Pērn visvairāk līdzekļi neparedzētiem gadījumiem tika Satiksmes ministrijai

Rīga, 3.febr., LETA. 2018.gadā visvairāk naudas no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” tika Satiksmes ministrijai (SM), liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) apkopotā informācija.
Kopumā 2018.gada budžeta programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” sākotnēji bija ieplānoti 43 545 932 eiro, tomēr pagājušā gada oktobrī valdība pieņēma vairākus lēmumus, kā rezultātā no atsevišķu ministriju programmām uz programmu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” tika pārdalīts papildus finansējums 20,2 miljonu eiro apmērā.
Tādējādi 2018.gadā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem bija pieejami 63,74 miljoni eiro, tomēr no minētās summas iztērēti tika 58,87 miljoni eiro, kopumā apmierinot 172 pieprasījumus.
Pērn SM vērsās valdībā ar 13 pieprasījumiem par naudas piešķiršanu no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Ministrijas pieprasījumi tika apmierināti 26,88 miljonu eiro apmērā. Lielākās summas SM tika piešķirtas pagājušā gada pēdējā ceturksnī, piemēram, seši miljoni eiro kompensācijām par pasažieru pārvadājumiem, kā arī 12,74 miljoni eiro kā kompensācija AS “Pasažieru vilciens” par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu.
Tāpat 2018.gadā tika apmierināti desmit Veselības ministrijas (VM) pieprasījumi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem dažādām vajadzībām piešķirt 7,8 miljonus eiro. VM pieprasījumi galvenokārt tika pamierināti gada pēdējā ceturksnī, kad valdība lēma segt Nacionālā veselības dienesta zaudējumus, kas radās ar veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes izveidi, piešķirot līdzekļus divas reizes – 1,09 miljonu eiro apmērā un 482 349 eiro apmērā. Tāpat NVD tika piešķirti 6,12 miljoni eiro samaksas nodrošināšanai par Latvijas iedzīvotājiem Eiropas Savienības (ES) sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Aizsardzības ministrija divos pieprasījumos pērn no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem saņēma 5,74 miljonus eiro, Zemkopības ministrija 15 pieprasījumos saņēma 2,87 miljonus eiro, Ministru kabinets 31 pieprasījumā saņēma 2,5 miljonus eiro.
Izglītības un zinātnes ministrija desmit pieprasījumos no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem saņēma 2,17 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa tika sporta iniciatīvām, piemēram, 1,24 miljoni eiro tika naudas balvu izmaksai par izciliem sasniegumiem XXIII Ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā un izciliem sasniegumiem sportā 2017.gada nogalē un 2018.gadā. 110 000 eiro tika biedrībai “Latvijas Hokeja federācija”, bet 203 094 eiro tika pārskaitīti biedrībai “Latvijas Tenisa savienība”.
Iekšlietu ministrijai pērn 18 pieprasījumos tika piešķirti 1,69 miljoni eiro, Kultūras ministrijai četros pieprasījumos tika piešķirti 884 008 eiro.
Tāpat tika atbalstīti Tieslietu ministrijas deviņi pieprasījumi 879 666 eiro apmērā, no kuriem 254 776 eiro pārskaitīšanai Aglonas bazilikas draudzei par faktiski paveiktajiem darbiem līdz 2018.gada 24.septembrim saistībā ar valsts nozīmes pasākuma – pāvesta Franciska pastorālās vizītes Latvijā nodrošināšanu. Pāvesta vizītes nodrošināšanai pērn tika piešķirti vēl 738 605 eiro.
2018.gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vērsās valdībā ar astoņiem pieprasījumiem, lūdzot tai piešķirt 865 072 eiro, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai divos pieprasījumos tika piešķirti 734 847 eiro, Ārlietu ministrijai 17 pieprasījumos tika piešķirti 530 905 eiro, Finanšu ministrijai 14 pieprasījumos tika piešķirti 190 195 eiro, bet Valsts prezidenta kancelejai tika apmierināts viens pieprasījums par 158 385 eiro.
Prokuratūra vērstās valdībā ar trim pieprasījumiem par 157 146 eiro, Labklājības ministrija ar astoņiem pieprasījumiem saņēma 153 157 eiro, bet Ekonomikas ministrija četros pieprasījumos saņēma 124 195 eiro.
Budžeta programma “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ir paredzēta, lai segtu budžetā neparedzētus izdevumus katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, valsts pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai gadījumos, ja netiek izpildītas līgumsaistības un no sadarbības partnera tiek iekasēts vai ieturēts līgumsods vai procentu maksājums par saistību neizpildi, kā arī citiem neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem.
http://www.leta.lv/news/latvia/476739FF-96B3-4F1F-87B6-8D51B1234D96/
Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa projekta otrajā kārtā netikušais būvnieks “Velve” vērsies tiesā
Rīga, 3.febr., LETA. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā korpusa otrās kārtas būvniecības projekta iepirkuma otrajā kārtā netikušais būvnieks SIA “Velve” vērsies tiesā, liecina tiesu kalendārā publicētā informācija.
Projektam izvēlētā iepirkuma procedūra ir konkurss ar sarunām, kas notiek divos posmos. Pirmais būvdarbu iepirkuma posms jau noslēdzies ar sešu kandidātu atlasi, tomēr viena pretendenta pieteikums konkursa otrajai kārtai noraidīts.
Sākotnēji uzņēmums “Velve” iesniedza sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), tomēr birojs sūdzību noraidīja un atļāva Stradiņa slimnīcai virzīties tālāk iepirkuma procedūrā.
