Londonā pie parlamenta notiek “Breksita” atbalstītāju un pretinieku protest
Londona, 15.janv., LETA–AFP. Lielbritānijas parlamentam gatavojoties balsot par “Breksita” vienošanos, simtiem aktīvistu otrdien sapulcējušies Vestminsterā, lai protestētu pret “Breksitu” vai, gluži otrādi, paustu atbalstu valsts aiziešanai no ES.
Protestētāju pūlis ir krāšņs un trokšņains. Gaisā plīvo karogi, redzami dažādi plakāti un “Titānika” instalācija ar uzrakstu “HMS Brexit”, premjerministres Terēzas Mejas karikatūru un aisbergu.
“”Breksits” ir grimstošs kuģis,” sacīja Bērts Vandres, kurš ir viens no protestu organizētājiem. “Tas paralizē mūsu politiku, un šodien Terēzas Mejas “Breksita” līgums tiks sakauts parlamentā.”
“Tas ir simbols, cilvēki parāda, kas var notikt,” sacīja kāds poļu tūrists, kurš novēroja demonstrāciju garāmejot. “Sākumā tas šķiet smieklīgi, bet, ja padomā vairāk, tas nav smieklīgi, bet drīzāk skumji,” viņš piebilda.
Vīrietis pauda bažas, ka viņa meita pēc “Breksita” vairs nevarēs studēt Londonā.
“Mēs vēlamies paturēt Angliju Eiropā,” viņš uzsvēra.
Gan “Breksita” atbalstītāji, gan pretinieki iestājas pret vienošanos, par kuru pavisam drīz balsos parlaments.
“Vienīgais, kam līdz šim izdevies vienot valsti, ir šis līgums un tas, kā visi to ienīst,” ziņu aģentūrai AFP sacīja kāds 25 gadus vecs londonietis, kurš pats iestājas par aiziešanu no ES.
“Šonakt runa nav par to, vai līgums tiks noraidīts, bet par to, cik smaga būs sakāve,” viņš piebilda.
Citi cilvēki bija ieradušies, lai vienkārši pavērotu notiekošo.
“Es nekad neko tādu neesmu redzējis. Tas ir cirks. Ko pārējā pasaule par mums domā?” jautāja viens no klātesošajiem.
Vairāki protestētāji pauda vēlmi, lai tiktu sarīkots otrs referendums par “Breksitu”.
Laukumā pie parlamenta uzstādīti lieli ekrāni, kuros būs redzami balsojuma rezultāti. Par drošību un kārtību protestu laikā gādā liels skaits policistu.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/world/885B7FB4-9033-4246-BB7F-C6BF7E5F8306/
Meja zaudē balsojumā par ”Breksita” vienošanos
Londona, 15.janv., LETA–DPA/BBC/AFP. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien ar lielu balsu vairākumu zaudējusi izšķirošajā balsojumā par “Breksita” vienošanos.
Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības (ES) atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja.
Tā ir smagākā sakāve, kādu visā Lielbritānijas vēsturē piedzīvojusi jebkura pie varas esoša valdība.
“Apakšnams ir runājis, un valdība to ņems vērā,” pēc balsojuma atzina premjere. “Ir skaidrs, ka apakšnams neatbalsta šo vienošanos, taču šī vakara balsojums mums neko nepasaka par to, ko tas atbalsta.”
Viņa piebilda, ka nav skaidrs pat tas, vai parlaments cienīs britu tautas lēmumu par izstāšanos no ES.
Tikmēr opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins jau iesniedzis pieprasījumu balsot par neuzticības izteikšanu Mejai, jo viņas valdība cietusi “katastrofālu” sakāvi.
Neuzticības balsojums gaidāms jau trešdien.
Tomēr kāds avots Ziemeļīrijas Demokrātiskajā unionistu partijā (DUP), no kuras ir atkarīgs Mejas valdības parlamentārais vairākums, sabiedriskās raidorganizācijas BBC žurnālistei izteicies, neuzticības balsojumā unionisti premjeri atbalstīs, lai gan viņi otrdien balsoja pret “Breksita” vienošanos.
Ja Meja neuzticības balsojumā zaudēs, parlamentam būs 14 dienas, lai atrastu viņas pēcteci, kas baudītu likumdevēju vairākuma atbalstu. Pretējā gadījumā būs jāizsludina pirmstermiņa vēlēšanas.
Balsojumā pret Mejas panākto vienošanos opozīcijai pieslējās 118 premjeras pārstāvēto toriju, un normālā situācijā pēc šādas graujošas sakāves uzreiz sekotu premjera demisija.
Tomēr Meja uzreiz pēc balsojuma ļāvusi noprast, ka viņa amatu negrasās pamest.
Premjerministre piedāvājusi starppartiju konsultācijas par turpmāko rīcību “Breksita” nodrošināšanai.
Reaģējot uz Lielbritānijas parlamenta balsojumu, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers, brīdinājis par pieaugošo risku, ka Apvienotajai Karalistei būs jāaiziet no ES bez vienošanās.
“Es aicinu Apvienoto Karalisti, cik ātri vien iespējams tikt skaidrībā par saviem nolūkiem,” teikts Junkera paziņojumā, kas izplatīts tūlīt pēc balsojuma Londonā.
Arī Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks paudis nožēlu par britu deputātu balsojumu, mudinot Lielbritānijas valdību, cik drīz vien iespējams paziņot par saviem turpmākajiem iecerētajiem soļiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/A84F0111-F199-4738-8F5D-14CAC71BD2D9/
ES aicina Lielbritāniju izlemt, ko tā grib no ”Breksita”
Brisele, 16.janv., LETA–AFP. Eiropas Savienība (ES) otrdien aicināja Lielbritāniju izlemt, ko tā grib no “Breksita”, pēc Lielbritānijas parlamenta lēmuma noraidīt premjerministres Terēzas Mejas noslēgto “Breksita” vienošanos, kas panākta pēc divus gadus ilgām sarunām.
ES līderi uzstāja, ka novembrī ar Meju parakstītā “Breksita” vienošanās vēl arvien ir labākais ceļš, kā izvairīties no “smaga “Breksita”” 29.martā.
Viņi arī brīdināja, ka ES ar atlikušajām 27 dalībvalstīm būs vienota, ja Meja mēģinās panākt jaunas piekāpšanās, kas palīdzētu viņai noskaņot britu likumdevējus un vēlētājus labvēlīgi pret šo vienošanos.
“Tagad britu valdības ziņā ir pateikt, kāda ir nākamā stadija. ES paliks vienota un apņēmīga rast vienošanos,” sacīja ES “Breksita” sarunu vadītājs Mišels Barnjē.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks konsultējās ar atlikušo 27 ES dalībvalstu valdībām un pauda līdzīgu viedokli.
“Mēs nožēlojam balsojuma iznākumu un aicinām Lielbritānijas valdību iespējami drīz izskaidrot savus nodomus attiecībā uz tās nākamajiem soļiem,” sacīja Tuska preses sekretārs.
“ES27 paliks vienota … un centīsies samazināt “Breksita” izraisīto kaitējumu,” paziņoja Tusks, kurš personīgākā tvītā netieši norādīja, ka Lielbritānijai vajadzētu palikt ES.
“Ja vienošanās ir neiespējama un neviens negrib bezvienošanos, tad kuram galu galā būs drosme pateikt, kāds ir vienīgais pozitīvais risinājums?” tvītā jautāja Tusks.
Austrijas kanclers Sebastiāns Kurcs, kurš pēc britu parlamenta balsojuma esot runājis ar Barnjē, tviterī paziņoja, ka ES centīsies izvairīties no “smaga “Breksita””.
“Jebkurā gadījumā netiks rīkotas jaunas sarunas par izstāšanās vienošanos,” Kurcs piebilda savā tvītā.
Arī Spānijas premjers Pedro Sančess, kurš trešdien uzrunās Eiroparlamentu, uzstāja, ka novembrī panāktā vienošanās ir “vislabākā iespējamā”.
“Nekārtīga izstāšanās būtu negatīva Eiropas Savienībai un katastrofāla Lielbritānijai,” sacīja Sančess.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers brīdnāja, ka Lielbritānijas parlamenta lēmums ir palielinājis bezvienošanās “Breksita” risku.
“Es aicinu Apvienoto Karalisti (Lielbritāniju) iespējami drīz izskaidrot savus nodomus. Laika gandrīz vairs nav,” sacīja Junkers.
Viņš uzsvēra, ka Eiroparlaments centīsies panākt vienošanās ratificēšanu, vienlaikus gatavojoties bezvienošanās “Breksita” ekonomisko seku pārvarēšanai.
