Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti
OIK afēras turpinājums: jautājumi jaunajam ekonomikas ministram
Saeima šā gada 10. janvāra sēdē saistībā ar Saeimas Pieprasījumu komisijas atbalstīto Deputātu pieprasījumu Nr.1/P13 “Par Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta shēmas un Ekonomikas ministrijas rīcības tiesiskumu un likumību” pieņēma lēmumu “Par obligātā iepirkuma (OI) komponentes atcelšanu”, kurā Saeima aicina Ekonomikas ministriju steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai no 2019. gada 31. marta.
Informatīvais ziņojums (turpmāk – ziņojums) ir sagatavots, ņemot vērā Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmumu “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu” un 2019. gada 14. janvāra Ministru prezidenta Māra Kučinska rezolūciju Ministru prezidenta biedram, ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam Nr.12/2019-JUR-2, ar ko Ekonomikas ministrijai uzdots steidzami izstrādāt tiesību aktu projektus obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk – OIK) atcelšanai no 2019. gada 31. marta – un līdz 2019. gada 1. martam iesniegt Ministru kabinetā.
Savā ziņojumā Jūs norādāt: EK savā 2017. gada 24. aprīļa lēmumā par valsts atbalstu SA.43140 secināja, ka OI mehānisms ir samērīgs un atbilst nosacījumiem, kas noteikti 2001. un 2008. gada pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai, un līdz ar to ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības Darbību 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.
Ņemot vērā, ka Eiropas Komisija savā lēmumā vērtēja ne tikai atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, bet arī atbalsta likumību, lūdzam paskaidrot:
1. Kādēļ savā ziņojumā Jūs nepieminat to, ko Eiropas Komisija ir lēmusi attiecībā uz Latvijas valdības īstenotā atbalsta likumību?
2. Kāds, Jūsuprāt, ir valsts atbalsta tiesiskais statuss, kurš ir sniegts, nesaskaņojot to ar Eiropas Komisiju?
3. Kādēļ Ekonomikas ministrija joprojām nav veikusi esošās atbalsta sistēmas tiesiskuma izvērtējumu? Ja tāds ir veikts – lūdzam to iesniegt.
Eiropas Komisija savā lēmumā ir skaidri norādījusi, ka šis atbalsts ir atzīts par saderīgu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, ņemot vērā virkni nosacījumu, viens no tiem – ka tiks novērsti pārkompensācijas riski un piešķirtais atbalsts būs samērīgs – “atbalsts ir ierobežots līdz minimumam, kas nepieciešams, lai sasniegtu atbalsta mērķi. Pamatojoties uz šo informāciju, kā skaidrots iepriekš 3.3.1. un 3.3.2. iedaļā” (lēmuma 97.punkts), un “ka, aprēķinot staciju IRR, tiek ņemta vērā summēšana ar jebkāda cita veida atbalstu (skatīt iepriekš (32) apsvērumu).
Tādējādi Komisija uzskata, ka ir izpildīti noteikumi par ieguldījumu un darbības atbalsta iespējamo summēšanu, kā noteikts 2001. gada pamatnostādņu 59. punkta otrajā daļā” (lēmuma 77.punkts).
Pretēji Eiropas Komisijas lēmumā teiktajam, kā tas ir ticis noskaidrots, veicot parlamentārās uzraudzības procedūras, un, kā to ir atzinusi un arī apliecinājusi pati Ekonomikas ministrija – tās izstrādātajos un spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos, pēc kuriem tiek īstenota augstāk minētā pārkompensācijas novēršana – netiek ņemts vērā viss komersantam sniegtais atbalsts, tātad pēc būtības netiek izpildīts Eiropas Komisijas lēmums.
4. Vai Jūs šādu atbalsta sniegšanas shēmu, kura tiek joprojām īstenota, uzskatāt par atbilstīgu Eiropas Komisijas lēmumam un par saskaņotu ar Eiropas Komisiju? Lūdzam pamatot Jūsu atbildi.
Eiropas Komisijas lēmumā ir norādīts, ka atbalstu koģenerācijai dalībvalsts ir tiesīga sniegt tikai efektīvai koģenerācijai.
