja, ka, neskatoties uz iznīcinātāju skaita samazinājumu, Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija joprojām esot pastiprināta.
Ņemot vērā, ka šī ir miera laika misija, tad lidmašīnu skaits ir atbilstošs misijas uzdevumam, uzsvēra Galkins. Gaisa kuģu skaitu šajā misijā nosaka lidmašīnu nosūtītājvalsts, skaidroja Galkins.
Ja nākotnē drošības situācija pasliktināsies, tad atbilstoši alianses lēmumiem lidmašīnu skaitu var palielināt, norādīja Galkins.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4428D194-0E27-4FAE-80B0-40ACD9F545CC/