“ES pusē turpinās Izstāšanās vienošanās ratifikācijas process,” sacīja Junkers.
Viņš uzstāja, ka “Izstāšanās vienošanās ir godīgs kompromiss un labākais iespējamais darījums”.
“Tā samazina “Breksita” izraisīto kaitējumu pilsoņiem un uzņēmumiem Eiropā. Tā ir vienīgais ceļš, lai nodrošinātu Apvienotās Karalistes kārtīgu izstāšanos. Apvienotās Karalistes nekārtīgas izstāšanās risks ir palielinājies ar šīvakara balsojumu. Lai gan mēs negribam, ka tas notiktu, Eiropas Komisija turpinās savu darbu zināmu apstākļu gadījumam, lai palīdzētu nodrošināt, ka ES ir pilnīgi sagatavota,” teica Junkers.
Jau ziņots, ka Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no ES otrdien atbalstīja tikai 202 Lielbritānijas parlamenta apakšpalātas deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja. Tā ir smagākā sakāve, kādu visā Lielbritānijas vēsturē piedzīvojusi jebkura pie varas esoša valdība.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/13413A4C-8B19-A01A-0578-907C0A586EE3/
Rinkēvičs pauž nožēlu par “Breksita” vienošanās noraidīšanu, sagaidot Lielbritānijas priekšlikumus turpmākai rīcībai
Rīga, 15.janv., LETA. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pauž nožēlu par Lielbritānijas parlamenta lēmumu noraidīt “Breksita” vienošanos un cer, ka Lielbritānijas valdība nāks klajā ar priekšlikumiem turpmākai rīcībai.
To ministrs paziņojis mikroblogošanas vietnē “Twitter”. Viņš arī raksta, ka Lielbritānija un Eiropa ir viena otrai vajadzīgas un tām kopā jāstrādā, lai izkļūtu no šīs sarežģītās situācijas.
Vienlaikus ministrs uzsvēris, ka tiks darīts viss, lai Latvijas valstspiederīgo un uzņēmēju intereses tiktu aizstāvētas, un Latvija būtu gatava jebkuram notikumu pavērsienam.
Kā ziņots, Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien ar lielu balsu vairākumu zaudējusi izšķirošajā balsojumā par “Breksita” vienošanos.
“Apakšnams ir runājis, un valdība to ņems vērā,” pēc balsojuma atzina premjere. “Ir skaidrs, ka apakšnams neatbalsta šo vienošanos, taču šī vakara balsojums mums neko nepasaka par to, ko tas atbalsta.” Viņa piebilda, ka nav skaidrs pat tas, vai parlaments cienīs britu tautas lēmumu par izstāšanos no ES.
Rinkēvičs aizvadītajā nedēļā Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēdē sacīja, ka, neskatoties uz to, vai Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) izstāsies ar vai bez vienošanās, būs nepieciešams grozīt virkni Latvijas likumu un normatīvo aktu.
Viņš skaidroja, ka valdībā virzāmo likumu sagatavošanu noteiks Lielbritānijas izstāšanās būtība, proti, tas, vai Lielbritānijas parlaments atbalstīs Izstāšanās līgumu.
ĀM iepriekš brīdinājusi – ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, trīs gadu periodā Latvijas budžetā būs jāparedz papildus tēriņi līdz 10,1 miljonam eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/E78B3546-66D5-4E81-AD18-EE6DDA3194A6/
Vācijas vicekanclers: ”Breksita” vienošanās noraidīšana ir ”rūgta diena Eiropai”
Berlīne, 15.janv., LETA–AFP. Lielbritānijas parlamenta lēmums noraidīt premjerministres Terēzas Mejas panākto “Breksita” vienošanos ir “rūgta diena Eiropai”, otrdienas vakarā paziņoja Vācijas vicekanclers Olafs Šolcs.
“Šī ir rūgta dienai Europai. Mēs esam labi sagatavoti – tomēr smags “Breksits” būtu visnepievilcīgākā izvēle Eiropas Savienībai (ES) un Lielbritānijai,” sacīja Šolcs, kurš ir arī Vācijas finanšu ministrs.
Vācijas kancleres Angelas Merkeles partijas Kristīgo demokrātu savienības (CDU) līdere Annegrēta Krampa-Karenbauere tviterī paziņoja, ka viņa “dziļi nožēlo” britu parlamenta lēmumu.
“Smags “Breksits” būs vissliktākais no visiem variantiem,” tvītoja CDU līdere, aicinot britu tautu neko “nesasteigt”.
Krampa-Karenbauere otrdienas vakarā pieņemšanā Berlīnē aicināja “saglabāt vēsu prātu, pat ja sirds šodien ir tiešām smaga”.
“Mēs baidījāmies, ka būs šāds balsojums, bet ka tas būs ar tik skaidru vairākumu – tā ir īpaša situācija,” sacīja CDU līdere.
Vācijas valsts ministrs Eiropas lietās Mihaēls Rots nosauca britu parlamenta balsojuma iznākumu par “katastrofu”, bet sacīja, ka “Eiropas durvīm jāpaliek atvērtām”.
Jau ziņots, ka Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no ES otrdien atbalstīja tikai 202 Lielbritānijas parlamenta apakšpalātas deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja. Tā ir smagākā sakāve, kādu visā Lielbritānijas vēsturē piedzīvojusi jebkura pie varas esoša valdība.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/13413A35-CD27-F375-0097-C9A5D8F3D386/
Biržu indeksi pieaug, britu mārciņas vērtība kāpj pēc “Breksita” vienošanās noraidīšanas
Ņujorka, 16.janv., LETA–AFP. ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien pieauga, savukārt britu mārciņas vērtība pieauga pēc Lielbritānijas parlamenta lēmuma noraidīt premjeres Terēzas Mejas noslēgto “Breksita” vienošanos ar Eiropas Savienību (ES).
Mārciņas vērtības palielināšanās pret ASV dolāru un eiro vedināja uzskatīt, ka tirgus dalībnieki vēl arvien uzskata “Breksitu” bez vienošanās par maz iespējamu.
ASV akciju cenas pēc britu parlamenta balsojuma nedaudz samazinājās, bet pēc tam atkal pieauga, sekojot kāpumam Eiropas un Āzijas biržās pēc ziņām, ka Ķīna plāno samazināt nodokļus, lai stimulētu ekonomiku.
Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta otrdien ar 432 balsīm pret 202 noraidīja Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no ES. Tā bija smagākā sakāve, kādu visā Lielbritānijas vēsturē piedzīvojusi jebkura pie varas esoša valdība.
Negatīvais balsojums bija gaidāms, bet balsu pārsvars bija daudz lielāks, nekā Meja bija cerējusi. Pirms tā daži analītiķi bija prognozējuši britu mārciņas vērtības krišanos.
“BK Asset Management” analītiķis Boriss Šlosbergs sacīja, ka investori vienkārši netic tā sauktā “smagā” “Breksita” reālistiskai iespējamībai.
“Tirgi projicē uzskatus, un valdošais uzskats ir tāds, ka neviens negrasās izdarīt ekonomisku pašnāvību,” teica Šlosbergs.
“Canadian Imperial Bank of Commerce” 10 valstu grupas valūtu stratēģijas vadītājs Džeremijs Strečs pavēstīja aģentūrai “Bloomberg”, ka šāds balsojums palielina “Breksita” atlikšanas, vēl viena referenduma vai “Breksita” neīstenošanās iespējas.
Eiropas biržās akciju cenas piesardzīgi palielinājās pēc kāpuma Āzijas biržās, ko veicināja Ķīnas plāni samazināt nodokļus. Pieauga arī ASV indeksi, investoriem atliekot malā bažas par ieilgušo ASV valdības darba pārtraukumu.
Kompānijas “Netflix” akcijas cena pieauga par 6,5% pēc paziņojuma par cenu celšanu.
Labais noskaņojums veicināja akciju cenu palielināšanos tehnoloģiju sektorā kopumā. “Google” māteskompānijas “Alphabet” un uzņēmuma “Microsoft” akciju cenas pieauga par apmēram 3%, bet “Apple” akcijas cena kāpa par 2,1%.
Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga.
Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās, britu mārciņas kurss pret dolāru pieauga, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 1,60 dolāriem līdz 52,11 dolāriem par barelu. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 1,65 dolāriem līdz 60,44 dolāriem par barelu.
ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” otrdien pieauga par 0,7% līdz 24 065,59 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” kāpa par 1,1% līdz 2610,30 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” palielinājās par 1,7% līdz 7023,83 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 0,6% līdz 6895,02 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,3% līdz 10 891,79 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,5% līdz 4786,17 punktiem.
Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,1469 līdz 1,1413 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pieauga no 1,2864 līdz 1,2871 dolāram par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 108,16 līdz 108,72 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 89,15 līdz 88,66 pensiem par eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/13413A4A-257B-64EF-17E8-E07D7FD956F0/
Lielbritānijas premjerministri sagaida neuzticības balsojums
Londona, 16.janv., LETA–AFP. Pēc “Breksita” vienošanās noraidīšanas balsojumā parlamentā, Lielbritānijas premjerministri Terēzi Meju trešdienas vakarā sagaida deputātu balsojums par neuzticības izteikšanu.
Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības (ES) balsojumā otrdienas vakarā atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja.
Balsojumā pret Mejas panākto vienošanos opozīcijai pieslējās 118 premjeras pārstāvēto toriju, un normālā situācijā pēc šādas graujošas sakāves uzreiz sekotu premjera demisija.
Tomēr Meja uzreiz pēc balsojuma lika noprast, ka viņa amatu negrasās pamest.
Premjerministre piedāvāja sākt starppartiju konsultācijas par turpmāko rīcību “Breksita” nodrošināšanai.
Gaidāms, ka Meja izturēs neuzticības balsojumu, kuru ierosināja opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins. Balsojums gaidāms ap plkst.21 pēc Latvijas laika.
Taču gadījumā, ja Meja neuzticības balsojumā zaudēs, parlamentam būs 14 dienas, lai atrastu viņas pēcteci, kas baudītu likumdevēju vairākuma atbalstu. Pretējā gadījumā būs jāizsludina pirmstermiņa vēlēšanas.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/world/F66C2D5E-F384-491D-940B-18025D82C219/
Par spīti graujošajai sakāvei, Meja negrasās padoties
Londona, 16.janv., LETA–DPA. Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas sakāve otrdienas balsojumā par “Breksita” vienošanos bija smagāka, nekā vairums analītiķu iepriekš prognozēja.
Mejas panāktā vienošanās par izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības (ES) tika noraidīta ar 230 balsu pārsvaru, un tik smagu sakāvi līdz šim nav piedzīvojusi neviena valdība visā Lielbritānijas vēsturē.
Tomēr Meja, kas kļuvusi pazīstama ar savu stūrgalvību un jau iepriekš pārdzīvojusi gan neuzticības balsojumu pašas vadītajā Konservatīvajā partijā, gan parlamentārā vairākuma zaudēšanu 2017.gada katastrofālajās pirmstermiņa vēlēšanās, arī tagad negrasās padoties.
Jau iepriekš sagatavotajā runā, ar kuru viņa uzstājās tūlīt pēc jau prognozētās sakāves otrdienas balsojumā, premjere norādīja, ka kļuvusi par valdības vadītāju uzreiz pēc 2016.gada referenduma, kurā 52% britu atbalstīja izstāšanos no ES.
“Uzskatu, ka mans pienākums ir izpildīt viņu uzdevumu, un esmu nolēmusi to paveikt,” uzsvēra Meja.
Kā tviterī atzinis Londonas ekonomikas skolas politikas zinātnes profesors Saimons Hikss, Mejas sakāve palielinājusi iespēju, ka Lielbritānija vai nu aizies no ES bez vienošanās, vai arī tiks rīkots atkārtots referendums.
Taču pati Meja vēlas izvairīties no abām šīm iespējām.
Viņa pastāvīgi ignorējusi neskaitāmos opozīcijas aicinājumus atkāpties, kam pēc vairākuma zaudēšanas 2017.gada jūnija vēlēšanās pievienojās arī daļa toriju.
Kopš vairākuma zaudēšanas parlamentāro atbalstu viņas valdībai nodrošinājusi Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partija (DUP), taču tas apgrūtināja Mejas iespējas vienoties ar Briseli Ziemeļīrijas un Īrijas robežas jautājumā, kas kļuva par galveno klupšanas akmeni “Breksita” sarunās.
DUP pieprasīja atteikties no pretrunīgi vērtētā papildprotokola par pagaidu risinājumu robežas jautājumā, kas paredz Ziemeļīrijai vismaz uz laiku piemērot no pārējās Apvienotās karalistes atšķirīgus tirdzniecības noteikumus.
Neskatoties uz sakāvi, Meja joprojām sevi pasniedz kā vienīgo politiķi, kura spēj galu galā panākt vienošanos par aiziešanu no ES.
Konservatīvās partijas balsojumā Mejai neuzticību pauda 118 toriju frakcijas locekļi, un tikpat liels skaitu viņas vadītās partijas deputātu otrdien pieslējās opozīcijai, balsojot pret premjeres piedāvāto “Breksita” vienošanos.
Tomēr pēc otrdienas balsojuma Mejas pozīcijas šķiet pat drošākas nekā pirms tam.
Vienīgais veids, kādā leiboristi varētu panākt neuzticības izteikšanu premjerministrei trešdien paredzētajā uzticības balsojumā, ir pārliecināt viņiem pievienoties tos konservatīvos, kuri iestājas pret aiziešanu no ES.
Tas ir visai mazticami, iespējams, izņemot vienīgi gadījumu, ja leiboristi apsola vienbalsīgu atbalstu starppartiju kampaņai “People’s Vote” (“Tautas balsojums”), kas pieprasa atkārtota referenduma rīkošanu.
Vairums leiboristu deputātu atbalsta “People’s Vote”, taču partijas līderis Džeremijs Korbins līdz šim izrādījis lielu atturību, domājams, tāpēc, ka apvidos, kas tiek uzskatīti par leiboristu atbalsta bāzi, vairums vēlētāju 2016.gadā balsoja par “Breksitu”.
Ja Meja, kā tiek prognozēts, izturēs uzticības balsojumu, viņa grasās meklēt iespējamo kompromisu ar leiboristiem un citām opozīcijas partijām.
Domnīcas “The UK in a Changing Europe” (Apvienotā Karaliste manīgajā Eiropā”) politikas eksperts Anands Menons atzīst, ka balsojums pret Mejas piedāvāto vienošanos var kļūt par sākumu “alternatīvu izvētīšanai”.
“Galu galā tādā vai citādā veidā mūsu parlamentāriešiem būs jāizlemj ne tikai tas, ko tie vēlas, bet arī tas, kuram no “Breksita” iznākumiem tie spēj nodrošināt vairākumu,” uzsver Menons.
Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka konsenss jāmeklē parlamentā, kur abu lielāko partiju deputāti ir uzsākuši “atklātu dumpi pret saviem līderiem”, kur “līderi nespēj pateikt saviem deputātiem, ko tiem darīt”, un kur “neviens nevienu nekontrolē”.
Pat ja Mejas centieni panākt starppartiju kompromisu noslēgsies ar jaunu “Breksita” projektu, jāšaubās, vai aizkaitinātās ES amatpersonas būs gatavas dot Mejai vēl vienu iespēju.
Vēl pirms otrdienas balsojuma Hikss brīdināja, ka vienošanās noraidīšana ar lielu balsu pārsvaru apliecinās ES līderiem, ka “ar nelielu piekāpšanos nebūs līdzēts”.
Viņaprāt, šāda pārliecinoša Mejas sakāve var likt Briselei neko vairs nepiedāvāt un sākt gatavoties Lielbritānijas aiziešanai bez vienošanās.
Tikmēr Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks jau otrdienas vakarā netieši norādījis uz vēl vienu iespēju, acīmredzami ļaujot noprast, ka, neskatoties uz valdošo neskaidrību, savstarpējiem aizvainojumiem un politiskajām kaislībām, Lielbritānija vēl joprojām var mainīt savu lēmumu par aiziešanu no bloka.
“Ja vienošanās nav iespējama un neviens vienošanos nevēlas, tad kuram gan beidzot būs drosme pateikt, kāds ir vienīgais iespējamais risinājums?” tviterī retoriski vacā Tusks.
…Info avots: r
http://www.leta.lv/news/world/9258F791-1EA4-4541-B6BB-43F0E3F68702/
Barnjē: Risks piedzīvot “Breksitu” bez vienošanās vēl nekad nav bijis tik liels
Strasbūra (Francija), 16.janv., LETA–DPA. Risks, ka Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, vēl nekad nav bijis tik liels, trešdien brīdinājis ES “Breksita” sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē.
