VIDEO:
https://m.facebook.com/story.php?story_fbid=283862952281932&id=146554932048229
JKP rīkotā Juraša aizstāvības sapulce pie parlamenta pulcē ap 100 cilvēku
Rīga, 31.janv., LETA. Ceturtdienas rītā ap 100 cilvēku tautas sapulcē pie Saeimas iestājas pret Ģenerālprokuratūras lūgumu izdot deputātu Juri Jurašu (JKP), novēroja aģentūra LETA.
Uz Jaunā konservatīvās partijas (JKP) rīkoto pasākumu daudzi atnākuši ar plakātiem. Daži no tiem vēsta: “Kalnmeiers = korupcijas marionete”, “Tauta var”, “Korupcija – tautas nabadzība”, “Par oligarhijas demontāžu un Satversmes darbības atjaunošanu”.
Klātesošos uzrunāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kurš prognozēja, ka ar deputātu vairākuma balsīm Jurašs tiks izdots.
Tomēr JKP turpinās rūpēties par tieslietu sistēmas sakārtošanu, uzsvēra ministrs. “Nedod Dievs kāds traucēs to darīt, tad te būs vēl vairāk cilvēku,” noteica ministrs.
Bordāns joprojām neatklāja, kā viņa partija balsos par izdošanu, norādot, ka savu pozīciju JKP skaidros no Saeimas tribīnes.
Sanākušie ar aplausiem sveica arī Jurašu, kurš uzrunāja viņus.
Pa laikam sapulces dalībnieki izsauc “Kalnmeier atkāpies”.
Pasākumu uzrauga policijas darbinieki.
Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz izdot Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai. Lēmumu parlaments plāno pieņemt šodien.
Tikmēr JKP ceturtdienas rītā pie Saeimas rīko tautas sapulci, iestājoties pret šo lūgumu.
Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.
Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
Jurašs kritiski vērtē pret viņu uzsākot kriminālprocesu. “Kriminālprocesa sākšana un pamatoti izbeigtas lietas atjaunošana jāskata kontekstā ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskajiem izteikumiem, kas iezīmē viņa pārliecību, ka esmu uzdevis KNAB operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un viņa ģimeni, un varētu būt vainojams viņa suņa sazāļošanā, iekļūšanā viņa miteklī, kā arī esmu viņam liedzis turpmāku iespēju atpūsties medībās kopā ar Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Gunti Rāvi un citiem ietekmīgiem vīriem,” iepriekš uzsvēris Jurašs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/AA2D09F9-D470-4846-BF07-1D1060FC6280/
Jurašs vēlas ātru viņa lietas atrisināšanu, solot vērsies pret tās “autoriem”
Rīga, 31.janv., LETA. Politiķis Juris Jurašs (JKP), par kura izdošanu ceturtdien lems parlaments, vēlas ātru viņa lietas izskatīšanu tiesā, pēc tam solot vērsties pret tās “autoriem”, izriet no deputāta teiktā intervijā Latvijas Radio.
“Vēlos, lai šī lieta tiktu maksimāli ātri izskatīta tiesā un man būtu iespēja vērsties pret personām, kas ir to safabricējušas, un tādā veidā panākt šo tiesiskumu,” sacīja politiķis, paužot pārliecību, ka šis process nav vērtējams nekā citādāk kā vēršanās pret trauksmes cēlējiem.
Viņaprāt, valstī ir izveidojusies tiesiskuma krīze. Tam, ne viņa aizstāvībai, arī būšot veltīts šorīt gaidāmas pikets pie Saeimas.
Politiķis ir pārliecināts, ka lielā mērā pie šīs situācijas ir vainojams ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņš domā, ka varētu tikt uzsāktas sarunas par Kalnmeiera atbrīvošanu.
Vaicāts, kā viņš aicinās Saeimu šodien balsot, Jurašs aicināja sagaidīt parlamenta sēdi. Tāpat viņš neatklāja, vai noliks deputāta mandātu, ja tiks izdots kriminālvajāšanai.
Raugoties uz iespējamām likuma izmaiņām, Jurašs pauda viedokli, ka prokuroram ir jādod iespēja uzrādīt apsūdzību deputātam, ja tam ir pamats, neprasot atļauju parlamentam. Viņaprāt, esošā sistēma nedarbojas, jo Saeima pēc būtības lietu nevērtē.
