VIDEO: https://youtu.be/fS9PHmFlDQY un https://youtu.be/ODCEvQMfPnc
Kā Krišjānis Kariņš gļēvi un nodevīgi pagāja malā un samierinājās
Domāju, Pietiek lasītājiem būs pamācoši iepazīties ar kādreizējā Jūrmalas domes deputāta Ilmāra Ančāna pirms četrpadsmit gadiem publicēto rakstu, kas sniedz ieskatu, kā tagadējais premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš tā vietā, lai aktīvi aizstāvētu latviešu tautas intereses un darītu visu, lai mēs neglābjami nezaudētu Ķemerus, gļēvi un nodevīgi pagāja malā un samierinājās
„Ķemeri ir Latvijas simbols, Latvijas labklājības simbols. Par Ķemeru sanatoriju mēs esam priecājušies visos laikos, pat visgrūtākajos. Nevar privatizēt savu sirdsapziņu, nevar privatizēt savas tautas lepnumu,” – Oļģerts Dunkers. „Ķemeru viesnīca ir jāsaglabā kā nacionālā lepnuma objekts, kā mūsu valsts vizītkarte,” – Ervīds Grinovskis
Šos vārdus no Latvijas Saeimas augstākās tribīnes 1997. gada 19. jūnijā teica šie divi visas tautas vēlētie priekšstāvji – atzīts kinorežisors un izcils zinātnieks, profesors. Kopš tās dienas apritējuši veseli septiņi gadi, un mums šajos vārdos neviens varas un lēmējvīrs nav ieklausījies, problēma nav atrisināta tautai un visai valstij pieņemamā veidā. Tieši otrādi tā attīstījusies, samilzusi līdz bezjēdzībai.
Ķemeri kopš 18.gadsimta beigām ir Latvijā pazīstams dziedniecisko ūdeņu kūrorts, un no 19.gadsimta beigām Ķemeros sāk izmantot ārstnieciskās dūņas. Pateicoties sērūdeņu, minerālūdeņu un dūņu unikālajam ķīmiskajam sastāvam, kā arī apkārtējai dabai (Ķemeru gaisa ārstējošā ietekme, jūra un priežu masīvs gar pludmali), Ķemeri ir kļuvuši par starptautiskas nozīmes kūrortu. Ne velti Krievijas cars Ķemeru attīstībai atvēlēja 50 000 zelta rubļu un K.UImaņa valdība nolēma celt šo izcilo celtni – „Balto kuģi” Ķemeru viesnīcu sanatoriju pasaules ekonomiskās krīzes laikā. Krievijas cars un Latvijas brīvvalsts valdība prata atzinīgi novērtēt šīs dabas bagātības. Tikai latviešu tautas Trešās atmodas valsts vadītāji nolēma privatizēt Ķemeru sanatoriju, kas rada precedentu savas valsts un tautas nodevībā.
Ķemeru nacionālais parks izveidots, lai saglabātu un popularizētu apkārtnes unikālo floru un faunu. Visām šīm vērtībām būtu jākalpo Latvijas tautai, tās labklājībai. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas valsts atteicās no kurortoloģijas kā veselības aizsardzības nozares un 1990. gados pieļāva Ķemeru kūrorta izpostīšanu.
1981.gadā A.Freimanis, ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu kandidāts, rakstīja: „Tikai nedaudzi zina, ka Ķemeru sērūdeņraža avoti ģeoloģiskās uzbūves un hidroģeoloģisko apstākļu ziņā ir unikāli, ka Ķemeros ir lielākā šāda tipa ūdeņu atradne PSRS teritorijā. 1961.gadā sērūdeņraža ūdeņu krājumus apstiprināja PSRS derīgo izrakteņu krājumu Valsts komisija.
Latvijas Republikas Ministru kabinets nav pildījis arī Ķemeru nacionālā parka likuma noteikumu 3.punktu (likums pieņemts 1997.gada 12.jūlijā, saskaņā ar to Ministru kabinetam gada laikā bija jāizstrādā kūrortu saimniecības attīstības plāns).
1994. gadā Losandželosā latviešu emigrācijas grupa Jāņa Taubes vadībā izstrādāja Ķemeru kūrorta atjaunošanas projektu.”, kuru iesniedza Latvijas valsts valdībai. Diemžēl šis projekts neieraudzīja dienasgaismu un pazuda kabineta plauktos. J. Taubes kungs 2002. gadā Ķemeru fonda attīstības sanāksmē man iedeva šā projekta 4.eksemplāru.