5. Vai, Jūsuprāt, Latvija ir ievērojusi šo nosacījumu, un atbalsts koģenerācijai tiek sniegts tikai efektīvi strādājošām koģenerācijas stacijām? Lūdzam pamatot Jūsu atbildi.
Savā ziņojumā Jūs norādāt: ņemot vērā pieejamo juridisko analīzi, šobrīd nav viennozīmīga vērtējuma par to, ka OIK būtu iespējams tiesiski atcelt ar 2019. gada 31. martu. Ievērojot to, Ekonomikas ministrijas ieskatā tiesiskuma jautājumā ir nepieciešams neatkarīgs trešās puses izvērtējums.
6. Kāpēc un ko tieši ir paredzēts izvērtēt “neatkarīgā trešās puses” izvērtējumā? Lūdzam iesniegt paredzēto darba uzdevumu šim novērtējumam.
7. Kurš būs atbildīgs par šī darba uzdevuma sastādīšanu?
8. Kurš sastādīs šo darba uzdevumu, saskaņā ar kuru tiks veikts šis “neatkarīgais trešās puses” izvērtējums?
9. Kāda būs procedūra, kurā tiks izvēlēts šis “neatkarīgais trešās puses” izvērtētājs?
10. Kas izvēlēsies un pieņems lēmumu par “neatkarīgā izvērtējuma” izpildītāju?
11. Kādiem kritēriji tiks izvirzīti izvērtētājam, lai tas varētu tikt uzskatīts par neatkarīgu? Kā tas tiks izvērtēts?
12. Cik liels finansējums ir paredzēts šī izvērtējuma veikšanai?
13. Līdz kuram datumam ir jāpaveic šis izvērtējums?
14. Kā tiks nodrošināts, lai izvērtētājam būtu nepieciešamā kompetence šī uzdevuma veikšanai?
15. Kā tiks nodrošināts, lai izvērtējuma veicējs būtu tiešām neatkarīgs, nebūtu bijis iesaistīts “OIK afēras” īstenošanā?
16. Lūdzam paskaidrot, ko nozīmē Jūsu ziņojumā teiktais – “Ekonomikas ministrija veic darbu pie neatkarīga trešās puses izvērtējuma”?
Savā ziņojumā Jūs norādāt: “Tāpat Ekonomikas ministrija ir lūgusi iesaistīto pušu viedokli par Saeimas lēmuma iespējamo ietekmi.”
17. Kādēļ sniegt viedokli ir lūgtas tikai tās iesaistītās puses, kuras vai nu pašas ir guvušas labumu, vai piedalījušās šīs OIK afēras īstenošanā, vai ir politiski vai finansiāli atkarīgas no iepriekš minētajiem?
18. Vai, Jūsuprāt, šāds viedokļu apkopojums tikai no iesaistītajām pusēm dos Jums iespēju visaptveroši un objektīvi novērtēt iespējamo pasākumu ietekmi?
19. Vai, Jūsuprāt, pastāv tiesiskā paļāvība uz nelikumīgi saņemtu atbalstu?
20. Vai, Jūsuprāt, komersants ir tiesīgs saņemt atbalstu, ja tas nepilda atbalsta nosacījumus vai krāpjas?
…Info avots: https://m.pietiek.com/raksti/oik_aferas_turpinajums_jautajumi_jaunajam_ekonomikas_ministram
Cīņa ar obligāto iepirkuma komponenti (OIK) bija viens no galvenajiem Kam pieder Valsts? lozungiem. Vēlētājs šādu nodevību nepiedos, taču izskatās, ka jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro “KPV LV” (KPV LV) izvēli jau ir izdarījis, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja Saeimas “Saskaņas” frakcijas deputāts Ivars Zariņš.
Zariņš: Ja būtu zināma patiesība par OIK, tad 13. Saeimas sastāvs šobrīd būtu citādāks
Cīņa ar obligāto iepirkuma komponenti (OIK) bija viens no galvenajiem KPV LV lozungiem. Vēlētājs šādu nodevību nepiedos, taču izskatās, ka jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) izvēli jau ir izdarījis, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja Saeimas “Saskaņas” frakcijas deputāts Ivars Zariņš.
