ceturtdien, 26 marts, 2026
HomeTālavas TaurētājiArodbiedrība nav apmierināta ar Valsts prezidenta attieksmi pret cilvēku veselību

Arodbiedrība nav apmierināta ar Valsts prezidenta attieksmi pret cilvēku veselību

Dzintars Zaļūksnis

Brīnīties gan te nevajadzētu: Valsts prezidents Egils Levits nevienu brīdi nav raisījis šaubas – vai cerības –, kā labā viņš darbojas. Arī svarīgākā starp valsts regulētajām nozarēm – veselības aprūpe – nav izņēmums. Pašreizējam Valsts prezidentam tā diemžēl ir tikai “viena no problēmām”.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir nosūtījusi Valsts prezidentam Levitam vēstuli, kurā “aicina atturēties no juridiski nekorektas un politiski bezatbildīgas rīcības pret veselības aprūpes nozari”.
LVSADA atgādina, ka iepriekš, novembrī ir nosūtījusi Valsts prezidentam citu vēstuli – ar lūgumu prasīt Saeimai 14. novembrī pieņemtā likuma Par valsts budžetu 2020. gadam ( https://m.likumi.lv/doc.php?id=310965 ) un likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam (
https://m.likumi.lv/doc.php?id=310967 ) otrreizēju caurlūkošanu.
Tomēr, norāda LVSADA, Valsts prezidents abus minētos likums ir izsludinājis un tie ir stājušies spēkā.
Atsevišķā vēstulē Nr. 288 Levits ir aicinājis Saeimu atturēties no tādu likumu pieņemšanas, kuru pienācīgu izpildi tā nespēj nodrošināt. Šajā vēstulē valsts prezidents cita starpā ir konstatējis: “Negrozot paša pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktā solīto, bet vienlaikus arī neizpildot šo solījumu valsts budžetā 2020. gadam, likumdevējs nav vairojis iedzīvotāju uzticēšanos likuma spēkam un paša likumdevēja lemtajam”.
Būtībā pamatota piezīme (lai gan to var tulkot gan šā, gan pilnīgi pretēji). Taču tālāk vēstules tekstā netieši norādīts, ka solījums varētu būt tukšs un neizpildāms, turklāt neatbilstošs Satversmes 66. panta prasībām.
LVSADA uzskata, ka šāda viedokļa attiecināšana uz Veselības aprūpes finansēšanas likuma ( https://m.likumi.lv/doc.php?id=296188 ) pārejas noteikumu 11. punktā noteikto darba samaksas paaugstināšanu 2019., 2020. un 2021. gadā nebūtu juridiski korekta. “Nav pamata apgalvot, ka šī likuma norma ir tukša un neizpildāma,” raksta arodbiedrība, piebilstot, ka “konkrētā norma jau tiek sekmīgi pildīta attiecībā uz 2019. gadu. Savukārt 2020. g. valdības izdevumi plānoti par aptuveni 700 milj. euro lielāki nekā 2019. gadā. Tātad ieplānot likumā noteikto darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes nozares darbiniekiem bija iespējams.”
Diemžēl, konstatē LVSADA, valdība šo pienākumu ir ignorējusi, neuzrādot nekādu tiesisku pamatojumu savai pretlikumīgajai rīcībai.
LVSADA vērš uzmanību uz to, ka “Veselības aprūpes finansēšanas likuma mērķis ir veicināt labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu, tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos”.
Sākot ar 2020. gadu, veselības aprūpes vispārējās valdības sektora finansējumam bija jābūt vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). No savas puses InfoTOP.lv piebilst, ka tas nav daudz: šo līmeni sasniedz un pārsniedz gandrīz visu pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu budžeti, kur gadās, ka veselības aprūpes daļa valsts budžetā pārsniedz pat 8% (Dānija, Austrija, Francija – šeit: https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=File:Total_general_government_expenditure_on_health,_2017_(%25_of_GDP).png
), bet Latvija, Kipra un Horvātija ir trīs vienīgās ES valstis, kur tā nesasniedz 4%. Kā zināms, arī cilvēki Latvijā ir visai nabadzīgi un nevar atļauties tērēt daudz naudas pat tik svarīgai vajadzībai kā veselība.
Līdz ar to kopējā veselības aprūpes vieta IKP Latvijai ir otrā zemākā ES (šeit: https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Healthcare_expenditure_statistics ) – veselības aprūpei Latvijā procentuāli tērē gandrīz divreiz mazāk nekā Francijā, Vācijā un Zviedrijā.
Vēstules noslēgumā LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris uzsver: “Ikvienam jāsaprot, ka rīcība, kas stiprina Veselības aprūpes finansēšanas likuma ievērošanu, kalpo likuma mērķim, un otrādi”.
Bet InfoTOP.lv atgādina, ka par levitiem jūdeju tradīcijā sauc Jakoba (Izraēla) un viņa sievas Lejas trešā dēla Levija līnijas turpinātājus. Viens no levitu pienākumiem ir vadīt tautu upurēšanas rituālā. Varētu uzdot jautājumu: ko mūsu Valsts prezidenta vadībā mēs šobrīd upurējam? Ja vien būtu pārliecība, ka viņš ir īsts levits: jūdejiem tautība pārdzimst pa mātes nevis tēva līniju.

Vai Valsts prezidents Egils Levits saņems dūšu un nostāsies sabiedrības pusē? Foto: Valsts prezidenta kanceleja
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/lvsada-nav-apmierinata-ar-valsts-prezidenta-attieksmi-pret-cilveku-veselibu

RELATED ARTICLES

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here

- Advertisment -

Most Popular

Recent Comments

haralds elceris on Pidriķis vai sabotieris?
haralds elceris on Nacionālās apvienības cirks
haralds elceris on Nodokļu reforma ir vilšanās
haralds elceris on Latvija uz kara takas
haralds elceris on Latvija uz kara takas