Uzziņai: par Ķemeru privatizāciju Ministru kabineta rīkojumu Nr.490 (prot. Nr. 58 8§) 1996.gada 4.decembrī parakstījuši bijušais Ministru prezidents A.Šķēle un bijušais ekonomikas ministrs GKrasts (TB/LNNK!!!)
1997. gada 24.oktobrī apdrošināšanas akciju sabiedrība „Alterna” to apdrošinājusi par trīsarpus miljoniem latu.
1998. gada 18.jūlijā Privatizācijas aģentūras rīkotajā izsolē valsts uzņēmumu sanatoriju „Ķemeri” iegādājas kompānija „Ominasis Italia S.R.L.” Izsolē bija tikai viens pretendents, kurš iegādājās objektu par 900 000 latiem. Šī summa jāsamaksā 20% latos un 80% privatizācijas sertifikātos.
I998.g. 20.oktobris. Valsts kontroles atzinums: „Latvijas uzņēmēji tika maldināti par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem uz v/u „Ķemeri” privatizāciju un tiem nebija informācijas par v/u „Ķemeri” reorganizāciju, Privatizācijas aģentūra 1998. gada 18. jūlijā sarīkoja formālu izsoli ar lejupejošu soli.”
I998.g. 30.decembris. LR Valsts kontroles Kolēģijas lēmums: „V/u „Ķemeri” privatizācijai nav likumīga pamata.”
1998.gada 20. un 21.maija Saeimas plenārsēdes darba kārtībā Leopolds Ozoliņš lūdza iekļaut Saeimas likumprojektu „Par Ķemeru viesnīcas privatizācijas pārtraukšanu” izskatīšanu.
TB/LNNK balsojums:
„Par” Oskars Grīgs, Aleksandrs Pētersons, Normunds Pēterkops.
„Pret” Māris Grīnblats, Juris Sinka, Aigars Jirgens, Juris Vidiņš.
..Atturas” Vents Balodis, Juris Dobelis, Roberts Jurdžs. Ģirts Valdis Kristovskis, Andrejs Požarnovs, Māris Rudzītis, Jānis Straume.
„Nebalso” Guntars Grīnblats, Aida Prēdele, Anna Seile, Pēteris Tabūns.
Kopējais balsojums „Par” 18, „Pret” 21, „Atturas” 22.
Piezīme: balsojums „pret” iekļaušanu, tāpat kā „atturas” un „nebalso” nozīmē, ka balso par Ķemeru sanatorijas privatizāciju. Noraidot deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu, LR Saeima nobalsoja, ka Latvijas nacionālais lepnums jāiztirgo svešiniekam.
1998. gada 23.novembrī „Ominasis Italia” noslēdz Investīciju garantiju līgumu, kur rakstīts (citēju): „… investēs sanatorijas „Ķemeri” iekārtās materiālos, gan projektu realizācijās, gan turpmākās darbības darbiniekos, transportā, publicitātē, un biznesa reklāmā utt. 10 000 000 (desmit miljonu) latu piecu gadu laikā.”
“Ominasis Italia” iesniegtie dokumenti liecina, ka pircēja uzņēmējsabiedrības pamatkapitāls ir līdzvērtīgs Ls 6700, vēl jo vairāk, iesniegtā Romas bankas “Arab Bank PCL” izziņa neapliecina tā maksātspēju. Principā šie līgumi firmai nerada nekādas juridiskas sekas un Latvijas valsts ir zaudētāju lomā. Starptautiskajā praksē pieņemts, ka liela apjoma darījumos kā garants piedalās pazīstama banka un apdrošināšanas sabiedrības.
1999. gada 28.jūlijā Ķemeru sabiedrības iniciatīvas grupa ar vēstulēm vērsās pie Latvijas pašvaldībām, lai informētu par nacionālās kultūras vērtības Ķemeru viesnīcas un peldu iestādes pārdošanu ārzemniekiem: abas ēkas ir valsts aizsargājami kultūras pieminekļi, to arhitekti – Eižens Laube un Ernests Štālbergs ir 20.-30.gadu izcilas radošas personības. Privatizācijas rezultātā Latvijas valsts var zaudēt Eiropas mēroga kūrortu, protams, arī izcilās celtnes ar mākslinieciski augstvērtīgo interjeru. Ķemeru sabiedrības iniciatīvas grupas aicinājumam atsaucās vairāk nekā 300 pašvaldības. Dažas pašvaldības pieņēmušas zināšanai, savu attieksmi neizsakot, taču visas citas ir ķemeriešus atbalstījušas un savus lēmumus papildinājušas ar būtiskām piebildēm. 1999. gadā Balvu rajona Vecumu pagasta padome viskodolīgāk un precīzāk rezumē iesākto neklātienes diskusija:
“Valdības politika pašreiz nav virzīta uz Latvijas valsts stiprināšanu un ekonomikas attīstību, tieši pretēji ražošana, lauksaimniecība praktiski likvidētas, palielinās bezdarbs, pēdējā bagātība meži tiek barbariski izcirsti un aizvesti prom, jo zemes privatizācija nesekmē centienus apsaimniekot zemi ražot lauksaimniecības produkciju, bet tūlītēju labumu, jo rītdiena nav paredzēta Latvijai”.
