Saistībā ar lūgumu izdot kriminālvajāšanai Jurašu tieslietu ministrs izsūtījis vēstuli ārvalstu vēstniecībām
Rīga, 29.janv., LETA. Saistībā ar prokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai Saeimas deputātu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) biedru Juri Jurašu tieslietu ministrs, JKP līderis Jānis Bordāns nosūtījis vēstuli citu valstu vēstniecībām, lai vērstu uzmanību uz to, ka Latvijā tiesiskie instrumenti var tikt izmantoti negodīgi ar mērķi ietekmēt politisko situāciju valstī, aģentūru LETA informēja JKP Saeimas frakcijas konsultants Oskars Muksimovs.
Minēto vēstuli Bordāns vēstniecībām nosūtījis 25.janvārī. Ministrs jau iepriekš publiski paudis, ka lūgumu izdot kriminālvajāšanai Jurašu viņš uzskata par politisko izrēķināšanos no prokuratūras puses.
Vēstniecībām nosūtītajā vēstulē Bordāns skaidrojis Juraša valsts noslēpuma izpaušanas lietas detaļas un norādījis, ka pieprasījums izdot deputātu sekojis pēc tam, kad JKP savā priekšvēlēšanu kampaņā kritizēja ģenerālprokurora darbu un pieprasīja viņa atkāpšanos no amata. Zem vēstules gan Bordāns parakstījies kā JKP vadītājs.
Ar pašu Bordānu aģentūrai LETA otrdienas vakarā sazināties neizdevās.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), lūgts komentēt tieslietu ministra rīcību, nosūtot šādu vēstuli vēstniecībām, ar sava preses sekretāra Sandra Sabajeva starpniecību aģentūrai LETA pauda, ka “Ministru prezidents no tieslietu ministra sagaida izsvērtus risinājumus, kā uzlabot tieslietu sistēmu, un šodien to ir pārrunājis ar Bordāna kungu”. Premjers uzskata, ka jautājums par Saeimas deputāta izdošanu kriminālvajāšanai ir parlamenta lēmums. Kariņš uzsver, ka deputātiem ir iespēja iepazīties ar prokuratūras ziņojumu.
Kā ziņots, JKP ceturtdien, 31.janvārī, plkst.8 pie Saeimas rīkos tautas sapulci, iestājoties pret Ģenerālprokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai Jurašu, aģentūru LETA informēja partijā.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien nolēma atbalstīt aicinājumu izdot kriminālvajāšanai Jurašu, taču gala lēmums par šo jautājumu ceturtdien būs jāpieņem Saeimas sēdē.
Ģenerālprokuratūra Jurašu lūgusi izdot kriminālvajāšanai kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu.
Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.
Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
Jurašs kritiski vērtē pret viņu uzsākot kriminālprocesu. “Kriminālprocesa sākšana un pamatoti izbeigtas lietas atjaunošana jāskata kontekstā ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskajiem izteikumiem, kas iezīmē viņa pārliecību, ka esmu uzdevis KNAB operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un viņa ģimeni, un varētu būt vainojams viņa suņa sazāļošanā, iekļūšanā viņa miteklī, kā arī esmu viņam liedzis turpmāku iespēju atpūsties medībās kopā ar Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Gunti Rāvi un citiem ietekmīgiem vīriem,” uzsvēris Jurašs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BDE9F278-2F52-400D-9A5A-2BBC7D67C542/
Kariņš aicina Bordānu izmantot viņa rokās esošo varu, lai sakārtotu tiesiskumu
Rīga, 30.janv., LETA. Tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) būtu jāizmanto tā vara, kas viņam ir, jo neviens cilvēks valstī nav ar lielāku teikšanu un ietekmi, lai sakārtotu tiesiskumu, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Komentējot tieslietu ministra rīcību par nosūtīto vēstuli citu valstu vēstniecībām, kā arī pie Saeimas ceturtdien plānoto tautas sapulci, Kariņš vērsa uzmanību, ka valdībā ir vairāki spēki, tajā skaitā jauni un pieredzējuši, un “ne visi jaunie spēki šajā gadījumā, iespējams, ir pilnībā izpratuši, kāda rīcība viņu rokās ir”.
“Viens veids, kā panākt valstī pārmaiņas, ir aicināt cilvēkus uz piketu, kas demokrātijā ir pierasts. Tomēr šajā gadījumā jāsaprot, ka labāk par piketu ir tikt pie varas, un, ja esi pie varas, tad skatīties, ko ar to var darīt,” teica premjers.
Viņš pauda cerību, ka rīcība, kas no Bordāna sekos, būs konkrēti priekšlikumi, ko uzlabot likumos vai procedūrās, lai valstī stiprinātu tiesiskumu.
“Tas, ko mēs šobrīd novērojam ir, ka paiet laiks, lai pierastu pie tā, ka ir pilnīgi cits statuss un pilnīgi citas iespējas,” piebilda premjers.
