Latvijas Banka: Kreditēšanu kavē zemā uzņēmumu kapitalizācija, augstā ēnu ekonomika un nepilnības tiesiskajā vidē
Rīga, 16.dec., LETA. Gausā Latvijas tautsaimniecības kreditēšana ir saistīta ar zemo uzņēmumu kapitalizāciju, augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru, kā arī ar joprojām būtiskajām nepilnībām tiesiskajā vidē, pirmdien preses konferencē žurnālistiem klāstīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka lēnajai Latvijas tautsaimniecības izaugsmei kā viens no iemesliem ir arī gausā Latvijas tautsaimniecības kreditēšana. Kreditēšanas tempi Latvijā ilgstoši ir zemāki nekā kaimiņvalstīs, neraugoties uz to, ka aizņēmēju maksātspēja pēdējos gados turpina uzlaboties un sarūk arī iepriekš uzņemto saistību apmērs.
Rimšēvičs uzsvēra, ka iekšzemes kredītu un iekšzemes kopprodukta (IKP) attiecība Latvijā ir sarukusi līdz pēdējo 15 gadu zemākajam līmenim – 40%. Zemais uzņemto saistību līmenis liecina par neizmantotu kreditēšanas potenciālu. Tas krietni atpaliek no Igaunijas līmeņa un ir tuvāks Lietuvas līmenim, kurā pirms krīzes kreditēšanas kāpums nebija tik straujš kā Latvijā.
Nefinanšu sabiedrību kreditēšanas temps ir mazinājies 2019.gadā un to kredītportfeļa gada pieaugums 2019.gada oktobrī bija 3,5%. Šo dinamiku galvenokārt nosaka ilgtermiņa kredīti lieliem investīciju projektiem, skaidroja Rimšēvičs, piebilstot, ka mazo un vidējo nefinanšu sabiedrību segmentā bankas saglabā piesardzību un potenciālie riski tiek iecenoti augstākās aizņēmumu procentu likmēs.
Savukārt mājsaimniecību kredītportfelis 2019.gada oktobrī pieaudzis par 0,8%, ko lielā mērā noteica 1,8% pieaugums mājokļu kredītiem.
“Viens no iemesliem, kāpēc kaimiņvalstis mūs apsteidz kreditēšanā, ir zemā uzņēmumu kapitalizācija. Lai arī tā ir augusi vidēji par 1,5 procentu punktiem kopš 2015.gada, tā joprojām ir būtiski zemāka nekā kaimiņvalstīs,” sacīja Rimšēvičs.
Viņš piebilda, ka iepriekš veiktā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reforma ir devusi papildu stimulu uzņēmumu kapitāla stiprināšanai, neapliekot investēto peļņu ar ienākuma nodokli, taču tās ietekmi varēšot redzēt tikai ilgākā termiņā.
Rimšēvičs atgādināja, ka atbilstoši Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumam Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars IKP ir audzis kopš 2016.gada un 2018.gadā sasniedza 24%, kas ir būtiski lielāks īpatsvars nekā kaimiņvalstīs.
“Aizdevēju skatījumā viens no svarīgākajiem kreditēšanas šķēršļiem ir augstais ēnu ekonomikas īpatsvars, kas tieši atbild par finanšu pakalpojumu drošību,” sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Arī Latvijas Bankas veiktajā 2019.gada banku aptaujā kā lielākie šķēršļi aizņēmuma saņemšanai gan uzņēmējiem, gan arī mājsaimniecībām norādīts potenciālā aizņēmēja darbības caurredzamības trūkums un nespēja uzrādīt oficiālu ienākuma avotu. Tikai pēc tam kā nākamie ierobežojošie faktori minēti nepietiekamas nefinanšu sabiedrību naudas plūsmas un mājsaimniecību ienākumu līmenis.
“Tādējādi redzam, ka jāturpina iesāktais darbs pie visaptverošas ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu ieviešanas un jāmeklē jaunas iniciatīvas un risinājumi. Tad attiecīgi varam cerēt uz aktīvāku kreditēšanas izaugsmi,” secināja Rimšēvičs.