Notikumu gaita:
– Privatizācijas aģentūras padome vairākkārt izskatījusi jautājumu par līguma laušanu ar “Ominasis Italia”, vairākkārt izmainījusi privatizācijas noteikumus, vairākkārt pagarinājusi privatizācijas izpildes termiņus.
– 2000.g. 25.marts. PA izsolē par 30 600 latiem pārdevusi līdz tam valsts uzņēmuma „Kūrortoloģija” valdījumā esošo 19 ārstniecisko minerālūdens urbumu (izvietoti gan Ķemeros, gan Baldonē) kontrolpaketi, pircējs kāda fiziska persona (Khalaf El-Jadiry). Trīs no tiem ir dziļurbumi 900 metru dziļi. Viena dziļurbuma izmaksa tajā laikā bija ap 250 000 latu. Valsts īpašums pārdots bez Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ģeoloģijas dienesta un Ķemeru nacionālā parka administrācijas piekrišanas. Tas ir Ķemeru nacionālā parka likuma, kā arī likuma par „Par zemes dzīlēm” pārkāpums.
– 2004.g 28.aprīlī Jūrmalas domes sēdē izskatīja manu lēmumprojektu par zemes gabalu privatizācijas zem Ķemeru sanatorijas objekta izvērtēšanu. Jūrmalas pilsētas dome nolēma lūgt Latvijas Valsts prezidenti, Ministru kabinetu un BOVAS «Privatizācijas aģentūru” pārskatīt un atkārtoti izvērtēt pieņemtos lēmumus un veiktās darbības sakarā ar zemes gabalu zem Ķemeru sanatorijas privatizāciju.
– 2004.g. 3.jūnijā. Jūrmalas domē noorganizēju preses konferenci, kuru vadīja priekšsēdētājs J.Hlevickis. Konferencē Latvijas Zinātņu akadēmiju pārstāvēja profesore Ingrīda Vītiņa, kas uzsvēra, ka zemesgabalu privatizācija kompānijai «Ominasis Latvia” būtu nākamā kļūda privatizācijas ķēdē. Ar 2000. gada Ķemeros esošo ārstniecisko minerālūdens urbumu un dūņu baseinu privatizāciju ir nodarīts zaudējums Latvijas valstij un pārkāpts likums. Sērūdens avoti Ķemeros ir vieni no koncentrētākajiem Eiropā, tikpat unikāls ir dūņu ķīmiskais sastāvs. Profesore ieteica aprēķināt, cik Latvijas valsts ir zaudējusi neveiksmīgās Ķemeru sanatorijas privatizācijas rezultātā un cik liela soda nauda īpašniekam būtu jāsamaksā Latvijas valstij par nesaimniecisko rīcību. Bet patlaban ārēji nokrāsotā sanatorijas skaistā ēka sabiedrībai slēpj kūrorta īsteno sabrukšanu atzina profesore.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija deleģētā Ausma Pētersone norādīja, ka reālie rekonstrukcijas darbi uzsākti tikai 2003. gada pirmajā pusē un to temps ir neapmierinošs, joprojām nav uzsākta interjeru restaurācija un to tehniskais stāvoklis pasliktinās, nav nozīmēta atbildīgā persona par interjeru konservācijas un restaurācijas darbiem.
Valsts kontroles deleģētā pārstāve piedalījās Inta Kalniņa, kas preses konferencē apliecināja, ka V/u sanatorijas „Ķemeri” privatizācija nav likumīga. Valsts kontrole iebilda arī pret to, ka PA nebija pieprasījusi zvērināta revidenta vai licencēta auditora atzinumu par privatizētāja (pircēja) SIA „Ominasis Italia SRL” maksātspēju, kā to nosaka Privatizācijas likuma 47. panta 2. Punkts.
Bet restaurācijas firmas SIA „AIG” pilnvarotā arhitekte Liesma Markova atgādināja, ka rekonstrukcijai tiks pakļauts arhitektoniski un mākslinieciski ievērojams Valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis ar ļoti augstu oriģināla saglabātības pakāpi.
