IeM rosina palielināt naudas sodus ārvalstniekiem par uzturēšanās atļaujas nereģistrēšanu

Rīga, 15.janv., LETA. Laika posmā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 30.jūnijam nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanu, bija 1,473 miljardi eiro, liecina informatīvais ziņojums par “Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 3., 28., 29., 30. un 31.punktā paredzēto noteikumu īstenošanas gaitu un rezultātiem”, ar kuru šodien iepazinās valdība.
Tajā skaidrots, ka minētajā laika posmā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) saņemts iesniegums no 18 461 personas, kas lūgušas TUA. Kopumā izsniegtas 17 878 TUA, bet 165 gadījumos TUA izsniegšana atteikta, bet anulētas 3278 TUA.
Ziņojumā arī norādīts, ka kopš 1992.gada, kad Latvija sāka patstāvīgi regulēt savu imigrācijas politiku, ieceļojušo ārzemnieku skaits Latvijā ir bijis salīdzinoši zems, augstāko līmeni sasniedzot 2006.-2007.gadā, kad valstī tika konstatēta vietējā darbaspēka nepietiekamība un bija nepieciešama tā piesaiste no ārvalstīm. Ekonomiskās lejupslīdes laikā bija novērojama strauja pirmreizēji izsniegto uzturēšanās atļauju skaita samazināšanās, bet no 2011.gada līdz 2014.gadam vērojams ievērojams izsniegto atļauju skaita pieaugums, Latvijā ieceļojot trešo valstu pilsoņiem saistībā ar to veiktajām investīcijām Latvijas tautsaimniecībā.
2015.gadā pirmreizējo TUA skaits ievērojami samazinājās – par 38%, jo Saeimas 2014.gada 8.maijā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā būtiski mainīja investīciju programmas nosacījumus, palielinot minimālās ieguldījuma summas un nosakot papildu iemaksas valsts budžetā, ir veicinājuši investoru skaita samazināšanos.
Informatīvajā ziņojumā skaidrots ,ka kopumā aptuveni 90% no visām TUA ir pieprasījuši investori no bijušajām PSRS republikām. Ārpus bijušās PSRS teritorijas lielākā investoru interese ir no Ķīnas, Vjetnamas un Izraēlas.
Kopš 2014.gada arī samazinās ar TUA saistīto ieguldījumu apmērs ienākošo ārvalstu tiešo investīciju plūsmā. Ja 2014.gadā nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, veidoja gandrīz 12%, tad 2017.gadā tie bija vairs tikai 0,6% no ienākošās ārvalstu tiešo investīciju plūsmas.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/0980DB39-6048-44F4-BCF7-5F6701C07110/

IeM rosina palielināt naudas sodus ārvalstniekiem par uzturēšanās atļaujas nereģistrēšanu

Rīga, 15.janv., LETA. Valdība otrdien atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz ārvalstniekiem palielināt naudas sodu par uzturēšanās atļaujas nereģistrēšanu.
Patlaban Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss par šādu pārkāpumu paredz naudas sodu no 35 līdz 70 eiro. IeM rosina noteikt, ka par to var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz trīsdesmit naudas soda vienībām. Viena naudas soda vienība ir pieci eiro, tātad sods par šādu pārkāpumu būtu 150 eiro.
IeM norāda, ka paaugstināta naudas soda maksimālā robeža personas atturētu no šāda pārkāpuma izdarīšanas, jo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) nereti ilgstoši personas nereģistrē uzturēšanās atļaujas.
Patlaban Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeks par uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegto ziņu izmaiņu nepaziņošanu PMLP noteiktajā kārtībā un termiņā paredz naudas sodu no 140 līdz 280 eiro. Tagad IeM rosina par to piemērot brīdinājumu vai 100 eiro naudas sodu.
Par strādāšanu, ja nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka Imigrācijas likums, turpmāk rosināt piemērot naudas sodu no 140 līdz 700 eiro.
Pārējie grozījumi ir tehniski. Grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimai.
Jau vēstīts, ka Saeima pērn 25.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma Administratīvās atbildības likumu, kas paredz būtiskas izmaiņas administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanā.
Līdz šim spēkā esošais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir padomju laika mantojums un grozīts vairāk nekā 150 reizes.
Jaunā likuma mērķis ir aizsargāt pastāvošo tiesisko iekārtu, tai skaitā sabiedrības intereses, noteikto pārvaldes kārtību, sabiedrisko kārtību, kā arī nodrošināt ātru un efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu, teikts likuma projektā.
Administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā noteiks attiecīgo nozaru likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/BCF519A7-654A-4F46-82D4-A5F6277356AB/