Pēc viņa teiktā, nozīmīgs šķērslis finanšu pakalpojumu tiesiskajai noteiktībai un attiecīgi kredītu izaugsmei joprojām ir nepilnības tiesiskajā vidē. Lai arī pēdējā laikā ir panākti būtiski uzlabojumi un tostarp Latvijas maksātnespējas juridiskais ietvars ierindojies 26. vietā no visām valstīm pēdējā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas pārskatā, vēl arvien ir vieta turpmākiem uzlabojumiem.
Viņš piebilda, ka vērtējums par Latvijas tiesību ietvara efektivitāti strīdu risināšanā ir uzlabojies no 120. līdz 93. vietai no visām valstīm, bet joprojām saglabājas daudz zemāks nekā kaimiņvalstīs.
“Tiesiskās vides efektivitātes stiprināšana ir prioritāra investoru un aizdevēju aizsardzībai, kas ir būtisks priekšnoteikums stabilai kredītu izaugsmei,” sacīja Rimšēvičs.
Viņš uzsvēra, ka nozīmīga lomu mājsaimniecību kreditēšanā ir bijusi valsts galvojumu programmai – pēdējo divu gadu laikā aptuveni puse jauno mājokļa kredītu tika izsniegti ar valsts galvojumu, tādējādi kopējā mājokļu kredītu atlikumā šādu kredītu īpatsvars sasniedzis jau 18%.
“Šī atziņa liek izvērtēt programmas sākotnējo mērķi un tās pašreizējo lietojumu. Programmā paredzētā ievērojamā atlaide valsts nodevai par nekustamā īpašuma reģistrēšanu Zemesgrāmatā rada nozīmīgu stimulu izmantot programmu arī tiem aizņēmējiem, kam valsts garantijas pēc būtības nav nepieciešamas un kuru finanšu stāvoklis dod iespēju pašiem veikt pirmo iemaksu,” stāstīja Rimšēvičs.
Viņš piebilda, ka ir vēl virkne risināmo jautājumu, lai tautsaimniecībā atjaunotu veselīgu kreditēšanas izaugsmi, tomēr papildus ēnu ekonomikas un maksātnespējas jautājumu risināšanai, nākotnē būtu lielāka uzmanība, iespējams, jāpievērš arī konkurences aspektiem banku sektorā.
“Atceroties milzīgo banku cīņu par tirgus daļām pirmskrīzes periodā, kas cita starpā pastiprināja nekustamo īpašumu burbuļa plešanos un tautsaimniecības pārkaršanu, šobrīd esam nonākuši pilnīgi pretējā situācijā, kad bankas ļoti kūtri iesaistās kreditēšanā un gatavas aizdot tikai pašiem drošākajiem klientiem,” sacīja Rimšēvičs.
Pēc viņa teiktā, sīvāka konkurence veicinātu veselīgas riska apetītes atjaunošanos banku sektorā, kas ar laiku izpaustos arī kreditēšanas tempu pieaugumā.
“No monetārās politikas puses Latvijas Banka ir nodrošinājusi ultra labvēlīgus nosacījumus banku aizdevumiem, kurus neizmantot nebūtu valsts interesēs,” piebilda Rimšēvičs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F09D6B0B-43EF-4242-9122-2BAAEC62799A/
Rimšēvičs: Latvijas Bankas reputācija atjaunosies uzreiz pēc manas aiziešanas
Rīga, 16.dec., LETA. Latvijas Bankas reputācija atjaunosies vienā naktī, tiklīdz beigsies esošā Latvijas Bankas prezidents Ilmāra Rimšēviča pilnvaru termiņš, pirmdien preses konferencē žurnālistiem sacīja Rimšēvičs.
Viņaprāt, ar Latvijas Bankas reputāciju patlaban viss ir kārtībā un vienīgais, kas met ēnu uz centrālās bankas reputāciju ir viņa paša atrašanās amatā.
Tāpat Rimšēvičs pauda uzskatu, ka viņš nākamajam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam centrālo banku atstāj labā stāvoklī un ar labu mantojumu.
