31.01.2019 plkst. 8 pie Saeimas protestē pret deputāta Juraša izdošanu kriminālvajāšanai

JKP rīkos tautas sapulci, iestājoties pret Ģenerālprokuratūras lūgumu izdot Jurašu

Rīga, 29.janv., LETA. Jaunā konservatīvā partija (JKP) ceturtdien, 31.janvārī, plkst.8 pie Saeimas rīkos tautas sapulci, iestājoties pret Ģenerālprokuratūras lūgumu izdot deputātu Juri Jurašu (JKP), aģentūru LETA informēja partijā.
Tautas sapulce “Par tiesisku Latviju!” tiekot rīkota, lai iestātos par godīgu un tiesisku valsti. Organizatoru pārstāve Santa Suhaka (JKP) pauda, ka pasākumā tiks pieprasīta ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atkāpšanās, “jo vajājot Juri Jurašu, tiesiskums Latvijā tiek būtiski iedragāts”.
Jurašs uzskata, ka kriminālprocess pret viņu tiek uzturēts, lai nerastos pamats vērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Ģenerālprokuratūras un Valsts drošības dienesta amatpersonu atbildību, piemēram, dokumentu falsifikācijā.
Savukārt JKP līderi Juta Strīķe un Jānis Bordāns uzskata, ka šī ir politiska izrēķināšanās un tā neesot netīša sakritība, ka process atjaunots un kriminālvajāšanai nodots tieši jaunās valdības izveides brīdī.
Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz izdot Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien turpina skatīt jautājumu par aicinājumu izdot Jurašu kriminālvajāšanai.
Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.
Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
Jurašs kritiski vērtē pret viņu uzsākot kriminālprocesu. “Kriminālprocesa sākšana un pamatoti izbeigtas lietas atjaunošana jāskata kontekstā ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskajiem izteikumiem, kas iezīmē viņa pārliecību, ka esmu uzdevis KNAB operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un viņa ģimeni, un varētu būt vainojams viņa suņa sazāļošanā, iekļūšanā viņa miteklī, kā arī esmu viņam liedzis turpmāku iespēju atpūsties medībās kopā ar Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Gunti Rāvi un citiem ietekmīgiem vīriem,” uzsvēris Jurašs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BC03A935-2055-434A-9C80-6F1DB9A2127D/

Saeimas komisija atbalsta Juraša izdošanu kriminālvajāšanai

Rīga, 29.janv., LETA. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien nolēma atbalstīt aicinājumu izdot kriminālvajāšanai deputātu Juri Jurašu (JKP), žurnālistiem pastāstīja komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).
Šādu lēmumprojektu atbalstīja deviņi deputāti, bet pret bija četri. Par šo jautājumu vēl jālemj Saeimas sēdē, un paredzēts, ka balsojums notiks ceturtdien, 31.janvārī.
Komisijas sēdē šodien pret lēmumprojektu par Juraša izdošanu balsoja deputāti Normunds Žunna (JKP), Andris Skride (AP), Artuss Kaimiņš (KPV LV) un Linda Ozola (JKP).
Komisija šo jautājumu sāka skatīt pagājušajā nedēļā, un turpināja diskutēt par to šodien slēgtajā sēdē, kas ilga teju trīs stundas.
Kursīte-Pakule norādīja, ka komisijai būtu jāizšķir, vai šī lieta varētu būt politiskā izrēķināšanās, tomēr daudzi jautājumi bija ne par to, līdz ar to diskusija bija ļoti gara. Politiķe uzsvēra, ka viņa šajā lietā nesaskata politisko izrēķināšanos, tāpēc atbalstīja lēmumprojektu par izdošanu.
“Ja sabiedrība redzēs, ka, pastāvot diviem viedokļiem, Saeimas deputāt izšķirsies neizdot, uzņemsies tiesas lomu, tad ko lai saka pārējie pilsoņi?” sacīja Kursīte-Pakule.
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns pēc komisijas sēdes žurnālistiem sacīja, ka viņam nav pilnīgi nekādas politiskas ieinteresētības panākt Juraša kriminālvajāšanu.
Komisija šodien uzklausīja arī Juraša skaidrojumu. Viņš pēc dalības sēdē atkārtoti pauda, ka Ģenerālprokuratūra šajā lietā maldina, bet lieta tiekot būvēta uz meliem un puspatiesībām. Turklāt šī esot vēršanās pret trauksmes cēlēju. Jurašs ir pārliecināts, ka šī lieta ir politiski motivēta, savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers darbojas kā “oligarhu advokāts”.
Jurašs joprojām nav izlēmis, vai noliks mandātu, ja Saeima izdos viņu kriminālvajāšanai. Vienlaikus viņš neaicinās kolēģus balsot pret izdošanu un uzskata, ka parlamentāriešiem balojumā būtu jāvadās pēc sirdsapziņas. Politiķis uzskata, ka tiesā šo lietu uzvarēs.
Tikmēr Jaunā konservatīvā partija (JKP) ceturtdien, 31.janvārī, plkst.8 plāno organizēt tautas sapulci “Par tiesisku Latviju”. JKP uzsver, ka šajā gadījumā trauksmes celšana tiek sodīta ar kriminālprocesu. “Tiesiskums tiek iedragāts un tam jāsaka pilnīgi skaidrs “Ne!”,” pauž JKP. Organizatoru pārstāve Santa Suhaka (JKP) norāda, ka tiks pieprasīta Kalnmeiera atkāpšanās, “jo vajājot Juri Jurašu tiesiskums Latvijā tiek būtiski iedragāts”.
Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz izdot Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai.
Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.
Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F5540840-8704-4FD1-84B5-17A06D7829BE/