Balsojumā Lielbritānijas parlamentā otrdienas vakarā Mejas panāktā vienošanās par izstāšanās nosacījumiem no ES tika noraidīta ar 230 balsu pārsvaru. Tik smagu sakāvi līdz šim nav piedzīvojusi neviena valdība visā Lielbritānijas vēsturē.
Barnjē norādīja, ka līdz marta beigām, kad Lielbritānijai jāaiziet no ES, palikušas tikai desmit nedēļas.
Viņš piebilda, ka risks piedzīvot “Breksitu” bez vienošanās vēl nekad nav bijis tik liels kā šodien.
“Tagad britu valdībai ir jāpaskaidro, kā Apvienotā Karaliste vēlas turpināt organizēt kontrolētu izstāšanos, ko tā pieprasīja,” sacīja Barnjē.
Lielbritānijai no ES jāizstājas 29.martā. Bez vienošanās par izstāšanās nosacījumiem ES noteikumi pārstās attiekties uz Lielbritāniju vienas nakts laikā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/8045A7EB-AC2D-46C5-93BB-FC317B9CE10F/
Vācijas biznesa organizācijas brīdina par haotiska “Breksita” radītām sekām
Frankfurte, 16.janv., LETA–AFP.) Vācijas vadošās biznesa organizācijas trešdien brīdināja, ka haotiska Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb tā dēvētais “Breksits” radītu ievērojamus traucējumus tirdzniecībai.
“Haotiska “Breksita” iespējamība ir bīstami tuvu,” norāda Vācijas Rūpniecības federācijas (BDI) vadītājs Joahims Langs, brīdinot, ka šāda scenārija gadījumā ietekmēta tiktu preču un pakalpojumu apmaiņa Vācijas un Lielbritānijas starpā 175 miljardu eiro apmērā.
“Par galveno prioritāti jānosaka izvairīšanās no bezvienošanās “Breksita”,” uzsver Langs.
Tikmēr Vācijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru apvienības (DIHK) vadītājs Martins Vanslēbens uzskata, ka uzņēmumi nespēs pienācīgi sagatavoties šim haosam.
Vanslēbens skaidro, ka “Breksits” smagi skars autoražošanas nozari, kurai ir tirdzniecības tīkli visā kontinentā.
“Ja viņiem vairs nav tādu pašu noteikumu kā Eiropai, ja viņiem jāmaksā tarifi, tad ir aizvien nereālāk vai vairs nav ekonomiski saprātīgi šādā valstī ražot automobiļus visai Eiropai,” saka Vanslēbens.
Savukārt Vācijas Autoražotāju asociācijas (VDA) prezidents Bernhards Matess brīdina, ka bez saskaņotiem un realizējamiem ekonomiskās apmaiņas risinājumiem tiek apdraudētas darbavietas autoražošanas nozarē, jo sevišķi Lielbritānijas pusē.
Kā ziņots, balsojumā Lielbritānijas parlamentā otrdienas vakarā premjerministres Terēzas Mejas panāktā vienošanās par izstāšanās nosacījumiem no ES tika noraidīta ar 230 balsu pārsvaru. Tik smagu sakāvi līdz šim nav piedzīvojusi neviena valdība visā Lielbritānijas vēsturē.
Lielbritānijai no ES jāizstājas 29.martā. Bez vienošanās par izstāšanās nosacījumiem ES noteikumi pārstās attiekties uz Lielbritāniju vienas nakts laikā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/13413A43-6F55-49C0-F664-FF677892F53A/
EP debatēs par “Brexit” norāda, ka Lielbritānijai laiks paust skaidru nostāju par vēlamo turpmāko attiecību modeli ar ES
Rīga, 16.janv., LETA. Lielbritānijas valdībai un parlamentam ir laiks paust skaidru nostāju par vēlamo turpmāko attiecību modeli ar Eiropas Savienību (ES), šodien debatēs par “Brexit” norādīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.
Kā aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā, Strasbūras plenārsesijas laikā notikušajās debatēs pēc Lielbritānijas Pārstāvju palātas balsojuma par “Brexit” EP deputāti uzsvēra, ka eiropieši saglabās vienotību un pilsoņu tiesības arī turpmāk būs EP prioritāte.
Izstāšanās bez vienošanās nebūtu neviena interesēs, norādīja EP deputāti. Vienlaikus ES pastiprinās gatavošanos neparedzētiem gadījumiem, sacīja Rumānijas prezidentūras ES Padomē pārstāve Melānija Ciota.
Izstāšanās līgums ir vienīgais kompromiss, kāds iespējams Lielbritānijas valdības novilkto sarkano līniju ietvaros, uzsvēra ES galvenais sarunu vedējs Mišels Barnjē. Tas “Brexit” neskaidrībā rada juridisko noteiktību.
ES nepieļaus esošo pamatprincipu atcelšanu ne saistībā ar miera procesu un robežu ar Īriju, ne ar pilsoņu tiesībām, sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss.
Savukārt EP “Brexit” koordinators Gijs Ferhofštats aicināja Lielbritāniju uz starppartiju dialogu, lai rastu izeju no strupceļa un pārspraustu valsts sarkanās līnijas.
Kā ziņots, Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no ES balsojumā otrdienas vakarā atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja.
Balsojumā pret Mejas panākto vienošanos opozīcijai pieslējās 118 premjeras pārstāvēto toriju, un normālā situācijā pēc šādas graujošas sakāves uzreiz sekotu premjera demisija.
Tomēr Meja uzreiz pēc balsojuma lika noprast, ka viņa amatu negrasās pamest. Premjerministre piedāvāja sākt starppartiju konsultācijas par turpmāko rīcību “Breksita” nodrošināšanai.
Gaidāms, ka Meja izturēs trešdien paredzēto neuzticības balsojumu, kuru ierosināja opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins. Balsojums gaidāms ap plkst.21 pēc Latvijas laika.
Taču gadījumā, ja Meja neuzticības balsojumā zaudēs, parlamentam būs 14 dienas, lai atrastu viņas pēcteci, kas baudītu likumdevēju vairākuma atbalstu. Pretējā gadījumā būs jāizsludina pirmstermiņa vēlēšanas.
Latvijas Ārlietu ministrija aizvadītajā nedēļā Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēdē informēja, ka, neskatoties uz to, vai Lielbritānija no ES izstāsies ar vai bez vienošanās, būs nepieciešams grozīt virkni Latvijas likumu un normatīvo aktu.
ĀM iepriekš brīdinājusi – ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, trīs gadu periodā Latvijas budžetā būs jāparedz papildus tēriņi līdz 10,1 miljonam eiro.
Lielbritānijai no ES jāizstājas 29.martā. Bez vienošanās par izstāšanās nosacījumiem ES noteikumi pārstās attiekties uz Lielbritāniju vienas nakts laikā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/C3E22A7C-E31C-4A92-BDFC-129A2467ED82/
Eksperts: Atkārtota referenduma norise Lielbritānijā ir maz ticama
Rīga, 16.janv., LETA. Pastāv salīdzinoši maza iespēja, ka pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas panāktās vienošanās noraidīšanas Lielbritānijā varētu notikt vēl viens referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), aģentūrai LETA sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Māris Andžāns.
Viņš skaidroja, ka, arvien straujāk tuvojoties 29.martam, kad Lielbritānijai jāizstājas no ES, no visām pusēm pieaug spiediens uz Lielbritāniju. Pašlaik esot skaidrs, ka ar trešdien paredzēto Mejas uzticības balsojumu, kuru viņa, visticamāk, izturēs, nekas nebeigsies, prognozēja eksperts.
Vienlaikus LĀI pētnieks norādīja, ka tālākie varianti ir ļoti daudz, tādēļ ir grūti izteikt prognozes. Vēl viena referenduma rīkošanas iespējamību viņš vērtēja kā salīdzinoši zemu, jo nav skaidrs, kāds varētu būt šāda referenduma iznākums. “Lielbritānijas iedzīvotāji var vēlreiz nobalsot par izstāšanos no ES. Lai rīkotu šādu referendumu, vajadzētu būt pārliecībai, ka valsts palikšana ES tiktu atbalstīta,” teica Andžāns.
Komentējot to, vai Lielbritānija varētu saņemt visu 27 ES dalībvalstu atbalstu gadījumā, briti vēlētos izstāšanos pagarināt, eksperts minēja, ka ES nav valstu, kas būtu ļoti apmierinātas, ka Lielbritānija izstājas no savienības, tādēļ pretimnākšana britiem no ES puses noteikti būs.
