Ventspils brīvostā īstenotajiem projektiem aptur ES fondu izmaksu 5,6 miljonu eiro apmērā
Rīga, 11.dec., LETA. Ventspils brīvostā īstenotajiem projektiem ir apturēta Eiropas Savienības (ES) fondu izmaksa 5,6 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) 9.decembrī lēma vērst sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu un četrām juridiskām personām, tostarp Ventspils brīvostas pārvaldi.
FM informēja, ka patlaban Ventspils brīvostas pārvaldē tiek īstenoti seši ES kohēzijas politikas fondu projekti. Šo projektu īstenošanai no ES fondiem vēl nav izmaksāti 5,6 miljoni eiro.
Vislielākā summa – 1,96 miljoni eiro – nav izmaksāti par pievadceļu attīstības projektu Ventspils brīvostas teritorijā esošiem termināļiem un industriālajām zonām. Savukārt 1,34 miljoni eiro nav izmaksāti par Ventspils brīvostas hidrotehnisko būvju pārbūves un atjaunošanas projektu.
Tāpat 757 796 eiro nav izmaksāti par ražošanas ēkas Nr.7 būvniecību Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā, bet 757 772 eiro – par šajā pašā parkā esošas ražošanas ēkas Nr.6 būvniecību. 757 739 eiro nav izmaksāti par ražošanas ēkas būvniecību Ganību ielā 103, Ventspilī, savukārt 40 800 eiro nav izmaksāti par degradētas teritorijas atjaunošanu Pārventas industriālajā zonā Ventspilī.
“Pamatojoties uz pienākumu ievērot sankciju likumu, šobrīd Centrāla finanšu un līgumu aģentūra gatavo informāciju par turpmāku maksājumu apturēšanu šajos projektos līdz apstākļu skaidrībai,” norādīja FM.
Jau ziņots, ka satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) trešdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka, lai arī Ventspils brīvostas konti ir slēgti, tomēr saimnieciskā darbība ostā turpinās.
Tomēr Linkaits pauda bažas par to, kā tiks nodrošināta ostas saimnieciskā darbība līdz brīdim, kad Ventspils brīvostas darbība tiks pilnībā atjaunota. “Ceru, ka izdosies atrast pareizu risinājumu, lai pēc iespējas ātrāk visas brīvostā strādājošās juridiskās personas gūtu sirdsmieru,” piebilda satiksmes ministrs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F4F22DE8-E2FE-498E-948D-F0C0B3240D59/
Linkaits: Lai arī Ventspils brīvostas konti ir slēgti, saimnieciskā darbība ostā turpinās
Rīga, 11.dec., LETA. Lai arī Ventspils brīvostas konti ir slēgti, saimnieciskā darbība ostā turpinās, trešdien žurnālistiem atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Lūgts vērtēt aktuālo situāciju Ventspils brīvostā, ministrs norādīja, ka visi Ventspils brīvostas konti ir slēgti, vienlaikus saimnieciskā darbība ostā turpinās – kravas tiek vestas, kuģi ienāk un iziet no ostas.
Tomēr Linkaits pauda bažas par to, kā tiks nodrošināta ostas saimnieciskā darbība līdz brīdim, kad Ventspils brīvostas darbība tiks pilnībā atjaunota.
“Ceru, ka izdosies atrast pareizu risinājumu, lai pēc iespējas ātrāk visas brīvostā strādājošās juridiskās personas gūtu sirdsmieru,” piebilda satiksmes ministrs.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā “Par ostām”, ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.
Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji – ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.
Satiksmes ministrijā skaidroja, ka šāds modelis palīdzēs veidot neatkarīgas Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas pārvaldes, kas pienākumu izpildē būs tieši atbildīgas Ministru kabinetam. Tādā veidā tieši Ministru kabinets spēs kontrolēt šo ostu pārvaldību.
Valdības pārstāvji pauda cerību, ka Saeima minētos likuma grozījumus varētu skatīt ceturtdien, 12.decembrī.
Par Ventspils un Rīgas ostu pārņemšanu valsts pārvaldībā ministri vienojās otrdien, 10.decembrī, konceptuāli atbalstot Linkaita priekšlikumu, kas tika sagatavots pēc ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmuma vērst sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu (“Latvijai un Ventspilij”) un četrām juridiskām personām, tostarp Ventspils brīvostas pārvaldi.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš mediju pārstāvjiem skaidroja, ka likuma izmaiņas nepieciešamas, lai pēc attiecīgā ASV lēmuma no Ventspils ostas darbības tiktu nodalīta persona, pret kuru vērstas sankcijas. “Valstij pārņemot ostu, tiek pilnībā nogriezta jebkāda saistība ar sankcionēto personu,” uzsvēra Kariņš, norādot, ka šādi valdība rīkojas, lai mazinātu ASV lēmuma negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku un iedzīvotājiem.