Bordāns sola Saeimas debatēs sniegt tiesiski pamatotus argumentus par labu Juraša neizdošanai kriminālvajāšanai

Rīga, 28.janv., LETA. Tieslietu ministrs, Saeimas deputāts Jānis Bordāns (JKP) sola Saeimas sēdes debatēs sniegt tiesiski pamatotus argumentus par labu lēmumam neizdot parlamenta deputātu Juri Jurašu (JKP) kriminālvajāšanai.
Tāpēc, visdrīzāk, Bordāns aicinās Saeimu balsot pret Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, aģentūrai LETA pavēstīja politiķis.
Vaicāts, vai Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāti balsos pret Juraša izdošanu, politiķis norādīja, ka politiskā spēka nostāju iezīmē divu JKP deputātu balsojums atbildīgās komisijas sēdē pret šo lēmumprojektu. Reizē JKP frakcijai nav paredzēts obligāts balsojums šajā jautājumā, norādīja partijas līderis.
Bordāns sacīja, ka Saeimas sēdē izklāstīs faktus un argumentāciju par situāciju, aicinot balsot atbilstoši savai tiesiskuma izpratnei. Politiķa ieskatā tiesiskums būs ievērots, ja “netiks ļauts krimināli vajāt godīgu izmeklētāju, kurš veica savu pienākumu”.
Atkarībā no ceturtdienas Saeimas sēdes darba kārtības Bordāns Saeimas debatēs varētu uzstāties arī laikā, kad viņš jau būtu uz ministra pildīšanas laiku nolicis savas kā deputāta pilnvaras. Tādā gadījumā viņš oficiāli uzstātos tieslietu ministra statusā, bet Bordāns norāda, ka savu viedokli paudīs nevis kā ministrs, bet politiķis.
Deputāts norādīja, ka Jurašam pašam jāvaicā, vai viņš noliks deputāta mandātu. Jautāts, ka mandāta nenolikšanas gadījumā JKP un koalīcijai samazinātos balsu skaits par vienu, Bordāns skaidroja, ka komentāri par to varētu tikt sniegti ceturtdien.
Kā ziņots, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien nolēma atbalstīt aicinājumu izdot kriminālvajāšanai deputātu Jurašu, žurnālistiem pastāstīja komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).
Šādu lēmumprojektu atbalstīja deviņi deputāti, bet pret bija četri. Par šo jautājumu vēl jālemj Saeimas sēdē, un paredzēts, ka balsojums notiks ceturtdien, 31.janvārī.
Komisijas sēdē šodien pret lēmumprojektu par Juraša izdošanu balsoja deputāti Normunds Žunna (JKP), Andris Skride (AP), Artuss Kaimiņš (KPV LV) un Linda Ozola (JKP).
Tikmēr Jaunā konservatīvā partija (JKP) ceturtdien, 31.janvārī, plkst.8 plāno organizēt tautas sapulci “Par tiesisku Latviju”. JKP uzsver, ka šajā gadījumā trauksmes celšana tiek sodīta ar kriminālprocesu. “Tiesiskums tiek iedragāts un tam jāsaka pilnīgi skaidrs “Ne!”,” pauž JKP. Organizatoru pārstāve Santa Suhaka (JKP) norāda, ka tiks pieprasīta ģenrālprokurora Ērika Kalnmeiera atkāpšanās, “jo vajājot Juri Jurašu tiesiskums Latvijā tiek būtiski iedragāts”.
Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz izdot Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai.
Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.
Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/13413B1A-BB77-2378-04EE-358043FAC5F2/

