Britu mārciņas vērtība krītas, pieaugot bezvienošanās “Breksita” iespējamībai
Ņujorka, 30.janv., LETA–AFP. Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un pret eiro otrdien samazinājās pēc tam, kad Lielbritānijas parlaments noraidīja ierosinājumu atlikt “Breksitu”, ja līdz 26.februārim nebūs panākta jauna “Breksita” vienošanās.
Lielbritānijas parlaments pēc tam pieņēma ierosinājumu mainīt “Breksita” vienošanos, izslēdzot no tās tā saukto pagaidu risinājumu, kura mērķis ir novērst stingras robežas atjaunošanu starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku. ES gan šādu iespēju noraidīja.
“BK Asset Management” valūtu maiņas analītiķis Boriss Šlosbergs sacīja, ka ES un Lielbritānijas parlaments iesaistījušies spēlē, lai novērstu tā saukto “cieto” “Breksitu”, kad Lielbritānija izstātos no ES bez vienošanās.
“Breksits” pašlaik ir paredzēts 29.martā.
“Ir lielāka iespēja nekā iepriekš, ka mēs varam nonākt pie cieta “Breksita”,” teica Šlosbergs, gan piebilstot, ka šāds iznākums vēl arvien ir maz ticams.
“Ir palielinājušies riski, jo laiks rit un nevienam, kā šķiet, nav reālistiska risinājuma tieši tagad.”
Eiropas biržu indeksi pieauga, bet Volstrītā indekss “Dow Jones Industrial Average” palielinājās, savukārt indeksi “Standard & Poor’s 500” un “Nasdaq Composite” samazinājās.
“Apple” akcijas cena tirdzniecības sesijas gaitā saruka par 1,0% pēc ziņojuma, ka uzņēmuma pirmā ceturkšņa peļņa bijusi 20 miljardi ASV dolāru – apmēram tikpat kā pirms gada.
“Amazon”, “Microsoft” un “Facebook” akciju cenas kritās par vismaz 2%, bet to darbības rezultāti vēl tiks paziņoti šonedēļ.
Šonedēļ ir paredzēta arī ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunu atsākšana Vašingtonā.
Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga, britu mārciņas kurss pret dolāru kritās, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 1,32 dolāriem līdz 53,31 dolāram par barelu. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 1,39 dolāriem līdz 61,32 dolāriem par barelu.
ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” otrdien pieauga par 0,2% līdz 24 579,96 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” saruka par 0,2% līdz 2640,00 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” samazinājās par 0,8% līdz 7028,29 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 1,3% līdz 6833,93 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,1% līdz 11 218,83 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,8% līdz 4928,18 punktiem.
Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien pieauga no 1,1428 līdz 1,1435 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kritās no 1,3163 līdz 1,3069 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 109,35 līdz 109,34 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 86,83 līdz 87,48 pensiem par eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/13413B2A-EACE-81C9-DCD4-833E204B93D9/
Laikraksti vētraini komentē Lielbritānijas parlamenta balsojumu par “Breksita” nākotni
Londona, 30.janv., LETA–BBC. Trešdienas britu laikrakstos galvenā vērība pievērsta Lielbritānijas parlamenta otrdienas balsojumam par turpmāko rīcību pēc “Breksita” vienošanās noraidīšanas.
“The Times” atzīst, ka premjerministrei Terēzai Mejai izdevies apvienot sašķeltos torijus, pārliecinot deputātus atbalstīt viņas ieceri par sarunu atsākšanu ar Briseli par “Breksita” vienošanos.
Savā ievadrakstā “The Times” norāda, ka Brisele vēlas izvairīties no iespējamās Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās. Kā uzsver laikraksts, Briselei jāsaprot, ka vislielākās izredzes vienošanos noslēgt ir ar Meju un tāpēc tai nepieciešams piekāpties.
Tikmēr eiroskeptiski noskaņotais tabloīds “Daily Express” pauž viedokli, ka valdībai otrdienas vakarā izdevies panākt “visievērojamāko pavērsienu politikas vēsturē” un ka Meja spējusi “izraut uzvaru no sakāves zobiem”.
Citādās domās ir kreisi noskaņotais laikraksts “The Guardian”. Lai gan izdevums atzīst Mejas “triumfu”, tas piebilst, ka grūti saredzēt, kā premjerministre spēs īstenot parlamenta atbalstīto ieceri.