Pēc Zariņa sacītā, OIK afēras gals vēl nav redzams. “Viss atkarīgs no tā, kas ar šo “galu” tiek saprasts. Piemēram, iepriekšējā valdībā jau arī Vienotības ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens solīja OIK galu – ka OIK tiks izbeigts triju gadu laikā. Bet tika noklusēta būtiska nianse – tika piedāvāts OIK izbeigt, noslēpjot to divos citos maksājumos, tas ir – radot ilūziju, ka mēs vairs nemaksājam šo slogu, jo rēķinos OIK vairs neparādītos. Un tas bija varoņstāsts, ar kuru Jaunā Vienotība gāja uz vēlēšanām. Un daudzi noticēja,” uzskata politiķis.
Pēc viņa sacītā, ja elektroniskie mediji nespēlētu fronti tēva pagalmā, aizstāvot un tiražējot “pareizo politisko spēku” viedokļus un noklusējot no sabiedrības “nepareizo” viedokļus, bet būtu pacentušies bezkaislīgi, objektīvi atainot patiesībā notiekošo ap OIK, piemēram, sarīkojot atklātas, tiešas debates, lai cilvēki varētu paši objektīvi novērtēt, kas patiesībā notiek, mēs tagad redzētu pavisam citādu Saeimas sastāvu un dažu labu partiju 13. Saeimā vispār neredzētu.
“Ir acīm redzami, ka OIK bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vecās varas partijas zaudēja tik daudz balsu šajās vēlēšanās – jo tas bija uzskatāms piemērs no šo partiju radītās varas virtuves, kā sabiedrības intereses tiek samaltas desās un pēc tam tiek pārdotas tai par dārgu naudu. Naivi būtu domāt, ka kaut kas varas virtuvē pēkšņi būtu mainījies. Vienīgais, kas ir mainījies – spēle ir palikusi sarežģītāka, jo ir jauni spēlētāji, jaunas politiskās partijas, jauni lozungi,” uzskata Zariņš.
Saskaņā ar viņa teikto, vēsture jau atkal atkārtojas – “vecie” prasmīgi apspēlē “jauno” un gatavo no tiem sev kārtējo barību – tos iebaro ar varas iespējām kā kaujamus sivēntiņus, lai ievilinātu uz kaušanu, un jandāliņš ap OIK šeit būs viens no galvenajiem instrumentiem. “Tieši tāpēc lielā vienprātībā Saeimā par OIK atcelšanu no 31. marta nobalsoja arī tās partijas, kuras līdz šim uzstājīgi aizstāvēja OIK neiespējamību atcelt. Aprēķins ļoti vienkāršs – izrēķināties ar lielākajiem koalīcijas dumpiniekiem, jaunpienācējiem – ar KPV LV, kuras atbildības joma tagad ir Ekonomikas ministrija. KPV LV varēs padarīt par atbildīgu par visu notiekošo ap OIK. Varēs, pirmkārt, diskreditēt to kā politisku spēku to vēlētāju priekšā, kuriem KPV LV solīja OIK likvidāciju. Otrkārt, uz KPV LV neveiksmes fona varēs reabilitēties vecā Jaunā Vienotība kā “pragmatisks politisks spēks”, kuram, izrādās, bijusi pamatota pozīcija par OIK – ka tur jau neko vairs nevar darīt. Treškārt, tas būs liels ieguvums visiem tiem, kas turpinās baroties no šīs afēras. Jo principiāls mēģinājums izbeigt OIK afēru būs izgāzies. Un pēc šāda fiasko diezin vai kādam politiskajam spēkam pietiks drosmes uzņemties to mēģināt vēlreiz,” norādīja deputāts.
