IeM: Pieaug piespiedu nodarbinātībā savervēto Latvijas valstspiederīgo skaits ārvalstīs
Rīga, 19.febr., LETA. Pieaug piespiedu nodarbinātībā savervēto Latvijas valstspiederīgo skaits ārvalstīs, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojumā par cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas rezultātiem 2018.gadā.
Ministrija secinājusi, ka cilvēku tirdzniecības riskam ārvalstīs joprojām ir pakļauti gan vīrieši, gan sievietes ar dažādām atkarībām, garīga rakstura problēmām un personas, kas palikušas bez pajumtes un iztikas līdzekļiem.
Turklāt ir bijušas situācijas, kad identificētie potenciālie cilvēku tirdzniecības upuri neieklausās Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ieteikumos un atsakās no palīdzības, tādējādi pakļaujot sevi papildu riskiem.
Nereti arī par iespējamo cilvēku tirdzniecības gadījumu informē potenciālā upura paziņas, jo viņš pats neapzinās savu situāciju vai dažādu apsvērumu dēļ neuzdrošinās par to ziņot.
Jaunas cilvēku tirdzniecības tendences Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs nav novērojušas.
Starp apzinātajām tendencēm un riskiem IeM min, ka pilngadīgas Latvijas iedzīvotājas ar ievainojamības pazīmēm tiek vervētas fiktīvo laulību noslēgšanai Kiprā, Dānijā, Lielbritānijā un Īrijā. Vervēšanu veic personu grupas no Pakistānas.
Tāpat pilngadīgas Latvijas iedzīvotājas tiek vervētas seksuālai izmantošanai ārvalstīs.
Ne tikai ārvalstīs, bet arī Latvijā novērota darbaspēka ekspluatācija lauksaimniecībā un celtniecībā.
Pērn Latvijā izveidotās speciālistu komisijas identificējušas desmit ārzemēs no cilvēku tirdzniecības cietušus valstspiederīgos – astoņas sievietes un divus vīriešus. Cilvēki ekspluatēti tādās valstīs kā Lielbritānija, Itālija, Kipra, Īrija, Venecuēla, Āfrika un Vācija. Personas gan vervētas fiktīvām laulībām, gan seksuāli izmantotas, kā arī bijušas darbaspēka ekspluatācijas un piespiedu noziedzības upuri.
Vēl divas valstspiederīgās, kuras Kiprā bijušas savervētas fiktīvām laulībām atzītas par cietušajiem kriminālprocesā Latvijā.
Savukārt vēl viena sieviete un seši vīrieši atzīti par cilvēku tirdzniecības upuriem Lielbritānijā, proti, viņiem Latvijā sniegta rehabilitācija, pamatojoties uz ārvalsts tiesībsargājošās institūcijas izdotu izziņu vai lēmumu. Šajā gadījumā vīrieši bijuši pakļauti darbaspēka ekspluatācijai, bet sieviete seksuāli izmantota.
Tomēr reģistrēti arī cilvēku tirdzniecības gadījumi Latvijā. Visvairāk Latvijā cilvēku tirdzniecības riskam pakļautās sabiedrības grupas nav būtiski mainījušās, norādīts ziņojumā. Proti, tie ir bezdarbnieki, darba meklētāji, jaunieši, sievietes, pirmspensijas vecuma cilvēki un nepilngadīgie.
Viena sieviete un viens vīrietis Latvijā bijuši pakļauti seksuālai izmantošanai, bet kāds vīrietis – darbaspēka ekspluatācijai.
Vēl divi vīrieši, no kuriem viens mūsu valstī bijis pakļauts seksuālai izmantošanai, bet otrs – darbaspēka ekspluatācijai, atzīti par cietušajiem kriminālprocesā Latvijā.
Starp apzinātajām cilvēktirdzniecības tendencēm un riskiem iekšzemē IeM min cilvēku tirdzniecību seksuālai ekspluatācijai. Prostitūcijas ierobežošanas normatīvo aktu pārkāpumi gan konstatēti tikai Rīgā.