Laikraksts norāda, ka Meja pieķērusies “Breksita” atbalstītāju “fantāzijām”, modinot cerības, kuras nespēs piepildīt.
Arī konservatīvās avīzes “The Daily Telegraph” Eiropas nodaļas redaktors Pīters Fosters izsakās līdzīgi piesardzīgā tonī. Viņaprāt, ES līderu piekāpšanās ir mazticama, jo tie netic, ka jebkādas “Breksita” vienošanās izmaiņas spēs nodrošināt tai pietiekamu atbalstu Lielbritānijas parlamentā.
Fosters atzīs, ka no Briseles puses sagaidāma “bezdarbība”, kamēr nesāksies diskusijas par “mīkstāku Breksitu”, kam, viņaprāt, parlamenta apakšpalātā varētu būt patiess vairākums.
Arī citviet Eiropā laikraksti pievērsuši lielu uzmanību notikumiem Lielbritānijā.
“The Irish Times” savā ievadrakstā brīdina, ka Mejas “pagrieziens” Īrijas robežas jautājumā nozīmē straujāku pietuvināšanos bezvienošanās “Breksitam”.
Laikraksts norāda, ka britu parlamentāriešu balsojums par “alternatīvu” pagaidu risinājumam, kura mērķis ir novērst stingras robežas atjaunošanu starp Īriju un Ziemeļīriju, nesniedzot nekādu priekšstatu, kāda tā varētu būt, ir “ļoti satraucošs”.
Savukārt kreisi noskaņotais spāņu laikraksts “El Pais”, atzīstot, ka Brisele nevēlas pārskatīt pērn panākto “Breksita” vienošanos, tomēr norāda, ka vienlaikus ES “dreb”, iedomājoties par bezvienošanās “Breksitu”.
Savukārt franču “Le Monde” norāda, ka Meja uzņēmusies “nopietnas konfrontācijas” risku attiecībās ar ES, un apsūdz britu premjerministri, ka tā izdarījusi “iespaidīgu pavērsienu” “Breksita” jautājumā.
Tajā pašā laikā vācu konservatīvais izdevums “Die Welt” atzīst, ka pēc otrdienas balsojuma zem spiediena atrodas ne vien Londona, bet arī Brisele.
Laikraksts uzsver, ka gadījumā, ja Eiropas līderi nepiekāpsies Īrijas robežas jautājumā, viņi būs atbildīgi par bezvienošanās “Breksita” politisko katastrofu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/1B930A77-160E-45FC-9D14-7BCA286A599C/
Skotu un īru partijas sadusmojis Mejas solījums mainīt “Breksita” pagaidu risinājumu Īrijas robežai
Londona, 30.janv., LETA–DPA. Vadošās skotu un īru partijas paudušas neapmierinātību ar Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojumu, ka otrdienas vakarā notikušais balsojums Pārstāvju palātā devis viņai mandātu mainīt tā dēvēto pagaidu risinājums, kura mērķis ir novērst stingras robežas atjaunošanos starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku pēc “Breksita”.
Lielbritānijas likumdevēji otrdien atbalstīja ierosinājumu nepieļaut Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības (ES) bez izstāšanās līguma un aicinājumu mainīt nepopulāro “Breksita” līguma punktu par pagaidu risinājumu.
“Skotija ir apklusināta, toriji to ir apklusinājuši,” pēc balsojuma Pārstāvju palātā sacīja Skotu Nacionālās partijas (SNP) deputāts Īans Blekfords.
Skotijas premjerministre, SNP līdere Nikola Stērdžena tviterī paziņoja, ka Pārstāvju palātas deputāti ļāvušies Mejas vēlmei dzīties pēc pasakas un palielinājuši bezvienošanās “Breksita” risku.
“Savā izmisumā britu valdība mēģina draudēt un iebiedēt īru tautu ar stingro robežu un ekonomisku risku,” norādīja deputāts Kriss Hazards no īru republikāņu partijas “Sinn Fein”, kas darbojas gan Ziemeļīrijā, gan Īrijā.
“Īrijas valdībai un ES jābūt nelokāmām, lai aizsargātu pagaidu risinājumu un īru intereses,” atsevišķā paziņojumā pavēstīja Īrijas parlamenta loceklis no “Sinn Fein” Deivids Kalinans.
Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs atkārtoja ES amatpersonu sacīto, ka “Breksita” līgums, tostarp punkts par pagaidu risinājumu, nav apspriežams jaunās sarunās.
Lielbritānija un ES akceptēja pagaidu risinājumu kā garantijas politiku, lai izvairītos no stingrās robežas atjaunošanās visos gadījumos, lai kāds būtu iznākums, atgādināja Kovenijs.
“Mēs ceram, ka tas nekad netiks izmantots vai ātri tiks aizstāts ar vienošanos par nākotnes attiecībām. Bet tas ir nepieciešams,” uzsvēra Īrijas ārlietu ministrs.
Debatēs pirms balsojuma Pārstāvju palātā Blekfords sacīja, ka Skotija, kur vairums vēlētāju “Breksita” referendumā atbalstīja Lielbritānijas palikšanu ES, tiek pret pašas gribu izrauta no ES.
“Ļaujiet man izteikties tieši: Skotija vairs nedrīkst tikt atstāta notikumu varā. Skotijai jābūt tiesībām pašai noteikt savu nākotni un izvēlēties būt neatkarīgai valstij Eiropas Savienībā,” paziņoja Blekfords.
Ziemeļīrijai līdz ar pārējo Lielbritāniju būs jāizstājas no ES 29.martā, bet Īrija paliks ES dalībvalsts, kas padarīs Īrijas robežu par Lielbritānijas vienīgo zemes robežu ar ES.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/54502F5F-F03F-471C-AB1F-85E5DDA30040/
Lielbritānijas likumdevēji atbalsta ierosinājumu nepieļaut bezvienošanās “Breksitu”
Londona, 29.janv., LETA–DPA/AFP. Lielbritānijas likumdevēji otrdien atbalstījuši ierosinājumu nepieļaut Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības (ES) bez izstāšanās līguma.
Pārstāvju palāta balsojumā par iespējamās rīcības variantiem pēc “Breksita” līguma noraidīšanas atbalstīja konservatīvo deputātes Karolīnas Spelmanas un leiborista Džeka Dromija ierosinājumu, kas paredz nepieļaut izstāšanos bez vienošanās un bez ietvara Lielbritānijas un ES turpmākajām attiecībām.
Par ierosinājumu balsoja 318 deputāti, bet pret to balsoja 310.
Šis ierosinājums, kas gan nav saistošs premjerministrei Terēzai Mejai, tika pieņemts, deputātiem noraidot valdības argumentu, ka Lielbritānija būtu gatava izstāties no ES bez vienošanās.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/13413B1E-B480-2B70-ABFF-46BF1BD844A3/
Lielbritānijas likumdevēji noraida leiboristu ierosinājumu turpmākajam “Breksita” procesam
Londona, 29.janv., LETA–DPA/BBC. Lielbritānijas likumdevēji balsojumā Pārstāvju palātā par iespējamās rīcības variantiem pēc “Breksita” līguma noraidīšanas nav atbalstījuši leiboristu līdera Džeremija Korbina ierosinājumu Lielbritānijai palikt muitas savienībā ar Eiropas Savienību (ES).
Deputāti noraidījuši arī vairākus citus priekšlikumus, tostarp leiboristes Ivetas Kūperas ierosinājumu, kas paredzēja izstāšanās termiņa atlikšanu, ja “Breksita” vienošanās netiek panākta līdz 26.februārim.
Korbina ierosinājums, kurā tika aicināts nepieļaut bezvienošanās “Breksitu”, tika noraidīts ar 327 balsīm “pret” un 296 balsīm “par”.
Kūperas ierosinājumu atbalstīja 298 deputāts, bet pret to balsoja 321.
Noraidīts tika arī Skotu Nacionālās partijas (SNP) deputāta Īana Blekforda ierosinājums paplašināt 50.pantu un izslēgt iespēju izstāties no ES bez vienošanās un uzsvērt britu tautas lomu “Breksita” procesā. Blekforda ierosinājumu atbalstīja tikai 39 deputāti, pret to balsoja 327.
Likumdevēji nav atbalstījuši arī Konservatīvo partijas deputāta Dominika Grīva ierosinājumu, kas prasīja dot deputātiem sešas dienas laika “Breksita” alternatīvu apspriešanai. Grīva ierosinājumu atbalstīja 301 deputāts, bet pret to balsoja 321.