Lato Lapsa

Kāpēc Juraša debesu zvanu sagrābšana tiek uzdota par valsts sagrābšanu

Visādi citādi ar Jura Juraša kriminālprocesu, lūgumu viņu izdot kriminālvajāšanai un ar to saistīto ņemšanos viss notiek tieši tā, kā tam arī vajadzēja notikt. Bez mazākajiem pārsteigumiem.
Jau sen pirms šī kriminālprocesa bija labi zināms, ka visskaļāk uz zagļa ķeršanu parasti aicina pats zaglis, un tieši tāpat ir arī ar tiem, kas visskaļāk aicina uz tiesiskuma nodrošināšanu.
Jau „tiesiskuma aizstāvji” no Vienotības bija slaveni ar to, ka vienu tiesiskumu piegādāja parastajiem cilvēkiem, bet otru – visādiem savējiem, no optimizētājiem Zaķiem un tumbočņikiem Kampariem līdz mandāta sakārtotājai Āboltiņai.
Tagad, kad tiek solīts vairs ne parasts, bet bezkompromisu tiesiskums, ir tikai likumsakarīga Jaunās komunistiskās… atvainojiet, konservatīvās partijas fīreriņa Jāņa Bordāna vaimana par par valsts sagrābšanas mēģinājumu, Latvijas valsti acīmredzot identificējot ar apdraudētajiem Juraša kunga debesu zvaniem.
Skaidra lieta, ka bezkompromisa tiesiskuma apstākļos savējie no „nepareizā tiesiskuma” tiks sargāti vēl enerģiskāk un aizrautīgāk, – viss ir tikai loģiski. Šie vēl nav pat ziediņi, drīzāk pumpuriņi. Bet, redzot šo „jauno politisko spēku” pārstāvju izsalkuma pakāpi, ir vairāk nekā skaidrs, ka drīz mēs redzēsim arī odziņas.
Tikpat loģiska ir arī, tā sacīt, „irsveidīgo” mediju tiesiskuma aizstāvēšanas izpratne. Ir tikai likumsakarīgi, ka gadījumā, kad jāaizstāv „savējais” – viens no uzticamākajiem informācijas pludinātājiem daudzu gadu garumā, aizmirstas visādi tur principi un ētikas, paliekot tikai bāzes instinktam – mūsējo sit!
Savukārt viss informatīvais arsenāls, vissmieklīgākajos un nožēlojamākajos veidos mēģinot diskreditēt prokuratūras un tagadējās KNAB vadības rīcību, nav nekas jauns – tā nebūt nav sagadīšanās, ka tikai mēnesi iepriekš tieši šīs pašas metodes, izmantojot tos pašus „irsveidīgos” medijus, tika liktas lietā, lai mēģinātu diskreditēt beidzot atvērto „čekas maisu” saturu. Kā gan citādāk varēja būt.
Līdz ar to manā ieskatā saistībā ar šo te „Juraša lietu” ir tikai viena patiesi intriģējoša lieta, un proti – kāpēc šis te cilvēks tik paniski baidās no tiesas? Kāpēc viņš pašlaik dara visu iespējamo un neiespējamo, lai tikai izvairītos no iespējamas stāšanās tiesas priekšā?
Tieši tas ir tas, ko histēriski mēģina panākt pats „politiķis” kopā ar saviem Bordāniem un Strīķēm, advokātiem, Ločmelēm-Tjarvēm un pārējām grūpijām: ar dažādiem saukļiem un šķietami dažādiem mērķiem pēc būtības tiek darīts mēģināts par katru cenu, lai Juraša lieta nenonāktu tiesā.
Ko tas nozīmē? Precīzi divas lietas.
Tiem, kuri tic, ka Latvijā ir iespējama taisna tiesa, tas nozīmē – debesu zvanu īpašnieks, viņa politkompanjoni, sponsori, jumtojamie un jumtotāji ir ne pa jokam nobijušies, ar ko šāda taisna tiesa var beigties, un cenšas no tās izvairīties.
Savukārt tiem, kuri tic, ka šāda tiesa Latvijā nav iespējama un ka tieši tāpēc no tās izvairīties mēģina sirdsšķīstais un godīgais trauksmes cēlājs, šis gadījums atgādina to, ka Juris Jurašs ir daudzus gadus strādājis Latvijas tiesībsargāšanas iestāžu sistēmā, ir ieņēmis augstus un nozīmīgus amatus.
Līdz ar to viņš ir tieši atbildīgs par to, ka tā ir tāda, kāda tā ir, – ar informācijas pludinātājiem visos līmeņos un ar pēc vajadzības uzrīdāmiem un atsaucamiem izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem. Ja reiz Juris Jurašs ir nobijies no tā, ka viņa paša lieta tagad nonāks šajās dzirnavās un pie pavisam konkrētiem dzirnavniekiem, secināt te var tikai vienu – suns zina, ko ēdis.
…Info avots:
https://m.pietiek.com/raksti/kapec_jurasa_debesu_zvanu_sagrabsana_tiek_uzdota_par_valsts_sagrabsanu

Svētais Jurašs
#JKP #NedrikstAiztikt #TiesiskumaTevi
…Info avots: https://www.facebook.com/uz101km/photos/a.358418434644650/532385210581304/?type=3&theater

