Rīga, 12.febr., LETA. Pieņemot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas tostarp aizliedz reklamēt “ātros kredītus”, likumdevējs nav pamanījis, ka vienlaikus nostiprināts aizliegums reklamēt jebkāda cita veida kreditēšanas pakalpojumus, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā uzsvēra Latvijas Raidorganizāciju asociācijas pārstāvis Andris Ķēniņš.
Viņš pastāstīja, ka grozījumi minētajā likumā, kas stāsies spēkā šī gada 1.jūlijā, paredz aizliegt kreditēšanas pakalpojumu reklāmu televīzijā un radio, kas faktiski nozīmē, ka no grozījumu stāšanās spēkā brīža būs liegts televīzijā vai radio reklamēt iespējas preces vai pakalpojumus iegādāties kredītā vai līzingā.
Ķēniņš norādīja, ka grozījumi minētajā likumā būs attiecināmi plašāk nekā tikai uz “ātrajiem kredītiem” – tie atteiksies uz kreditēšanu pēc būtības un redakcijas dēļ nav skaidra arī normu piemērošana. Turklāt nevienā citā Eiropas valstī nepastāvot tāds aizliegums – reklāmas ierobežojumi ir tikai Īrijā un Igaunijā, kur noteikts aizliegums “ātrajiem kredītiem”. Veiktās aplēses liecina, ka šīs reklāmas aizliegums radīs aptuveni 15 miljonu eiro lielu finansiālo ietekmi, tostarp desmit miljonu eiro ietekmi radio un televīzijai.
Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa uzsvēra, ka pašreizējā situācijā, kad grozījumi ir pieņemti, bet tie ir nepiemērojami. “Patlaban ir ierobežoti ir visi kreditēšanas veidi. Gribējām ierobežot “ātros”, bet sanāca ierobežot visu,” teica Liepiņa.
Viņa atgādināja, ka grozījumi tikuši pieņemti steigā un tie nav bijuši izdiskutēti, kā dēļ, visticamāk, arī radusies šāda likuma nepilnība.
Komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (KPV LV), mēģinot atskatīties procesā, kā tika pieņemti minētie grozījumi, sacīja, ka tobrīd grozījumi 12.Saeimas deputātiem tikuši pasniegti kā aizliegums “ātrajiem kredītiem”.
Komisijas loceklis Māris Kučinskis (ZZS) atgādināja, ka toreiz Ministru kabinets pret šiem grozījumiem attiecās ļoti piesardzīgi, savukārt “Saeimā gan deputāti sacentās par to, kurš ir lielāks kredītu nīdējs”.
“Ja tur ir trāpījuši arī citi kredīti – kā pieredzējis politiķis varu teikt, ka ātros kredītus neatgriezīs, bet, ja ir pieļauta kļūda par citiem kreditēšanas veidiem, tad tas ir jālabo,” teica Kučinskis.
Komisija vienojās 20.februārī kopsēdē ar Saeimas Tautsaimniecības komisiju vēlreiz apspriest šo jautājumu un, visticamāk, piedāvāt savus priekšlikumus likuma grozījumiem, kas būtu jāiesniedz līdz 1.martam.
Kā ziņots, Saeima pagājušā gada oktobrī pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumus.
Likums papildināts ar pantu, kas nosaka kreditēšanas pakalpojumu reklāmas un izņēmumus. Paredzēts, ka šāds aizliegums neattieksies uz gadījumiem, kad reklāmu īsteno kredīta devējs vai starpnieks telpās, kurās veic saimniecisko darbību. Tāpat šādas reklāmas varēs būt kredīta devēja vai starpnieka mājaslapā vai tiešsaistes sistēmā, kā arī mobilajā lietotnē.
Reklāmas aizliegums neattieksies arī uz gadījumiem, kad iespējamie klienti tiks uzrunāti klātienē vai telefoniski, reklāma būs atļauta arī pasta vai elektroniskos sūtījumos patērētājam, kā arī ar kreditēšanu nesaistītas preces vai pakalpojuma reklāmā noteiktos gadījumos.
Šāds regulējums gan neattiektos uz kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja zīmolvārda reklāmu. Vienlaikus likumā plānots noteikt, ka kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju zīmolvārda, tajā skaitā sponsorēšanas reklāma ir aizliegta sabiedriskā pasūtījuma ietvaros radio vai televīzijā īstenotos projektos, kas finansēti no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5AFF30A6-02B6-46DB-A4A1-BF46CB58CBD5/

Attēla avots: http://www.la.lv/karikaturas/gatis-sluka-tev-ari-reklamas-nauda-beidzas
Aicina novērst likumā iepriekš, iespējams, neuzmanības dēļ iekļauto aizliegumu reklamēt jebkāda veida kreditēšanas pakalpojumus
RELATED ARTICLES
Recent Comments
on “Eurostat”: Latvijā izdevumi “tankiem” lielāki, bet sociālajai aizsardzībai zemāki nekā ES vidēji
on VID detalizēti skaidro: Kurā brīdī naudas pārskaitījums kļūst aizdomīgs un ir apliekams ar nodokli?
on Koalīcijā atšķirīgi viedokļi par rosinājumu liegt transporta atvieglojumus trešo valstu pilsoņiem
on Čekas maisu saturs ar nolūku esot izrevidēts: Trakums ap Čekas maisiem jeb, kas slēpjas aiz maisiem?
on VIDEO: Lēmumu par ūdensmetēja un aizturēto autobusa izrādīšanu 18. novembra parādē pieņēmis Ķuzis
on Tiesībsargs mudina Vējoni uzturēt jautājumu par nepilsoņa statusa piemērošanas izbeigšanu bērniem
on Izbeidz kriminālprocesu par neizpaužamu ziņu atklāšanu, kurā lieciniece bija žurnāliste Margēviča
on Bijušā finanšu policista lieta rāda: ja prokuratūra būtu gribējusi, „oligarhu lietai” būtu rezultāts
on VDI lems, vai sākt administratīvo lietu par bērna nodarbināšanu Valdemāra ielas bruģēšanas darbos
on Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on Tāda tā “demokrātija”: Kamēr vairums pensionāru grimst nabadzībā, daži saņem 19,2 tūkstošus mēnesī
on Tāda tā “Latvijas Attīstībai”: Bijušais politiķis Repše izmisīgi meklē darbu un iestājas zemessargos
on 2.8.2017. plkst. 10 Rīgā notiks diskusija, kurā tiks gatavoti priekšlikumi nabadzības mazināšanai
on 2.8.2017. plkst. 10 Rīgā notiks diskusija, kurā tiks gatavoti priekšlikumi nabadzības mazināšanai
on Saeimas otreizējai caurskatīšanai atdodamais budžets vēl nenozīmēs, ka valdībai izteikta neuzticība
on Saeimas otreizējai caurskatīšanai atdodamais budžets vēl nenozīmēs, ka valdībai izteikta neuzticība
on VIDEO: Eiroskeptiķi pret Latvijas “baltā karoga” svētkiem ES un “Jaunās pasaules kārtības” projektos
