Revīzija: Rīgas dome pasūta transporta infrastruktūras pētījumus, bet tos neizmanto
Rīga, 6.febr., LETA. Rīgas dome pasūta transporta infrastruktūras pētījumus, bet tos neizmanto, secināts Valsts kontroles revīzijā “Vai Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras, tajā skaitā autostāvvietu izbūve, rekonstrukcija un uzturēšana notiek atbilstoši normatīvo aktu prasībām, plānveidīgi, efektīvi un ekonomiski?”.
Revīzijā norādīts, ka laika posmā no 2013.gada līdz 2015.gadam ir veikti vismaz desmit pētījumi saistībā ar stāvparku, autonovietņu, autostāvvietu izveidošanu un velosatiksmes attīstības iespējām Rīgas pilsētā, samaksājot par tiem 326 170 eiro, tomēr revidējamā laika posmā tie nav izmantoti neviena projekta realizēšanā.
Turklāt vismaz divu pētījumu, kas veikti 2014.gadā saistībā ar velosatiksmes attīstību, izmaksas 46 728 eiro apmērā ir norakstītas, jo pēc tiem nav izstrādāti konkrēti projekti, un izpētes materiāli, iespējams, tikai informatīvi izmantoti transporta infrastruktūras attīstības plānošanā. Valsts kontroles ieskatā, minētais norāda uz risku par projektu ieviešanas izmaksu izvērtēšanu un uzskaiti grāmatvedībā.
Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins trešdien mediju pārstāvjiem pastāstīja, ir pētīta velo attīstība, stāvparku ieviešana un citas lietas, bet rezultāta nav. “Vienlaikus ir virkne svarīgu lietu, kas nemaz netiek pētīta, piemēram, satiksmes dalībnieku drošība,” pauda amatpersona.
Vērtējot Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, Korčagins norādīja, ka tā tiek balstīta nevis uz esošās situācijas analīzi, bet gan uz novecojušiem, 2005.gada datiem.
Viņš arī informēja, ka Rīgas transporta jomai 2016. un 2017.gadā piešķirts 441 miljons eiro. No šiem līdzekļiem 136 miljoni piešķirti Rīgas domes Satiksmes departamentam transporta infrastruktūras uzlabošanai. Tomēr revīzijā secināts, ka Rīgas domes rīcība nerisina iedzīvotāju reālās vajadzības un 5,4 miljoni eiro izlietoti nelietderīgi.
Tāpat Korčagins norādīja, ka dome nerisina jautājumus par ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanu, kā arī lietus ūdens kanalizācijas sistēmas tehnisko stāvokli.
“Jau 2006.gadā bija plāns kā sakārtot kanalizācijas sistēmas tehnisko stāvokli, taču līdz šim īstenoti tikai 15% no nepieciešamajiem darbiem,” sacīja amatpersona.
Kopumā dome patlaban esot sasniegusi tikai divus no 11 izvirzītajiem rādītājiem, kas saistīti ar transporta infrastruktūras attīstību.
Domes veiktajās aptaujās pozitīvu vērtējumu par iespēju pārvietoties ar velosipēdu pa Rīgu pauduši 70% iedzīvotāju, bet atzinīgu vērtējumu par veloceļu kvalitāti – 75%. Taču Valsts kontrolei šāda pat veida aptaujā pozitīvu vērtējumu par šiem jautājumiem pauduši vien 12% aptaujāto.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D2302D91-E69F-4725-A4F8-5BE39F7B30D4/
Valsts kontrole: Rīgas dome īsteno “no malas izrautus projektus”, nevis Investīciju programmā iekļautos
Rīga, 6.febr., LETA. Rīgas dome satiksmes infrastruktūras attīstības jomā īsteno “mistiskus, iepriekš nevērtētus projektus”, nevis tos, kuri bijuši iekļauti Investīciju programmā, žurnālistiem šodien sacīja Valsts kontroles (VK) padomes loceklis Edgars Korčagins.
Revīzijā “Vai Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras, tajā skaitā autostāvvietu izbūve, rekonstrukcija un uzturēšana notiek atbilstoši normatīvo aktu prasībām, plānveidīgi, efektīvi un ekonomiski?” secināts, ka Rīgas domē būtība esot izveidota ļoti loģiska kārtība, kā noteikt prioritāri īstenojamos projektus. Proti, visas pašvaldības struktūrvienības Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam iesniedz projektus, kuri, viņuprāt, būtu īstenojami attiecīgā laika periodā.