Sūdzībā “Velve” norādīja, ka uzņēmuma kandidatūra nepamatoti noraidīta, bet Stradiņa slimnīca norādīja, ka būvnieks no otrās kārtas izslēgts, jo pieredzes apliecināšanai bija nepieciešams norādīt trīs objektus, taču “Velves” pieteikumā tikuši norādīti tikai divi.
“Velve” pēcāk sniedza papildu informāciju par vēl citiem objektiem, tomēr iesnieguma izvērtēšanas komisija norādīja, ka uzņēmuma iebildumi bijuši nepamatoti, jo “tiesības skaidrot un papildināt pieteikumu attiecas uz tajā ietvertu neskaidru vai nepilnīgu informāciju, nevis uz jaunas, pieteikumā neietvertas informācijas norādīšanu”, turklāt pasūtītājam, šajā gadījumā Stradiņa slimnīcai, esot jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips.
Iepirkuma komisija uzskata, ka Stradiņa slimnīca pamatoti noradījusi uzņēmuma “Velve” pieteikumu, turklāt IUB paturējis būvnieka iemaksāto depozītu 15 000 eiro apmērā.
Kā informēja uzņēmuma “Velve” pārstāve Ieva Šaripo, būvnieks iesniedza prasību administratīvajā tiesā, jo, kaut gan “Velves” esošā pieredze bija atbilstoša Stradiņa slimnīcas projekta konkursa izvirzītajām prasībām, slimnīca bija lēmusi uzņēmumu izslēgt no turpmākas dalības konkursa procedūrā.
Šaripo norādīja, ka uzņēmums uzskata, ka šāds lēmums ir nepamatots, tāpēc pārsūdzēja to IUB, kas arī prasību, uzņēmuma ieskatā, nepamatoti noraidīja. Šī iemesla dēļ arī lieta nonākusi administratīvajā tiesā, piebilda Šaripo.
Stradiņa slimnīcas projekta vadītājs, valdes loceklis Jānis Komisārs iepriekš norādījis, kas notiekošā tiesāšanās gan nekādā veidā paša projekta realizāciju neietekmēšot.
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā atklātā mutvārdu sēde notiks 14.februārī.
Uzņēmums “Velve” reiz bija saistīts ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturēto uzņēmēju Māri Martinsonu. Patlaban uzņēmums pilnībā pieder AS “MN Holding”. 2017.gada “Velves” apgrozījums bija 61,1 miljons eiro, bet peļņa – 1,6 miljoni eiro.
Jau ziņots, ka slimnīcas jaunā A korpusa otrās kārtas projekts patlaban “iepauzēts”, kamēr nav lielākas skaidrības par projekta finansiālo situāciju, turklāt Eiropas Komisijai (EK) jau radušies jautājumi par projekta izmaksu pieaugumu apmēram 30 miljonu eiro apmērā.
Kā paudusi Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Diāna Rancāne, EK projekts ar kopējām izmaksām 91 miljona eiro apmērā tika iesniegts 2018.gada rudenī, tomēr tagad projekta izmaksas pieaugušas par 30,7 miljoniem eiro, un EK radušies jautājumi par to, kā Latvija plāno projektus.
Rancāne gan sacīja, ka nav tā, ka EK apstiprinātos projektus nav iespējams mainīt, tomēr mainītais projekts no jauna jāapstiprina valdībā un tad vēlreiz – EK.
Pēc FM pārstāves paustā, galvenās ministrijas bažas par projekta sadārdzinājumu esot noņemts, tomēr tikai vasarā būs iespējams redzēt konkrētas projekta izmaksas. Tā rezultātā līdz lielākai skaidrībai par finansējumu, Centrālās finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) slimnīcai nekādus maksājumus neveiks.
Iepriekš runājot par projekta sadārdzinājumu, Veselības ministrijas (VM) pārstāve Tomsone aģentūrai LETA norādīja, ka, kaut arī daļa nepieciešamā papildu finansējuma PSKUS jaunā korpusa otrās kārtas būvniecībai varētu nākt no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, lielākā daļa būs jāmeklē valsts budžetā.
Pēc Stradiņa slimnīcas aprēķiniem, projektam kopumā trūkst 30,7 miljoni eiro. Tomsone gan norādīja, ka patlaban izdevies rast finansējuma ietaupījumu pašā projektā, proti, 1,6 miljoni eiro ietaupīti saistībā ar lētāku projektēšanas piedāvājumu, kā arī mainītu pieeju būvuzraudzības jomā, izmantojot slimnīcas darbiniekus, nevis pērkot šos būvuzraugus ārpakalpojumā. Patlaban identificēti arī apmēram 76 000 eiro struktūrfondu finansējuma, ko būs iespējams pārdalīt slimnīcas projektam, sacīja VM pārstāve. Pēc viņas teiktā, šis pārpalikums radies saistībā ar neatbilstībām projektos.
VM pārstāve sacīja, ka ministrija lūgs valdību piešķirt nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta. “Protams, tiklīdz radīsies kādas iekšējās rezerves savos specifiskā atbalsta mērķos, mēs šo budžetu atbrīvosim,” sacīja Tomsone.
Plānots, ka A korpusa otrās kārtas ēkā atradīsies Neatliekamās medicīnas centrs jeb uzņemšana, operāciju zāles, ķirurģijas un neiroķirurģijas profili, neiroloģijas nodaļa un insulta vienība, sejas un žokļu ķirurģija, kā arī intensīvā terapija un Sievietes un bērna klīnika kopā ar dzemdību bloku.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/867E317F-C214-4BC5-8C74-D26F4E63E1D8/

Attēla avots: http://www.aprinkis.lv/index.php/ekonomika/6142-pern-visvairak-lidzekli-neparedzetiem-gadijumiem-tika-satiksmes-ministrijai