Noraidīts arī leiboristes Rāheles Rīvsas piedāvājums izvairīties no bezvienošanās “Breksita”, uzdodot premjerministrei atlikt Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto galīgo termiņu aiziešanai no ES. Šo ierosinājumu atbalstīja 290 likumdevēji, bet pret to balsoja 322.
Šovakar paredzēti balsojumi par vēl diviem ierosinājumiem, tostarp konservatīvo parlamentāriešu komitejas vadītāja Greiema Breidija ierosinājumu, kas liktu valdībai panākt jaunu vienošanos Īrijas robežas jautājumā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/31213056-FC54-43F6-9F78-4ADC21134F75/
Meja vēlas no deputātiem skaidrību par viņu atbalstītajām alternatīvām “Breksita” lietā
Londona, 29.janv., LETA–DPA. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien norādījusi, ka Pārstāvju palātas deputātiem pēc “Breksita” līguma noraidīšanas vajadzētu paskaidrot, kādas alternatīvas viņi atbalsta.
Sākot debates par turpmāko ceļu uz priekšu, premjere norādīja, ka parlamentā nav vairākuma atbalsta tādiem variantiem kā pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas un otrs “Breksita” referendums.
“Balsojums bija izšķirošs, un es esmu ieklausījusies,” sacīja Meja. “Šodien mums jāsūta uzsvērts vēstījums par to, ko vēlamies (..). Lielbritānijai nepieciešams labs līgums, kas nostāda mūs ceļā uz gaišāku nākotni (..). Tas ir tas, ko vēlas britu tauta,” uzsvēra Meja.
Premjere aicināja deputātus dot viņai “iespējami skaidrāku mandātu” atgriezties Briselē uz tālākām sarunām par “Breksita” līgumu.
Meja arī paziņoja, ka vēlas “nozīmīgas un tiesiski saistošas” izmaiņas tā dēvētajā pagaidu risinājumā robežai starp Lielbritānijas sastāvā esošo Ziemeļīriju un Īriju.
Premjere atzina, ka nebūs viegli panākt izmaiņas šajā punktā, kas ir daļa no “Breksita” līguma, ko Meja novembrī saskaņoja ar Briseli, bet Lielbritānijas parlaments šomēnes noraidīja.
Meja atzina, ka būs nepieciešams no jauna atvērt “Breksita” līgumu.
Taču “zaļo” partijas deputāte Karolīne Lukasa pārmeta Mejai dzīšanos pēc fantāzijām, norādot, ka ES ir vairākkārt noraidījusi šādu iespējamību.
Lielbritānijas leiboristu līderis Džeremijs Korbins savukārt apsūdzēja Meju laika tērēšanā, un sacīja, ka viņa vairo bailes no “Breksita” bez vienošanās, pretstatot tās savam “Breksita” līgumam.
“Šķērslis risinājumam ir premjerministre,” paziņoja Korbins, apgalvojot, ka Mejas pārstāvētā Konservatīvā partija “nav spējīga apvienot sevi, kur nu vēl valsti”.
Pirms debatēm Pārstāvju palātā ietekmīgi eiroskeptiķi un ES atbalstītāji Konservatīvo partijā vienojās par atbalstu “Plānam C”, kas paredzētu pagarināt “Breksita” pārejas periodu un pārstrādāt pagaidu risinājumu Īrijas robežai, vienlaikus vedot sarunas par jaunu brīvās tirdzniecības līgumu ar ES.
Šo plānu atbalsta arī Ziemeļīrijas Demokrātiskā unionistu partija (DUP), no kuras ir atkarīgs Mejas parlamentārais vairākums.
DUP un citi kritiķi bažījas, ka pagaidu risinājums pakļautu Ziemeļīriju atšķirīgiem noteikumiem uz nenoteiktu laiku.
“Mēs uzskatām, ka jaunais plāns var apvienot atšķirīgos krastus “Breksita” debatēs,” iepriekš šodien norādīja DUP līdere Arlīna Fostere.
Meja arī lika noprast, ka atbalsta jauno plānu, un sacīja, ka deputātiem būtu jānoraida visi, izņemot valdības atbalstītie priekšlikumi, kad viņi šovakar balsos par iespējamās rīcības variantiem pēc “Breksita” līguma noraidīšanas.