Tāpat, izmantojot internetu un tērzēšanas aplikācijas, tiek vervētas pilngadīgas ārpus Šengenas valstīm dzīvojošas sievietes, lai, izmantojot tūrista imigrācijas statusu, nodarbotos ar prostitūciju Latvijā, Lietuvā un Francijā.
Ziņojumā arī vēsta uzmanība uz to, ka uz Latvija darba pakalpojumu sniegšanai tiek nosūtīts arvien vairāk trešo valstu pilsoņu. Pagaidām gan cilvēku tirdzniecības pazīmes nav konstatētas, bet iestādes pastiprināti pievērš uzmanību šim jautājumam.
Kopumā 2018.gadā reģistrēti 23 Latvijas valstspiederīgie, kuri cietuši no cilvēku tirdzniecības. 12 bijuši pakļauti darbaspēkā ekspluatācijai, seši – seksuālai izmantošanai, bet pieci – fiktīvajām laulībām. Visi cietušie ir pieaugušie.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E29758CA-763A-425D-8D4C-32EC454264F3/
IeM: Līdz tiesai nonāk ļoti maz ar cilvēktirdzniecību saistītu krimināllietu
Rīga, 19.febr., LETA. Līdz tiesai nonāk ļoti maz krimināllietu un personu skaits, kas tiek saukts pie atbildības un notiesāts, ir ļoti mazs, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē sacīja Iekšlietu ministrijas (IeM) Nozaru politikas departamenta Politikas izstrādes nodaļas vecākā referente Lāsma Stabiņa.
Iepazīstinot komisijas locekļus ar cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas Latvijā rezultātiem 2018.gadā, Stabiņa skaidroja, ka cilvēktirdzniecības upuru ir ļoti daudz un kriminālprocesi par cilvēktirdzniecību tiek uzsākti, tomēr līdz tiesai nonāk ļoti maz krimināllietu.
“Latvijas vājais posms ir tieši izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un iztiesāšanas joma. Pie sodu noteikšanas pienācīgi netiek izvērtēts cilvēktirdzniecības noziegumu un ar to saistīto noziedzīgo nodarījumu raksturs un kaitīguma pakāpe, kā rezultātā sods nereti ir neadekvāts izdarītajam un neatbilst krimināllikumā noteiktajiem soda mērķiem,” skaidroja Stabiņa.
Šo kā problemātiku, par ko tiek runāts gadiem, uzsvēra arī biedrības “Patvērums “Droša māja”” juriste Gita Miruškina, piebilstot, ka cilvēktirdzniecības jautājumi ir specifiski, taču nav pārliecības, ka tiesneši šajos jautājumos iedziļinās un tos labi izprot.
Deputāts Andrejs Judins (JV) pateicās iesaistītajām pusēm par darbu cilvēktirdzniecības novēršanā, vienlaikus norādot, ka sodiem vajadzētu būt bargākiem, taču tiesneši, iespējams, ne vienmēr izprot, ka cilvēktirdzniecība mūsdienās ir mainījusi savu formu un tā nav salīdzināma ar cilvēktirdzniecību 19.gadsimtā, kad to fiksēt un pamanīt tās pazīmes bija daudz vienkāršāk.
“Cilvēks lido ar lidmašīnu, viņam ir brīvas kājas un rokas, bet principā viņš vairs nav brīvs. To ir grūtāk atklāt, un arī tiesai ir jāsaprot – kaut gan cilvēks kaut kur nesēž pagrabā, viņš ir upuris. Atbildībai par to, ka darbības pret šo cilvēku tika vērstas, ir jābūt nopietnai,” skaidroja Judins, vēršot uzmanību, ka cilvēktirdzniecības upuru vervētājiem piespriestie sodi ir pārāk mazi.