“Lai gan ES nostāja ir bijusi stingra, vienlaikus ES ir saglabājusi “nelielu koridoru” sarunām. Galvenie jautājumi ir izkristalizējušies, piemēram, Ziemeļīrijas un Īrijas robežas jautājums, kur līdz ar sarunu pagarināšanu varbūt tiktu meklēti kādi jauni risinājumi. Meja arī iepriekš izteicās, ka nāks klajā ar kādu jaunu piedāvājumu, un, lai to izteiktu, ir jārunā ar ES,” uzsvēra LĀI pētnieks.
Viņš piebilda, ka ES, ņemot vērā britu nozīmi daudzās būtiskās jomās, nevēlas izstāšanos bez vienošanās, taču nevarot izslēgt, ka tāda notiks.
Kā ziņots, Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no ES balsojumā otrdienas vakarā atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja.
Balsojumā pret Mejas panākto vienošanos opozīcijai pieslējās 118 premjeras pārstāvēto toriju, un normālā situācijā pēc šādas graujošas sakāves uzreiz sekotu premjera demisija.
Tomēr Meja uzreiz pēc balsojuma lika noprast, ka viņa amatu negrasās pamest. Premjerministre piedāvāja sākt starppartiju konsultācijas par turpmāko rīcību “Breksita” nodrošināšanai.
Gaidāms, ka Meja izturēs trešdien paredzēto neuzticības balsojumu, kuru ierosināja opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins. Balsojums gaidāms ap plkst.21 pēc Latvijas laika.
Taču gadījumā, ja Meja neuzticības balsojumā zaudēs, parlamentam būs 14 dienas, lai atrastu viņas pēcteci, kas baudītu likumdevēju vairākuma atbalstu. Pretējā gadījumā būs jāizsludina pirmstermiņa vēlēšanas.
Latvijas Ārlietu ministrija aizvadītajā nedēļā Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēdē informēja, ka, neskatoties uz to, vai Lielbritānija no ES izstāsies ar vai bez vienošanās, būs nepieciešams grozīt virkni Latvijas likumu un normatīvo aktu.
ĀM iepriekš brīdinājusi – ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, trīs gadu periodā Latvijas budžetā būs jāparedz papildus tēriņi līdz 10,1 miljonam eiro.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) iepriekš norādījis, ka patlaban tiek gatavots dokuments, kas paredzēs nodrošināt Latvijā dzīvojošo un strādājošo britu pilsoņu tiesības pēc “Brexit”, un Latvija sagaida, ka tādas pašas garantijas tiks sniegtas arī par Lielbritānijā dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.
“Mums vēl nav skaidrība, ko Lielbritānija darīs tuvāko trīs dienu laikā, bet uzskatām, ka šāda politiska apņemšanās no abām pusēm varētu palīdzēt arī mūsu valstspiederīgajiem,” uzsvēra Rinkēvičs, piebilstot, ka Lielbritānijas noraidītā vienošanās bija ļoti adekvāta Latvijas interesēm un valstspiederīgo statusam.
Lielbritānijai no ES jāizstājas 29.martā. Bez vienošanās par izstāšanās nosacījumiem ES noteikumi pārstās attiekties uz Lielbritāniju vienas nakts laikā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/BDA4C88C-DD65-4F77-AC9B-02A4BE13695C/
Banku analītiķi: Visi scenāriji, izņemot “Brexit” bez vienošanās, lielu ietekmi uz Latviju tuvākajā laikā neatstās
Rīga, 16.janv., LETA. Visi scenāriji, izņemot Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, lielu ietekmi uz Latvijas ekonomiku tuvākajā laikā neatstās, taču arī šādā gadījumā sekas būtu nevēlamas, bet ne graujošas, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi.
“Swedbank” galvenā ekonomiste Lija Strašuna aģentūrai LETA norādīja, ka līdz pašreizējam Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb “Brexit” datumam ir palikuši nu jau tikai divarpus mēneši, tomēr kopš pērnā gada decembra nav tikts nekur tālu. “Kā gaidīts, Lielbritānijas parlaments ir noraidījis pašreizējo vienošanos ar ES. Šovakar sekos uzticības balsojums [premjerministres Terēzas] Mejas valdībai, un pašlaik izskatās, ka to gan Meja vinnēs, jo viņas partijas biedri nav ieinteresēti jaunās vēlēšanās. Ir pieaugusi varbūtība, ka Lielbritānija prasīs ES izstāšanās termiņa pagarināšanu, piemēram, gadījumā, ja tiek rīkots jauns referendums, kurā, šķiet, ir ieinteresēta opozīcija. Tomēr Lielbritānijas parlaments ir tik sašķelts, viedokļi tik dažādi un saspīlējums tik augsts, ka situācija var strauji mainīties un nevar izslēgt jebkuru scenāriju, piemēram, jaunu valdību vai jaunas vēlēšanas gadījumā, ja Mejas valdībai tiek izteikta neuzticība, kas arī prasītu termiņa pagarināšanu, vai arī Lielbritānijas izstāšanos no ES jau 29.martā bez jebkādas vienošanās,” viņa sacīja.
Strašuna atzina, ka augsta nenoteiktība, protams, rada svārstības finanšu tirgos. Mārciņa pavājinājās pirms otrdienas balsojuma, bet tad atkal atguvās gan pret eiro, gan pret ASV dolāru, svārstībām esot +/-1% robežās. “Svārstības saglabāsies arī turpmāk, pašlaik izskatās, ka finanšu tirgi tomēr drīzāk sagaida termiņa pagarināšanu nevis “Brexit” bez vienošanās. Akciju cenas gan Lielbritānijā, gan Eiropā pērn krīta diezgan līdzīgi – par apmēram 12-13% gada laikā, vairāku, tostarp arī ar “Brexit” nesaistītu faktoru dēļ, savukārt šogad līdz šim Lielbritānijas akcijām bija vien par mata tiesu sliktāks rezultāts nekā citur Eiropā, proti, starpība ir mazāka par vienu procentpunktu,” viņa teica.
“Swedbank” galvenā ekonomiste norādīja, ka visi scenāriji, izņemot “Brexit” bez vienošanās, lielu ietekmi uz Latviju tuvākajā laikā neatstās – jebkura veida vienošanās paredzētu vismaz divu gadu pārejas periodu, kuras laikā gan Lielbritānijas, gan ES uzņēmēju tiesības un pienākumi praktiski nemanītos, bet ilgtermiņā izmaiņas tirdzniecības plūsmās un piegāžu ķēdēs būs atkarīgas no tā, kāda izskatīsies gala vienošanās. Pašlaik to ir ļoti grūti paredzēt, jo šobrīd uz galda ir vienošanās, ka par visiem strīdīgākajiem jautājumiem vienosies pēc 29.marta, kas ir Lielbritānijas izstāšanās termiņš.
Pēc Strašunas minētā, “Brexit” bez vienošanās kardināli mainītu spēles noteikumus, jo šī brīža ES likumi vairs nebūtu spēkā – tas ietekmētu gan tirdzniecību, gan cilvēku pārvietošanos, gan jebkuru citu sadarbību ar Lielbritāniju. Latvijas iedzīvotājiem importētas preces un pakalpojumi no Lielbritānijas kļūtu dārgāki, ceļošana uz Lielbritāniju sarežģītāka. Tāpat pieaugtu šķēršļi eksportam uz Lielbritāniju. Latvija eksportē uz Lielbritāniju apmēram 5% no visām precēm un 8% no pakalpojumiem. “Mūsu aplēses liecina, ka augstākas izmaksas eksportam un importam varētu veidot ap 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet daļu no šīm izmaksām, visticamāk, uz sevi paņemtu Lielbritānijas puse,” viņa piebilda.
Strašuna atzina, ka, visticamāk, būtu arī netieša ietekme – izaugsmes palēnināšanās Eiropā kopā ar sliktāku noskaņojumu un vārgākām eksporta perspektīvām varētu piebremzēt arī Latvijas izaugsmi.
“Visiem uzņēmējiem būtu prātīgi jau tagad apzināties savas attiecības ar Lielbritānijas partneriem – kādi ir līgumi un vienošanās, kādas ir piegāžu ķēdes, vai būs nepieciešama palīdzība tikt galā ar jaunām muitas procedūrām un kā varētu mainīties loģistika. Jau tagad būtu vērts pārbaudīt, kādi tarifi būtu spēkā konkrētām precēm vai pakalpojumiem ārpus ES un vai būtu nepieciešamas kādas papildu licences. Jācer uz labāko scenāriju, kurš vēl arvien ir ticamāks, bet prātīgāk būtu sagatavoties arī sliktākam pavērsienam,” teica Strašuna.