Gan Kariņam, gan Vējonim tika lūgts komentēt, vai viņiem ir uzticība ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram. Kariņš minēja, ka valdības līmenī un starp koalīcijas partijām nevienas personas atbilstība vai neatbilstība amatam nav apspriesta. Arī Vējonis norādīja, ka šobrīd netiek vērtēta Kalnmeiera atbilstība amatam.
“Ģenerālprokurors pilda savus pienākumus un ja kādam ir iebildumi, ka kaut kas tiek pretlikumīgs veikts, tad tieslietu ministram ir iespējas ierosināt attiecīgas procedūras, lai lemtu kaut kā citādāk. Jebkura iestāde jāvērtē pēc būtības, proti, vai konkrētā iestāde spēj nodrošināt rezultātu sasniegšanu attiecīgajā jomā. Ja rezultātu nav, tad jāvērtē, kas ir iemesls, kāpēc tie netiek sasniegti,” uzsvēra Vējonis.
Kā ziņots, saistībā ar prokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai Saeimas deputātu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) biedru Juri Jurašu Bordāns nosūtījis vēstuli citu valstu vēstniecībām, lai vērstu uzmanību uz to, ka Latvijā tiesiskie instrumenti var tikt izmantoti negodīgi ar mērķi ietekmēt politisko situāciju valstī.
Minēto vēstuli Bordāns vēstniecībām nosūtījis 25.janvārī. Ministrs jau iepriekš publiski paudis, ka lūgumu izdot kriminālvajāšanai Jurašu viņš uzskata par politisko izrēķināšanos no prokuratūras puses.
Kā ziņots, JKP ceturtdien, 31.janvārī, plkst.8 pie Saeimas rīkos tautas sapulci, iestājoties pret Ģenerālprokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai Jurašu, aģentūru LETA informēja partijā.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien nolēma atbalstīt aicinājumu izdot kriminālvajāšanai Jurašu, taču gala lēmums par šo jautājumu ceturtdien būs jāpieņem Saeimas sēdē.
Ģenerālprokuratūra Jurašu lūgusi izdot kriminālvajāšanai kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/CA60DAFC-5790-4875-8F65-2D53AB009BC7/
Radikāli īpatnējs gājiens
Saistībā ar prokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai Saeimas deputātu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) biedru Juri Jurašu tieslietu ministrs, JKP līderis Jānis Bordāns nosūtījis vēstuli citu valstu vēstniecībām, lai vērstu uzmanību uz to, ka Latvijā tiesiskie instrumenti var tikt izmantoti negodīgi ar mērķi ietekmēt politisko situāciju valstī, aģentūru LETA informēja JKP Saeimas frakcijas konsultants Oskars Muksimovs.
Minēto vēstuli Bordāns vēstniecībām nosūtījis 25.janvārī. Ministrs jau iepriekš publiski paudis, ka lūgumu izdot kriminālvajāšanai Jurašu viņš uzskata par politisko izrēķināšanos no prokuratūras puses.
Vēstniecībām nosūtītajā vēstulē Bordāns skaidrojis Juraša valsts noslēpuma izpaušanas lietas detaļas un norādījis, ka pieprasījums izdot deputātu sekojis pēc tam, kad JKP savā priekšvēlēšanu kampaņā kritizēja ģenerālprokurora darbu un pieprasīja viņa atkāpšanos no amata. Zem vēstules gan Bordāns parakstījies kā JKP vadītājs.
Kāds tvitera lietotājs uzskata, ka šādi netiek radīts lielisks iespaids par jauno valdību, cits notikušo raksturo ar vārdiem “radikāli īpatnējs gājiens”. Mazākumā, bet ir arī notikušā atbalstītāji – kāds domā, ka tas, ko tieslietu ministrs izdarīja, ir pareizi.
Ar precizējumu par notikušo tviterī dalījies pats Bordāns.
Jānis Bordāns@Bordans
Mans precizējums par izskanējušo @konservativie vēstuli vēstniecībām. Tas ir partijas vadītāja skaidrojums par patiesajiem notikumiem un JKP rīcības motivāciju saistībā ar krimināltiesisko vēršanos pret @JurisJurass, lai nepaliktu vieta citu sniegtām spekulācijām.
Tue Jan 29 18:49:13 +0000 2019
Advokāts Artūrs Zvejsalnieks vēlas noskaidrot, ko tieslietu ministrs sagaida no vēstniecībām, kurām vēstule izsūtīta.
Artūrs Zvejsalnieks@AZvejsalnieks
Interesanti, kādu atbildi godātais ministrs sagaida no ārvalstu vēstniecībām un ko tām vajadzētu darīt, lai sakārtotu paša vadīto nozari?
Lielisku iespaidu radām partneriem par jauno valdību
diena.lv/raksts/latvija…
Tue Jan 29 18:47:38 +0000 2019
To komentējis ekonomists, biznesa analītiķis Andris Doveiks.
