Kadetu skolas izveidošanai Aizsardzības ministrija sagatavojusi dokumentus Rudbāržu muižas pārņemšanai
Rīga, 22.dec., LETA. Aizsardzības ministrija (AM) sagatavojusi valdības rīkojuma projektu, lai valsts īpašumā pārņemtu Oskara Kalpaka Rudbāržu pamatskolu un tai pieguļošās ēkas.
Ministru kabineta rīkojuma projekts sagatavots, lai AM atļautu pārņemt no Skrundas novada pašvaldības valsts īpašumā AM valdījumā bijušās pamatskolas ēku un tai pieguļošos nekustamos īpašumus. Kopumā plānots pārņemt sešas būves un 6,4 hektārus lielu zemes vienību Liepu ielā 7.
Patlaban valdības rīkojuma projekts izskatīts valsts sekretāru sanāksmē.
Jau ziņots, ka bijušajā Rudbāržu muižas ēkā plānots izvietot Rudbāržu Militāro kadetu skolu. Rudbāržu muižas ēkā daudzus gadus darbojās Oskara Kalpaka vārdā nosaukta pamatskola, vēlāk sākumskola, kura gan pērn tika slēgta. Patlaban ēkā izvietojusies Jaunsardzes centra struktūrvienība.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) nesen intervijā aģentūrai LETA teica, ka kadetu skolā pirmo kursantu klasi varētu izveidot 2021.gada septembrī un pirmajā iesaukumā tiktu uzņemti līdz 50 jaunieši. Nākotnē optimāli skolā mācītos aptuveni 200 kadetu.
Tā būs Baltijā pirmā kadetu skola.
Šādas skolas dibināšana ļaušot nākotnē sagatavot labus speciālistus virsnieku korpusam, Nacionālo bruņoto spēku instruktoru skolai un kopumā bruņotajiem spēkiem. Tāpat šādas skolas dibināšana būs ieguldījums kopējai izglītības sistēmai, jo jauniešiem tiks dotas labas un kvalitatīvas karjeras iespējas.
Rudbārži ģeogrāfiski izvēlēti, jo turpat netālu, Skrundas tuvumā, ir armijas poligons, kuru varēs izmantot kadetu apmācībai. Tāpat šīs vietas izvēlei ir arī simboliska nozīme, jo no Rudbāržu muižas 1919.gada 3.martā sākās Latvijas atbrīvošana pulkveža Oskara Kalpaka vadībā.
Plānots, ka skolas komandantam jābūt virsniekam vismaz pulkvežleitnanta līmenī, savukārt mācību priekšmetu pasniegšanā būs jāpiesaista ne tikai virsnieki, bet arī civilie pedagogi.
Tāpat plānots, ka skolā uzsvars tiks likts uz eksaktajām zināšanām – matemātiku, fiziku un ķīmiju, jo nākotnes armijā arvien vairāk tiks izmantotas modernās tehnoloģijas. Skolas beidzēji varēs iestāties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kur viņiem pirmais mācību gads jau būs ieskaitīts. Tāpat viņi pēc skolas beigšanas varēs kļūt par profesionālā dienesta instruktoriem.
Skolas beigšana nenozīmēs, ka automātiski jāslēdz profesionālā dienesta līgums. Ja skolas absolventi neizvēlēsies dienestu armijā, viņi būs sagatavoti savā specialitātē un varēs strādāt civilajā jomā, piebilda ministrs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F82F8769-B9F6-4604-ADC6-7EA8F4267934/
FOTO avots: https://foursquare.com/v/o-kalpaka-rudb%C4%81r%C5%BEu-pamatskola/5624975f498ee6007f600534/photos
Ministre: Latvijā ap 200 skolu jādomā par izglītības pakāpes maiņu
Rīga, 2.janv., LETA. Latvijā apmēram 200 skolu jādomā par izglītības pakāpes maiņu, intervijā laikrakstam “Diena” norādījusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Ministre skaidro, ka Latvijā ir nedaudz virs 600 skolu. Pēc viņas paustā, aptuveni 370 skolu paliek tādas, kādas tās ir, bet apmēram 200 skolām ir jādomā par izglītības pakāpes maiņu. Visvairāk to esot Daugavpilī un Rīgā.
Šuplinska sola, ka drīzumā valdībā tiks skatīts starpziņojums tieši par vidējās izglītības posmu, ko pieprasījis Ministru prezidents.
“Skaidrs, ka attiecībā uz sākumskolu un pamatskolu paliek spēkā nosacījums, ka tai jāatrodas iespējami tuvāk bērna mājvietai, bet nespekulējot un nemēģinot saglabāt skolu tur, kur tā risina tikai sociālās, izdzīvošanas funkcijas,” uzsver ministre.
Viņasprāt, šajos gadījumos viens no risinājumiem varētu būt saimes skola. Proti, kādas citas skolas filiāle, bez administrācijas. Kā skaidro ministre, vēlams, lai tā būtu skola no 1. līdz 3. vai 4.klasei, bet pēc kompetenču pieejas standarta būtu labāk, ja tā būtu līdz 3.klasei, jo 4.klasē sākas jauna pakāpe. Šajā skolā pilnu slodzi strādātu divi skolotāji un kāds no atbalsta personāla.
“No vienas puses, tas optimizē izdevumus, kas netieši attiecas uz izglītību, no otras puses – ļauj diviem skolotājiem strādāt pilnu slodzi, bet bērniem iegūt labāku izglītību, jo viņi jūt mazāku stresu no pārbraukšanas, no agrajiem rītiem un vēlajiem vakariem,” skaidro Šuplinska, piebilstot, ka tas ir viens no risinājumiem nelielam skolēnu skaitam – ja klasē ir mazāk nekā desmit bērnu.
Esot vairākas pašvaldības, tostarp Valka, kas saka, ka, iespējams, mēģinās veidot saimes skolu. Tomēr ministre uzskata, ka šis risinājums nāk mazliet par vēlu.
Runājot konkrēti par vidusskolām, ministre atklāja, ka, turpinot darbu pie minimālajiem skolēnu skaita kritērijam, sākotnējā iecerē ir ieviestas vairākas izmaiņas. Piemēram, ja maijā publicētais ziņojums paredzēja, ka republikas pilsētās vidusskolas klasēs skolā jābūt vismaz 150 skolēniem, tad tagad tas plānots 120. Savukārt novadu centros prasība samazināta no 120 līdz 90.
Vienlaikus Šuplinska atzīst, ka varētu būt arī izņēmumi. Viņa minēja Ērgļu vidusskolu, kur šogad ir 29 skolēni vidusskolas posmā. Pašvaldība cerot, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas varētu būt ap 30-35 skolēniem. Ņemot vērā to, ka tuvākās vidusskolas ir 25-30 kilometru rādiusā, Ērgļi varētu būt izņēmuma gadījums, atzina ministre.
“Tāpat kā austrumu pierobeža, kas paliek arī ar 30 bērniem, bet, ja skolēnu skaits ir jau 20 un vēl samazinās, vidējās izglītības posms sevi neattaisno, lai arī kā vēlētos. Bērnam šādā skolā nav izvēles. Arī skolā, kur ir 30 bērnu, izvēle ir ierobežota. Zaudētājs būs bērns,” rezumēja Šuplinska.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C7A5E170-FC03-4944-94DF-09AC904CB96D/