Centrālais ir konservatīvo parlamentāriešu komitejas vadītāja Greiema Breidija ierosinājums, kas liktu valdībai panākt jaunu vienošanos Īrijas robežas jautājumā. Citu ierosinājumu vidū ir arī pagarināt “Breksita” sarunu procesu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/B8C74C76-0D87-4D74-93E0-2A58D13D0879/
EK vēlas aktīvāku rīcību no mediju gigantiem cīņā pret dezinformāciju
Brisele, 29.janv., LETA–DPA. Eiropas Komisija (EK) otrdien aicinājusi sociālo mediju gigantus, tostarp “Facebook” un “Google” ieņemt stingrāku nostāju pret dezinformāciju pirms maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.
Uzņēmumi “Facebook”, “Google”, “Mozilla” un “Twitter” septembrī akceptēja EK sagatavoto uzvedības kodeksu cīņā ar tīmekļa dezinformācijas izplatīšanu Eiropas Savienībā (ES).
Tobrīd EK brīdināja, ka varētu ieviest tiesiski saistošus noteikumus, ja brīvprātīgie pasākumi nebūs gana efektīvi.
Uzņēmumi ir panākuši zināmu progresu, secināts EK pirmajā novērtējumā. Taču EK brīdināja, ka nepieciešami papildu pasākumi pirms ES vēlēšanām.
“Mēs pastiprinām tempus visās frontēs, lai nodrošinātu brīvas un godīgas vēlēšanas,” paziņoja ES tieslietu komisāre Vera Jourova. “Es sagaidu, ka kompānijas ievēros savus (..) solījumus,” viņa piebilda.
“Mēs nevēlamies pamosties dienu pēc vēlēšanām un saprast, ka mums būtu vajadzējis darīt vairāk,” sacīja ES drošības komisārs Džūljens Kings.
Akceptējot EK izstrādāto uzvedības kodeksu, uzņēmumi piekrita, ka reklāmu avoti ir skaidri jānorāda un ka tīmekļa platformās izplatīto reklāmu saturs ir stingrāk jāpārbauda.
Uzņēmumi piekrita sekot līdzi automātiski darbināto botu negodprātīgai izmantošanai centienos izplatīt “viltus ziņas”, kā arī piekrita paplašināt lietotāju iespējas iesniegt sūdzības par aizdomīgām publikācijām.
EK vēlas no “Twitter” un “Mozilla” detalizētāku informāciju par to, kā uzņēmumi plāno cīnīties ar “viltus ziņām”. Komisija arī vēlas, lai “Google” padara plašāk pieejamus savus instrumentus cīņai ar dezinformāciju.
Pastāv bažas, kas trešās puses, piemēram, Krievija varētu mēģināt ietekmēt vēlētājus pirms EP vēlēšanām, lai atbalstītu populistus un eiroskeptiskās partijas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/7F1DA17B-3CF3-4A1F-969A-46BB78D5B8A6/
Vēstnieks: Lielbritānijas parlaments paudis skaidru vēsti, ka nevēlas izstāšanos bez līguma
Rīga, 30.janv., LETA. Lielbritānijas parlamenta deputātiem otrdien atbalstot ierosinājumu, kas aicina premjerministri Terēzu Meju mainīt nepopulāro “Breksita” vienošanos, kuru viņa noslēgusi ar Eiropas Savienību (ES), pausts skaidrs vēstījums, ka parlaments nevēlas izstāšanos bez līguma, viesojoties Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisijas kopsēdē sacīja Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Kīts Šenons.
Viņš deputātus iepazīstināja ar pēdējā laika “Brexit” aktualitātēm un sniedza atbildes un parlamentāriešu jautājumiem. Vēstnieks minēja, ka nevar spekulēt par to, kādi tieši būs tālākie notikumu attīstības scenāriji, jo viņš esot diplomāts, nevis politiķis.
Šenons uzsvēra, ka Lielbritānijas parlaments gatavojas jebkuram “Brexit” iznākumam un to pašu dara arī citas valstis, tajā skaitā Latvija, tādēļ viņš apsveica parlamentāriešus ar Ārlietu komisijas atbalstīto deklarācijas projektu par Lielbritānijas pilsoņu tiesībām Latvijā pēc “Brexit”, par kuru Saeima balsos ceturtdien.