Andris Doveiks@AndrisDoveiks
@AZvejsalnieks @RaivisZeltits Lai nevarētu saprast, kurai vēstniecībai kalpo, izsūta visām, sagaida jebkādu reakciju no jebkuras vēstniecības, bet pēc tam atskanēs tēvišķie norādījumi no īstās.
Tue Jan 29 22:06:06 +0000 2019
Ar savas iztēles augļiem dalījies TV3 ziņu korespondents Ivo Butkevičs.
Ivo Butkevičs@IvoButkevics
Iztēlojos, atnāk Rinkēvičs uz Ministru kabinetu un domā, ka nu nebūs jau tik traki tajā jaunajā valdībā mums.
Un dažas dienas vēlāk Bordāns sāk sūtīt vēstules vēstniecībām. 🙂
Tue Jan 29 20:50:18 +0000 2019
Garšvielu maisījumu “Pitas” ražotāja Lorita Miķelsone domā, kas notiek tieslietu ministra galvā.
Lorita@_Mikelsone
“Divkārtējais Tieslietu ministrs Bordāns (JKP) sūdzas citu valstu vēstniecībām par Latvijas tiesulietu sistēmu!”
Nu, mammīt, kas tam nabaga Bordānam paurītī notiek..?! 😀 https://www.facebook.com/100002114877830/posts/2102400026507139/
Tue Jan 29 19:13:30 +0000 2019
“Vai tas ir tas, ko Latvija vēlas, iesoļojot jaunajā simtgadē,” vaicā sociālo mediju speciālists Mareks Matisons.
Mareks Matisons™ ??@marruciic
“Kā informēja partijā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) jau ir izsūtījis vēstuli citu valstu vēstniecībām..”
Jautājums – vai @Tieslietas statuss un iejaukšana partijas debatē ir vai nav tas, ko #LV200 vēlas?
Vai šis @Bordans solis atbilst ministra statusam?
Tue Jan 29 16:38:19 +0000 2019
Bordāns vēlas ko precizēt.
Jānis Bordāns@Bordans
@marruciic @Tieslietas Kas ir “partijas debate” lūdzu ?
Tue Jan 29 18:57:34 +0000 2019
Savas domas izteicis Matisons.
Mareks Matisons™ ??@marruciic
@Bordans @Tieslietas Bordāna kungs. Visu cieņu diskusijai par/pret Jura Juraša izdošanu.. Es kā likumpaklausīgs pilsonis šajā valstī joprojām (!) ticu Tiesu varai. Manuprāt arī tieslietu ministram tā būtu jādomā un jārīkojas.
Jebkura “taisna tiesa” tiek iespaidota ar JKP kampaņošanu. Manuprāt..
Tue Jan 29 19:03:19 +0000 2019
Tieslietu ministrs viņam pateicas.
Jānis Bordāns@Bordans
@marruciic @Tieslietas Patiesi paldies par cieņu! Mums varētu būt atšķirīgi uzskati par ticību, acīmredzot. Bet lūdzu sekojiet notikumiem, maniem skaidrojumiem un rīcības motivācijai. Jā, un uzskatu, ka tieši šādi ir jārīkojas @Tieslietas, lai Jums nepazustu ticība Tiesu varai 🙂
Tue Jan 29 19:07:16 +0000 2019
To, ko JKP šobrīd dara, atklājusi politoloģe Alīna Samīte.
Alīna Samīte@AmiSkywalker
Saistībā ar lūgumu izdot kriminālvajāšanai Jurašu Bordāns izsūtījis vēstuli ārvalstu vēstniecībām nra.lv/politika/27130… Rīt aprit tikai nedēļa kopš apstiprināta valdība, bet JKP ar TM paņēmuši rokās lielu sniega lāpstu un mēģina to norakt.
Tue Jan 29 18:54:16 +0000 2019
Situāciju komentējis arī 13.Saeimas deputāts Didzis Šmits (KPV LV).
Didzis Šmits@DidzisSmits
Valdības loceklis, tieslietu ministrs, vēršas pie ārvalstu vēstniecībām par sava partijas biedra kriminālprocesu… Zeme atveries! https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bordans-vestniecibam-saistiba-ar-jurasa-lietu-skaidrojis-tiesiskuma-situaciju-latvija.a307716/
Tue Jan 29 18:22:24 +0000 2019
Notikušo atbalsta pašnodarbinātas Jānis Novickis.
Janis Novickis@Jnis01854821
@LA_lv @MartinGrinbergs Pareizi. Korupcija, visatļautība un shēmas jāatklāj. Knab sāk strādāt tikai pēc ārzemnieku teiktā. SAB un ģenprokuratūra strādā pret Latvijas valsti.
Tue Jan 29 19:06:58 +0000 2019
Savukārt to, ka rīcība ir nesmuka, atklājis stratēģijas un starptautiskā biznesa attīstības konsultants Rolands Ozoliņš.