Politiķis uzskata, ka, paziņojot par viņam piedāvātu kukuli, viņš nav kaitējis nekādas lietas izmeklēšanai. “Nevar kaitēt lietas izmeklēšanai, ja nav pašas lietas,” pauda deputāts, uzsverot, ka viņa motivācija sniegt šo paziņojumu bijusi balstīta tajā, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) nebija sākta lieta, kurā šo informāciju vērtētu.
Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz izdot Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai.
Jaunā konservatīvā partija (JKP) ceturtdienas rītā pie Saeimas rīkos tautas sapulci, iestājoties pret šo lūgumu.
Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.
Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
Jurašs kritiski vērtē pret viņu uzsākot kriminālprocesu. “Kriminālprocesa sākšana un pamatoti izbeigtas lietas atjaunošana jāskata kontekstā ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskajiem izteikumiem, kas iezīmē viņa pārliecību, ka esmu uzdevis KNAB operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un viņa ģimeni, un varētu būt vainojams viņa suņa sazāļošanā, iekļūšanā viņa miteklī, kā arī esmu viņam liedzis turpmāku iespēju atpūsties medībās kopā ar Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Gunti Rāvi un citiem ietekmīgiem vīriem,” iepriekš uzsvēris Jurašs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2CDA7259-C20D-467C-9FC1-4A1ED03D1C4C/
Jurašs lūdz deputātus par viņa izdošanu balsot tā, lai politiķis nezaudētu tiesības pierādīt taisnību ties
Rīga, 31.janv., LETA. Saeimas deputāts Juris Jurašs (JKP) pirms balsojuma par viņa izdošanu kriminālvajāšanai lūdzis deputātus balsot tā, lai viņš nezaudētu tiesības pierādīt taisnību tiesā.
Jurašs uzsvēra, ka pēdējos 20 gadus viņš ir cīnījies pret korupciju. Cīņa neesot bijusi viegla, bet mērķis – vairot Latvijā tiesiskumu – esot vienmēr attaisnojis visas grūtības.
Kā uzsvēra deputāts, viņš tic, ka ar godprātību un taisnīgu darbu var panākt taisnību, kā arī to, ka valsts iedzīvotāji beidzot sāks ticēt tiesu varai.
“Šī nav cīņa par mani, bet gan par Latviju kā tiesisku valsti un ikvienu no mums. Ja kādam šķiet, ka viss ir beidzies, tad tas ir sākums beigām – netaisnības beigu sākums,” uzsvēra Jurašs.
Politiķis pauda, ka viņš neesot vienīgais, kurš cieš no tiesībsargājošo iestāžu patvaļas.
“Es neesmu izdarījis man inkriminēto noziegumu. Ziņošana par korupciju nav noziegums. Ir absurdi, ka man tas ir jādara,” teica Jurašs.
Lai pilnībā kliedētu šaubas, nepieciešams tiesas lēmums, uzrunas noslēgumā teica Jurašs, lūdzot deputātus balsot tā, lai viņš “nezaudēju tiesības pierādīt taisnību tiesā”.
Pēc Juraša uzrunas visi Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas klātesošie deputāti, kā arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) piecēlās kājās un aplaudēja.
Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz izdot Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai.
JKP ceturtdienas rītā pie Saeimas rīkoja tautas sapulci, iestājoties pret šo lūgumu.
Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.
Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
Jurašs kritiski vērtē pret viņu uzsākot kriminālprocesu. “Kriminālprocesa sākšana un pamatoti izbeigtas lietas atjaunošana jāskata kontekstā ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskajiem izteikumiem, kas iezīmē viņa pārliecību, ka esmu uzdevis KNAB operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un viņa ģimeni, un varētu būt vainojams viņa suņa sazāļošanā, iekļūšanā viņa miteklī, kā arī esmu viņam liedzis turpmāku iespēju atpūsties medībās kopā ar Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Gunti Rāvi un citiem ietekmīgiem vīriem,” iepriekš uzsvēris Jurašs.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/092C0B01-3E18-4749-B722-6EFF6549381A/