Uldis Dreiblat

Jurašam draud jaunas nepatikšanas

Kamēr Saeima vēl kavējas izlemt, izdot vai neizdot kriminālvajāšanai Saeimas deputātu Juri Jurašu (Bordāna partija) par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, viņam draud jau cits kriminālprocess par liecinieku ietekmēšanu un uzdošanos par KNAB amatpersonu.
Tas nāca gaismā piektdien Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kur tiesnesis Imants Dzenis sāka skatīt kārtējo skaļo krimināllietu ar nelielu politisku piesitienu, proti, t.s. Trasta komercbankas likvidācijas lietu.
Šajā lietā viens no apsūdzētajiem Māris Sprūds pieteica noraidījumu prokuroram Uldim Cinkmanim, pamatojot to ar notariāli apstiprinātām liecībām, kurās šīs lietas liecinieks izklāstījis apstākļus, kādos viņš ticies vispirms ar J. Jurašu un uzreiz pēc tam ar prokuroru U. Cinkmani.
Sprūds šīs notariāli apstiprinātās liecības nolasīja tiesā un ir vērsies arī ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā kriminālprocesa uzsākšanai.
Liecinieka Artjoma Gridņeva notariāli apstiprinātās liecības ir tiešām krāšņas un visai spilgti parāda Juraša&Co darbības metodes.
Atbilstīgi Firmas.lv datiem, A. Gridņevs ir līdzīpašnieks SIA Tilts. Otrs šīs komercsabiedrības līdzīpašnieks ir Sergejs Gridņevs, visticamāk – Artjoma tēvs.

Liecinieka «sagatavošanas» vizīte?

Stāsts ir šāds. 2018. gada vasarā A. Gridņevam piezvanījis kāds vīrietis, kurš stādījies priekšā kā Juris Jurašs, un teicis, ka vajag satikties. Liecinieks prasījis, kas par lietu, bet sarunas biedrs «kategoriski» norādījis, ka vajag satikties – viss tikšot paskaidrots klātienē.
Liecinieks tādu J. Jurašu nav zinājis, tāpēc internetā sācis meklēt – kas tas tāds? Uzzinājis, ka tas ir Rīgas domes deputāts.
Kā savā rakstveida liecībā, ko liecinieks ir gatavs apstiprināt konfrontācijā un arī poligrāfa pārbaudē, apgalvo A. Gridņevs, abu kungu saruna sākusies ar to, ka J. Jurašs iedevis savu KNAB darbinieka vizītkarti, uz kuras norādīts, ka viņš ir Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs. J. Juraša iedotās vizītkartes kopija ir pievienota rakstveida liecībām (skat. attēlu).
Kā publiski zināms, tobrīd jau apmēram divus gadus J. Jurašs nebija KNAB darbinieks, jo no KNAB tika atbrīvots 2016. gada augustā.
Tad J. Jurašs sācis izklāstīt visādas specifiskas publiski nezināmas ziņas par «Māra Sprūda krimināllietu». J. Jurašs lieciniekam arī apgalvojis, ka «Sprūds tāpat sēdēs un nav jēgas viņam palīdzēt».
Sarunas turpinājumā J. Jurašs piedraudējis – ja tiks sniegtas liecības, kas ļaus M. Sprūdam izvairīties no kriminālatbildības, tad liecinieka sievas statuss šajā pašā krimināllietā «no liecinieces varētu mainīties uz apsūdzēto», teikts rakstveida liecībā.

Prokurora vizīte

Apmēram 20 minūtes pēc tam, kad J. Jurašs bija aizgājis no uzņēmēja biroja, viņam zvanījusi persona, kura stādījusies priekšā kā prokurors U. Cinkmanis. Prokurors aicinājis satikties sakarā ar «liecināšanu M. Sprūda kriminālprocesā». Liecinieks aicinājis prokuroru pie sevis uz biroju, un prokurors arī ieradies!
«Šīs sarunas laikā prokuroram Uldim Cinkmanim tika izklāstīts mans un tēva redzējums par viņa izmeklētajiem notikumiem,» teikts rakstveida liecībā, līdz ar to nav saprotams, vai prokurora vizīte uzņēmēja birojā bijusi liecinieka pratināšana vai kāda cita procesuāla vai privāta darbība.
Balstoties uz šo notariāli apstiprināto liecību, M. Sprūds piektdien lūdzis uzsākt kriminālprocesu pret vainīgajām personām. Pirmkārt, Krimināllikuma 301. pantā paredzēta kriminālatbildība par «liecinieka, cietušā, personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētā, aizdomās turētā .. uzpirkšanu vai citādu nelikumīgu iespaidošanu nolūkā panākt, lai viņš dod nepatiesu liecību».
Savukārt 273. pantā kriminālatbildība paredzēta «par valsts amatpersonas nosaukuma vai varas patvaļīgu piesavināšanos nolūkā izdarīt noziedzīgu nodarījumu».
Iespējams, ka aprakstītie notikumi liecina arī par izmeklēšanas noslēpuma izpaušanu ar kriminālprocesu nesaistītām personām.