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA pauda, ka īstermiņā pēdējo dienu notikumi Latviju īsti neietekmēs, jo otrdienas balsojums ir noraidījis esošo vienošanās piedāvājumu, taču skaidrību par tālākajām Lielbritānijas attiecībām ES joprojām nav.
Viņš arī atzina, ka Latvijai sliktākais scenārijs būtu Lielbritānijas izstāšanās no ES šogad 29.martā bez jebkādas vienošanās. Tas nozīmētu nekavējošu robežu atjaunošanu un būtiskus pārrāvumus tirdzniecībā, kā arī sadarbības pārtraukšanu citās jomās, piemēram, aviācijā.
“Šādā gadījumā negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku varētu būt 1-2% no IKP. Tomēr šis scenārijs man joprojām šķiet maz ticams un, pat ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vispārīgas vienošanās, tehniskas pārejas perioda vienošanās, piemēram, par muitas prasību nepiemērošanu līdz brīdim, kad izveidot nepieciešamā infrastruktūra, būtu gan ES, gan Lielbritānijas interesēs. Tas būtiski mazinātu arī “Brexit” negatīvo ietekmi uz Latviju, taču šobrīd neziņa saglabājas un “Brexit” joprojām ir viens no riskiem, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad,” teica Āboliņš.
Savukārt “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja – kā jau tika prognozēts, britu mārciņas tirgus vērtība uz Mejas “Brexit” plāna sakāvi sākotnēji reaģēja ar kritumu, bet pēc tam tirgi nomierinājās, saprotot, ka izstāšanās bez darījuma nebūt vēl nav neizbēgama.
“Šobrīd ticamākais variants šķiet jaunas sarunas un izstāšanās atlikšana. Ir skaidrs, ka parlamenta vairākums nevēlas izstāšanos bez vienošanās, tāpat atbalsta nav arī atkārtotam referendumam. Nav izslēgts, ka leiboristu partija prasīs uzticības balsojumu valdībai, bet tā, visdrīzāk, paliks amatos, jo konservatīvie nevēlas ārkārtas vēlēšanu risku,” teica Strautiņš.
Viņš atzina, ka no Latvijas ekonomikas un iedzīvotāju interešu skatu punkta ideāls scenārijs būtu Lielbritānijas palikšana ES, bet cerības nav lielas. Tāpat skaidrs, ka izstāšanās ar vienošanos ir labāka par izstāšanos bez vienošanās.
“Lielbritānijas aiziešanai no ES jebkurā versijā sekas būs nevēlamas, taču ne graujošas. Lielbritāniju varētu vērtēt kā svarīgu otrā ranga tirdzniecības partneri, galvenās mūsu partnervalstis ir Baltija, Krievija, Vācija un Zviedrija. Vairāk nekā pusi preču eksporta veido koksne un tās izstrādājumi, kurus briti nevar aizstāt ar saviem ražojumiem. Atšķirībā no pārtikas un detaļu piegādēm mašīnbūves rūpnīcām, šo produktu gadījumā kritiska nav piegāžu kavēšanās par dažām stundām vai dienām. Daudz nevēlamākas no mūsu skatu punkta ir “Brexit” politiskās sekas, kā arī iespējamā netiešā ekonomiskā ietekme caur ietekmi uz citām mūsu tirdzniecības partnervalstīm,” sacīja Strautiņš.
Jau vēstīts, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien, 15.janvārī, ar lielu balsu vairākumu zaudējusi izšķirošajā balsojumā par “Brexit” vienošanos.
Lielbritānijai no ES jāizstājas 29.martā. Bez vienošanās par izstāšanās nosacījumiem ES noteikumi pārstās attiekties uz Lielbritāniju vienas nakts laikā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/A27F249C-2B94-4067-BDAF-DD4C0A64732A/
Latvijas Banka: Plānojot nākamo gadu valsts budžetu, Latvijas politiķiem jāņem vērā ar “Brexit” saistītos makroekonomiskos riskus
Rīga, 16.janv., LETA. Plānojot nākamo gadu valsts budžetu, Latvijas politiķiem jāņem vērā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb “Brexit” saistītos makroekonomiskos riskus, aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas Bankā.
“Mūsuprāt, Latvijas politikas veidotājiem ar Lielbritānijas izstāšanos no ES saistītie makroekonomiskie riski būtu jāņem vērā, veidojot un īstenojot plānošanas dokumentus, tostarp piesardzīgi plānojot nākamo gadu valsts budžetu. Uzņēmējiem un patērētājiem rūpīgi jāizvērtē attiecības ar Lielbritānijas uzņēmējiem, klientiem,” pauda centrālajā bankā.
Latvijas Bankā atzīmēja, ka “Brexit” ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, pēc ekspertu vērtējuma, būtu negatīva, gan tiešā veidā kavējot Latvijas un Lielbritānijas sadarbību, gan netiešā veidā – caur to ES valstu tautsaimniecībām, kas ciešāk saistītas ar Lielbritāniju.
Pēc Latvijas Bankā minētā, Latvijas tautsaimniecības saite ar Lielbritāniju vērtējama kā mērena. Lielbritānija veido 6,5% Latvijas kopējā preču un pakalpojumu eksporta, Lielbritānijas investīcijas Latvijā veido 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Latvijas valstspiederīgo naudas pārvedumi uz Latviju ir apmēram 0,6% no IKP.
Latvijas Bankas vērtējumā Latvijas IKP līmenis triju gadu laikā kopš Lielbritānijas izstāšanās no ES – ja tā notiktu bez vienošanās uz labvēlīgiem nosacījumiem – varētu būt par 0,8% līdz 1,7% zemāks nekā gadījumā, ja Lielbritānija paliktu ES sastāvā. “Šeit gan jāpiebilst, ka “Brexit” procesā ir daudz nezināmo, tādēļ jebkurš vērtējums par tā iespējamām sekām uz tautsaimniecību ir aptuvens un balstīts uz virkni pieņēmumiem,” atzīmēja Latvijas Bankā.
Raugoties nozaru dalījumā, ietekme, pēc Latvijas Bankā skaidrotā, varētu būt nevienmērīga. “Ekonomiskās attiecības ar Lielbritāniju ir visai nozīmīgas koksnes izstrādājumu ražotājiem, kas uz Lielbritāniju izved tuvu 20% no eksportētās produkcijas. Šeit gan jāpiebilst, ka nozares uzņēmumiem un federācijai “Brexit” iespēja nav jaunums un bijusi iespēja izsvērt riskus. Savukārt pakalpojumu eksportā uz Lielbritāniju dominē transporta pakalpojumi un Lielbritānijas viesu tēriņi Latvijā, kas var skart viesmīlības un transporta nozares,” minēja Latvijas Bankā.
Vienlaikus Latvijas Bankā norādīja, ka “Brexit” process neveido tiešus sistēmiskos riskus Latvijas finanšu sektoram, ņemot vērā nelielo saikni ar Lielbritāniju. Tajā pašā laikā ES līmenī būtiska uzmanība tiek pievērsta nozīmīgajam atvasināto finanšu instrumentu operāciju apmēram ar Lielbritāniju. “Latvijā atvasināto finanšu instrumentu operāciju apmēri ir nenozīmīgi, taču netiešu ietekmi nevar izslēgt,” minēja Latvijas Bankā.
Pēc centrālajā bankā paustā, “Brexit” bez vienošanās aktualizē arī jautājumu par pārmainām, kas skars Lielbritānijas uzņēmumu iespējas sniegt finanšu pakalpojumus ES valstu teritorijā, piemēram, daudzas Lielbritānijā licencētās iestādes izmanto pakalpojumu sniegšanas brīvību ES un sniedz maksājumu pakalpojumus Latvijā. “Brexit” bez vienošanās nozīmētu šādu pakalpojumu sniegšanas brīvības pārtraukšanu, tādējādi šādiem Lielbritānijas uzņēmumiem būtu jāiegūst jauna maksājumu pakalpojumu sniedzēja licence ES.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien, 15.janvārī, ar lielu balsu vairākumu zaudējusi izšķirošajā balsojumā par “Brexit” vienošanos.
Lielbritānijai no ES jāizstājas 29.martā. Bez vienošanās par izstāšanās nosacījumiem ES noteikumi pārstās attiekties uz Lielbritāniju vienas nakts laikā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/06B5EC5F-1E0F-4CB1-AB07-55CF02FE9AD6/
Latvijas ĀM: Par “Brexit” tagad valda liela neskaidrība; arī Latvijas pusei nopietni jāgatavojas
Rīga, 16.janv., LETA. Jautājumā par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb “Brexit” galvenais vārds pašlaik ir neskaidrība, šādu viedokli šorīt Latvijas Radio pauda Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
Ierēdne uzsvēra, ka pašiem britiem pēc noraidošā balsojuma par “Brexit” vienošanos tagad jāpieņem lēmums, ko viņi grib – “cieto Brexit”, izmaiņas līgumā ar ES u.tml.
