Raimonds Lejnieks-Puķe
VAI TU ZINI, KA VISTICAMĀK BŪSI ORGĀNU DONORS?
Lai no Latvijas iedzīvotājiem valdošais 4. maija režīms varētu iegūtu pēc iespējas lielāku labumu arī pēc cilvēka nāves. Totalitārais režīms plāno mainīt likumdošanu, lai varētu krietni vienkāršāk Tavu radinieku pēc viņa nāves sagraizīt un izmantot viņa vērtīgos orgānus.
#NāveIrBizness #OrgānuTirzniecība
…Info un attēla avots:
https://m.facebook.com/photo.php?fbid=2147281242014641&id=100001983578477&set=a.450190871723695&source=48
Aija Kinca (LTV Ziņu dienesta korespondente)
Arī Latvijā paplašinās iespējas iedzīvotājus padarīt par potenciālajiem orgānu donoriem
Līdzīgi, kā tas ir Nīderlandē un citviet, arī Latvijā plāno mainīt likumu, kas daudz striktāk noteiks – ja cilvēks nav kategoriski aizliedzis savus orgānus izmantot pēc nāves, viņš to ir atļāvis. Tas ir svarīgi, jo nereti tieši aizgājēja tuvinieki aizliedz orgānu pārstādīšanu un nāvei nolemj arī tos, kuriem jauna sirds, nieres vai plaušas palīdzētu dzīvot. Likumā grib nodalīt atļauju izmantot orgānus tikai transplantēšanai no atļaujas ļaut ķermeni izmantot arī medicīniskiem pētījumiem un noteikt ārsta atbildību.
Alise Kukaine šobrīd ir vienīgā cistiskās fibrozes paciente Latvijā, kurai vajadzīga plaušu pārstādīšana.
Telefonu viņa neizlaiž no rokām – ja būs donors, viņai no Tartu, kur transplantācijas veic, zvanīs kaut naktī. Viņa elpo caur masku, jo nedrīkst noķert baciļus vai vīrusu. Ja pacients ir pārāk vārgs, transplantāciju var atteikt. Alise stāsta, ka viņa un vecāki jau ir kļuvuši nīgrāki un satrauktāki.
Lai gan valsts plaušu transplantāciju neapmaksā, ir saņemts solījums Reto slimību likuma ietvaros vismaz vienu operāciju gadā tomēr segt. Taču, ja nav donora un orgāna, tad nav jēgas šādai apņēmībai.
Tieši tādēļ sanākusi darba grupa, kurā ir gan Veselības ministrijas, gan slimnīcu pārstāvji, kā arī pacientu organizācijas.
Cistiskās fibrozes priekšsēdētāja Alla Beļinska norāda, ka pašiem pacientiem ir svarīgi saprast, ko valsts var izdarīt, lai orgāni būtu daudz pieejamāki.
Mazāk kā 1% Latvijas iedzīvotāju ir lieguši vai atļāvuši savus orgānus izmantot pēc viņu nāves. Lai gan likums paredz, ka mums jau darbojas piekrišanas prezumpcija, ārsti grib, lai viss ir konkrētāks. Viņi norāda, ka tādā veidā labāk pasargāti būs gan ārsti, gan donori.
Latvijas Transplantācijas centra vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Jukšinskis pauž, ka tendence ārvalstīs ir likt uzsvaru uz piekrišanas prezumpciju – proti, ziedošana ir iespējama, ja cilvēks orgānus pēc savas nāves nav aizliedzis izmantot.
Bērnu slimnīcā no pieejamajiem orgāniem mazāk kā trešdaļa ir novirzīta transplantācijai, atzīst bērnu reanimatologs Reinis Balmaks. Visā pasaulē tieši bērniem donoru orgāni trūkst visvairāk. Visbiežāk arī tieši bērnu vecāki atsaka. Viņi ir pārāk šokēti par sava bērna aiziešanu, lai domātu par cita bērna glābšanu. Pētījumi pasaulē rāda, ka liela loma ir arī reliģiskajai pārliecībai.