Aizvēsturiskā vizītkarte

Brīvdienās krimināli pusvajātais J. Jurašs medijiem ir sniedzis arī savu interpretāciju par vizīti pie A. Gridņeva, nenoliedzot, ka šāda vizīte ir bijusi.
Atbilstīgi J. Juraša teiktajam portālam Delfi, viņš kā Rīgas domes deputāts ieradies pie A. Gridņeva, lai parunātu «par jautājumiem, kas saistīti ar Rīgas infrastruktūras būvniecības procesiem, piemēram, gan Krišjāņa Barona ielu, gan tiltiem Rīgā». Saruna ievirzījusies arī par to, ka Gridņeva sieva ir lieciniece kādā kriminālprocesā, un J. Jurašs «vien aicinājis sadarboties ar izmeklēšanu».
Savukārt veco KNAB vizītkarti J. Jurašs iedevis tikai sarunas noslēgumā, jo A. Gridņevs lūdzis atstāt savus kontaktus. «Man nebija domes deputāta vizītkarte. Makā atradās aizvēsturiska, krietni paburzīta KNAB laika vizītkarte. Iedevu to, jo uz tās bija mani kontakti,» portāls Delfi citē J. Juraša teikto.
Kā redzams, abas versijas par notikušo ir krasi atšķirīgas un patiesību noskaidrot var tikai ar kriminālprocesuālām metodēm.

Meliem īsas kājas

To, ka J. Juraša interpretācijas par viņa rīcības patiesajiem motīviem tiešām ir jāizmeklē kriminālprocesuāliem līdzekļiem, brīvdienās pierādīja prokurors Māris Urbāns, izplatot paziņojumu sakarā ar «J. Juraša kriminālprocesu» par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kurā Saeimai šonedēļ būs jālemj, izdot vai neizdot J. Jurašu kriminālvajāšanai.

Ekrānšāviņš no avīzes

Atbilstīgi J. Juraša jau ilgstoši tiražētajam skaidrojumam, viņš publiskojis informāciju par viena miljona eiro kukuļa piedāvājumu, jo tālaika KNAB vadība to atstājusi bez ievērības un nav sākusi noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu.
Turpretī prokurora M. Urbāna notikumu izklāsts liecina par pavisam ko citu. Proti, informāciju par piedāvāto kukuli miljona eiro apmērā neviens cits kā pats J. Jurašs klasificējis kā valsts noslēpumu.
Pats J. Jurašs nav atklājis personu, kura viņam piedāvājusi šo kukuli, tādējādi būtiski apgrūtinot izmeklēšanu. Pats J. Jurašs un viņa padotie šīs informācijas pārbaudei uzsākuši operatīvo lietu. J. Jurašs bijis pilnībā informēts par operatīvās izstrādes lietas gaitu un rezultātiem. Tas nozīmē, ka viņš melo, apgalvodams, ka KNAB neviens nav reaģējis uz informāciju par kukuļa piedāvāšanu. «Turklāt J. Jurašs valsts noslēpumu saturošu informāciju izpauda laikā, kad operatīvās izstrādes lietā Nr. 10616 joprojām tika turpinātas operatīvās darbības,» teikts prokurora M. Urbāna paziņojumā.
…Info avots: https://nra.lv/politika/271062-jurasam-draud-jaunas-nepatiksanas.htm