Rolands Ozolins@rolandsozolins
“Kā informēja partijā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) jau ir izsūtījis vēstuli citu valstu vēstniecībām, lai pievērstu uzmanību negodīgai tiesisko instrumentu izmantošanai ar mērķi ietekmēt politisko situāciju Latvijā.” Radikāli īpatnējs gājiens https://www.delfi.lv/news/national/politics/jkp-pie-saeimas-sasauc-tautas-sapulci-jurasa-aizstavibai-un-kalnmeiera-gasanai.d?id=50784419
Tue Jan 29 14:32:54 +0000 2019
Rolands Ozolins@rolandsozolins
Saprotu – opozicionāri sūdzas. Te pozīcijas tieslietu ministrs, kam nupat pašam lāpsta iedota rokās, skrien sūdzēties ārvalstīm. Grozi kā gribi – komandā tā nestrādā. Pat pēc politikas standartiem tas ir nesmuki. Stučīšana – tā tas saucas.
Tue Jan 29 14:41:38 +0000 2019
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/fbe3d7c5-b0e7-44b8-87f1-ac38d6b9dc5c/
Inese Dzērve
Kaimiņa tvīts Trampam
1:1
Tieslietu ministrs sūdzas citu valstu vēstniecībām par negodīgu tiesu sistēmu.
“Nupat izveidotās valdības Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir izsūtījis vēstules citu valstu vēstniecībām, lai pievērstu uzmanību negodīgai tiesisko instrumentu izmantošana, lai ietekmētu politisko situāciju Latvijā.”
…Info avots: https://m.facebook.com/story.php?story_fbid=154147328905250&id=100029299502445
Attēla avots: https://m.facebook.com/events/299198490738780?acontext=%7B”ref”%3A”3″%2C”action_history”%3A”null”%7D&aref=3
Iveta Buiķe
Draugiem – viss, ienaidniekiem – likums
Šis bijušā Peru prezidenta izteiciens mūsu šībrīža aktuālo situāciju, iespējams, raksturo gana daiļrunīgi. Runa ir par Jauno konservatīvo partiju (JKP) un tās „lokomotīvēm” – par nodomu neizdot kriminālvajāšanai tagadējo Saeimas deputātu Juri Jurašu.
Tas, ka partija aizstāv savu biedru, ir saprotami. Arī tas, ka apsūdzētā un apsūdzētāju publiski paustie viedokļi atšķiras, nav nekas neparasts. Tomēr sabiedrības interesēs ir nodrošināt, lai Latvijā valdītu princips „Viena taisnība un viens likums visiem”. Atcerēsimies gadījumu, kad Saeima neļāva kratīt deputātu Šleseru. Toreiz sašutums sabiedrībā bija liels.
Kas ir mainījies, ka tagad deputāta mandāts kļūst par indulgenci? Tas ir aktuāls jautājums ne tikai JKP sakarā. Arī dažiem KPV LV deputātiem ir līdzīgas problēmas, un arī viņi vēlētos, lai Saeima deputātus neizdotu kriminālvajāšanai. Manuprāt, to nedrīkst pieļaut, un lēmums par neizdošanu, ja tāds tiks pieņemts, radīs bīstamu precedentu, apdraudot iepriekšminēto principu par vienu likumu visiem.
Atgādināšu, ka korupcijas, tirgošanās ar ietekmi ierobežošana Latvijai bija, ir, un tuvākajā laikā joprojām būs aktuāla. Tomēr mums, iespējams, nāksies pārvērtēt to, kas un kā šo ierobežošanu var, grib un spēj paveikt. Katrā ziņā no savas puses esmu vienmēr atbalstījusi tos politiskos spēkus, kuri uz sava karoga ir rakstījuši cīņu pret korupciju.
Kā radās šaubas par „jaunās politikas” nopietnajiem nolūkiem
Kā jau minēju – iesākumā atbalstīju partiju pilnībā, sekojot loģikai, ka ir jādod iespēja strādāt tiem, kuri vēlas stiprināt tiesiskumu. Tomēr ar laiku radās šaubas par partijas darbību. Iziešu hronoloģiski cauri tam, kā mainījās mani uzskati, iepazīstoties ar aizvien jauniem faktiem un liekot tos loģiskā ķēdītē. Esmu izmantojusi tikai un vienīgi publiski pieejamu informāciju. Lasiet un spriediet paši.
Pirmā neizpratne parādījās, kad lasīju partijas vadītāja Jāņa Bordāna ierakstu tviterī par to, ka Ansis Ataols Bērziņš esot trauksmes cēlājs un JKP, ja nāks pie varas, viņu no apcietinājuma atbrīvos. Diemžēl nekādā veidā nevaru pievienoties šim uzskatam, nedz arī apgalvojumam, ka Bērziņa kungs ir politiskais ieslodzītais. Kāpēc nevaru pievienoties? To izskaidroju portālā „Karakuda”. Tviterī vairākas reizes lūdzu bijušo tieslietu ministru, juristu J. Bordānu pamatot savu apgalvojumu, bet atbildi nesaņēmu.