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) intervijā telekanālām LNT piebilda, ka vakardienas britu balsojums nozīmē, ka panāktā vienošanās, kas tikusi vērtēta arī kā optimāla Latvijas interesēm, ir izgāzusies, un britu valdībai tagad ir trīs dienas, lai sagatavotu jaunu vienošanos, un tagad varianti esot visi iespējami – izstāšanās bez vienošanās, izstāšanās termiņa atlikšana utt.
Rinkēvičs bija skeptisks par jauna referenduma sarīkošanas iespējām. Viņš domā, ka britu sabiedrība pašlaik ir tik sašķelta, ka nevienam viedoklim nav īsti pārsvara, tāpēc nav iespējams prognozēt, kāds būtu šāda referenduma iznākums.
Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka briti turklāt ir nonākuši lielā laika trūkumā, jo, ja tiks nobalsots arī par neuzticību Terēzes Mejas valdībai, Lielbritānija var nonākt arī līdz ārkārtas vēlēšanām, un tad līdz marta beigām jaunu izstāšanās līgumu nebūtu iespējams izstrādāt.
Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ja līdz 29.martam nebūs izstāšanās līguma, arī Latvijai nebūs nekāda attiecību regulējuma ar Lielbritāniju un attiecīgi būs ļoti liela neksaidrība gan par Latvijas iedzīvotāju situāciju šajā valstī, gan par savstarpējo tirdzniecību, gan citiem jautājumiem.
Krīzes menedžēšanas plāni valstij esot, tomēr pilnībā situāciju pilnībā prognozēt nevarot, sacīja Kalniņa-Lukaševica. Latvijā lēš, ka būs jāpieņem vismaz ap desmit likumiem, tāpēc vajadzētu rīcībspējīgu valdību.
Rinkēvičs piebilda, ka ĀM tikusi prognozējusi, ka ir iespējams “Brexit” bez vienošanās un mudināja gatavoties šādai situācijai. Situācija ir tik neskaidra, ka kādas ilgtermiņa stratēģijas nav iespējams izstrādāt, un nākas vien reaģēt uz situāciju, vērtēja politiķis.
Kalniņa-Lukaševica atzina, ka tagad aktīvi tiek runāts par Lielbritānijas izstāšanās datuma atlikšanu. Teorētiski tas ir iespējams, ja britu valdība to lūdz un visas pārējās 27 ES valstis tam piekrīt.
Ministrijas pārstāve uzskata, ka ĀM ir gana aktīvi informējusi cilvēkus un uzņēmējus par “Brexit” procesiem un situāciju, kas iestājās, ja nav vienošanās par britu izstāšanos no ES. Daudziem Latvijā ir bijusi sajūta, ka diez vai nonāksim pie sliktākā “Brexit” scenārija, tomēr tas itin drošiem soļiem tuvojas, tāpēc Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem nopietni jāgatavojas, piebilda Kalniņa-Lukaševica.
Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijas nostāja paliek nemainīga – valsts centīšoties aizstāvēt mūsu iedzīvotāju un uzņēmēju intereses Lielbritānijā.
Ārlietu ministrs informēja, ka aicinās Latvijas valdību, ja tāda būs izveidota, vai Saeimu pieņemt lēmumu, ka Latvija garantē mūsu valstī esošajiem britiem līdzšinējās tiesības, attiecīgi sagaidot tādu pat rīcību no Lielbritānijas pret Latvijas valstspiederīgajiem.
Kā ziņots, Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien ar lielu balsu vairākumu zaudējusi izšķirošajā balsojumā par “Breksita” vienošanos.
“Apakšnams ir runājis, un valdība to ņems vērā,” pēc balsojuma atzina premjere. “Ir skaidrs, ka apakšnams neatbalsta šo vienošanos, taču šī vakara balsojums mums neko nepasaka par to, ko tas atbalsta.” Viņa piebilda, ka nav skaidrs pat tas, vai parlaments cienīs britu tautas lēmumu par izstāšanos no ES.
Latvijas Ārlietu ministrija aizvadītajā nedēļā Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēdē informēja, ka, neskatoties uz to, vai Lielbritānija no ES izstāsies ar vai bez vienošanās, būs nepieciešams grozīt virkni Latvijas likumu un normatīvo aktu.
ĀM iepriekš brīdinājusi – ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, trīs gadu periodā Latvijas budžetā būs jāparedz papildus tēriņi līdz 10,1 miljonam eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/127227ED-6AC2-4F7B-B85C-F6743BA6B6A0/
Korbins aicina Mejas valdību atkāpties
Londona, 16.janv., LETA–DPA/BBC. Lielbritānijas leiboristu līderis Džeremijs Korbins, trešdien parlamentā uzsākot debates par neuzticības izteikšanu premjerministrei Terēzai Mejai, aicināja valdību atkāpties, Mejas administrāciju dēvējot par “zombiju valdību”, kas nespēj valdīt.
Pēc vairākām parlamentā pieredzētajām neveiksmēm, kas otrdien kulminēja ar Mejas “Breksita” vienošanās noraidījumu, Mejai atbilstoši tam, kā tas parlamentā ierasts, būtu jāizsludina jaunas vēlēšanas, sacīja Korbins.
“Ja valdība nespēj gūt parlamentā atbalstu saviem likumiem, tai pēc jauna mandāta ir jāvēršas pie tautas, un tas ir jādara arī tad, kad tas attiecas uz šā brīža vissvarīgāko jautājumu,” skaidroja Korbins.
Meja “Breksita” sarunās “izšķērdējusi divus gadus”, “šauri rīkojoties savas partijas interesēs”, vienlaikus pastāvot izteiktai neapmierinātībai kā proeiropeisko, tā eiroskeptisko toriju deputātu rindās, skaidroja leiboristu līderis.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/3228D470-25C1-48AB-A7C2-DF2CE5C8B575/
Merkele un Makrons noraida atkārtotas sarunas par “Breksita” vienošanos
Berlīne/Parīze, 16.janv., LETA–DPA. Jaunu sarunu par Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas vienošanos par “Breksitu” nebūs, trešdien apliecināja Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Merkele šādu nostāju paudusi Bundestāga ārlietu komitejas sēdē, ziņu aģentūrai DPA apliecināja tās dalībnieki.
No Eiropas puses nebūs nekāda spiediena, Londonai strādājot pie jauna risinājuma, sacīja Merkele, vienlaikus uzsverot, ka darbs pie jaunu priekšlikumu rašanas ir tikai un vienīgi britu ziņā.
Makrons Francijas valdības ministriem skaidroja, ka vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no ES ir “labākais iespējamais risinājums”, un par to atkārtotas sarunas nenotiks, sacīja valdības pārstāvis sakariem ar presi Benžamēns Grivo.
Francijas valdība sagaida, ka Lielbritānijas valdība nāks klajā ar savu redzējumu par to, kādi būs “Breksita” nākamie posmi, mediju pārstāvjiem pēc iknedēļas valdības sēdes sacīja Grivo.
Francijas premjerministrs Eduārs Filips ceturtdien tiksies ar ministriem, lai pārskatītu gatavošanos bezvienošanās “Breksitam” un, iespējams, tos aktivizētu, viņš piebilda.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/9B8F8398-34D6-4100-81EC-06AC97513877/
Augot bažām par haotisku “Breksitu”, Lietuvas valdība aicina emigrantus atgriezties
Viļņa, 16.janv., LETA–BNS. Pieaugot bažām par haotisku Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Lietuvas valdība aicinājusi Apvienotajā Karalistē dzīvojošos tautiešus atgriezties no emigrācijas.
Trešdien valdība apsprieda rīcības plānu gadījumam, ja Lielbritānija no ES izstātos bez jebkādas vienošanās.
“Negribētos, ka mūsu diskusija tiek uztverta kā vēstījums, ka mēs baidāmies no lielākas [reemigrantu] plūsmas,” uzsvēris premjerministrs Sauļus Skvernelis. “Visi, kuri nolems atgriezties, vai nu tie būtu 100 tūkstoši vai 200 tūkstoši, tiek gaidīti, un mēs noteikti esam tam gatavi.”