Pērn Korupcijas uztveres indekss Latvijā nav uzlabojies

Rīga, 29.janv., LETA. Globālās pretkorupcijas koalīcijas “Transparency International” veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2018.gadā Latvijas pozīcijas nav uzlabojušās, liecina organizācijas publicētā informācija.
Pērn Latvijai indeksā piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij devuši 41.vietu 180 vērtēto valstu vidū. Arī 2017.gadā Latvijai indeksā bija 58 punkti, kas togad deva 40.vietu, 2016.gadā – 57 punkti un 44.vieta, bet 2015.gadā – 56 punkti. “Transparency International” partneri Latvijā “Delna” bija izvirzījuši mērķi, lai 2020.gadā Latvija indeksā sasniegtu vismaz 70 punktus.
Pērn Latvijas rādītājs indeksā bijis tāds pat kā Spānijai un Gruzijai.
“Delna” uzskata, ka jaunākie rezultāti liecina par Latvijas nespēju panākt progresu cīņā ar korupciju un ir nopietns signāls un izaicinājums jaunajai valdībai. Indeksu veidojošo datu analīze rādot, ka progresa trūkums joprojām ir tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātē atklāt un iztiesāt korupcijas lietas, kurās iesaistītas amatpersonas. Pēdējos gados Latvijā ir sāktas krimināllietas par kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi, nelikumīgu partiju finansēšanu un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet tās vēl nav iztiesātas, līdz ar to sodu sistēma nemazina nesodāmības izjūtu, vērtē “Delna”.
Politiskās korupcijas novērtējums 2018.gadā Latvijā esot nedaudz pasliktinājies, bet pirmajos četros mēnešos biznesa sektora pārstāvju novērtējumā Latvijā mazinājusies kukuļošanas tendence.
Jaunā valdība kā mērķi deklarējusi panākt Baltijas valstīs zemāko korupcijas līmeni. Lai šos mērķus sasniegtu, “Delna” iesaka īstenot visaptverošus pasākumus korupcijas apkarošanai, tajā skaitā stiprināt valsts iestāžu iekšējā godaprāta un kontroles sistēmas, lai radītu korupcijai nelabvēlīgu augsni.
“Delna” vēl šogad aicina valdību stiprināt tiesībaizsardzības institūciju izmeklēšanas un kriminālvajāšanas spējas, lai sekmētu lielo korupcijas shēmu atklāšanu un iztiesāšanu, nodrošināt kvalitatīvas un efektīvas trauksmes celšanas sistēmas ieviešanu līdz ar Trauksmes celšanas likuma stāšanos spēkā, pieņemt lobēšanas atklātības regulējumu un ieviest lobēšanas reģistru, palielināt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām un nodrošināt atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un neatkarīgiem medijiem.
Nākamajos četros gados “Delna” un domnīca “Providus” aicina Saeimu ieviest “10 soļu plānu” – informācijas atklātība, mazināta naudas ietekme uz politiku, publiskā sektora godprātība (integrity) un ētika, pārdomāta, konsekventa valsts personālpolitika, valsts iepirkumu sistēmas uzlabojumi, novērstas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības problēmas, darboties spējīgi institucionāli risinājumi cīņai ar korupciju, atbalsts kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai publiskajā sektorā, kā arī atbalsts sabiedriskajai kontrolei pār publisko sektoru, efektīvāka, godīgāka, profesionālāka tiesu vara, trauksmes cēlēju aizsardzības stiprināšana.
Arī pērn Korupcijas uztveres indeksā Latvija atpalika no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas. Lietuva indeksā novērtēta tikai par punktu augstāk, savukārt Igaunija ieguvusi 73 punktus, kas valstij reitingā devuši 18.vietu un tā izcelta kā viena no valstīm ar pozitīvu izaugsmi. Salīdzinoši, piemēram, Krievija indeksā ir tikai 138.vietā ar 28 punktiem. Šogad Latviju indeksā apsteigušas Čehija un Kipra.
Indeksā pirmo vietu ieņem Dānija – 88 punkti, tai seko Jaunzēlande – 87 punkti, bet trešo vietu dala Somija, Zviedrija, Šveice un Singapūra – 85 punkti, savukārt 180 valstu tabulu noslēdz Somālija – 10 punkti, Sīrija un Dienvidsudāna – 13 punkti. Eiropas Savienības valstu vidējais rādītājs ir 65 punkti.
2018.gada indeksā vairāk nekā divas trešdaļas valstu saņēma mazāk nekā 50 punktus, vidējais punktu skaits bija 43. Ņemot vērā, ka dažādas demokrātiskās institūcijas un normas šobrīd pasaulē ir apdraudētas, “Transparency International” analizēja saistību starp korupciju un globālās demokrātijas tendencēm. Rezultāti rādot, ka korupcija publiskajā sektorā var veicināt demokrātisko institūciju un vērtību vājināšanos.
Analīze atklājusi saistību starp korupciju un demokrātijas līmeni. Pilnīgas demokrātijas (full democracies) Korupcijas uztveres indeksā saņem vidēji 75 punktus, nepilnīgas demokrātijas (flawed democracies) – 49 punktus, hibrīdrežīmi ar autokrātijas elementiem – 35 punktus, bet autokrātiski režīmi – tikai 30 punktus. Valstis ar augstiem korupcijas rādītājiem arī esot bīstamas politiskajai opozīcijai. Praktiski visas valstis, kurās notikušas valdības pasūtītas vai atbalstītas politiskās slepkavības, novērtētas kā ļoti korumpētas.
Kā norāda “Sabiedrība par atklātību “Delna””, korupcijas uztveres indekss ir visplašāk lietotais korupcijas līmeņa indikators pasaulē. Tas summē dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē. Valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē, ka valstī ir augsta korupcija, bet 100, ka korupcija ir zema. ”Transparency International” korupcijas uztveres indeksu nosaka kopš 1995.gada. Latvija vērtēto valstu vidū iekļauta kopš 1998.gada.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F4DD0968-5B56-4AEF-A4F5-1167DB81F3E8/