“Departamentā īpaši izveidota darba grupa šos projektus novērtē piešķirot tiem punktus. Loģiski būtu, ka visvērtīgākie projekti arī tiek īstenoti, taču realitātē esam secinājuši, ka nauda tiek piešķirta mistiskiem projektiem, kas nemaz nav vērtēti, vai arī projektiem ar vismazāko punktu skaitu,” sacīja Korčagins.
Kā piemēru viņš minēja to, ka 2016.gadā Satiksmes departaments iesniedzis astoņas projektu ieceres, par kurām saņēmis “0 punktu” vērtējumu, taču septiņi no tiem vienalga tika iekļauti investīciju programmā. 2017.gada investīciju programmā neesot iekļauts pilnīgi neviens no 48 attīstības departamenta atbalstītajiem projektiem, bet to vietā iekļauti septiņi, kuri pirms tam neesot nemaz vērtēti. “Tā projektu vērtēšana patiesībā ir darbs priekš miskastes, jo īstenoti vienalga tiek tikai kaut kādi mistiski projekti,” sacīja Korčagins.
Runājot par būvuzraudzību, VK pastāstīja, ka domes īstenotajos projektos šis darbs notiekot dubultā. “Būvuzraudzību veic Satiksmes departamenta piesaistītie darbinieki, kā arī pieaicinātie būvuzraugi. Vai dubults neplīst – šoreiz nē, jo vienalga secinājām, ka trūkst būvuzraudzības plānu, netiek rīkotas sanāksmes, aizpildīti būvuzraudzības žurnāli un citas lietas,” sacīja Korčagins.
Kontrolieri arī neslēpa, ka ielu remontdarbi starp dažādiem inženiertīklu uzturētājiem netiek saskaņoti. Kaut arī domes statūti paredz, ka tie ir jāsaskaņo trīs gadu griezumā, faktiski tas nenotiek. “Satiksmes departaments par saviem plāniem paziņo tikai gadu iepriekš, kas nav pietiekami ilgs laiks. Arī starp pašvaldības uzņēmumiem veicamo darbu grafiks saskaņots netiek,” sacīja Korčagins. Piemēram, pēc tam, kad Avotu ielā tika atjaunots asfalta segums, turpmākajos gados “Rīgas ūdens” tur vismaz piecas reizes veicis jau iepriekš ieplānotus ūdensvadu remontdarbus, kas nozīmē, ka darbu grafiks starp abām pusēm netika pārrunāts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/15435160-270E-4EEF-AECC-3F14545F0043/
Valsts kontrole: Pašvaldība neveicina automašīnu skaita mazināšanu Rīgas centrā
Rīga, 6.febr., LETA. Pašvaldība neveicina automašīnu skaita mazināšanu Rīgas centrā, revīzijā “Vai Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras, tajā skaitā autostāvvietu, izbūve, rekonstrukcija un uzturēšana notiek atbilstoši normatīvo aktu prasībām, plānveidīgi, efektīvi un ekonomiski?” secinājusi Valsts kontrole.
Lai gan Rīgas pašvaldība ir noteikusi mērķi samazināt automašīnu skaitu pilsētas centrā, tā transporta plūsmas radītās problēmas pēc būtības nerisina, uzskata revīzijas iestāde.
Valsts kontrole secinājusi, ka vienotas pieejas autostāvvietu jautājumā pašvaldībai nav – jau ilgstoši Rīgas centra ielas ir pārslogotas un pieaug arī ceļu satiksmes negadījumu skaits. Revīzijā konstatēts, ka jaunu stāvvietu ierīkošana nepalielina iespējas novietot automašīnu, bet maksas stāvvietu cenu politika neveicina pilsētas centra atbrīvošanu no automašīnām. Pašlaik vienīgais “Park&Ride” stāvlaukums faktiski netiek izmantots. Savukārt par maksas stāvvietām iekasētās naudas izlietojums vairāk nekā deviņu miljonu eiro apmērā nonāk SIA “Rīgas satiksme” kopējā budžetā un grāmatvedībā nav izsekojams.
Pašvaldība apgalvo, ka pieprasījums pēc maksas autostāvvietām Rīgas centrā par 10%-15% pārsniedz piedāvājumu, bet maksa noteikta ar mērķi samazināt automašīnu daudzumu pilsētas centrā. Maksas apmērs ir noteikts bez jebkāda autostāvvietu uzturēšanas un pārvaldīšanas izmaksu aprēķina. Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka A, B un R tarifu zonās maksas autostāvvietu lietojums pieaug. Piemēram, R tarifa zonā Vecrīgā, salīdzinot 2015.gadu ar 2017.gadu, autostāvvietu izmantošanas reižu skaits palielinājies par 41%.