Šajā preses konferencē Jūrmalas pilsētas priekšsēdētājs J.Hlevickis paziņoja, ka viņš nepiekritīs zemes gabalu privatizācijai, iekams nebūs izpildīti privatizācijas noteikumi sanatorijai „Ķemeri”.
Preses konferencē bijušais Jūrmalas pilsētas vadītājs Rihards Pētersons lietas nosauca īstajos vārdos un atklāja privatizācijas jēgu un būtību: nedienas ar Ķemeru viesnīcu ir rezultāts politikai, ko valsts un tās vadītāji ir piekopuši un piekopj jau vairāk nekā 10 gadus. Tā ir bijusi bezatbildīga norobežošanās no kūrortu nozares, kurai Latvijā ir vairāk nekā 150 gadu ilga vēsture. Tā devusi iespēju „īstajiem cilvēkiem” tikt pie bijušajiem PSRS laika kūrortu saimniecības objektiem, ēkām un zemēm, par ko ārzemnieki maksājuši galvenokārt ar sertifikātiem un tukšiem solījumiem par desmitiem miljoniem latu lieliem ieguldījumiem. Vienlaikus tā ir arī vienaldzība par nacionālā kultūras mantojuma likteņiem Latvijā. Tāpēc ir pilnīgi saprotama esošās nejēdzības šodien apturēt, jo tad kādam nāktos atbildēt un detaļās atklātos tā grandiozā afēra, ko saucam par valsts nozagšanu. Tādēļ Privatizācijas aģentūra visiem spēkiem kā aizsegu cenšas noturēt un atbalstīt „Ominasis Latvia” darbību Ķemeros, neskatoties pat uz to, ka joprojām nav izstrādāts otra lielākā objekta Peldu iestādes jeb Kūrortpoliklīnikas kompleksais projekts.
– 2004.g. 7.septembris. Domes priekšsēdētājs J.Hlevickis vienpersoniski parakstīja piekrišanu par zemes gabalu privatizāciju Privatizācijas aģentūrai.
– 2004. gada. 27.decembrī tiekoties ar Zaķa kungu, kura piedalījās P. Kļaviņš, LR 8. Saeimas deputāts, R. Pētersons, Mākslas akadēmijas docētājs, un es, vienojāmies, ka sagatavosim argumentētu pamatojumu (pasākumus), lai apturētu zemju privatizācijas procesu zem Ķemeru sanatorijas ēkām.
– 2005.g. 4.janvāris. Iesniedzu ekonomikas ministra: K.Kariņam un LR Ekonomikas ministrijas parlamentārajai sekretāram Dz.Zaķim lūgumu nepieļaut zemes privatizāciju Ķemeros un uzsākt pašu ēku privatizācijas gaitas fakt pārbaudi, jo līdz 2005.gada 1.janvārim nebija sakārtot apkures sistēma sanatorijā, lai veiktu restaurācijas darbus.
– Piezīme: Jūrmalas domes sasaukto preses konferenci ne pušplēstu vārdu nepieminēja pašvaldības laikraksts „Jūrmalas ziņas”. To, ka šādas lietas nenotiek nejauši, var nojaust ikkatrs. Domes priekšsēdētājs J.Hlevickis maldināja sabiedrību, it k/a pakļaujoties nepieciešamībai reaģēt uz klaji neizdevīgo u nepamatoto lēmumu privatizēt zemi ap Ķemeru viesnīcu u Kūrortu poliklīniku, bet darīja visu, lai Ķemeru jautājums laikraksta starpniecību nenonāktu līdz pilsētas iedzīvotājiem. Rezultātā 2004.gada 7.septembrī J.Hlevickis vienpersoniski neinformējot pārējos domes deputātus, parakstīj dokumentu piekrītot zemes privatizācijai.
Pēdējais cerību stariņš glābt Ķemerus paspīdēja pēc valdības maiņas, kad ekonomikas ministru Juri Lujānu (Latvija Pirmā partija) nomainīja, kā sākumā daudziem likās, nacionāli domājošais partijas “Jaunais laiks” izvirzītais Krišjāni Kariņš. 12. janvārī jaunais ekonomikas ministrs ieradās Ķemeros, lai savām acīm pārliecinātos par tur notiekošajām nejēdzībām. Es viņam jautāju: “Vai pēc iepazīšanās ar reāli situāciju jūs kā valdības pārstāvis piekritīsiet parakstīt Ķemeru zemju pārdošanas līgumu ar SIA “Ominasis Latvia”? Krišjānis Kariņš stingri atbildēja: “Nē!”
