Roberts Ozols
Atzīstot, ka «OIK afēra» ir Latvijā radīta, Ašeradens šo «biznesu» grasās pārstrukturēt
Ekonomikas ministrija (EM) iesniegusi valdības komitejā ziņojumu “Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai”. Šajā ziņojumā faktiski ir atzīts, ka gan ministrs Arvils Ašeradens, gan viņa kolēģi valdībā un koalīcijā ir melojuši, stāstot, ka obligātā iepirkuma komponente (OIK) ir Briseles prasīta.
Taču šī atziņa nekādā ziņā neietekmē joprojām notiekošo “gumijas stiepšanu”, kuras gaitā “OIK biznesmeņiem” elektroenerģijas patērētāji un nodokļu maksātāji ik stundu pārskaita 27 000 eiro (šeit: http://www.infotop.lv/article/lv/kamer-aseradens-stiepj-gumiju-oik-biznesmeni-ik-stundu-nopelna-27-000-eiro ). Pat ja valdība OIK maksājumu summu samazinās (līdz šim ir nevis mazināti OIK maksājumi, bet gan notikušas manipulācijas ar formālajiem maksātājiem), triju gadu laikā “OIK koreši” – Krievijas dabasgāzes biznesmeņus ieskaitot – no mums saņems vēl vismaz 700 miljonus eiro. Tātad ap 380 eiro no katra Latvijas iedzīvotāja, zīdaiņus ieskaitot.
Praksē EM kārtējo reizi grib “OIK jautājumu” atlikt: komponenti paredzēts atcelt tikai no 2022. gada 1. janvāra, taču ar visai “slidenu” piebildi: “valsts atbalstu “zaļās” enerģijas ražošanai balstot uz tirgus principiem”.
Oficiāli EM piedāvā īstenot vairākus pasākumus, lai triju gadu laikā atceltu esošo elektroenerģijas OIK maksājumu sistēmu. Jau šogad tikšot novērsta pārsubsidācija visām OIK elektrostacijām un samazināts atbalsts ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām, bet 2022. gadā tiek rosināts ieviest stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī pārtraukt elektroenerģijas gala lietotāju maksājumus dabasgāzes koģenerācijas stacijām, “izņemot otrajai termoelektrocentrālei (sic!) kā Latvijas enerģētiskai neatkarībai un energoapgādes drošībai stratēģiski nozīmīgai stacijai”. Jautājums, kāpēc Krievijas vai ASV – viens pīpis – fosilā dabasgāze tiek saglabāta ailēs “atjaunojamā” un “zaļā” enerģija, EM ieskatā nav būtisks.
EM plānojot iesniegt priekšlikumus grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz ar 2022. gada 1. janvāri esošo OIK maksājumu sistēmu aizstāt ar “tirgus cenas efektivitātes modeli jeb piemaksu virs elektroenerģijas tirgus cenas”. Tas acīmredzot nozīmē, ka patērētāju rēķini nesamazināsies, tikai no tiem pazudīs pagalam nepopulārais OIK. Atšķirībā no iepriekšējā piedāvājuma EM rosina “mazināt OIK”, neieviešot tā dvīņubrāli – subsidētās enerģijas nodokli (SEN).
Kā tiks “kompensēti” “OIK biznesmeņu zaudējumi”? Pavisam vienkārši: visdrīzāk, par tādu pašu summu pieaugs elektroenerģijas tarifs, kurš jau tāpat Latvijā ir augstākais visā Ziemeļeiropas elektroapgādes zonā.
Ziņojumā iekļautais risinājums paredz, ka kopējās atbalsta izmaksas elektroenerģijas ražošanai ik gadu nepārsniegs 0,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). EM ieskatā tas esot “samērīgs saskaņā ar citu valstu pētījumiem un salīdzinājumā ar 1% no IKP 2017. gadā”. Te nu paskaidrošu, ka 0,3% no IKP 2022. gadā būs ne mazāk par 100 miljoniem eiro. Un atgādināšu, ka jebkurā gadījumā OIK maksājumi sākot ar 2020. gadu pakāpeniski samazinās. Jā, ne tik strauji. Tomēr EM “kompensācijas mehānisms” paredz, ka “OIK bizness” kādu laiku saņems mazāk nekā pašlaik, toties “kompensēšana” notiks daudz ilgāk un stabilāk.