Stāvvietu problēmu risināšanai mikrorajonos tiek veidotas bezmaksas autostāvvietas, un trīs gadu laikā desmit šādu autonovietņu izveidei izlietots vairāk nekā viens miljons eiro. Šādas stāvvietas lielākoties tika izveidotas vietās, kur jau iepriekš bija iespēja novietot automašīnas. “Lai arī rezultātā ir uzlabotas auto novietošanas vietas, taču tas nav palīdzējis risināt pilsētnieku problēmas ar auto novietošanu,” atzina Valsts kontrolē.
Tāpat revīzijā secināts, ka autostāvvietu lietotāji, kuri stāvvietas apmaksai izmanto īsziņas vai mobilo aplikāciju, trīs gadu laikā samaksājuši ap 165 000 eiro par stāvvietas lietošanas laiku līdz piecām minūtēm, lai gan Rīgas dome noteikusi, ka līdz piecām minūtēm autostāvvietu atļauts lietot bez maksas. Valsts kontrole iesaka pašvaldībai kopā ar “Rīgas satiksmi” precizēt maksas piemērošanas kārtību, lai autostāvvietu lietotāji varētu ērti izmantot paredzēto iespēju maksas autostāvvietas īslaicīgi lietot bez maksas.
Pētījumi un rekomendācijas rāda, ka stāvparku izveide ārpus pilsētas centra var mazināt autotransporta plūsmu dziļāk pilsētā, taču līdz šim “novieto un brauc” jeb “Park&Ride” sistēma galvaspilsētā nav attīstīta. Rīgas vienīgais stāvparks Ulbrokas ielā 13 četru gadu laikā “novieto un brauc” režīmā ir izmantots vien 28 reizes un tajā automašīnas galvenokārt novieto tuvējo ēku iedzīvotāji. Nokļūšanai centrā no stāvparka nav izveidota ērta sabiedriskā transporta plūsma, kas būtu izdevīgāka par privāto transportu un varētu ar to konkurēt.
Valsts kontrolē atzina, ka 2016.gadā un 2017.gadā pašvaldības autostāvvietu apsaimniekotāja “Rīgas satiksme” ieņēmumi no maksas stāvvietām bijuši vairāk nekā 23 miljoni eiro. Šie līdzekļi saskaņā ar pašvaldības deleģējumu ir izlietojami autostāvvietu attīstībai. Taču tā kā “Rīgas satiksmē” visi ieņēmumi no maksas autostāvvietām nonāk kapitālsabiedrības kopējā budžetā, tad nenodalītās grāmatvedības uzskaites dēļ revidenti nevarēja pārliecināties, vai vairāk nekā deviņi miljoni eiro patiešām izlietoti paredzētajam mērķim – stāvvietu attīstīšanai.
Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins trešdien žurnālistiem norādīja, ka, salīdzinot ar Viļņu un Tallinu, Rīgā autostāvvietās ir ļoti daudz elektronisko norēķinu aparātu. To funkcionalitāte gan vērtēta netika, taču to uzturēšanas izmaksas esot par miljonu lielākas nekā kaimiņvalstīs.
Kopumā komentējot līdzšinējo sadarbību ar Rīgas domi, valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka sadarbība līdz šim nav bijusi tāda kā cerēts. “Ja pēc Valsts kontroles veiktajām revīzijām izstrādātos ieteikumus vajadzētu ņemt vērā un laboties, tad līdz šim dome ir nodarbojusies tikai ar šo faktu noliegšanu un piesegšanos ar politiskām interesēm,” sacīja Krūmiņa.
Jau ziņots, ka Rīgā transporta infrastruktūras jomā nelietderīgi izlietoti 5,4 miljoni eiro, bet 9,1 miljonu eiro izlietojums nav izsekojams, secinājusi Valsts kontrole.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/6D4C250B-4621-41C6-BA6F-203312F74B1A/
Pašvaldība: Vairāki satiksmes infrastruktūras projekti norakstīti objektīvu iemeslu dēļ
Rīga, 6.febr., LETA. Daudzi uzsāktie satiksmes infrastruktūras attīstības projekti līdz galam nav īstenoti objektīvu iemeslu dēļ, aģentūrai LETA pauda Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.
Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā par Rīgas transporta infrastruktūras tēriņiem norādījusi, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2017.gadam ir norakstīti projekti 5,4 miljonu eiro vērtībā. Pēc pašvaldības teiktā, lielāko daļu šī finansējuma veido trīs projekti – Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai būvprojekts, Raņķa dambja – Vienības gatves – Mūkusalas savienojuma būvprojekts un tuneļa zem Ģertrūdes ielas un Daugavpils ielas savienošanas būvprojekts.
“Izstrādājot projektus, tika plānots piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu, tāpēc bija nepieciešams saskaņot būvprojektus un atrisināt īpašumu jautājumus. Projekti netika īstenoti dažādu objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, projekta realizācijai nepieciešamās izmaksas būtu nesamērojamas ar ieguvumiem, bija problēmas atsavināt īpašumus, kā arī projektēšanas gaitā vairākkārt pieauga objekta izbūves izmaksas,” skaidroja Ahuna-Ozola
Lai gan pirms projektēšanas darbu uzsākšanas tiek apzināti riski ar kuriem pašvaldība saskarsies projektēšanas gaitā, tomēr nav iespējams noteikt un paredzēt visas problēmas projekta īstenošanai, klāstīja departamenta pārstāve.
“Tikai projektēšanas procesā tiek noteikta ceļa trase, precizēti skartie īpašumi, saņemti un ievēroti atbildīgo institūciju un inženierkomunikāciju valdītāju izvirzītie nosacījumi. Attiecīgi tikai pēc tam ir iespējams noteikt projekta realizācijai nepieciešamos risinājumus un finansējuma apjomu, no kuriem, savukārt, ir atkarīgā konkrētā projekta realizācijas iespējamība,” viņa uzsvēra.
Pašvaldības ieskatā, VK kopumā savā revīzijā īpašu uzmanību pievērsusi pašvaldības darbībai vien atsevišķās jomās un projektos, neņemot vērā veiksmīgi realizētās lietas un tādējādi radot negatīvu priekšstatu par visu pašvaldības darbu transporta infrastruktūras plānošanā un attīstībā.
Jau vēstīts, ka VK savā revīzijā konstatējusi, ka Rīgā transporta infrastruktūras jomā nelietderīgi izlietoti 5,4 miljoni eiro, bet 9,1 miljonu eiro izlietojums nav izsekojams.
Tāpat pašvaldība neveicinot automašīnu skaita mazināšanu Rīgas centrā, pasūta transporta infrastruktūras pētījumus, bet tos neizmanto, kā arī īsteno “mistiskus, iepriekš nevērtētus projektus”, nevis tos, kuri bijuši iekļauti Investīciju programmā.
VK padomes loceklis Edgars Korčagins žurnālistiem arī pauda, ka loģiski būtu, ja pašvaldība pirms projektu uzsākšanas atrisinātu visus ar īpašumu atsavināšanu saistītos jautājumus, taču Rīgas domes gadījumā tas ievērots netiek.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/27746F41-84D3-42D4-8F2B-A97898DDBCEE/
Ušakovs neredz iemeslu būtiskām pārmaiņām Satiksmes departamenta darbā, bet VK ieteikumus sola ņemt vērā
Rīga, 6.febr., LETA. Rīgas domes Satiksmes departamenta darbā būtiska reorganizācija patlaban nav nepieciešama, taču visi Valsts kontroles ieteikumi tiks ņemti vērā, lai uzlabotu pašvaldības darbu, žurnālistiem trešdien sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).
Viņš pauda viedokli, ka daudzas VK konstatētās lietas esot pareizas no teorētiskā aspekta, taču praktiski tās tomēr esot grūti īstenojamas. Viņš skaidroja, ka visa veida remontdarbi vienmēr ir pakārtoti ierobežotiem budžeta līdzekļiem un tikai no 2015.gada dome esot sākusi liela mēroga remontdarbus Rīgas ielās.
“Ne reizi nav bijis tā, ka mēs divus vai trīs gadus uz priekšu varētu plānot, cik daudz līdzekļu mums būs pieejami remontdarbiem. Piemēram, runājot par Aleksandra Čaka ielas remontu, tas sāksies šogad rudenī, lai gan cerējām, ka varēsim to sākt jau pavasarī. Un kavējums ir saistīts ar to, ka nav ne valsts, ne pašvaldības budžeta,” skaidroja Ušakovs.
Pēc viņa paustā, neraugoties uz to, ka dome ir pieņēmusi noteikumus, kas paredz komunikāciju turētājam veikt remontdarbus par saviem līdzekļiem gadījumā, ja tiek uzlauzts tikko izremontētas ielas asfalts, šādas situācijas vienalga notiekot.