Aktualizē Imigrācijas likumu

Otrdien, 15. janvārī, Ministru Kabinets atbalstīja likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā”, kas paredz, ka likumā tiek noteikti gan administratīvie sodi par likumā ietverto normu neievērošanu, gan arī kompetentās iestādes, kas izskatīs administratīvo pārkāpumu lietas. Līdz šim administratīvie sodi par pārkāpumiem imigrācijas jomā tika noteikti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Šādi grozījumi likumā ir nepieciešami, jo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir novecojis un neatbilst juridiskās tehnikas prasībām, pastāvošajai tiesību sistēmai un moderna tiesību akta juridiskajai konstrukcijai kopumā.
Lielākā daļa tiesību un normu un tajās noteiktā atbildība, kas noteikta Administratīvo pārkāpumu kodeksā tiek pārcelta uz Imigrācijas likumu, taču vairākas tiesību normas ir arī aktualizētas, piem., nosakot mazākus sodus par nenozīmīgiem termiņu kavējumiem, tajā pašā laikā ir paaugstināta naudas soda maksimālā robeža par būtiskiem likuma pārkāpumiem.
Piemēram, par uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegto ziņu izmaiņu nepaziņošanu ir samazināta naudas soda minimālā robeža (līdz brīdinājumam), lai par maznozīmīgu seku iestāšanos nebūtu jāpiemēro nesamērīgi augsts sods, kā arī ir paaugstināta naudas soda maksimālā robeža, lai personas atturētu no attiecīgā pārkāpuma izdarīšanas.
Vēl likumprojekts paredz noteikt atbildību ne tikai ārzemniekiem par Imigrācijas likumā noteikto tiesību uzturēties Latvijā pārkāpumiem, bet arī Eiropas Savienības pilsoņiem. Eiropas Savienības pilsoņiem administratīvā atbildība paredzēta par uzturēšanos Latvijā bez reģistrācijas apliecības, bet ģimenes locekļiem, kuri nav ES pilsoņi, par uzturēšanos Latvijā bez derīgas uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
Likumprojektā ir paredzēta arī atbildība uzaicinātājam – gan fiziskai, gan arī juridiskai personai, par to, ka uzaicinātājs nav informējis valsts iestādes, par to, ka uzaicināto personu ieceļošanas vai uzturēšanās mērķis neatbilst vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajam mērķim. Piemēram, persona, lai saņemtu īstermiņa vīzu, norādījusi, ka viņas ieceļošanas Latvijā mērķis ir tūrisma brauciens, taču vēlāk atklājas, ka brauciena patiesais mērķis bija īslaicīga nodarbinātība vai biznesa vides izpēte.
Likumprojektā ir aktualizēta arī tiesību norma, kas paredz atbildību par nelikumīgu izkāpšanu krastā, ko izdara kuģa apkalpes locekļi vai pieļauj šā kuģa kapteinis. Kaut arī starptautiskie tiesību akti paredz tiesības jūrniekiem izkāpt krastā, Latvijai ir tiesības saukt kuģa apkalpes locekļus pie atbildības, ja viņi pārkāpj starptautisko tiesību aktu normas, piemēram, ja jūrniekam, izkāpjot krastā, nav derīga jūrnieka personas apliecība.
Saskaņā ar Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju, likumprojektā sankcijas ir noteiktas naudas soda vienībās, šobrīd viena naudas soda vienība ir pieci eiro.
Plānots, ka grozījumi Imigrācijas likumā stāsies spēkā vienlaicīgi ar Administratīvās atbildības likumu 2020. gadā.
…Info avots:
http://www.leta.lv/press_releases/0F1E0B9C-E470-4C35-9F4D-2EF5A866D091/