Rūpējoties par saviem “korešiem”, kas OIK sūkņu stacijas jeb elektrostacijas jau sabūvējuši, Ašeradens mierina: “Patlaban netiek plānots atbalsts jaunām elektrostacijām; tirgus modelis attieksies uz godprātīgi strādājošām esošām elektrostacijām, sekmējot atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanu.” Un klapē pats sev pa plecu, vai līks palikdams: “Sākotnējais plāns ir daudzkārt izdiskutēts un precizēts, izsverot visus priekšlikumus, to ietekmi un sekas. Rūpīga darba rezultātā ir tapusi OIK atcelšanas programma, kuru, soli pa solim realizējot, no 2022. gada esošā OIK maksājumu sistēma vairs nepastāvēs. Ar izveidoto plānu esam radījuši skaidru ceļa karti, kā tiesiskā veidā atcelt esošo OIK sistēmu un stimulēt elektroenerģijas ražotājus turpmāk strādāt uz tirgus principiem balstītā konkurencē.”
Tādus, lūk, podus, gatavo iejūtīgais puika Ašeradens. “Tikai” 100 miljonu eiro gadā OIK biznesmeņiem – toties stabili un “uz mūžīgiem laikiem”.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/atzistot-ka-oik-afera-ir-latvija-radita-aseradens-so-biznesu-grasas-parstrukturet
EM piedāvā atcelt OIK no 2022.gada, piedāvājot valsts atbalstu “zaļās” enerģijas ražošanai balstīt uz tirgus principiem
Rīga, 3.janv., LETA. Ekonomikas ministrija (EM) iesniegusi valdības komitejā ziņojumu par risinājumiem attiecībā uz turpmāku elektroenerģijas ražotāju atbalstu, paredzot no 2022.gada atcelt obligātā iepirkuma komponenti (OIK), valsts atbalstu “zaļās” enerģijas ražošanai balstot uz tirgus principiem.
EM izstrādātais konceptuālais ziņojums “Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai” iekļauts pirmdien, 7.janvārī, gaidāmās Ministru kabineta komitejas sēdes dienaskārtībā.
Ministrija piedāvā īstenot vairākus pasākumus, lai trīs gadu laikā – ar 2022.gada 1.janvāri – atceltu esošo elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmu. Piedāvātie risinājumi esošās OIK sistēmas likvidēšanai ir izvērtēti gan no ekonomiskā aspekta, gan juridiskā, maksimāli novēršot tiesvedību riskus un riskus valsts budžetam.
“Ja rosinātie pasākumi tiks īstenoti pilnā apjomā, vidējā termiņā tie sabalansēs sabiedrības un tautsaimniecības intereses, vienlaikus nodrošinot valsts elektroapgādes drošumu un ļaujot sasniegt Latvijas enerģētikas politikas ilgtermiņa mērķus,” uzsvēra ministrijā.
Piedāvātie rīcības pasākumi ietver 2019.gadā novērst pārsubsidāciju visām OIK elektrostacijām, samazināt atbalstu ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām, bet 2022.gadā rosināts ieviest stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī pārtraukt elektroenerģijas gala lietotāju maksājumus dabasgāzes koģenerācijas stacijām, izņemot otrajai termoelektrocentrālei kā Latvijas enerģētiskai neatkarībai un energoapgādes drošībai stratēģiski nozīmīgai stacijai.
EM plāno iesniegt priekšlikumus grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz ar 2022.gada 1.janvāri esošo OIK maksājumu sistēmu aizstāt ar tirgus cenas efektivitātes modeli jeb piemaksu virs elektroenerģijas tirgus cenas. Ziņojumā iekļautais risinājums paredz periodā līdz 2022.gadam īstenot kompleksus pasākumus, lai nodrošinātu, ka sākot ar 2022.gada 1.janvāri valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai tiek balstīts uz tirgus principiem un kopējās atbalsta izmaksas elektroenerģijas ražošanai ik gadu nepārsniegtu 0,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir samērīgs saskaņā ar citu valstu pētījumiem, un salīdzinājumā ar 1% no IKP 2017.gadā.