Vēl lielāku neizpratni radīja JKP plāni apvienot visas tiesībsargājošās struktūras (KNAB, Valsts drošības dienestu, SAB) vienā kopējā organizācijā un pakļaut to Iekšlietu ministrijai. Tas nodotu iekšlietu ministra rokās neiedomājami lielu varu un atceltu varas dalīšanas principu, kurš ir demokrātijas balsts. Tādas apvienošanas bīstamība slēpjas tajā apstāklī, ka slepenajiem dienestiem ir atļauts apkopot daudz informācijas par katru no mums. Ja dienesti netiek sadalīti, tad praktiski visa valstī iegūtā operatīvās darbības un pretizlūkošanas informācija nonāk vienās rokās (kā tas bija PSRS). Tātad vienas partijas ministra rokās ir visa informācija – par kriminālo pasauli, imigrāciju, robežapsardzi, valsts pārvaldi un arī par citām partijām.
Toreiz arī neko neteicu, jo Latvijā kā Eiropas Savienības valstī tāda ideja nemaz nebūtu realizējama. Paldies Dievam, šajā ziņā sava teikšana ir arī Briselei. Latvijas un ES līgumi tādu variantu neatļauj, Eiropas Komisija sadotu mūsu „varoņiem” pa pirkstiem. Tāpēc nebija vērts celt trauksmi, tikai paturēt atmiņā šo faktu.
Tomēr tālākie notikumi pārspēja visu līdz šim pieredzēto un lika pārdomāt savu attieksmi pret šo politisko spēku, īpaši pret tās „spici” – J. Bordānu, J. Jurašu un J. Strīķi.
Dīvainā JKP un J. Juraša versija par kriminālvajāšanu
Domāju, ka daudzi Latvijā būs sekojuši notikumiem ap Saeimas deputāta un kādreizējā KNAB darbinieka J. Juraša deputāta imunitātes atcelšanu. Īsumā: sabiedrība ir satraukusies par to, ka prokuratūra un arī Valsts drošības dienests esot tik noziedzīgas struktūras, ka piesedzot kukuļdevējus un vajājot J. Jurašu, kurš cīnās par taisnību un pret korupciju valstī.
Nenoliedzot, ka pie mums ir problēmas šajā jomā, kā par to var pārliecināties vairākos avotos, piemēram, “Tradingeconomics” un “Business-anti-corruption”, tad izskatās, ka šobrīd esam situācijā, kad valdības partija diskreditē tiesu varu kopumā, gan dažus atzarus. Ģenerālprokuratūra nav Ēriks Kalnmeiers vien, tas ir vesels institūts, uz kuru tiek mesta šaubu ēna. Savukārt partijas paustā neuzticība tiesai ir pārāk spēcīgs apvainojums, lai to tā atstātu nekomentētu. Īpaši, ja JKP vadībā ir trīs personas ar juridisku izglītību un pieredzi tiesībsargājošās struktūrās.
Pie mums ir plaši izplatīts uzskats, ka neesot notiesāts neviens noziedznieks korupcijas un tirgošanās ar ietekmi jomā. Tas nav īsti pareizi. Vēl šobrīd tiesās atrodas vairākas lietas, notiesāti ir tiesneši (bijušais Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs Ziedonis Strazds, bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Iveta Bērziņa), Jūrmalas mērs Juris Hlevickis. Juristi to zina. Rodas jautājums, kāpēc šādas sakāpinātas versijas izplata JKP vadība?
Vēl vairāk – gan J. Jurašs, gan JKP kā partija izplata apgalvojumus, ka J. Juraša presei nopludinātā informācija nav bijusi valsts noslēpums. Šai versijai notic sabiedrībā pazīstami viedokļu līderi un pat žurnāla „IR” žurnālisti un redakcija. Viņi dalās ar likuma „Par valsts noslēpumu” 5. pantu, kurā definēts, ka korupcija nevar būt valsts noslēpums. Protams, ka nevar, tāpat kā zādzība, slepkavība vai laupīšana nevar būt valsts noslēpums. Tomēr ir viens liels BET. Noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā tiek pielietotas operatīvās darbības metodes. Tālāk seko kriminālprocess. Likums nosaka, ka operatīvās darbības pasākumu organizācija, metodika un taktika ir valsts noslēpums.
Tas taču ir loģiski. Ja operatīvās darbības informācija tiek izpausta, tad lietu vairs nav iespējams izmeklēt, jo noziedzniekam kļūst skaidrs, ka viņa nodomi ir zināmi izmeklētājiem un viņam seko. Zūd operatīvās darbības jēga.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka Juris Jurašs informāciju par šo kukuli noformēja kā slepenu ziņojumu no avota A vai sava aģenta B un ielaida KNAB slepenajā lietvedībā. Tādā veidā viņš šo informāciju padarīja par valsts noslēpumu. Vēlāk šis slepenais ziņojums bija par pamatu izstrādes lietai. Tas nekur netiek noliegts, ka J. Jurašs pats šim ziņojumam piešķīra valsts noslēpuma statusu, to noformējot atbilstoši likuma un Ministru kabineta noteikumu prasībām, uzliekot grifu un reģistrējot slepenajā lietvedībā.