Runājot par automašīnu skaita samazināšanu pilsētas centrā, mērs teica, ka pirms pusotra gada ir sākts darbs, lai tuvākajā laikā ieviestu tehniska rakstura ierobežojumus, kas šī mērķa sasniegšanu veicināšot. “Tomēr arī tas būs atkarīgs no budžeta un tā, cik ātri sakārtosim ceļus,” pauda Ušakovs.
Kopumā viņš uzsvēra, ka realitātē ir daudz profesionālu un praktisku apstākļu, kas ietekmē gan projektu realizācijas termiņus, gan to izmaksas.
Tikmēr Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins skaidroja, ka tikai projektēšanas procesā pašvaldība var apzināt visas problēmas, ar kurām var nākties saskarties projekta laikā – pirms tam tas neesot iespējams.
“Šeit ir atšķirīga izpratne jēdzienos, jo tas, ko VK sauc par izpēti, patiesībā no likumdošanas viedokļa ir projektēšana. Nav iespējams pirms projektēšanas “ieguglējot” saprast, kā konkrētais projekts veidosies,” pauda Jakrins, norādot, ka pašvaldība nevar paredzēt, cik izmaksās projekts, cik īpašumus vajadzēs atsavināt un kādas citas problēmas radīsies, pirms nav pabeigta projektēšanas sadaļa.
Jakrins arī teica, ka, investējot inženierkomunikāciju atjaunošanā, jebkurš ielu atjaunošanas projekts kļūtu desmit reizes dārgāks. “Ja mēs atjaunotu Krišjāņa Barona ielu ar visiem inženiertīkliem, tas maksātu 60 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka šo gadu laikā mēs būtu izbūvējuši tikai vienu “zelta” Barona ielu. Līdz ar to, ņemot vērā ierobežotos līdzekļus, mēs veicam tikai ielu seguma atjaunošanu un par minimāliem līdzekļiem mēģinām iegūt maksimāli efektīvu rezultātu,” pauda amatpersona.
Arī Ušakovs pauda, ka reālajā dzīvē projektēšana ir sarežģītāka nekā šķietot teorētiski. “Nekur nav iespējams prognozēt, vai tu paspēsi vienoties ar visiem privātajiem īpašniekiem par zemes atsavināšanu. Veloceļa Imanta-Bolderāja izveidē mums vajadzēja divus gadus, lai iegūtu visus nepieciešamos īpašumus. Un šī trase tiek noskaidrota projektēšanas laikā, nevis ievelkot ar pirkstu “google” kartē,” sacīja mērs.
Komentējot 19 veiktos pētījumus, kuri VK ieskatā nekur neesot izmantoti, Jakrins sacīja, ka par šo jautājumu viņiem ar VK esot bijusi gara diskusija. Pēc viņa teiktā, katrs pētījums tomēr ticis izmantots vairāku projektu realizācijā, vienkārši tas neesot dokumentēts. “Mēs izpētām gaisa kvalitāti Rīgā un iegūtos datus izmantojam turpmākajā darbā, bet netiek ierakstīts, ka lūk šajā projektā mēs esam izmantojuši šos datus,” teica Jakrins.
Kopumā Ušakovs gan neuzskata, ka departamenta darbā būtu nepieciešams ieviest kādas radikālas pārmaiņas. Vienlaikus visi VK ieteikumi tikšot ņemti vērā, lai pašvaldības darbu uzlabotu.
Jau vēstīts, ka VK savā revīzijā konstatējusi, ka 2016.gadā un 2017.gadā Rīgas transporta nozares attīstībai kopumā bija pieejami 441 miljoni eiro, no kuriem liela daļa iztērēta nelietderīgi.
Transporta infrastruktūras jomā nelietderīgi izlietoti 5,4 miljoni eiro, bet 9,1 miljonu eiro izlietojums nav izsekojams, secinājusi VK.
Tāpat pašvaldība neveicinot automašīnu skaita mazināšanu Rīgas centrā, pasūta transporta infrastruktūras pētījumus, bet tos neizmanto, kā arī īsteno “mistiskus, iepriekš nevērtētus projektus”, nevis tos, kuri bijuši iekļauti Investīciju programmā.
VIDEO: https://youtu.be/K9Pac4HvYXk
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/13413FED-8A71-20BC-BE7E-75FC06491E20/
FOTO avots: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/valsts-kontrole-riga-nelietderigi-izlietoti-53-miljoni-eiro-iedzivotaju-nodoklu-naudas.a308603/