Atšķirībā no iepriekšējā piedāvājuma, EM rosina mazināt OIK, neieviešot subsidētās enerģijas nodokli (SEN).
“Patlaban netiek plānots atbalsts jaunām elektrostacijām; tirgus modelis attieksies uz godprātīgi strādājošām esošām elektrostacijām, sekmējot atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanu,” pauda EM.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) stāstīja, ka subsidētās enerģijas ražotājiem būs jāpierāda, ka tie spēj strādāt tirgus un godīgas konkurences apstākļos.
“Protams, pieļaujam, ka iebildumi pret reformām uzņēmējiem būs, kaut arī ir veikts ilgstošs un vairākkārtējs saskaņošanas process ar ieinteresētajām pusēm. Pilnībā nevaram izslēgt arī tiesvedības, jo jāņem vērā, ka neviens tāpat nevēlas atteikties no savām privilēģijām. Tāpat plānotās izmaiņas būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Vienlaikus esmu pārliecināts, ka mūsu piedāvātais plāns ir labākais iespējamais ceļš esošās, sevi degradējušās OIK sistēmas tiesiskai atcelšanai,” sacīja Ašeradens.
Tāpat ekonomikas ministrs stāstīja, ka ir paveikts apjomīgs darbs, lai esošo OIK sistēmu Latvijā atceltu.
“Sākotnējais plāns ir daudzkārt izdiskutēts un precizēts, izsverot visus priekšlikumus, to ietekmi un sekas. Rūpīga darba rezultātā ir tapusi OIK atcelšanas programma, kuru, soli pa solim realizējot, no 2022.gada esošā OIK maksājumu sistēma vairs nepastāvēs. Ar izveidoto plānu esam radījuši skaidru ceļa karti, kā tiesiskā veidā atcelt esošo OIK sistēmu un stimulēt elektroenerģijas ražotājus turpmāk strādāt uz tirgus principiem balstītā konkurencē,” rezumēja Ašeradens.
EM organizētās OIK staciju pastiprinātās pārbaudes apliecina, ka ir pēdējais brīdis pielikt punktu esošajai OIK sistēmai. “Pārbaužu rezultātā esam atcēluši OIK atļaujas vairākiem desmitiem elektrostaciju, kā rezultātā novērsts potenciālais OIK kopējo izmaksu pieaugums 391 miljona eiro apmērā,” informēja ministrijā.
LETA jau vēstīja, ka 2018.gada septembrī EM nodeva saskaņošanai konceptuālā ziņojuma projektu “Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai”. Tomēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzrakstīja Ašeradenam adresētu rezolūciju, kurā norādīts, ka EM līdz 2018.gada 1.septembrim nav iesniegusi priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par OIK maksājuma sistēmas atcelšanu.
EM tika uzdots padziļināti izvērtēt kontroles pasākumu stiprināšanu, cenas aprēķina formulas pārskatīšanu, kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas samazināšanu, moratorija pagarināšanu līdz obligātā iepirkuma maksājuma sistēmas atcelšanai, izvērtēt jaudas maksājumus un subsīdijas koģenerācijas stacijās, subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) darbības ilgumu u.c., norādot finansiālo ietekmi uz OIK maksājumiem dažādām gala patērētāju grupām un valsts budžetu.
Savukārt ekonomikas ministrs aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka EM ir izdarījusi to, kas tai tika uzdots, turklāt ir pāragri spriest par ziņojumu, jo tas ir iesniegts saskaņošanai un tiek gaidīti iesaistīto pušu priekšlikumi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A81163A4-62F2-420A-8B26-42C0012E13D7/
“Zaļās” enerģijas ražotāji: Ekonomikas ministrijas priekšlikums likvidēt OIK paredz atbalstīt fosilos energoresursus
Rīga, 3.janv., LETA. Ekonomikas ministrijas (EM) virzītais priekšlikums no 2022.gada likvidēt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) paredz atbalstīt fosilos energoresursus, pauž atjaunīgo energoresursu (AER) ražotāju pārstāvji.