Savukārt Linkaits iepriekš piebilda, ka līdz ar grozījumiem likumā Ventspils un Rīgas ostas nonāks valsts pārvaldē un tajās turpmāk vairs nedarbosies pašvaldību pārstāvji. “Ventspils osta ir otra lielākā Latvijas osta, tai ir aizņēmumi, tiek veikti lieli investīciju projekti. Šī osta ir nozīmīgs Latvijas tranzīta elements, tāpēc ceru, ka mūsu veiktās darbības mazinās ASV lēmuma negatīvo ietekmi,” teica ministrs.
Skaidrojot nepieciešamību pārņemt valsts pārvaldībā arī Rīgas ostu, satiksmes ministrs sacīja, ka Rīgas un Ventspils ostas ir divas lielākās ostas Latvijā, turklāt arī “Rīgā ir zināma ietekme fiziskām un juridiskām personām”, pret kurām vērstas ASV sankcijas. “Lai novērstu iespējas, ka uz Rīgas ostu varētu attiekties sankcijas vai ierobežojumi, mūsu proaktīvs solis ir risināt abu ostu pārvaldības jautājumu,” piebilda Linkaits.
Vaicāts, vai pēc likuma grozījumiem valsts varētu lūgt ASV izņemt no sankciju saraksta Ventspils brīvostu, Linkaits norādīja, ka vispirms ir jānodrošina, lai neviena ASV sankciju sarakstā esošā fiziskā un juridiskā persona neietekmētu Ventspils brīvostu, bet pēc tam tiks kārtots, lai osta varētu brīvi funkcionēt.
Kariņš trešdien žurnālistus informēja, ka patlaban tiek risināts jautājums par sankciju atcelšanu Ventspils brīvostai un Latvijas pārstāvji ir kontaktā ar ASV atbildīgo iestādi, kas atbild par sankcijām.
“Šajā jautājumā ir paralēles ar finanšu sektora sakārtošanu. Mums ir svarīgi, lai finanšu sektors nenonāk “pelēkajā saraksta”. Līdzīgi ostu gadījumā, Ventspils brīvosta ir pakļauta starptautiskajām sankcijām, tāpēc mūsu interesēs ir, lai tā tiktu izņemta no šī saraksta un osta varētu attīstīties,” uzsvēra Ministru prezidents.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/CC0A6CF8-EE63-4847-BA30-BD2C806513A2/
Ventspils ostas pārvaldnieks: Pārskaitījumus veikt nevaram, kuģus pieņemam
Rīga, 11.dec., LETA. Ventspils brīvostas pārvalde pārskaitījumus veikt nevar un klienti ostai samaksāt arī nevar, bet osta visus kuģus, kas izvēlas ienākt Ventspilī, apkalpo, aģentūrai LETA pavēstīja Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis.
Viņš teica, ka brīvostas pārvalde ir pieprasījusi informāciju bankām par piemērotajām sankcijām, bet pagaidām oficiāla informācija no tām nav saņemta. Sarmulis uzsvēra, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) izdotā Globālā Magņitska vispārējā licence nr.1 paredz 30 dienu periodu, lai pabeigtu darījumus, bet Latvijā šīs sankcijas tiek piemērotas jau nākamajā dienā.
Ventspils brīvostas pārvaldnieks skaidroja, ka ostai gan ir visi nepieciešamie resursi – elektroenerģija, degviela, ūdens – lai tā varētu nodrošināt visus pakalpojumus.
“Centīsimies maksimāli ilgi noturēties, lai gan valdība šodien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā “Par ostām”, ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas. Mums viedokli neviens neprasīja, jo izmaiņas ostu pārvaldē esot ierakstītas valdības deklarācija,” teica Sarmulis.
Viņš uzskata, ka Latvijā īstenotais ostu pārvaldības modelis, kur bija dalīta atbildība starp pašvaldību un valsti, darbojies labi. Gadījumā, ja ostas lēmumi valstij nebija pieņemami, tā varēja iebilst, taču praktiski šādu iebildumu no valsts puses neesot bijis. Tāpat arī pašvaldības pārstāvjiem bija tiesības iebilst.
Sarmulis uzsver, ka Ventspils brīvostas darbība ir unikāla – ir uzbūvēti seši jauni termināli, uzbūvētas deviņas rūpnīcas, vēl trīs tiek būvētas. Ne Tallinā, ne Klaipēdā nekā tāda neesot.
“Tolaik, kad rakstīja Ostu likumu, bija ļoti nopietna diskusija par ostu pārvaldības modeli. Tolaik vienojās, ka gan valstij, gan pašvaldībai osta ir jāatbalsta. Un Eiropā to saprot,” pauda Ventspils brīvostas pārvaldnieks.
Sarmulis norādīja, ka praktiski Eiropā visas ostas pārvalda pašvaldības, izņemot Tallinas, Klaipēdas un, iespējams, vēl arī Gdaņsku. Lielajā Roterdamas ostā valstij pieder 30%, jo no valsts budžeta tika piešķirts finansējums viena rajona attīstīšanai.
