Uldis Dreiblats , Ritums Rozenbergs
IZM: Strīķes identitātes noslēpums atrodas LU rektora rokās
Atklāt vai neatklāt Latvijas Universitātes (LU) arhīvā esošos dokumentus par bijušo studenti, tagad redzamu Latvijas politiķi Jutu Strīķi, jāizlemj Universitātes rektoram, – teikts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāres Līgas Lejiņas atbildes vēstulē Neatkarīgajai.
Pērnā gada 19. septembrī Neatkarīgā uzsāka saraksti ar LU un pēc tam arī ar IZM. Tās mērķis ir panākt iespēju iepazīties ar LU arhīvā esošajiem dokumentiem, kuri palīdzētu rast skaidru atbildi uz jautājumu: vai pašreizējā politiķe J. Strīķe tiešām nekad nav saukusies par Annu, kā viņa pati nenogurusi turpina to apgalvot, un, ja viņa tomēr ir bijusi Anna, tad kādēļ šo skaisto vārdu nomainījusi pret vārdu Juta.
Cilvēki mēdz mainīt ne tikai uzvārdus, bet arī vārdus. Šāda rīcība nav nosodāma. Parasti lēmums par vārda maiņu tiek rūpīgi izvērtēts, un tam katrā individuālā gadījumā ir savs nopietns pamatojums. Vieni, izauguši lieli, saprot, ka ar vecāku piešķirto vārdu nevar sadzīvot; citiem šķiet, ka jaunais vārds palīdzēs rast laimi un dzīves piepildījumu; vēl kādam jaunais vārds ļauj aizmirst pagātni un palīdz izvairīties no netīkamiem paziņām.
J.Strīķes gadījumā viņas saikne ar vārdu Anna varētu palikt viņas privāta darīšana, ja vien J. Strīķe nebūtu augsta ranga politiķe – Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas vadītāja, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija priekšsēdētāja biedre un Juridiskās komisijas locekle. Viņa joprojām tiek minēta arī kā viena no iekšlietu ministra kandidātēm.
Šā gada 19. septembrī Neatkarīgā vērsās LU ar iesniegumu, lūdzot sniegt informāciju par Universitātes absolventi Jutu Strīķi/Annu Potapovu. Atbildes vēstulē 28. septembrī LU administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš norādīja, ka var atkārtoti apstiprināt masu medijos izskanējušo faktu, ka iepriekšminētā persona ir studējusi LU Juridiskajā fakultātē no 1988. gada līdz 1993. gadam, iegūstot tiesību zinātņu bakalaura grādu un jurista kvalifikāciju, taču LU neesot tiesiska pamata sniegt atbildes uz pārējo informācijas pieprasījumu vai ļaut iepazīties ar dokumentiem klātienē.
Šādu atbildi Neatkarīgā apstrīdēja, norādot, ka LU ir jāizvērtē un jāsabalansē divas pamattiesības – vārda brīvība un fiziskās personas privātās dzīves neaizskaramība.
Iesniegumā, kurš tika adresēts gan LU, gan IZM, augstākstāvošā institūcija – IZM – tika lūgta izdot satura ziņā citādu administratīvo aktu, uzliekot par pienākumu LU izsniegt pieprasīto informāciju un pirms lēmuma pieņemšanas nodrošināt iespēju iepazīties ar administratīvās lietas materiāliem un paust viedokli lietā. Iesniegums tika nosūtīts 18. oktobrī.
Neilgi pirms jaunā gada – 27. decembrī – Neatkarīgā beidzot saņēma atbildes vēstuli no IZM. Tajā cita starpā minēts sekojošais: «Latvijas Universitātes 2018. gada 28. septembra atbildes vēstules (atbilde Neatkarīgajai) paraksta zonā kā dokumenta autors norādīts Latvijas Universitātes administrācijas vadītājs A. Grantiņš. Minētajā dokumentā ir ietverts gan atteikums sniegt Jūsu pieprasīto informāciju, gan arī atteikums ļaut Jums iepazīties ar dokumentiem klātienē. Ņemot vērā iepriekš minēto, konstatējams, ka lēmumu par atteikumu sniegt Jums informāciju ir pieņēmis Latvijas Universitātes administrācijas vadītājs A. Grantiņš. .. Augstskolu likuma 10. panta piektā daļa nosaka, ka personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu augstskolas rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai faktisko rīcību veicis augstskolas rektors, personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, attiecīgo administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. .. Ievērojot, ka lēmumu par atteikumu izsniegt informāciju nav pieņēmis Latvijas Universitātes rektors, Jūsu iesnieguma izskatīšana nav piekritīga Izglītības un zinātnes ministrijai, bet gan Latvijas Universitātes rektoram.»