Pirmdien, 7.janvārī, Ministru kabineta komitejas sēdē plānots izskatīt EM izstrādāto konceptuālo ziņojumu “Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai”, kas paredz no 2022.gada atcelt OIK, valsts atbalstu “zaļās” enerģijas ražošanai balstot uz tirgus principiem.
Ministrijas piedāvātie rīcības pasākumi ietver 2019.gadā novērst pārsubsidāciju visām OIK elektrostacijām, samazināt atbalstu ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām, bet 2022.gadā rosināts ieviest stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī pārtraukt elektroenerģijas gala lietotāju maksājumus dabasgāzes koģenerācijas stacijām, izņemot otrajai termoelektrocentrālei kā Latvijas enerģētiskai neatkarībai un energoapgādes drošībai stratēģiski nozīmīgai stacijai.
EM plāno iesniegt priekšlikumus grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz ar 2022.gada 1.janvāri esošo OIK maksājumu sistēmu aizstāt ar tirgus cenas efektivitātes modeli jeb piemaksu virs elektroenerģijas tirgus cenas. Ziņojumā iekļautais risinājums paredz periodā līdz 2022.gadam īstenot kompleksus pasākumus, lai nodrošinātu, ka sākot ar 2022.gada 1.janvāri valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai tiek balstīts uz tirgus principiem un kopējās atbalsta izmaksas elektroenerģijas ražošanai ik gadu nepārsniegtu 0,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir samērīgs saskaņā ar citu valstu pētījumiem, un salīdzinājumā ar 1% no IKP 2017.gadā.
Tomēr virkne “zaļās” enerģijas ražotāju pauduši kritiku par EM izstrādātajiem priekšlikumiem.
Fonda “BaltCap Infrastruktūras Fonds” un biogāzes staciju īpašnieka “Anaerobic Holding” pārstāvis Matīss Paegle vēstulē valdības pārstāvjiem norāda, ka EM piedāvājums ir diskriminējošs, bez pienācīgas risku analīzes un var radīt Latvijas valstij pienākumu atlīdzināt elektroenerģijas ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo no AER un secīgi ārvalstu investoriem zaudējumus, kuru apmērs pēc pašreizējām aplēsēm kopumā pārsniedz obligātā iepirkuma darbības laikā un tā ietvaros veicamo maksājumu summu.
Paegle aicina EM un valdību atturēties no šī jautājuma apspriešanas līdz brīdim, kad būs sagatavots kvalitatīvs, pamatots un pārdomāts materiāls lēmumu pieņemšanai.
Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš atzīts, ka EM izstrādātais konceptuālais ziņojums ir sagatavots bez pienācīgas situācijas analīzes un aprēķiniem, turklāt asociācija kategoriski iebilst pret ministrijas vēlmi turpināt atbalstīt fosilās enerģijas izmantošanu caur valsts budžetu un pārvades tīkla tarifiem. Tāpat Latvijas Biogāzes asociācija ir pret plānotajiem grozījumiem kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķināšanai.
AS “Graanul Invest” vēstulē pauž, ka kompānija neiebilstu, ka elektroenerģijas lietotāju kopējie izdevumi par atbalstu elektroenerģijai no AER tiek ierobežoti līdz 0,3% no IKP, tomēr “Graanul Invest” nepiekrīt, ka šajā izdevumu apmērā tiek ieskaitīts arī atbalsts elektroenerģijai no fosilajiem energoresursiem.
Arī “Graanul Invest” pārstāvji uzskata, ka EM sagatavotais ziņojums un priekšlikumi neparedz konkrētu rīcības plānu.