“Ostā esmu strādājis daudzus gadus, bet tādu konfliktu kā patlaban es vēl nekad neesmu piedzīvojis,” atzina Sermulis.
Kā ziņots, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vērtējot aktuālo situāciju Ventspils brīvostā, norādīja, ka visi Ventspils brīvostas konti ir slēgti, vienlaikus saimnieciskā darbība ostā turpinās – kravas tiek vestas, kuģi ienāk un iziet no ostas.
Tomēr Linkaits pauda bažas par to, kā tiks nodrošināta ostas saimnieciskā darbība līdz brīdim, kad Ventspils brīvostas darbība tiks pilnībā atjaunota. “Ceru, ka izdosies atrast pareizu risinājumu, lai pēc iespējas ātrāk visas brīvostā strādājošās juridiskās personas gūtu sirdsmieru,” piebilda satiksmes ministrs.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā “Par ostām”, ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.
Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji – ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.
Satiksmes ministrijā skaidroja, ka šāds modelis palīdzēs veidot neatkarīgas Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas pārvaldes, kas pienākumu izpildē būs tieši atbildīgas Ministru kabinetam. Tādā veidā tieši Ministru kabinets spēs kontrolēt šo ostu pārvaldību.
Valdības pārstāvji pauda cerību, ka Saeima minētos likuma grozījumus varētu skatīt ceturtdien, 12.decembrī.
Par Ventspils un Rīgas ostu pārņemšanu valsts pārvaldībā ministri vienojās otrdien, 10.decembrī, konceptuāli atbalstot Linkaita priekšlikumu, kas tika sagatavots pēc ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmuma vērst sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu (“Latvijai un Ventspilij”) un četrām juridiskām personām, tostarp Ventspils brīvostas pārvaldi.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš mediju pārstāvjiem skaidroja, ka likuma izmaiņas nepieciešamas, lai pēc attiecīgā ASV lēmuma no Ventspils ostas darbības tiktu nodalīta persona, pret kuru vērstas sankcijas. “Valstij pārņemot ostu, tiek pilnībā nogriezta jebkāda saistība ar sankcionēto personu,” uzsvēra Kariņš, norādot, ka šādi valdība rīkojas, lai mazinātu ASV lēmuma negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku un iedzīvotājiem.
Savukārt Linkaits iepriekš piebilda, ka līdz ar grozījumiem likumā Ventspils un Rīgas ostas nonāks valsts pārvaldē un tajās turpmāk vairs nedarbosies pašvaldību pārstāvji. “Ventspils osta ir otra lielākā Latvijas osta, tai ir aizņēmumi, tiek veikti lieli investīciju projekti. Šī osta ir nozīmīgs Latvijas tranzīta elements, tāpēc ceru, ka mūsu veiktās darbības mazinās ASV lēmuma negatīvo ietekmi,” teica ministrs.
Skaidrojot nepieciešamību pārņemt valsts pārvaldībā arī Rīgas ostu, satiksmes ministrs sacīja, ka Rīgas un Ventspils ostas ir divas lielākās ostas Latvijā, turklāt arī “Rīgā ir zināma ietekme fiziskām un juridiskām personām”, pret kurām vērstas ASV sankcijas. “Lai novērstu iespējas, ka uz Rīgas ostu varētu attiekties sankcijas vai ierobežojumi, mūsu proaktīvs solis ir risināt abu ostu pārvaldības jautājumu,” piebilda Linkaits.
Vaicāts, vai pēc likuma grozījumiem valsts varētu lūgt ASV izņemt no sankciju saraksta Ventspils brīvostu, Linkaits norādīja, ka vispirms ir jānodrošina, lai neviena ASV sankciju sarakstā esošā fiziskā un juridiskā persona neietekmētu Ventspils brīvostu, bet pēc tam tiks kārtots, lai osta varētu brīvi funkcionēt.
Kariņš trešdien žurnālistus informēja, ka patlaban tiek risināts jautājums par sankciju atcelšanu Ventspils brīvostai un Latvijas pārstāvji ir kontaktā ar ASV atbildīgo iestādi, kas atbild par sankcijām.
“Šajā jautājumā ir paralēles ar finanšu sektora sakārtošanu. Mums ir svarīgi, lai finanšu sektors nenonāk “pelēkajā saraksta”. Līdzīgi ostu gadījumā, Ventspils brīvosta ir pakļauta starptautiskajām sankcijām, tāpēc mūsu interesēs ir, lai tā tiktu izņemta no šī saraksta un osta varētu attīstīties,” uzsvēra Ministru prezidents.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/124CA348-13EF-4892-A909-7BC1BC5F8894/
Attēla avots: https://jauns.lv/raksts/zinas/213634-ventspils-brivosta-pasaules-biznesa-zonu-topa