18.janvārī notikušajā “Jaunā laika” Saeimas frakcijas sēdi deputāts Pauls Kļaviņš nodeva manu iesniegumu ar lūgumi nepieļaut Ķemeru zemju privatizāciju. Taču mans iesniegums palika neizskatīts, jo Krišjānis Kariņš negaidīti paziņoja, ka jautājums jau esot bijis izlemts Jura Lujāna “laikā” vēl pagājušā gada oktobra mēnesī!
Pēc dažām dienām uzzināju, ka Krišjānis Kariņš devis norādījumu Privatizācijas aģentūrai gatavot visus nepieciešamos dokumentus Ķemeru zemju privatizācijai. Mans un, ceru, arī daudzu citu, sašutums ir bezgalīgs. Vai jaunajam ministram nebija tiesību pārskatīt un mainīt iepriekšējā ministra pieņemto, tautas interesēm neatbilstošo lēmumu? Vēl vairāk, tas taču bija viņa pienākums! Iznāk, ka Krišjāņa Kariņa inspekcijas brauciens uz Ķemeriem, man un presei teiktais bija tikai “acu aizmālēšana”, kārtējā fikcija?
Tā vietā, lai aktīvi aizstāvētu latviešu tautas intereses un darītu visu, lai mēs neglābjami nezaudētu Ķemerus, Krišjānis Kariņš gļēvi un nodevīgi pagāja malā un samierinājās. “Jaunais laiks” – bijusī opozīcijas partija, uz ko likām zināmas cerības, palaida garām vienreizēju vēsturisku iespēju.
…Info avots: https://m.pietiek.com/raksti/ka_krisjanis_karins_glevi_un_nodevigi_pagaja_mala_un_samierinajas
Kariņš iecerējis divās nedēļās vienoties par topošo valdību
Rīga, 4.janv., LETA. Politiķis Krišjānis Kariņš (JV), kurš varētu tikt nominēts premjera amatam, iecerējis divās nedēļās vienoties par topošo valdību un tās uzdevumiem, un virzīties uz Ministru kabineta apstiprināšanu Saeimā.
Kariņš piektdien žurnālistiem sacīja, ka visas potenciālās koalīcijas partijas ir apstiprinājušas, ka neiebilst “KPV LV” prasībām valdības veidošanai. Politiķis arī informējis, kādas ir šīs prasības – nepaplašināt ministriju skaitu, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra un Saeimas Tautsaimniecības komisijas amats “KPV LV” pārziņā, aktīva iesaiste teritoriālās reformas procesā, kā arī valdība Kariņa vadībā. Iepriekš politiķi izvairījās oficiāli nosaukt šīs prasības.
Kariņš nosauca arī topošās valdības prioritātes – finanšu sektora sakārtošana, tiesiskums, cīņa pret korupciju, ēnu ekonomikas apkarošana, izglītības reformas turpināšana, OIK likvidēšana, veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana, teritoriālā reforma un demogrāfijas jautājumi.
Potenciālais premjera kandidāts uzskata, ka valdības deklarācijas veidošana būs sarežģīts darbs, tomēr cer rast kopsaucējus ar partneriem.
Kariņš pirmdien, 7.janvārī, plkst.11 tiksies ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, bet no iespējamiem valdības partneriem līdz pirmdienas plkst.10 sagaida ministru kandidātu vārdus. Līdz ar to viņš pagaidām nekomentēja ministru amatu pretendentus, kā arī nenosauca “Jaunās Vienotības” finanšu ministra amata kandidātu.
Kā ziņots, Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar “Jaunās Vienotības” politiķi Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.
Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas – “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija, “KPV LV”, “Attīstībai/Par” un “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK. Šo partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien esot apliecinājuši, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam.
Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem teju trīs mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot “Saskaņu”, kas pārstāv lielāko parlamenta frakciju.
Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.
VIDEO: https://youtu.be/ODCEvQMfPnc
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/57C96DAF-CE88-4059-B321-91187B26B889/
Prezidents vēl atliek jauna premjera amata kandidāta nominēšanu
Rīga, 4.janv., LETA. Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar “Jaunās Vienotības” (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.
Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.
Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas “KPV LV” atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.
Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda “Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.
Sarunā ar prezidentu norādīts, ka nepieciešamo darbu veikšanai politiķiem vajadzīgas divas nedēļas un, ja darbs būs veiksmīgs, balsojums par valdības apstiprināšanu Saeimā varētu notikt janvāra “divdesmitajos datumos”, norādīja Pavļuts.
Vaicāts, vai, ņemot vērā politiķa Alda Gobzema (KPV LV) pausto, “KPV LV” būs vienots frakcijas viedoklis, kad būs jābalso par Kariņa valdības apstiprināšanu, partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs atbildēja, ka Gobzems jau ir vairākkārt uzsvēris, ka pauž personīgo viedokli. Zakatistovs norādīja, ka frakcijas viedoklis tiek veidots tās sēdēs.