Viņam piebalsojis arī finanšu ministrs Viļus Šapoka. “Es noteikti aicinu gan Ārlietu ministriju, gan citas ministrijas izmantot šo iespēju un atgādināt, lai aizbraukušie Lietuvas iedzīvotāji atgriežas mājās,” viņš sacījis.
Kā liecina oficiālā statistika, pērn Lietuvā no Lielbritānijas uz palikšanu atgriezās aptuveni 7600 cilvēki jeb par trešo daļu vairāk nekā 2017.gadā.
Doties mājās lietuviešus pamudina vairāki apstākļi – neskaidrā nākotne saistībā ar “Breksitu”, vienā daļā britu sabiedrības pieaugusī nelabvēlība pret ārvalstniekiem, sterliņu mārciņas kursa kritums un arī algu pieaugums Lietuvā. Tomēr algu starpība joprojām saglabājas, tādēļ daļa lietuviešu varētu nolemt neatgriezties, bet pārcelties uz turīgākām ES valstīm vai censties iegūt Apvienotās Karalistes pavalstniecību.
Pagājušajā gadā mazāks kļuvis arī aizbraucēju skaits, tomēr tas joprojām ir būtisks. Pērn no Lietuvas uz Lielbritāniju izbrauca 12 000 cilvēki, bet aizpērn – vairāk nekā 21 000.
Pēc Ārlietu ministrijas datiem, Apvienotajā Karalistē dzīvo aptuveni 200 000 lietuviešu.
Kā valdības sēdē izteicies premjers, Lietuva ir gatava sniegt sabiedriskos pakalpojumus ikvienam, kurš gribēs atgriezties, un valstī pietiek arī brīvu darba vietu.
Vienlaikus viņš atzinis, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem lielas reemigrantu plūsmas gadījumā būtu izglītības jomā, jo vajadzētu integrēt pārbraucēju bērnus.
“Ja nāksies meklēt papildu finanšu injekcijas, esam gatavi to darīt, jo mērķis tiešām ir cildens – atsaukt uz Lietuvu katru cilvēku,” uzsvēris Skvernelis.
Bažas par haotisku “Brekstitu” pastiprinājušās pēc otrdienas vakarā notikušā Lielbritānijas parlamenta balsojuma, kurā premjerministres Terēzes Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja.
Ja “Breksits” notiktu bez vienošanās, Lietuvai varētu nākties steidzami mainīt likumus, kuri regulē Lielbritānijas pilsoņu tiesisko statusu, aviācijas un jūras transporta jomu, kā arī profesionālās kvalifikācijas atzīšanas kārtību.
Lietuva noskaņota tādā gadījumā censties nodrošināt Lielbritānijai pēc iespējas labvēlīgākus apstākļus.
“Mēs esam par to, lai Apvienotā Karaliste tiktu ierindota starp tādām trešajām valstīm, kurām noteikts īpaši labvēlīgs režīms, vai nu būtu runa par nodokļu politiku, vai par kvalifikācijas un diplomu atzīšanu,” izteicies premjers.
Politiķi uzskata, ka attiecīgie likumi īpašas steidzamības kārtībā būtu jāpieņem pavasara sesijas sākumā, bet tie stātos spēkā vien tad, ja Lielbritānija no ES tiešām izstātos bez vienošanās.
Lietuvai tādā gadījumā arī nāktos veikt papildu iemaksu ES budžetā un palielināt diplomātu skaitu vēstniecībā Londonā. Lielākus izaicinājumus var prognozēt arī divpusējā tirdzniecībā, jo pēc Lielbritānijas izstāšanās tā norisināsies saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumiem.
Lielbritānija ietilpst desmit lielāko Lietuvas tirdzniecības partneru skaitā, bet, kā izteicies ārlietu ministra vietnieks Albīns Zananavičs, paraugoties uz tirdzniecības struktūru, nešķiet, ka būtu daudz preču grupu, kurās pēkšņi tiktu noteikta muita.
Viņaprāt, muitas procedūras būtu liels izaicinājums, jo tās sarežģītu un pagausinātu eksportu.
“Taču runāt par ekonomiskiem satricinājumiem, kas vestu kaut kādas makroekonomiskās nestabilitātes virzienā, nav pamata,” apgalvojis diplomāts.
Lietuva arī solījusi noteikt līdz šā gada beigām pārejas laiku, lai valstī dzīvojošie briti paspētu sakārtot migrācijas dokumentus.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/E091DA11-BDFF-4E3C-95D3-2B662E915FEC/
Lielbritānijas valdība iztur neuzticības balsojumu
Londona, 16.janv., LETA–AFP. Lielbritānijas premjerministres Terēzes Mejas valdība trešdienas vakarā izturējusi neuzticības balsojumu parlamentā.
Par neuzticību valdībai nobalsoja 306 Pārstāvju palātas deputāti, bet 325 deputāti atbalstīja valdību.
Neuzticības balsojumu ierosināja opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins pēc Mejas “Breksita” vienošanās noraidīšanas.
Meja pēc balsojuma paziņoja, ka jau šovakar sāks sarunas ar partiju līderiem, lai rastu izeju no strupceļa.
Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības (ES) balsojumā otrdienas vakarā atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja.
Balsojumā pret Mejas panākto vienošanos opozīcijai pieslējās 118 premjeras pārstāvēto toriju, un normālā situācijā pēc šādas graujošas sakāves uzreiz sekotu premjera demisija.
Tomēr Meja uzreiz pēc balsojuma lika noprast, ka viņa amatu negrasās pamest.
Premjerministre piedāvāja sākt starppartiju konsultācijas par turpmāko rīcību “Breksita” nodrošināšanai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/13413A4A-CAB4-3556-27A0-50AFB3296904/
Laikraksts: ES apsver ”Breksita” atlikšanu līdz nākamajam gadam
Londona, 17.janv., LETA–REUTERS. Eiropas Savienības (ES) amatpersonas izskata plānus par “Breksita” atlikšanu līdz nākamajam gadam, Vācijai un Francijai dodot mājienus par iespēju pagarināt izstāšanās sarunas, ņemot vērā politiskās jukas Lielbritānijā, vēsta laikraksts “The Times”.
Diplomāti un amatpersonas gatavo ilgāku pagarinājumu, nekā tas ir paredzēts ES līguma 50.panta izstāšanās procedūrā, ņemot vērā to, cik smagu sakāvi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien pieredzēja balsojumā par viņas “Breksita” vienošanos.
Līdzšinējā plānā galvenā uzmanība bija veltīta varbūtībai, ka “Breksits” varētu tikt atlikts no 29.marta uz trim mēnešiem – līdz jūnija beigām, sacīja vairāki avoti. Tomēr ES amatpersonas tagad izvērtē juridiskos ceļus, lai atliktu “Breksitu” līdz nākamajam gadam.
Berlīne signalizējusi, ka Londonai būtu jāatvēl vairāk laika savas pozīcijas izstrādāšanai pēc sagrāves, ko Mejas “Breksita” vienošanās pieredzējusi parlamentā.
Kā britu raidorganizācijai BBC norādīja Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers, “pēc visa spriežot, bezvienošanās “Breksitam” nav vairākuma. Tas ir ļoti svarīgs vēstījums, jo tas nomierinās tirgus, tas saglabās darbavietas abās Lamanša pusēs”.
“Es pagaidām neesmu redzējis skaidru nostāju, kā virzīties tālāk,” atzina ministrs. “Apvienotajai Karalistei būtu jābūt pietiekamam laikam, lai viestu skaidrību par savu nostāju, un, ja nepieciešams, ES būtu jāatvēl papildu laiks, lai britu parlaments un tauta gūtu skaidru nostāju.”
Vaicāts par iespējamo 50.panta procedūras pagarināšanu, ministrs sacīja: “Mums ir jāgaida, līdz parlaments būs nonācis pie šāda secinājuma, un tad mums ir jāizvērtē, ko mēs varam darīt. Ja parlamentam būs vajadzīgs vairāk laika, tas ir kas tāds, ko Eiropadome pavisam noteikti var apsvērt. Es personīgi uzskatu, ka tā būtu saprātīga prasība.”
Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no ES balsojumā otrdienas vakarā Lielbritānijas parlamentā atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/BB458E10-ACA1-49F0-8408-9FDC7F1BDEBF/
Attēla avots: https://www.google.com/amp/s/abcnews.go.com/amp/International/wireStory/uk-parliament-rejects-mays-brexit-deal-plan-60360933
Attēla avots un VIDEO: https://video.channel24.co.za/show/79461
Attēla avots: https://m.facebook.com/story.php?story_fbid=10214994408756768&id=1325821168