Savukārt Finanšu ministrija pauda bažas, ka EM priekšlikums mainīt mehānisma darbību no tāda, kur izmaksas sedz patērētāji, uz tādu, kur izmaksas sedz valsts budžets, nozīmētu, ka lielākā daļa ar attiecīgās elektroenerģijas ražošanas staciju saistītajiem riskiem tiks pārnesti uz publisko partneri un sekojoši aktīvi pēc ekonomiskās būtības būtu attiecināmi kā vispārējās valdības sektora aktīvi, radot negatīvu ietekmi uz budžeta bilanci un valsts parādu.
LETA jau vēstīja, ka 2018.gada septembrī EM nodeva saskaņošanai konceptuālā ziņojuma projektu “Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai”. Tomēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzrakstīja ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) adresētu rezolūciju, kurā norādīts, ka EM līdz 2018.gada 1.septembrim nav iesniegusi priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par OIK maksājuma sistēmas atcelšanu.
EM tika uzdots padziļināti izvērtēt kontroles pasākumu stiprināšanu, cenas aprēķina formulas pārskatīšanu, kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas samazināšanu, moratorija pagarināšanu līdz obligātā iepirkuma maksājuma sistēmas atcelšanai, izvērtēt jaudas maksājumus un subsīdijas koģenerācijas stacijās, subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) darbības ilgumu u.c., norādot finansiālo ietekmi uz OIK maksājumiem dažādām gala patērētāju grupām un valsts budžetu.
Savukārt ekonomikas ministrs aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka EM ir izdarījusi to, kas tai tika uzdots, turklāt ir pāragri spriest par ziņojumu, jo tas ir iesniegts saskaņošanai un tiek gaidīti iesaistīto pušu priekšlikumi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/117EDC88-D3E8-4630-8E1A-A946A6928A31/
Par laikā nesāktu “zaļās” enerģijas ražošanu “Ilūkstes siltumam” atcelta obligātā iepirkuma atļauja
Rīga, 3.janv., LETA. Pa laikā nesāktu “zaļās” enerģijas ražošanu uzņēmumam SIA “Ilūkstes siltums” atcelta obligātā iepirkuma atļauja, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Ministrijā skaidroja, ka atļauja pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros “Ilūkstes siltumam” atcelta, jo konstatēts, ka atbilstoši normatīvu prasībām noteiktajā termiņā nav sākta elektroenerģijas ražošana koģenerācijā.
Ar šo lēmumu novērsts obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kopējais izmaksu pieaugums turpmākajos gados par aptuveni 6,3 miljoniem eiro.
“Firmas.lv” informācija liecina, ka “Ilūkstes siltums” reģistrēta 2012.gadā, un kompānijas pamatkapitāls ir 2840 eiro. Kompānijas kapitālā 60% pieder SIA “EK Investīcijas”, bet 40% – SIA “Ecosense”.
“Ilūkstes siltums” 2017.gadu noslēdza ar 352 214 eiro apgrozījumu un 11 153 eiro peļņu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/45D68E97-C98F-438D-A7DE-C1C549F03A43/
Pēc ārkārtas pārbaudēm “zaļās” enerģijas ražotnēs atceltas OIK atļaujas 27 elektrostacijām
Rīga, 3.janv., LETA. Pēc ārkārtas pārbaudēm “zaļās” enerģijas ražotnēs atceltas obligātā iepirkuma atļaujas 27 elektrostacijām, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Ministrija ir pabeigusi ārkārtas pārbaudes 40 atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijās, kas tika sāktas 2017.gada oktobrī pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām.
Šo pārbaužu rezultātā ministrija kopumā atcēlusi atļaujas 27 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 391 miljonu eiro.
Attiecīgi 13 elektrostaciju darbībā pārkāpumi nav konstatēti un tās turpina saražoto elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros.
Vērtējot šo ārkārtas pārbaužu rezultātus, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) uzsvēra, ka pārbaužu kopējie rezultāti ir graujoši, jo divas trešdaļas komersantu ir raduši robus normatīvajā regulējumā un uzraudzības sistēmā, lai savu neizpildīto pienākumu dēļ zaudētu OIK atļauju.
