LIZDA rīkos protesta akcijas, ja no normatīvajiem aktiem svītros noteikto pedagogu atalgojuma un zinātnes bāzes finansējuma kāpinājumu

Rīga, 11.dec., LETA. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šodien padomes sēdē nolēma rīkot protesta akcijas, ja no normatīvajiem aktiem svītros noteikto pedagogu atalgojuma un zinātnes bāzes finansējuma kāpinājumu, pēc sēdes žurnālistiem sacīja arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Viņa skaidroja, ka padome lēmusi nepieļaut grozījumu veikšanu trīs likumos, proti, Izglītības likumā, Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā, un, ja tiks izstrādāti šādi grozījumi, tad tiks rīkotas protesta akcijas.
Tāpat LIZDA nosūtīs vēstuli parlamenta un izpildvaras pārstāvjiem ar lūgumu sniegt rakstiskas, skaidras un nepārprotamas atbildes par savu pozīciju – atbalstītu vai neatbalstītu šādu grozījumu izstrādi, jo Vanaga novērojusi, ka viedokļi ir atšķirīgi gan lēmējvaras pusei, gan izpildvaras pusei.
Par protesta akciju veidu diskusijas šodien vēl nenotika, jo grozījumi vēl nav izstrādāti, bet pietiekami daudz signālu par to ir liecinājuši, skaidroja Vanaga. Viņa uzskaitīja, ka šāda ideja ir izskanējusi oficiālās Ministru kabineta sēdēs, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, Valsts prezidenta publiski paustajā viedoklī un izsūtītajā vēstulē, kas ir pietiekami signāli, lai tos ņemtu vērā un arodbiedrība varētu laicīgi pateikt politikas veidotājiem “netērējiet savu laiku un šādus grozījumus neizstrādājiet”.
“Pretējā gadījumā pedagogu un zinātnieku saime rīkos protesta akcijas un aicinās arī citas organizācijas atbalstīt,” pauda arodbiedrības priekšsēdētāja.
Arodbiedrības priekšsēdētāja uzsvēra, ja šāda norma tiek izslēgta, tas nedod nekādu deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt algu kāpinājuma grafiku.
Viņa arī atzīmēja to, ka ir valstis kur šādu normu nav, tomēr tur politikas veidotāji to definējot kā prioritāti un tam arī finansējums tiek piešķirts. “Bet mūsu gadījumā, ja pat likums to nenoteiks, tad grūti iedomāties kā Latvijā finansējuma došana augstākai izglītībai un zinātnei norisinātos bez šādu papildus normu esamības,” uzsvēra Vanaga.
Iepriekš Vanaga aģentūrai LETA apgalvoja, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) esot apstiprinājis, ka tiks virzīti attiecīgie grozījumi visos saistošajos likumos par pedagogu atalgojuma un zinātnes bāzes finansējuma kāpinājumu normu izslēgšanu. Arodbiedrībai par iespēju svītrot no likumiem ierakstītās normas jau ir vaicājuši Finanšu ministrijas pārstāvji.
Šogad pedagogu atalgojums tika paaugstināts līdz 750 eiro, bet no nākamā gada 1.septembra zemākā mēneša darba algas likme ir paredzēta – 790 eiro. “Ceļš līdz algu kāpinājuma grafika iekļaušanai likumā bija ļoti grūts un pedagogu saime to uztvēra kā vēsturisku panākumu,” sacīja arodbiedrības priekšsēdētāja.
Pēc viņas paustā, ja tiktu pieņemts lēmums grafiku izņemt no likumiem, pedagogi, augstskolu mācībspēki, zinātnieki kļūtu pilnībā atkarīgi tikai un vienīgi no valdošo politiķu labvēlības.
Vanaga iepriekš atgādināja, ka algu paaugstināšanas grafiku iepriekšējā valdība pieņēma ar atrunu, ka grafikā iestrādātais īstenosies izpildoties konkrētiem faktoriem. Proti, jābūt valsts ekonomiskajai izaugsmei, skolu tīkla sakārtošanai, kā arī izglītības procesa uzlabošanai.
“Diemžēl, līdzšinējā prakse liecina, ka pat īstenojoties šiem priekšnoteikumiem, valdība saka – naudas pedagogu algu celšanai nav. Tajos brīžos atsauce uz likuma nepildīšanu ir spēcīgs arguments, lai politiķi naudu tomēr sameklētu,” norādīja LIZDA priekšsēdētāja.
Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) pirms valsts nākamā gada budžeta pieņemšanas sacīja, ka vajadzētu grozīt visus likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu, neparedzot tā avotus.
Pašlaik kopumā 12 likumos dažādām nozarēm Saeima apsolījusi par 700 miljoniem eiro vairāk nekā piešķirts budžetā, bet aiznākamgad atšķirība starp apsolīto un budžetu sasniegs miljardu, iepriekš vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Tā, piemēram, Augstskolu likums 2020.gadā nozarei paredz papildu 82 885 000, Zinātniskās darbības likums – 49 731 000 eiro, likums “Par autoceļiem” – 384 433 931 eiro, Lauksaimniecības un lauku attīstības likums – 131 248 900 eiro, Izglītības likums – 9 206 530 eiro, bet Veselības aprūpes finansēšanas likums – 61 632 914 eiro.
Par Augstskolu likumā noteiktā finansējuma nepiešķiršanu opozīcijas deputāti jau vērsušies Satversmes tiesā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/6F5696DA-7D9D-46B4-BD16-78117186ABB1/