KNAB: Korupcijas uztveres indekss nesniedz visaptverošu informāciju par korupcijas reālo situāciju Latvijā

Rīga, 29.janv., LETA. Globālās pretkorupcijas koalīcijas “Transparency International” veidotā Korupcijas uztveres indeksa (KUI) rādītāji nesniedz visaptverošu informāciju par korupcijas reālo situāciju attiecīgajā valstī, jo koruptīviem noziegumiem ir latents raksturs, aģentūrai LETA pavēstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
KNAB nenoliedz, ka KUI ir visplašāk lietotais korupcijas līmeņa indikators pasaulē. Tas summē dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē. KUI kopumā izmantoti 11 dažādu organizāciju dati, kas ir salīdzināmi starp valstīm.
KNAB vērš uzmanību, ka KUI veidojas ne tikai no ekspertu un uzņēmēju uztveres par pretkorupcijas iestāžu darba efektivitāti, bet arī citiem faktoriem, piemēram, viedokļa par institūciju īstenoto korupcijas riskus mazinošo pasākumu kopumu un kvalitāti, trauksmes celšanas mehānismu ieviešanu valstī.
“Vienlaikus uzsveram, ka KUI noteikšana ir tikai viens no veidiem, kā salīdzināt korupciju dažādās valstīs, tādēļ tikai pēc valstu vietas KUI nevar vērtēt reālo situāciju korupcijas jomā Latvijā. KUI raksturo tikai attieksmi pret korupciju un tās uztveri, bet nesniedz visaptverošu informāciju par korupcijas reālo situāciju attiecīgajā valstī, ko ir teju neiespējami precīzi izmērīt, jo ar korupciju saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem ir latents raksturs,” norādīja KNAB.
KNAB aicina ikvienu būt neiecietīgam pret korupciju, neiesaistīties pretlikumīgās darbībās un par sev zināmiem gadījumiem vērsties KNAB.
Jau ziņots, ka KUI 2018.gadā Latvijas pozīcijas nav uzlabojušās. Pērn Latvijai indeksā piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij devuši 41.vietu 180 vērtēto valstu vidū. Arī 2017.gadā Latvijai indeksā bija 58 punkti, kas togad deva 40.vietu, 2016.gadā – 57 punkti un 44.vieta, bet 2015.gadā – 56 punkti. “Transparency International” partneri Latvijā “Delna” bija izvirzījuši mērķi, lai 2020.gadā Latvija indeksā sasniegtu vismaz 70 punktus.
Pērn Latvijas rādītājs indeksā bijis tāds pat kā Spānijai un Gruzijai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/80D2AE94-7104-453A-B8EF-0E030BD5129E/

Vienmēr būs devēji un ņēmēji

Globālās pretkorupcijas koalīcijas “Transparency International” veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2018.gadā Latvijas pozīcijas nav uzlabojušās, liecina organizācijas publicētā informācija.
Pērn Latvijai indeksā piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij devuši 41.vietu 180 vērtēto valstu vidū. Arī 2017.gadā Latvijai indeksā bija 58 punkti, kas togad deva 40.vietu, 2016.gadā – 57 punkti un 44.vieta, bet 2015.gadā – 56 punkti. “Transparency International” partneri Latvijā “Delna” bija izvirzījuši mērķi, lai 2020.gadā Latvija indeksā sasniegtu vismaz 70 punktus.
Pērn Latvijas rādītājs indeksā bijis tāds pat kā Spānijai un Gruzijai.
Tviterī iedzīvotāju viedokli par korupcijas līmeni valstī vēlējies noskaidrot arī pats Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Kāds uzskata, ka “vienmēr būs gan devēji un ņēmēji, gan starpnieki un motivatori”, daži lietotāji domā, ka līmenis samazinās, pateicoties reālām sankcijām. Bet liela daļa, kas atbildējuši uz jautājumu, gaida reālus sodus un ieslodzītos, tad ticēs, ka “kaut kas mainās uz labu”.
KNAB tvīts ar vēlmi uzzināt iedzīvotāju viedokli:
KNAB@KNABinforme
Kā Jūs vērtējat korupcijas līmeņa izmaiņas Latvijā pēdējā gada laikā? P.S. Komentāros aicinām pamatot savu viedokli #CPI2018
Mon Jan 28 09:57:31 +0000 2019

Šoferim Ivaram Lipskim nepieciešams redzēt tos, kas ir ne tikai pieķerti, bet arī notiesāti.
Ivars Lipskis@IvarsLipskis
@KNABinforme Kad es redzēšu ziņās kaut vienu korumpantu, kurš reāli izcieš cietumsodu par nopietnu korupcijas gadījumu (50eur tējas nauda ceļu policistam neskaitās), tad noticēšu, ka kaut kas mainās uz labu.
Mon Jan 28 10:12:39 +0000 2019