“Šo pārbaužu rezultāts ir vēl viens spēcīgs signāls, ka esošā OIK sistēma ir sevi degradējusi un ir pienācis laiks to izbeigt. Šonedēļ EM atkārtoti iesniegusi izskatīšanai valdībā vēlreiz izdiskutētus un izanalizētus priekšlikumus, kā tuvāko triju gadu laikā OIK sistēmu atcelt, maksimāli novēršot nākotnes tiesvedību riskus valstij,” pauda ministrs.
OIK atļaujas atceltas elektrostacijām SIA “Elektro Rīdzene” Cēsu novadā, SIA “Energo Fortis” Līvānu novadā, SIA “E Strenči” Strenču novadā, SIA “Madonas Eko” Madonas novadā, SIA “Eiro-Āzijas investīciju aģentūra” Alūksnes novadā, SIA “Evokem” Līvānu novadā, SIA “M Parks” Amatas novadā, SIA “Eco Latvis” Tukuma novadā, SIA “Baltekogen” trim elektrostacijām Raunas novadā, Kārsavas novadā un Ludzas novadā, SIA “Tektus” Amatas novadā, SIA “Digne” Vecumnieku novadā, SIA “Atauga-G” Olaines novadā, SIA “Krustpils AER” Krustpils novadā, SIA “Pellets Energy” Talsu novadā, SIA “E Seda” stacijai Strenču novadā, SIA “Rīgas enerģija” Rīgā, SIA “AM Energy solution” Vecumnieku novadā, SIA “Briedis būve” Saldus novadā, SIA “Barkavas enerģija” vienai elektrostacijai Madonas novadā, SIA “Jumis GEO” Kārsavas novadā, SIA “AM Energy Solution-Aloja” un SIA “Energy Solutions” Alojas novadā, kā arī SIA “Balteneko” Ādažu novadā un SIA “Ilūkstes siltums” Ilūkstes novadā.
Atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros šiem komersantiem lielākoties atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvu prasībām nav sākta.
Vienlaikus EM atgādināja – ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu. Tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju.
Jau ziņots, ka pirmdien, 7.janvārī, Ministru kabineta komitejas sēdē plānots izskatīt EM izstrādāto konceptuālo ziņojumu “Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai”, kas paredz no 2022.gada atcelt OIK, valsts atbalstu “zaļās” enerģijas ražošanai balstot uz tirgus principiem.
Ministrijas piedāvātie rīcības pasākumi ietver 2019.gadā novērst pārsubsidāciju visām OIK elektrostacijām, samazināt atbalstu ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām, bet 2022.gadā rosināts ieviest stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī pārtraukt elektroenerģijas gala lietotāju maksājumus dabasgāzes koģenerācijas stacijām, izņemot otrajai termoelektrocentrālei kā Latvijas enerģētiskai neatkarībai un energoapgādes drošībai stratēģiski nozīmīgai stacijai.
EM plāno iesniegt priekšlikumus grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz ar 2022.gada 1.janvāri esošo OIK maksājumu sistēmu aizstāt ar tirgus cenas efektivitātes modeli jeb piemaksu virs elektroenerģijas tirgus cenas. Ziņojumā iekļautais risinājums paredz periodā līdz 2022.gadam īstenot kompleksus pasākumus, lai nodrošinātu, ka sākot ar 2022.gada 1.janvāri valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai tiek balstīts uz tirgus principiem un kopējās atbalsta izmaksas elektroenerģijas ražošanai ik gadu nepārsniegtu 0,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir samērīgs saskaņā ar citu valstu pētījumiem, un salīdzinājumā ar 1% no IKP 2017.gadā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B25A05AD-28DB-42C1-AD99-F3EBA890C565/
Attēla un info avots: http://www.protests.online/karina-aseradena-rinkevica-reira-oik-shemotaju-valdiba-precizi-tas-pret-ko-veletaji-nobalsoja-saeimas-velesanas-28-12-2018-vejonis-tiksies-ar-13-saeima-ieveleto-frakciju-parstavjiem/