Rimšēvičs arī pauda cerību, ka nekādas straujas izmaiņas Latvijas Bankas darbinieku skaitā nesekos, jo aizvadītajos 18 gados tas jau samazināts par trešdaļu un patlaban tuvs optimālajam.
“Bankai būs jāizvēlas, kādas funkcijas tā finansēs, manuprāt, tas galvenais uzsvars arī turpmāk tiks likts uz analītiku, rezervju pārvaldīšanu un maksājumu sistēmas darbības turpmāko uzlabošana,” sacīja Rimšēvičs.
Jau vēstīts, ka pirmdien notika Rimšēviča pilnvaru termiņa noslēguma preses konference. Saeima ceturtdien, 12.decembrī, Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Latvijas Bankas padomes locekli Kazāku, kura pilnvaru termiņš sāksies 21.decembrī.
Tāpat ziņots, ka Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons apsūdzēti saistībā ar korupciju. Rimšēvičs apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/316F50A9-E64B-4A63-964A-CF2C2BBAF8EB/
Rimšēvičs tuvākajā laikā koncentrēsies uz savas reputācijas atjaunošanu tiesā
Rīga, 16.dec., LETA. Pēc pilnvaru termiņa beigām Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tuvākajā laikā koncentrēsies uz savas reputācijas atjaunošanu tiesā, pirmdien preses konferencē žurnālistiem sacīja Rimšēvičs.
Latvijas Bankas prezidents atzina, ka ir saņēmis dažus darba piedāvājumus, taču izlēmis tos nepieņemt, jo plāno visu laiku veltīt reputācijas atjaunošanai. “Tuvākajā nākotnē man mērķis ir tiesā atspēkot visus man izvirzītos apmelojumus un nepatiesības, tas man ir šī brīža svarīgākais jautājums,” sacīja Rimšēvičs.
Jautāts, kas, viņaprāt, ir šo apmelojumu autori, Rimšēvičs sacīja, ka tas ir “triju par naudas atmazgāšanu aizvērtu banku “atvadu sveiciens” Latvijas Bankas prezidentam”.
Rimšēvičs klāstīja, ka kopš 2016.gada ir cīnījies, lai attīrītu banku sistēmu un saglabātu tām norēķinu iespējas ASV dolārus. “Lēmumi bija nepatīkami, tāpēc bankas bija dusmīgas,” uzsvēra Rimšēvičs.
Viņš piebilda, ka patlaban banku sistēma nonākusi otrā galējībā – ir beigusies nerezidentu apkalpošana un bankas ir pārāk piesardzīgas jebkādu klientu apkalpošanā. “Ja nepieciešamie darbi būtu paveikti 2016. un 2017.gadā, patlaban nebūtu šādas situācijas,” uzsvēra Rimšēvičs.
Viņš gan prognozēja, ka pēc laika finanšu sistēma normalizēsies un Latvijas Banka kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju izveidos tādu banku biznesa modeli, kas darbosies un ļaus atjaunot kreditēšanu.
Rimšēvičs arī norādīja, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) piemēroto sankciju riski ir pietiekami lieli, tāpat vēl nav skaidrs, vai Latvijai izdosies pārliecināt sadarbības partnerus par to, ka ir izdarīts pietiekami daudz, lai Latviju neiekļautu Finanšu darījumu darba grupas (FATF) tā sauktajā “pelēkajā sarakstā”.
“Mēs 2016.gadā neizdarījām to mājasdarbu, kas bija jāizdara, lai patlaban virs Latvijas nekarātos šis Damokla zobens,” sacīja Rimšēvičs.
Jau vēstīts, ka pirmdien notika Rimšēviča pilnvaru termiņa noslēguma preses konference. Saeima ceturtdien, 12.decembrī, Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Latvijas Bankas padomes locekli Mārtiņu Kazāku, kura pilnvaru termiņš sāksies 21.decembrī.
Tāpat ziņots, ka Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons apsūdzēti saistībā ar korupciju. Rimšēvičs apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C14A8121-D52A-4838-9590-EF2336064D72/
FOTO avots: https://jauns.lv/raksts/zinas/335050-generalprokuratura-rimsevics-kukuli-izmantojis-uznemuma-varda-iegadajoties-nekustamo-ipasumu