Par cietumā sēdošajiem interesējas arī sabiedrisko attiecību un komunikācijas speciālists Ingars Rudzītis.
Ingars@pr_info
@KNABinforme par spīti troksnim un skandāliem, cik reāli ir iesēdināti?
Mon Jan 28 10:09:57 +0000 2019

Kas līdzīgs pietrūkst tvitera lietotājai Kristīnei Antužānei.
Kristīne Antužāne@K_Antuzane
@KNABinforme Trūkst reālu tiesas spriedumu, notiesāto.
Mon Jan 28 15:00:59 +0000 2019

To, no kā viss ir atkarīgs, zina bijušais “Ventbunkers” valdes loceklis Edgars Ciniņš.
Edgars Cinins ????@ECinins
@K_Antuzane @Gvi79 @KNABinforme Tas nav atkarīgs tikai no KNAB, bet arī prokuratūras!
Mon Jan 28 15:57:14 +0000 2019

Pozitīvās domās par korupcijas līmeni Latvijā ir tvitera lietotājs Leonards Mazūrs.
Leonards Mazūrs@MazursLeonards
@KNABinforme Latvijā korupcija praktiski neeksistē.
Mon Jan 28 10:42:15 +0000 2019

Retorisku jautājumu uzdevis “Radisson BLU” strādājošais Kaspars Škinčs.
Kaspars Škinčs@kasparsskincs
@KNABinforme @Nepareizais Jums kā izglītotiem cilvēkiem jāsaprot, ka ciparu izmaiņas nebūt nenozīmē progresu vai regresu, ja mēs nezinam cik ir x. Retorisks jautājums – cik vēl tādu neatklātu dīlu, kā RS epopeja ar ceturdaļtriljonu?
Mon Jan 28 10:08:53 +0000 2019

Latvijas situāciju komentējis SIA “Pepi Rer” Mārketinga nodaļas direktors Viesturs Lucāns.
Viesturs Lucāns@ViestursLucans
@KNABinforme Latvijā nav nodrošināta reāla/uzskatāma atbildība par ar korupciju saistītiem noziegumiem: sākot ar lietu ierosināšanu un beidzot ar notiesāšanu. Tiesībsargājošo institūciju mazspēja. Liela oligarhu/naudas ietekme uz politiku. Ierēdņu korumpēšanās, tai skaitā caur ofšoru firmām.
Mon Jan 28 17:37:27 +0000 2019

To, kad valstī korupcija reāli samazināsies, zina tvitera lietotājs Jānis Puja.
Jānis Puja@JnisPuja1
@KNABinforme Samanizāsies tikai tad , kad ķersieties pie tiesnešiem. Tiesneši 100%-tīgi ir visu problēmu sakne.
Mon Jan 28 17:18:09 +0000 2019

Žurnāliste Inga Patmalniece brīnās, ka korupcija vispār pastāv.
Inga Patmalniece@IngaPatmalniece
@KNABinforme Kàpéc riskét, ja tvarsta? Man apkàrt ar augstu moràli cilvéki, tàpéc brìnos, ka korupcija pastàv. Goda vàrds.
Mon Jan 28 13:32:25 +0000 2019

Bijusī sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Dace Akule uzskata, ka korupcijas līmenis valstī sarūk.
Dace Akule@DaceAkule
@KNABinforme Samazinās, pateicoties aizturēšanām un reālām sankcijām, kas vairo pārliecību, ka korupciju atklāj un par to ir sods.
Mon Jan 28 11:27:25 +0000 2019

Par KNAB nepieciešamību Latvijā nav pārliecināts AS “Valmieras stikla šķiedra” darbinieks Agnis Sobažeks.
Agnis Sobažeks@Guganr2
@KNABinforme @Nepareizais Kam šo kantori ja kolēģi no kaimiņvalstīm visu paveic. Paši ir korumpēti…pārliecinata mani ar saviem darbiem 😉
Mon Jan 28 11:08:00 +0000 2019

Ar statistikas datiem dalījies zvērināts advokāts Jānis Taukačs.
Jānis Taukačs@taukacs
@KNABinforme Igaunija – 21.vietā, Latvija nu jau vairākus gadus nemainīgi – ap 40 korupcijas indeksā. https://www.transparency.org/news/feature/corruption_perceptions_index_2017 Kamēr tā būs, nebūs būtiska progresa arī labklājības indeksos: http://reports.weforum.org/global-competitiveness-report-2018/competitiveness-rankings/ un https://www.prosperity.com/rankings
Mon Jan 28 11:02:27 +0000 2019

Savas domas izteicis arī tvitera lietotājs Raimonds Freimanis.
Raimonds Freimanis@McRaimis
@KNABinforme Nu vienmēr būs gan devēji un ņēmēji gan starpnieki un motivatori! ?
Mon Jan 28 10:02:00 +0000 2019
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/57a30b4d-4138-4e78-8980-7992df43c211/