Katrā ziņā arī šeit informācija ir pretrunīga. Savukārt partija nekritiski ieņem sava līdera aizstāvēšanas pozīciju, nepieļaujot, ka patiesība būtu jānoskaidro tiesas ceļā. Rezultātā tiek grauta tiesas varas autoritāte viena cilvēka privāto interešu dēļ. Vai tā nav pārāk dārga cena?
Iekšējas loģikas trūkums
Pēc publikācijas žurnālā „IR“ sāku nopietnāk pētīt šo jautājumu. Izskatījās, ka J. Juraša izplatītajai versijai trūkst iekšējās loģikas. Kāpēc bija jāraksta iesniegums Jaroslavam Streļčenokam, ja pats J. Jurašs varēja izmeklēt šo lietu? Viņam nebija vajadzīga priekšnieka atļauja. Turklāt J. Jurašam neviens miljonu neiedeva, noziegums nenotika, korupcijas nebija. Tad par ko ir skaļie paziņojumi, ka praktiski visas tiesībsargājošās struktūras „piesedz kukuļdevējus”? Kādus? Ja jau līdz kukuļdošanai lieta nenonāca un nav pat zināms, vai nodoms dot kukuli vispār pastāvēja. Protams, kriminālatbildība pienākas arī par kukuļa piedāvāšanu, tomēr šajā gadījumā nav skaidrs, vai piedāvājums patiešām bija, jebšu bija tikai kādas sarunas par to, ka kāds gribētu kaut ko piedāvāt.
Turklāt tas kukulis arī ir tāda dīvaina lieta. J. Jurašs apgalvo, ka tas piedāvāts, lai viņš pārkvalificētu lietu no kukuļošanas uz tirgošanos ar ietekmi. Krimināllietu pret Magoni izmeklēja konkrēts izmeklētājs, un nav skaidrs, kā Operatīvo izstāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs (kurš nebija pat ne Izmeklēšanas nodaļas vadītājs) varētu mainīt nozieguma kvalifikāciju. Turklāt – vai tad prokuratūra lietu pēcāk nevarēja pārkvalificēt savādāk? Protams, ka varēja. Tad kāda jēga no kukuļa? Iespējamo noziedznieku motivācija un notikumu gaita, kā to atstāsta J. Jurašs un atbalsta JKP, nesaliekas loģiskā virtenē.
Ir vēl viena lieta, kas paliek ārpus sabiedrības uzmanības. Satraukumā par politisku izrēķināšanos ar Saeimas deputātu ir aizmirsts, ka kriminālprocess pret J. Jurašu bija uzsākts, kad viņš vēl strādāja KNAB un neviens mūsu valstī, iespējams, ieskaitot viņu pašu, nezināja, ka viņš ies politikā. Ja cilvēks piedalās Saeimas vēlēšanās, zinot, ka pret viņu ir kriminālprocess, grūti atrast citu skaidrojumu, ka ir cerības uz imunitāti, nevis taisnīgu tiesu. Tas gan neiet kopā ar “bezkompromisa tiesiskumu”, par kuru kā partija iestājas JKP. Kā lai te neatceras Māra Zandera pirms vēlēšanām uzdoto jautājumu: „Patiesībā svarīgāks par ievēlēto deputātu komunikācijas ar vēlētājiem jautājumu ir jautājums, kā tautas priekšstāvis ir izķeksējams no krēsla laukā.”
Šie un citi jautājumi, arī dažāda papildu informācija lika man ritināt notikumu gaitu atpakaļ un palūkoties, vai kāda cita versija notiekošo neizskaidro labāk. Arī internets piedāvā plašas iespējas pasekot, kā notikumi attīstījušies vēl pirms un ap šīs kukuļošanas lietas laiku. Tā man radās atšķirīga versija par šo gadījumu. Uzsveru – tālāk izklāstītais, protams, ir tikai versija – tā ir loģiska, bet apgalvot, ka tā ir patiesība, nevar. Tie ir loģiski savirknēti publiski pieejami fakti, kuri izraisa jautājumus par J. Juraša izplatīto skaidrojumu.
Versija par iespējamo notikumu gaitu
Ir plaši zināms fakts, ka J. Jurašam un J. Strīķei, strādājot KNAB, bija konflikts ar biroja vadītāju J. Streļčenoku. Internets ir pilns ar dažādu informāciju par šo konfliktu un tā izpausmēm. Tajā skaitā arī par atlaišanu no darba un tiesas procesiem par atjaunošanu amatā, kuros uzvarēja darbinieki. Vai tiešām KNAB vadītājs ir tik nekompetents, ka nesaprot, kā var un kā nevar atlaist darbinieku? Iespējams.