Cita starpā, lai izvairītos no piņķerīgās administratīvās lietvedības, Neatkarīgā arī J. Strīķei nosūtīja vēstuli ar lūgumu ļaut iepazīties ar viņas arhīva lietu Latvijas Universitātē. Nekādu atbildi Neatkarīgā nav saņēmusi.
…Info avots: https://nra.lv/latvija/268493-izm-strikes-identitates-noslepums-atrodas-lu-rektora-rokas.htm
UNIVERSITĀTE UN MINISTRIJA PIESEDZ ANNAS/JUTAS POTAPOVAS IDENTITĀTES LIETU
Gandrīz trīs mēnešus Latvijas Universitāte (LU) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) dara visu iespējamo, lai traucētu uzsākt administratīvo tiesvedību, kuras mērķis būtu iegūt atļauju iepazīties ar LU arhīvā esošo pašreizējās Saeimas deputātes Jutas Strīķes lietu.
Šā gada 19. septembrī Neatkarīgā vērsās pie LU ar iesniegumu, lūdzot sniegt informāciju par Universitātes absolventi Jutu Strīķi/Annu Potapovu. Iesniegumā tika norādīts, ka informācija tiks izmantota, lai varētu sniegt lasītājiem precīzus datus par tolaik vēl Saeimas deputāta amata kandidāti.
28. septembra atbildes vēstulē LU norādīja, ka var tikai atkārtoti apstiprināt masu medijos izskanējušo faktu, ka iepriekšminētā persona ir studējusi LU Juridiskajā fakultātē no 1988. gada līdz 1993. gadam, iegūstot tiesību zinātņu bakalaura grādu un jurista kvalifikāciju, taču LU neesot tiesiska pamata sniegt atbildes uz pārējo informācijas pieprasījumu vai ļaut iepazīties ar dokumentiem klātienē.
Jāatgādina, ka 3. oktobrī Neatkarīgā publicēja pašas Jutas Strīķes krievu valodā rakstīto autobiogrāfiju, kas sākās ar vārdiem: «Es, Anna Potapova Jurjevna…». Šī autobiogrāfija 1988. gada 29. jūlijā tikusi iesniegta P. Stučkas Latvijas Valsts universitātē, lai dokumenta autore tiktu pielaista pie iestājeksāmeniem Juridiskajā fakultātē. Neatkarīgās rīcībā esošā autobiogrāfijas kopija liecina, ka LU arhīvā ir jāatrodas šāda dokumenta oriģinālam, kā arī citiem dokumentiem – iesniegumam, pases kopijai, darba grāmatiņas kopijai vai izrakstam no tās, darbavietas raksturojumam utt.
Visticamāk, tieši šie dokumenti bija zināmi bijušajam KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam, kurš jau pirms vairāk nekā diviem gadiem publiski paziņoja, ka pašreizējā politiķe Juta Strīķe pati sevi savulaik pat «vairākos dokumentos» saukusi par Annu Potapovu un līdz ar to ir meli tas, ka viņa nekad nav bijusi Anna. «Ja persona publiskajā telpā teica, ka nekad nav bijusi Anna, tad šinī situācijā viņa ir sabiedrībai melojusi, un te atkal rodas jautājums par meliem un melu sekām. Ja persona tomēr bija Anna, tad attiecīgi jautājums par dokumentu iesniegšanu augstskolā – vai tie ir vai nav viltoti,» skaidroja toreizējais KNAB priekšnieks un pat izteica šaubas, vai J. Strīķe ir likumīgi ieguvusi Latvijas pilsonību.
Iesniegumā, kurš tika adresēts gan LU, gan IZM, tika lūgts ministrijai izdot satura ziņā citādu administratīvo aktu, uzliekot par pienākumu LU izsniegt pieprasīto informāciju, kā arī pirms lēmuma pieņemšanas nodrošināt iespēju iepazīties ar administratīvās lietas materiāliem un paust viedokli lietā.
Iesniegums tika nosūtīts 18. oktobrī. Pagāja novembris, bet no atbildes – ne miņas. Laikraksts gan telefoniski, gan e-sarakstes veidā sāka interesēties gan LU gan IZM, kur palikusi atbilde un vai tās pazušanu nav iespaidojuši Saeimas vēlēšanu rezultāti.
Pēc vairākām dienām atsaucās IZM Komunikācijas nodaļa, paziņojot, ka vēstule nemaz neesot saņemta. Pagāja vēl viena diena, un atzvanīja arī no LU Administrācijas, norādot, ka vēstule beidzot ir nosūtīta IZM.
Arī kopš tā brīža pagājušas trīs nedēļas, bet atbildes joprojām nav.
…Info avots: http://puaro.lv/politika/universitate-un-ministrija-piesedz-annasjutas-potapovas-identitates-lietu/#!parentId=7310
Pašreizējā Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka vārds un uzvārds atrasts “čekas maisos”
Attēla avots: https://twitter.com/DavisVilums/status/1075765953915379712