Tāpat Stabiņa uzsvēra, ka Latvijā nav izveidots nacionālā ziņotāja amats vai neatkarīga institūcija, kas izvērtē valsts institūciju darbību cilvēktirdzniecības novēršanā un apkarošanā, tādējādi Latvija neizpilda starptautisko tiesību aktu principus šajā ziņā. Viņš aicināja par šo jautājumu domāt, aplūkojot citu valstu praksi un apsverot risināt šo jautājumu, lai konkrētu iestāžu darbība šajos jautājumos tiktu izvērtēta neatkarīgi.
Stabiņa vērsa uzmanību, ka būvniecības nozarē Latvijā strādā daudz Ukrainas valstspiederīgo. “Ir secināts, ka objektos nodarbinātie nestrādā pamatojoties uz ielūgumiem, darba atļaujām vai līgumiem. Shēma ir aptuveni tāda, ka Latvijas ģenerālbūvnieks noslēdz sadarbības līgumu ar Lietuvas celtniecības kompāniju, kurai savukārt ir sadarbības līgums ar Polijas kompāniju, kura vervē darbiniekus Ukrainā un, pamatojoties uz nosūtīšanas direktīvu, nosūta uz Latviju,” ainu iezīmēja IeM pārstāve.
Viņa norādīja, ka pārbaužu laikā, šie darbinieki nespēj uzrādīt nekādus dokumentus, kas apliecina viņu nodarbinātības tiesiskumu, tādēļ tiek ierosināta administratīvā lieta, tomēr līdz apstākļu noskaidrošanai, darbinieki jau ir atstājuši valsti. Šajā jomā, gan neesot saskatāmas cilvēktirdzniecības tendences, tomēr tas varot mainīties, jo situācija jau esot ievērojami pasliktinājusies Igaunijā. Savukārt sodi par šādiem pārkāpumiem būtu jāpiespriež juridiskajai personai, kas darbinieku ir nosūtījusi, nevis darbiniekam.
IeM pārstāve arī vērsa uzmanību, ka pērn veiktas ļoti daudz preventīvas aktivitātes cilvēktirdzniecības apkarošanas jomā un ir noņemts slogs no nevalstiskā sektora, proti, lielāko daļu aktivitāšu ir veikušas valsts iestādes sava un projektu finansējuma ietvaros.
Kā ziņots, IeM ziņojumā par cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas rezultātiem 2018.gadā secināts, ka pieaug piespiedu nodarbinātībā savervēto Latvijas valstspiederīgo skaits ārvalstīs.
Ministrija secinājusi, ka cilvēku tirdzniecības riskam ārvalstīs joprojām ir pakļauti gan vīrieši, gan sievietes ar dažādām atkarībām, garīga rakstura problēmām un personas, kas palikušas bez pajumtes un iztikas līdzekļiem.
Turklāt ir bijušas situācijas, kad identificētie potenciālie cilvēku tirdzniecības upuri neieklausās Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ieteikumos un atsakās no palīdzības, tādējādi pakļaujot sevi papildu riskiem.
Nereti arī par iespējamo cilvēku tirdzniecības gadījumu informē potenciālā upura paziņas, jo viņš pats neapzinās savu situāciju vai dažādu apsvērumu dēļ neuzdrošinās par to ziņot.
Jaunas cilvēku tirdzniecības tendences Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs nav novērojušas.
Starp apzinātajām tendencēm un riskiem IeM min, ka pilngadīgas Latvijas iedzīvotājas ar ievainojamības pazīmēm tiek vervētas fiktīvo laulību noslēgšanai Kiprā, Dānijā, Lielbritānijā un Īrijā. Vervēšanu veic personu grupas no Pakistānas.
Tāpat pilngadīgas Latvijas iedzīvotājas tiek vervētas seksuālai izmantošanai ārvalstīs.
Ne tikai ārvalstīs, bet arī Latvijā novērota darbaspēka ekspluatācija lauksaimniecībā un celtniecībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/134140B1-169C-D1EA-4457-A0054E408F2A/
Attēla avots: https://app.emaze.com/@ALLQWOZW#4