Gobzems norādījis, ka balsos pret JV veidotu valdību. Politiķis LTV raidījumā “Rīta panorāmā” šodien arī nesolīja visu partijas deputātu atbalstu Kariņa veidotai valdībai.
Frakcijas vadītājs gan vēl nevarēja sniegt atbildi, vai deputātiem būs brīvais balsojums. Zakatistovs pateicās sadarbības partneriem par “KPV LV” frakcijas izvirzīto prasību akceptēšanu. Reizē viņš atkārtoti neatklāja, kādas ir šīs prasības. Viņš norādīja, ka ir panākta savstarpējā vienošanās starp sadarbības partneriem un ka tālāk norisināsies darbs pie valdības deklarācijas veidošanas.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe pauda, ka darbs pie valdības deklarācijas veidošanas jau ir sākts iepriekš un vairāk nekā divu mēnešu sarunās ir tapuši vairāki deklarāciju projekti. Tāpēc politiķe prognozēja, ka darbs pie dokumenta sagatavošanas būs raits.
JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis sacīja, ka par katras nozares atbildīgajai personai valdības deklarācijas veidošanas procesā būtu jāvada savas jomas partiju pārstāvju darba grupas. Šādā formātā sagatavotie priekšlikumi tiktu iesniegti Kariņam. Latkovskis atsaucās uz Zakatistova pausto, prognozējot, ka 13.Saeimā lēmumu pieņemšanas “smaguma centrs” atgriezīsies parlamentā.
JV parlamentā pārstāv vien astoņi deputāti, un tā ir mazākā frakcija 13.Saeimā.
Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas – “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija (JKP), “KPV LV”, “Attīstībai/Par” un “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK). Sākotnēji sarunās piedalījās arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), taču atsevišķu partiju “sarkano līniju” dēļ šīs sarunas netika turpinātas.
Kariņš piedāvāja, ka “Jaunā Vienotība” jaunajā valdībā bez premjera amata varētu vadīt Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. JV jau sākotnēji pauda, ka ārlietu ministra pienākumus varētu turpināt pildīt Edgars Rinkēvičs, bet finanšu ministra amatam tika apsvērtas Jāņa Reira un Arvila Ašeradena kandidatūras.
“Attīstībai/Par!” lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam – Juri Pūci, bet veselības ministres amatam – Ilzi Viņķeli. VL-TB/LNNK uzskata, ka kultūras ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, bet zemkopības ministra amatam tiktu virzīts Kaspars Gerhards. Par parlamentāro sekretāru Zemkopības ministrijā varētu kļūt Jānis Grasbergs.
JKP izglītības un zinātnes ministra amatam virza deputāti Ilgu Šuplinsku, savukārt deputāte Anita Muižniece varētu ieņemt Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres amatu. Tieslietu ministra amatam JKP virzīja partijas līderi Jāni Bordānu, bet uz satiksmes ministra amatu – Tāli Linkaitu.
Pēc piedāvājuma par atbildības jomu sadalījumu partijām radās domstarpības, jo “KPV LV” iekšlietu ministra amatam sākotnēji izvirzīja Aldi Gobzemu, kurš vēl nebija saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Kariņš viņa kandidatūru noraidīja, un vēlāk “KPV LV” šim amatam piedāvāja citu kandidatūru – Sandi Ģirģenu. Ekonomikas ministra amatam tiek virzīts deputāts Didzis Šmits, bet labklājības ministra amatam – parlamentāriete Ieva Krapāne.
Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem teju trīs mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot “Saskaņu”, kas pārstāv lielāko parlamenta frakciju.
Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.
Sākotnēji prezidents bija uzticējis valdības veidošanu JKP līderim Bordānam. Viņš bija piedāvājis valdību veidot piecām partijām – viņa pārstāvētajai JKP, kā arī “KPV LV”, “Attīstībai/Par!”, nacionālajai apvienībai, kā arī “Jaunajai Vienotībai”. Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.
Otrais mēģinājums bija uzticēts Gobzemam, kurš arī nespēja izveidot jaunu valdību. Sākotnēji sarunās par valdību bija iesaistītas sešas partijas – Gobzema pārstāvētā “KPV LV”, “Attīstībai/Par!”, JKP, nacionālā apvienība, ZZS un “Jaunā Vienotība”. Tomēr tad Gobzems no sarunām izslēdza apvienību “Attīstībai/Par!”, pēc kā sekoja piedāvājums pārējām partijām par potenciālā valdības sastāvu, visvairāk ministru posteņus piedāvājot JKP, kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā “sarkanā līnija” un valdībā jāsastrādājas ar ZZS.