Komentējot Latvijas valstspiederīgo likteni pēc “Brexit”, vēstnieks vēlreiz atgādināja, ka Lielbritānijas valdība ES pilsoņiem un viņu ģimenēm, kas dzīvo Lielbritānijā, ir apliecinājusi, ka gadījumā, ja notiks izstāšanās no ES bez vienošanās, viņi varēs palikt.
“ES pilsoņi, kuri dzīvojuši Lielbritānijā līdz 2019.gada 29.martam, un viņu ģimenes locekļi, varēs palikt Lielbritānijā. Šie cilvēki varēs turpināt strādāt, studēt un saņemt sociālos pabalstus un pakalpojumus pamatā uz tādiem pašiem nosacījumiem kā līdz šim,” uzsvēra Šenons.
Viņš skaidroja, ka lielus jautājumus šobrīd raisa pagaidu risinājums Īrijas robežai, kas potenciāli pakļautu Lielbritāniju ES tirdzniecības noteikumiem uz nenoteiktu laiku. Vienlaikus viņš minēja, ka Lielbritānijas valdība tagad ir pārliecināta, ka izstāšanās līgums var gūt atbalstu parlamentā, ja šis jautājums atrisināts. Tajā pašā laikā parlaments vēl nav lūdzis Briselei “Brexit” sarunu pagarināšanu.
Komentējot nākamos tuvākos soļus un notikumu iespējamo attīstību, Šenons vērsa uzmanību, ka nākamais solis būs britu valdības jeb Mejas centieni sasniegt Briseli. Viņš pauda viedokli, ka nepieciešams sagaidīt Mejas nākamo paziņojumu, lai varētu turpināt raisīt diskusijas par tālākiem soļiem un scenārijiem. Šenons piebilda, ka 13.februārī vai 14.februārī varētu būt nākamais parlamenta balsojums par izstāšanās līgumu, tomēr viss ir atkarīgs no tuvāko notikumu gaitas.
Vēstnieks arī uzsvēra, ka “Brexit” seku ietekmē jau pieaug divpusējo attiecību nozīme, tādēļ Lielbritānijai būs cieši jāstrādā pie Latvijas un Lielbritānijas divpusējām attiecībām, tāpēc arī palielinājies vēstniecības personāls, kas strādā ar “Brexit” un divpusējo attiecību jautājumiem.
“Ir skaidrs, ka Briseles gaiteņos vairs netiksimies, tādēļ šo divpusējo attiecību stiprināšana ir būtiska un būs nepieciešamas biežāks tikšanās. Divpusējo attiecību stiprināšana ietver arī Britu padomes darbības turpināšanu un stiprināšanu,” minēja diplomāts.
Kā ziņots, Mejai nesaistošais parlamenta ierosinājums paredz, ka šajā līgumā tiktu mainīts tā sauktais pagaidu risinājums, kura mērķis ir novērst stingras robežas atjaunošanu starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku.
Meja apsveica šo balsojuma rezultātu un sacīja, ka viņa plāno jaunas sarunas ar ES par šo pagaidu risinājumu.
Tikmēr Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska preses sekretārs drīz pēc šī balsojuma paziņoja, ka ES neatsāks sarunas ar Lielbritāniju par tās izstāšanos.
“Mēs turpinām aicināt Apvienotās Karalistes valdību iespējami drīz paskaidrot savus nodomus attiecībā uz nākamajiem soļiem,” sacīja Tuska preses sekretārs.
“Izstāšanās līgums ir un paliek vislabākais un vienīgais ceļš, lai nodrošinātu sakārtotu Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Pagaidu risinājums ir daļa no Izstāšanās līguma, un Izstāšanās līgums nav atvērts jaunai apspriešanai.”
Tuska preses sekretārs gan atkārtoja ilgstošo ES nostāju, ka pārējās dalībvalstis var rast iespēju nedaudz mainīt politisko deklarāciju, kas tika pieņemta līdz ar Izstāšanās līgumu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E2FA4D06-8D53-4825-AAC5-659B9E741572/
FOTO avots: https://www.independent.co.uk/news/uk/politics/ireland-passport-application-form-brexit-demand-eu-post-office-a8752601.html