Tomēr te ir viena sīka, bet būtiska nianse – J. Streļčenoks vērsās pret viņiem kā pret dienestā esošiem darbiniekiem. Tomēr viņa lēmumi tika pārsūdzēti nevis administratīvajā tiesā, kura vērtētu lietu pēc būtības, bet gan parastajā tiesā, kura vērtē pēc formāliem kritērijiem. Starp citu, vēlāk šis „caurums” likumā tika aizlāpīts. KNAB likumu izmainīja, grozot un skaidri nosakot dienesta attiecības, priekšnieka lēmumu pārsūdzēšanu administratīvajā tiesā un priekšnieka atlaišanas garantijas.
Tagad rodas jautājums – varbūt J. Strīķe un J. Jurašs speciāli izprovocēja KNAB vadītāju uz sodiem, zinot, ka varēs tiesāties parastajā tiesā? Tas, ka rezultātā tika paralizēts KNAB darbs un grauts biroja prestižs, bija šīs situācijas blakne. Pilnīgi pieļauju, ka tas varbūt nebija viņu rīcības iemesls, bet rezultātā korupcijas apkarošana valstī bija apgrūtināta. Protams, šis neizskaidro pilnīgi visas KNAB grūtības, bet vienu daļu to daļu gan. Kas savukārt, rada jautājumu par J. Strīķes un J. Juraša nopelniem korupcijas apkarošanā.
Kas notiek tālāk? Tālāk pagriezās šī kukuļa lieta. Vai varētu būt tā, ka kādā brīdī J. Jurašs saprata, ka no korupcijas šeit nekas nerealizēsies, nebūs kukuļa. Te, iespējams, radās ideja nošaut divus zaķus uzreiz – pagriezt šo situāciju tā, lai ciestu J. Streļčenoks, bet pats J. Jurašs, tā teikt, parādītos sabiedrībai „viss baltā” – es esmu godīgs, atsakos no kukuļa, bet KNAB vadītājs ir nelietis, piesedz korumpantus.
Tam labi noder vēršanās pie preses, konkrēti žurnāla „IR” 2016. gada vasarā, apgalvojot, ka KNAB vadība piesedz kukuļošanas lietu. Žurnālisti viņa pasniegtajai versijai noticēja. Pats galvenais jautājums J. Jurašam uzdots netika – jautājums, ko tad J. Jurašam vajadzēja no priekšnieka? Neko taču! Atļauju viņam nevajadzēja. Ja tā – tad ņem lietu un strādā! Tas nebija nekas principiāli jauns, tieši tādā veidā savā laikā apcietināja bijušo „Rudens aptieku” tīkla īpašnieku Vladimiru Labazņikovu, kurš viņam reāli deva naudu.
Atbilde uz šo – „Jackpot” – jautājumu ir aktuāla vēl šodien: „Juraša kungs, ko tieši Jums vajadzēja no priekšnieka un ko viņš nedarīja?” Neesmu redzējusi nevienu daudzmaz apmierinošu atbildi uz šo jautājumu.
Jurašs par „kukuļa piedāvāšanas sarunu” rakstīja operatīvo ziņojumu, uz kura pamata ierosina operatīvās izstrādes lietu. Izstrādes lieta bija vajadzīga, lai būtu pamats noklausīties telefonus, veikt operatīvo eksperimentu (t. i. izprovocēt noziedzniekus uz kukuļa došanu un tad aizturēt pie šīs darbības un tālāk sākt kriminālprocesu), utt.
Tātad jautāju vēlreiz – ko J. Jurašs centās sasniegt ar informācijas nopludināšanu? Pēc informācijas publicēšanas taču visa operatīvā lieta izjuka, sagatavošanas darbības kļuva veltas un lietas turpināšana bezjēdzīga. Piedodiet, bet krimināllietas izjaukšana izskatās pēc kliedzoša pārkāpuma, jo izstrādes lieta ir slepena! Uzskatu, ka to J. Jurašs nevarēja nesaprast. Vienīgi laikam bija piemirsis, ka pats klasificēja lietu kā valsts noslēpumu.
Visiem tiem, kuri vēl joprojām domā, ka eksistē kādas ietekmīgas personas un veselas struktūras, kuras „piesedz korumpantus” un vajā trauksmes cēlāju, lūdzu uzdot sev jautājumu – vai vispār bija kukuļdošana? Vietā Gorkija romānā uzdotais jautājums: „А был ли мальчик??” (Vai bija puisītis?), ar kuru mēdz apzīmēt šaubas par apspriežamās lietas eksistenci. Tāpat arī šajā konkrētajā gadījumā pašas kukuļošanas, kā jau norādīju iepriekš, nebija. Ja kukulis būtu dots un neviens par to nav apcietināts, tad vispār J. Jurašs noteikti būtu jātiesā. Tad par ko ir šis tracis?