Vaicāts, vai ar OIK nevienam nav iespējams tikt galā, Zariņš skaidroja, ka pats uzstādījums ir nepareizs. “Tiek piedāvāts cīnīties ar slimību, kuras diagnoze ir no pirksta izzīsta. Ja kāds ir slims, ar ko būtu jāsāk, ja tiešām vēlas viņu izārstēt? Vispirms ir vajadzīga diagnoze – vajag saprast, ar ko slimnieks sirgst un kas īsti ir jāārstē. OIK gadījumā tam vajadzētu būt šīs sistēmas tiesiskuma izvērtējumam. Sabiedrībai par OIK tiek ilgi un dikti braukāts pa smadzenēm, ka tiek darīts viss iespējamais, lai atbrīvotu mūs no OIK. Ja jau tas tā, tad kādēļ EM joprojām nav veikusi OIK sistēmas juridisko izvērtējumu – nav vispār noskaidrojusi, no kādām slimībām būtu jāārstējas. Tieši otrādi – tā no šiem tiesiskuma un likumības jautājumiem ir vairījusies kā velns no krusta. Kādēļ?” retoriski vaicāja Zariņš, norādot, ka patiesībā viss var izrādīties pavisam savādāk, nekā tas sabiedrībai tiek pasniegts.
“Uzskatāms piemērs bija leģendārās EM vadītās “OIK darba grupas” rezultāts, kuru kritizēja pat koalīcijas partneri, uz ko ministrs Arvils Ašeradens bravūrīgi paziņoja, ka, ja kādam ir labāks plāns, lai iesniedz to Ministru kabinetā – viņš to atbalstīšot. Es to sagatavoju dažu dienu laikā un iesniedzu – konkrētus pasākumus, kurus izpildot, OIK slogs samazinātos ātri, būtiski un tiesiskā veidā, un uz visiem laikiem. Apliecināju arī savu gatavību ierasties valdības sēdē, lai aizstāvētu un pierādītu savu priekšlikumu pamatotību. Taču, lai nevajadzētu ar mani par to diskutēt un šajā diskusijā neatklātos, kas patiesībā notiek ap OIK, valdība lielā vienprātībā nolēma izskatīt tālāko rīcības plānu par OIK bez diskusijām, vienkārši pieņemot EM sagatavoto ziņojumu, no kura jēgas nav gandrīz nekādas. Vienkārši veiksmīgi novilcināts laiks, kur katra nedēļa ir vairāki miljoni, kas iebirst oikistu maciņos. No kuriem daudzi ir dāsni ziedotāji partijām,” pauž Zariņš.
Viņš gan pauda pārliecību, ka KPV LV nav kompetences, lai atbrīvotos no OIK. “Tas ir kā parastam autoamatierim no skatītāju tribīnēm pašam pārsēsties pie pirmās formulas stūres un mēģināt parādīt, kā izbraukt trasi visātrāk par visiem. Tas beigsies ar ietriekšanos sienā jau pirmajā pagriezienā. Šādas lamatas ir sagatavotas jaunajam ministram. Savukārt, ja ministrs, lai neriskētu ar savu politisko karjeru, vēlēsies pats nobraukt no trases – nolaist cīņas karogu ar OIK tādā pašā pusmastā, kā to darīja Vienotība -, tad tā būs KPV LV politiskā pašnāvība. Jo KPV LV politiskā niša ir protesta balsotājs, kurš atdeva savu balsi KPV LV, cerot, ka tas ja ne spēs ko izdarīt no solītā, tad vismaz braši cīnīsies. Un cīņa ar OIK bija viens no galvenajiem KPV LV lozungiem. Vēlētājs šādu nodevību nepiedos. Daudzi krekli tiks sadedzināti. Jaunajam ekonomikas ministram nav viegla izvēle – vai nu likt sevi uz politiskā cīņu altāra, vai ziedot partiju savas karjeras labā. Izskatās jau, ka izvēle ir izdarīta,” uzsvēra politiķis.
Foto: Saeimas kanceleja
…Info avots: http://www.labdien.lv/zarins-ja-butu-zinama-patiesiba-par-oik-tad-13-saeimas-sastavs-sobrid-butu-citadaks/?fbclid=IwAR3_5GtuRwKys2RYF8SilqMMxyUui0trFNtCxm4MQsKCoWXJ1XLpcsCVEsY