Tieši tādēļ darba grupā iekļauts arī priesteris, kurš gan pauž, ka kristietība orgānu ziedošanu atbalsta. “Pāvests Benedikts XVI nēsāja kabatā apliecību, ka ļauj savus orgānus ziedot. Baznīca atgādina, ka svētīgāk ir dot, nevis ņem. Tāpēc šī attieksme ir ļoti kristīga. Tas nav pretrunā ar ticību,” komentē bīskaps Andris Kravalis.
Pērnā gada nogalē un šogad tomēr ir pārstādītas divas sirdis un sešas nieres. Arī kāda bērna vecāki nav iebilduši orgānu pārstādīšanai, un šīs nieres aizvestas uz kaimiņzemi, jo pašu mājās tobrīd tādas vajadzības nebija. Ārsti atgādina, ka viens cilvēks, kuram pierādīta smadzeņu nāve, var palīdzēt dzīvot astoņiem citiem. Tāpēc šobrīd aktualizē diskusiju un gatavo likuma izmaiņas.
…Info avots: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ari-latvija-paplasinas-iespejas-iedzivotajus-padarit-par-potencialajiem-organu-donoriem.a269612/
Stradiņa slimnīca: Ar Transplantācijas centra reorganizāciju veikti pirmie soļi transplantācijas procesa attīstīšanai Latvijā
Rīga, 7.febr., LETA. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Latvijas Transplantācijas centra reorganizācijas procesā veikti pirmie lielie soļi, lai veicinātu dažādu orgānu transplantācijas procesu attīstību Latvijā, uzskata slimnīcas vadība.
Kā aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Janita Veinberga, slimnīcas vadības skatījumā, Transplantācijas centram, kas ir PSKUS struktūrvienība, ir “laiks attīstīties un iet uz priekšu”, lai būtu iespējams slēgt arī starptautiskus sadarbības līgumus un panākt Eiropas kolēģus transplantācijas procesa nodrošināšanā, strādājot tikpat ražīgi kā viņi.
Lai tas varētu notikt, slimnīcas vadība lēmusi par dažādiem reorganizatoriskiem pasākumiem, lai virzītu centru tālāk. Piemēram, līdz šim transplantācijas pacienti atradās vienā slimnīcas nodaļā no procesa sākuma līdz pat beigām. Taču tagad pacienti pēc operācijas turpinās atlabšanas procesu attiecīgā profila slimnīcas ārstniecības nodaļās. Nieru transplantācijas pacienti nonāk nefroloģijas nodaļā, bet sirds transplantācijas pacienti – kardioloģijas nodaļā. Tāda ir arī Eiropas kolēģu prakse, kas ir atzīta par strādājošu un kvalitatīvu mehānismu, kam tagad seko arī Stradiņa slimnīca, apgalvoja Veinberga.
Līdz šim Transplantācijas centra kolēģi publiski pauduši kritiku šim procesa, tomēr slimnīcas pārstāve apgalvoja, ka līdz šim paustais par centra likvidāciju neatbilstot patiesībai, jo centrā notiekot “normāls attīstības process”.
Veinberga izteicās, ka ir saprotams kolēģu satraukums, jo viņi ir laba komanda, iestrādājušies visi kopā, pieraduši pie konkrētas un noteiktas kārtības, tostarp arī zināmām ērtībām, proti, savas nodaļas. “Pārmaiņas vienmēr cilvēkus biedē, jo tās nes līdzi daudz jautājumu, daudz “nezināmo”. Nenoliedzam, ka kādā brīdī, iespējams, ir pietrūcis dialogs starp Slimnīcas vadību un Transplantācijas centra darbiniekiem, tomēr šajā gadījumā Slimnīcas vēlme un redzējums ir – Transplantācijas centra darba attīstība, jaunu transplantācijas programmu atvēršana, mūsdienu prasībām un kvalitātes standartiem atbilstoša pacientu veselības aprūpe,” skaidroja Veinberga.
Slimnīca uzskata, ka izmaiņas nav traucējušas nodaļas darbu un slimnīcas transplantācijas speciālisti sekmīgi turpina veikt operācijas. Turklāt ārstniecības kvalitātes uzraudzībai slimnīcā darbojas ārstniecības kvalitātes kontroles komisija, kuras uzdevums ir vērtēt procesa pārmaiņu norisi un nodrošināt tā nepārtrauktību.