JKP sadarboties ar ZZS nebija gatava, tāpēc dažas dienas vēlāk Gobzems jau piedāvāja “plānu B” – atsauca sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un pauda, ka piedāvās partijām atbalstīt “bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību”. Gobzema plāns, kas bija stipri līdzīgs ekspolitiķa Aināra Šlesera redzējumam, neguva citu partiju atbalstu. Ņemot vērā, ka Gobzemam noteiktā termiņā valdību izveidot neizdevās, prezidents atsauca arī viņa kandidatūru, kā arī atsāka konsultācijas ar partijām.
Atsākoties konsultācijām, “Attīstībai/Par!” premjera amata kandidāts Pabriks paziņoja, ka atsauc savu kandidatūru. Kā kompromisa risinājums piedāvāts Kariņš.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Kariņš ir dzimis ASV, pārceļoties uz Latviju sākotnēji darbojies kā uzņēmējs – 1994.gadā viņš dibināja uzņēmumu “Lāču ledus” un bija tā prezidents, vēlāk bija arī uzņēmuma “Formula” prezidents. Kariņš bija vieslektors Latvijas Universitātē, pasniedzot kursus sociolingvistikā bakalaura un maģistratūras studentiem.
Kariņš iesaistījies politikā, kad bija viens no partijas “Jaunais laiks” dibinātājiem. 2002.gadā Kariņš no “Jaunā laika” saraksta kandidējis Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts parlamentā.
Pēc Repšes valdības demisijas 2004.gadā partija “Jaunais laiks” ieteica Kariņu Ministru prezidenta amatam. Toreiz valdības veidošanas sarunu noslēgumā “Jaunais laiks” atteicās no tās līdera Repšes kandidatūras premjera amatam, tomēr Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šim amatam bija nominējusi Zaļo un zemnieku savienības pārstāvi Induli Emsi.
Arī pēc Emša valdības demisijas 2004.gada nogalē “Jaunā laika” valde bija izvirzījusi Kariņu kā partijas kandidātu Ministru prezidenta amatam. Tomēr prezidente jauno valdību uzticēja veidot vienam no Tautas partijas (TP) līderiem Aigaram Kalvītim. Rezultātā Kariņš kļuva par ekonomikas ministru Kalvīša valdībā. Tāpat viņš bija iecelts par Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētāju un nolika deputāta mandātu uz ministra pienākumu pildīšanas laiku.
Kariņš 2006.gada aprīlī demisionēja no ekonomikas ministra amata, jo “Jaunais laiks” aizgāja no Kalvīša valdības. Atjaunojot Saeimas deputāta mandātu, Kariņš pēc aiziešanas no valdības turpināja strādāt parlamentā. Veiksmīgi startējot 9.Saeimas vēlēšanās, Kariņš strādāja vēl teju trīs gadus. Nedaudz mazāk par gadu Kariņš vadīja “Jaunā laika” Saeimas frakciju, strādājis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.
Piedalījās Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2009.gadā no “Jaunā laika” saraksta, bet 2014.gadā – no “Vienotības” saraksta. Abas reizes Kariņš ievēlēts Eiropas Parlamentā.
Kariņš ir apvienības “Jaunā Vienotība” valdes priekšsēdētājs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C406FA32-D0C8-49E2-96AB-8D35619589E0/
Vējonis pirmdien sagaida informāciju par topošās valdības prioritātēm un atbildību sadalījumu
Rīga, 4.janv., LETA. Valsts prezidents Raimonds Vējonis pirmdien vēlas saņemt informāciju par topošās valdības prioritātēm, darāmajiem darbiem, kā arī plānoto atbildību sadalījumu, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
To visu prezidents cer sadzirdēt tikšanās laikā ar partiju apvienības “Jaunā Vienotība” Ministru prezidenta amata kandidātu Krišjāni Kariņu. Tikšanās notiks Rīgas pilī, plkst.11
Vienlaikus Vējonis paudis gandarījumu par partiju spēju rast nepieciešamos kompromisus un vienoties par kopīgu darbu valdībā.
Kā ziņots, Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas – “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija, “KPV LV”, “Attīstībai/Par” un nacionālā apvienība”Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK. Šo partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien esot apliecinājuši, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam.
Kariņš pirmdien līdz plkst.10 no iespējamiem valdības partneriem sagaida ministru kandidātu vārdus, pēc kā dosies uz tikšanos ar Vējoni.
