Tiesa aiz slēgtām durvīm turpina izskatīt valsts noslēpuma apzinātā izpaušanā apsūdzētā deputāta Juraša lietu

Rīga, 27.dec., LETA. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai šodien aiz slēgtām durvīm turpina izskatīt krimināllietu pret Saeimas deputātu, bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu (JKP), kurš apsūdzēts valsts noslēpuma apzinātā izpaušanā.
Aģentūrai LETA zināms, ka patlaban tiesas procesā notiek liecinieku pratināšana.
Pats Jurašs pēc pirmās tiesas sēdes savu vainu neatzina.
Savukārt prokurors Māris Urbāns pēc pirmās tiesas sēdes sacīja, ka informāciju nevarot sniegt, taču viņš apliecināja, ka nolasījis apsūdzību un joprojām nekas nav mainījies, proti, apsūdzētais vainu neatzīst.
Ņemot vērā, cik bieži noteiktas turpmākās tiesas sēdes, prokurors uzskata, ka lietas izskatīšana varētu notikt ātri. Par to gan varēs spriest tikai pēc liecinieku pratināšanas. Liecinieku vidū ir divi žurnālisti, esošie un bijušie KNAB darbinieki, tostarp, bijušais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. Prokurors nekomentēja, vai starp lieciniekiem ir arī Valsts drošības dienesta amatpersonas.
Lai arī apsūdzētais iepriekš norādījis uz lietas politisko raksturu, Urbāns apgalvoja, ka lietā vācis un nostiprinājis pierādījumus, vadoties tikai no savas pārliecības. “Ja man nebūtu pārliecības, ka valsts noslēpums izpausts, tad es izbeigtu šo lietu,” piebilda Urbāns.
Jurašs pēc tiesas sēdes joprojām pauda uzskatu, ka lieta ir absurda. Lietas materiāli, liecības un dokumenti apliecina viņa pozīcijas patiesumu. Prokurora pozīcija sastāv no vispārīgiem apgalvojumiem un tiesību normu interpretācijas.
“Es ticu, ka šī lieta lieta varētu būt pagrieziena punkts, lai mainītos sistēma. Šī ir vecās koruptīvās sistēmas vēršanās pret mani. Atgādināšu, ka mani vairākas reizes ir mēģināts iebiedēt un uzpirkt.
Šī lieta ir vēršanās pret mani kā korupcijas apkarotāju un nevar nepieminēt arī politisko kontekstu,” norādīja pašreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs.
Jurašs gan neredz procesa ātru virzību, jo lietas dalībnieki, tostarp, tiesnese esot pietiekami aizņemti ar citiem procesiem. Visticamāk, liecinieku pratināšanas aizņems visu dienu. “Nekas cits neatliek kā paļauties uz tiesas profesionalitāti,” piebilda Jurašs.
Jau ziņots, ka janvārī Saeimas deputātu vairākums atbalstīja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai lietā par valsts noslēpuma izpaušanu. To bija lūgusi Ģenerālprokuratūra.
Saeimas Kārtības rullī bija noteikts, ka kriminālvajāšanai izdotiem deputātiem ir liegtas tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs. Vienlaikus parlamentārietis šādos apstākļos varēja saņemt pusi no deputāta amatalgas. Tomēr tieši pirms Ziemassvētkiem Satversmes tiesa minēto likuma normu atcēla. Attiecībā uz Jurašu tā tika atzīta par spēkā neesošu jau kopš 2019.gada 31.janvāra.
Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Toreiz informācija izskanēja Latvijas televīzijā un žurnālā “Ir”.
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību. Tomēr prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Vēlāk Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors minēto Zalužinska lēmumu atcēla kā nepamatotu.
Lieta tika nodota atpakaļ Valsts drošības dienestam un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/649124C4-C814-407A-8FD6-44ABB1894490/

Attēla avots: http://www.protests.online/danija-par-noslepumu-izpausanu-uzreiz-aiz-restem-bet-jurim-jurasam-ir-ipasais-gadijums-vins-mums-ir-ipasais/