Skaidrojot veikto pārmaiņu nepieciešamību, slimnīcas vadība uzsver, ka Latvija ir viena no nedaudzām Eiropas Savienības valstīm, kura nav pievienojusies nevienam no starptautiskajiem orgānu transplantācijas tīkliem, no kuriem ģeogrāfiski tuvākie ir “Scanditransplant” un “Eurotransplant”. Igaunija iesaistījusies pirmajā no minētajiem tīkliem, bet Lietuva, neskatoties uz savu salīdzinoši lielāku pieredzi orgānu transplantācijas jomā, ir līdzīgā situācijā kā Latvija, piebilda Veinberga.
Pēc viņas paustā, sākto pārmaiņu procesa mērķis ir pakāpeniski sasniegt organizatoriskās struktūras un tehnoloģiskā nodrošinājuma atbilstību prasībām, lai Latvija būtu gatava pievienoties kādam no minētajiem tīkliem. Slimnīcas vadība ir pārliecināta, ka procesa sakārtotība atbilstoši prasībām palīdzēs uzlabot transplantācijas pacientu ārstniecības kvalitāti, kā arī paša procesa caurskatāmību un efektivitāti.
Kā skaidroja Veinberga, orgāna transplantācija pēc būtības ir pacienta orgāna aizvietošana ar donora orgānu gadījumā, kad citi ārstēšanas veidi ir kļuvuši neefektīvi un ir iestājusies orgāna mazspējas gala stadija, tieši apdraudot dzīvību. Transplantācija ir tikai viens posms šāda pacienta ārstēšanas procesā un iznākumu noteiks tas, cik saskaņoti un efektīvi darbosies viss process, sākot no orgāna ārstēšanas un novērtēšanas pirms transplantācijas, pašas orgāna transplantācijas un beidzot ar ārstēšanu un uzraudzību pēc transplantācijas.
Šis process, kā skaidroja slimnīcā, nav iespējams, ja nenotiek donora identifikācija atbilstoši normatīvo aktu prasībām, orgānu funkcionalitātes saglabāšana, savlaicīga izņemšana un nogādāšana uz transplantācijas vietu. “Tajā brīdī, kad ir identificēts pieejams donora orgāns, notiek nepersonificēta potenciālā recipienta izvēle no iepriekš reģistrētas rindas, kurā iekļauti pacienti pēc šim mērķim sasaukta ārstu konsīlija slēdziena,” skaidroja Veinberga.
Turklāt, pēc viņas teiktā, šim procesam ir laika ierobežojums donora orgāna funkcionalitātes saglabāšanai, tādēļ tas ir jānodrošina diennakts režīmā, kas prasa ne tikai organizatorisku sakārtotību, bet arī pietiekamu cilvēkresursu un citu resursu nodrošinājumu.
Kā ziņots, līdz šim norisinājusies Transplantācijas centra reorganizācija, kurā bija iecerēts mainīt Stradiņa slimnīcas Transplantācijas centra darbību. Slimnīcas vadība gan šo procesu nesauc par reorganizāciju, bet gan par “Transplantācijas centra attīstību”.
Transplantācijas centra reorganizācija un transplantācijas procesa pārskatīšana satrauca tajā strādājošos ārstos, kuri bažījoties par plānoto izmaiņu ietekmi uz transplantācijas procesu. “Līdz šim viss mūsu darbs bija pamatots ar to, ka paši skatāmies pacientus pirms operējam, vaktējam pēc operācijām. Tas dod rezultātus. Jebkura reorganizācija apdraud aktivitāti,” Latvijas Televīzijai iepriekš paziņoja Transplantācijas centra vadītājs Jānis Jušinskis.
Tāpat arī centra ārste Laima Salaka izteicās, ka slimnīcas iecerēto izmaiņu rezultātā varētu notikt transplantoloģijas piebremzēšana un attiecīgās nodaļas slēgšana. Salaka uzskata, ka pēc reorganizācijas ārstēšana un darba organizēšana būs grūta.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A29594A7-B5DA-49FA-A8FD-3D127CB5C184/