Kariņš piektdien žurnālistiem sacīja, ka visas potenciālās koalīcijas partijas ir apstiprinājušas, ka neiebilst “KPV LV” prasībām valdības veidošanai. Politiķis arī informējis, kādas ir šīs prasības – nepaplašināt ministriju skaitu, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra un Saeimas Tautsaimniecības komisijas amats “KPV LV” pārziņā, aktīva iesaiste teritoriālās reformas procesā, kā arī valdība Kariņa vadībā. Iepriekš politiķi izvairījās oficiāli nosaukt šīs prasības.
Kariņš nosauca arī topošās valdības prioritātes – finanšu sektora sakārtošana, tiesiskums, cīņa pret korupciju, ēnu ekonomikas apkarošana, izglītības reformas turpināšana, OIK likvidēšana, veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana, teritoriālā reforma un demogrāfijas jautājumi.
Potenciālais premjera kandidāts uzskata, ka valdības deklarācijas veidošana būs sarežģīts darbs, tomēr cer rast kopsaucējus ar partneriem.
Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem teju trīs mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot “Saskaņu”, kas pārstāv lielāko parlamenta frakciju.
Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.
VIDEO: https://youtu.be/ODCEvQMfPnc un https://youtu.be/fS9PHmFlDQY
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D0B68571-2D2D-4923-BF03-FCA29533DDF6/
Labāk septiņreiz nomērīt
Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar “Jaunās Vienotības” politiķi Krišjāni Kariņu, pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.
Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas “KPV LV” atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.
Kāds no tvitera lietotājiem uzskata, ka prezidents šobrīd ievēro sakāmvārdā “labāk septiņreiz nomērīt un vienreiz nogriezt” iekļauto principu. Kāds cits lietotājs minējis iespēju, ka, nenominējot Kariņu, Vējonis parādījis, ka nevēlas, lai Kariņš amatu ieņemtu.
Sabiedrisko attiecību konsultantam Mikam Lūsim ir skaidrs, kādu principu šajā gadījumā ievēro prezidents,
Miks Lūsis@Luusis
Atliekot jauna premjera amata kandidēšanu, prezidents ievēro tautas sakāmvārdos balstīto principu – labāk septiņreiz nomērīt un vienreiz nogriezt. Markusa Rivas vārdiem sakot, “pavisam drīz” mums būs jauna valdība.
Fri Jan 04 10:18:38 +0000 2019
Vējoņa rīcību komentējis tvitera lietotājs Arvis Ostro.
Arvis Ostro@Dudievs
Prezidents nesola “rīt”. Viņš sola “nākamnedēļ”. ?♂️
Fri Jan 04 10:09:14 +0000 2019
Nekomentēt notikušo nav izvēlējies arī tvitera konts “Vito Vilks”.
Vito Vilks@VitoVilks
Protams, atliekot šodienas darbus uz aizparītdienu, prezidents iegūst trīs brīvas dienas! To sauc par pienākumu konsolidāciju. https://twitter.com/ltvpanorama/status/1081124106337169408
Fri Jan 04 09:48:29 +0000 2019
Vējoņa nostāju uzminēt mēģinājis uzņēmējs Didzis Dejus.
Didzis Dejus@didzisdejus
Vai atliekot un nenominejot Karinu, kuram ir garantetas 50 balsis, Vejonis skaidri nepauz – negribu Karinu? Meklejiet citu. Ka bus, ta nominesu
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/prezidents-atlicis-premjera-amata-kandidata-nominesanu.a302606/
Fri Jan 04 11:38:38 +0000 2019
Uzņēmumā “Solid Reason” strādājošais Jānis Orlovs zina, kā pareizāk vajadzētu saukt valsts prezidentu.
Janis Orlovs@Orlovs
@didzisdejus Vajonis
Fri Jan 04 11:52:07 +0000 2019
Savukārt pensionāre Guna Skangale ir par to, lai Vējonis atbalstītu Kariņa kandidatūru.
Guna Skangale@GunaSkangale
delfi.lv/news/national/… Ja nominēs Krišjāni Kariņu,par MK sastādītāju, tad būs Lavijai beidzot valdības vadītājs, kurš pratīs diskutēt un aizstāvēt Latvijas intereses ES valstu vadītāju sanāksmēs ! LATVIJA VAR,@krisjaniskarins !
Fri Jan 04 11:04:25 +0000 2019
Tam gan nepiekrīt tvitera lietotāja Ance.
AnceAV ?@AnceAV
@GunaSkangale @krisjaniskarins Ne nu aizstāvēs, neko. Rāmi dziedās ES kopkorī un paklausīgi izpildīs visu ko tur samurgos:(
Fri Jan 04 11:50:24 +0000 2019
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/42e88e44-eed7-49bc-9042-889652e4900b