Šajā kontekstā pat Askolda Kļaviņa „skandāls”, kurš lielu publicitāti ieguva, pateicoties JKP, gūst pavisam citu nozīmi. Rodas jautājums, vai tas netika vienkārši izmantots, lai tālāk diskreditētu KNAB un uzturētu stāstu par korupcijas pārņemtu valsti? Korupcija, protams, pastāv, noziedzība arī, bet varbūt ne tādā apjomā un ne tādā veidā, kā mums stāsta? Ja A. Kļaviņu notiesāja, ko tad deva šī „noplūde”? Vai tā vispār bija? KNAB pieprasīja Saeimai A. Kļaviņa degvielas dokumentus. Vai ar to nepietika, lai kāds pabrīdinātu? Tajā brīdī, kad Jēkabs Straume esot brīdinājis Māri Kučinski, viss jau bija dokumentēts. Kāda jēga riskēt un brīdināt? Varbūt kāds var dot šim stāstam kādu loģisku izskaidrojumu, kuru es, iespējams, vienkārši neredzu.
Kāpēc ir svarīgi šobrīd tik detalizēti pētīt šo situāciju?
Tāpēc, ka tas patiešām ir ļoti svarīgi. Mums ir svarīgi izprast, kas ir politiskais spēks, kurš uz sava karoga ir uzrakstījis cīņu ar korupciju, bet savās darbībās un paziņojumos rada neizpratni par to, cik nopietni viņi pieiet tiesiskumam un taisnībai. Būsim godīgi – partijas tēls lielā mērā ir uzbūvēts kā argumentu izmantojot J. Juraša un J. Strīķes cīņu ar „tumsas spēkiem”. Kā notiekošais ar J. Jurašu ietekmēs partijas reputāciju? Kas tad paliek pāri, ar ko lepoties vēlētāju acīs? Vai tas nav pietiekošs iemesls, lai tik neatlaidīgi locītu sabiedrības prātus? Neskatoties ne uz ko.
Tagad rodas nopietns jautājums arī par J. Bordāna lomu šajā procesā. Cilvēki var neorientēties izmeklēšanas lietās, arī žurnālisti nē, bet J. Bordāns kā jurists un bijušais Tieslietu ministrs taču to visu saprot?! Kāpēc viņš turpina piedalīties šajā spēlē ar patiesību?
Tomēr pats galvenais ir fakts, ka šobrīd Saeima stāv nopietnas izšķiršanās priekšā – ļaut vai neļaut likumā noteiktā kārtībā pārbaudīt deputāta J. Juraša vainu. Ja deputāta imunitāte liegs pārbaudīt tiesā šo gadījumu, tad tiesiskums Latvijā būs atsviests kilometru atpakaļ. Jautājums ir pavisam vienkāršs – ja J. Jurašs nav vainīgs, tad kāpēc to neļaut izlemt tiesai – tā noņemot šaubu ēnu? Ja viņš ir vainīgs, tad kāpēc partija viņu cenšas pasargāt no nonākšanas tiesas priekšā?
Uzsveru vēlreiz – problēmas tiesībsargājošajos dienestos ir, tas pat nav nekas īpašs un tikai Latvijai raksturīgs. Slikti ir tad, ja tas paliek par politisko tēmu un ticības jautājumu. Ja J. Juraša vaina vai nevainīgums netiks pierādīts tiesā, tad valstī sāksies principiāli jauna ēra – kad par augsta ranga amatpersonas vainu spriedumu pieņem viņa partijas biedri, sabiedrības viedokļu līderi un žurnālisti. Ja valdošais viedoklis ir amatpersonai labvēlīgs, tad deputāta imunitāte viņu pasargās no tālākas izmeklēšanas. Vai jums tas šķiet pieņemami? Man nē.
Man nav šaubu, ka Jaunajā konservatīvajā partijā ir daudz patiešām godīgu biedru ar aktīvu pilsonisko stāju un vēlmi darboties Latvijas labā. Tas, ko rakstu, nav automātiski jāattiecina uz visu partiju vai jāattur cilvēki no stāšanās tajā. Tieši, otrādi – plašu sabiedrības slāņu iesaistīšanās jebkurā partijā padara mazāk iespējamas dažu cilvēku manipulācijas ar to. Katrā ziņā JKP kā politiskais spēks nekādā gadījumā nav norakstāms vai atbīdāms no varas. Partijā bez J. Juraša ir daudz spēcīgu politiķu, kuri uz izmeklēšanas laiku var stāties viņa vietā. Patiesības noskaidrošana ir svarīgāka – ja partija nāk ar uzstādījumu, ka tā ir labāka par citiem politiskiem spēkiem, tad, lūdzu, esiet labāki un izvēlieties tiesisku risinājumu šai problēmai.
Pārpublicēts no ivetabuike.wordpress.com
…Info avots: https://m.pietiek.com/raksti/draugiem__viss,_ienaidniekiem__likums
