Imants Liepiņš
Kariņa (Ašeradena, Rinkēviča, Reira…) OIK shēmotāju valdība – precīzi tas, PRET ko vēlētāji nobalsoja Saeimas vēlēšanās
OIK afēras, Parex un Citadele, KNAB nekompetence un regulāra izmantošana politisko konkurentu aplikšanai ar krimināllietām, bēgļu un migrantu mīlēšana vairāk nekā atbalsts pamatiedzīvotājiem – šī ir tā politika, pret kuru 6. oktobrī viennozīmīgi nobalsoja vēlētājs, un kura ir tā, kas atgriezīsies mūsu valstī, ja tiks apstiprināts Jaunās Vienotības politiķa vadīts kabinets.
Šodien iestājas rekords: aprit 81. diena pēc Saeimas vēlēšanām, kopš nav izveidota jaunā valdība – iepriekšējo rekordu uzstādīja 1925. gadā, kad Hugo Celmiņa kabinetu tikai 80. dienā pēc vēlēšanām nomainīja Kārļa Ulmaņa otrais kabinets.
Nesekmīgi beidzoties Jāņa Bordāna un Alda Gobzema oficiālajiem mēģinājumiem sastādīt Ministru kabinetu, prezidents deva iespēju izmēģināt Jaunajai Vienotībai veiksmi neoficiālā kārtā. Ko tad nozīmē tie iespējamie ministru un premjera kandidāti, kas nosaukti līdz šim? Kādu politiku un kādas, piedošanu, “vērtības” viņi iemieso?
Krišjānis Kariņš – nav uzrādījis izšķirīgas valstsvīra kvalitātes nevienā karjeras posmā, kā biznesmenis pirms tam arīdzan visai parasts. Skaļākā lieta, ar ko palicis kolektīvajā atmiņā – inspirējis un ierosinājis “Ojāru Grinbergu tiesas farsu” (norīkoja iecelt Ventspils brīvostas valdē vecu karjeras komunistu, Viļņas Augstākās PSKP skolas absolventu, bet brīdī, kad tas neizdevās, arīdzan pēc tiesu lietas izgāšanās visās instancēs nenosedza valstij nodarītos zaudējumus).
Arvils Ašeradens – bija starp tiem, kas deviņdesmito gadu sākumā par 9500 latiem privatizēja AS Diena koncernu (kuru 1990. g. bija dibinājusi valsts, iedodot naudu un materiālos resursus avīzes palaišanai). Kļuvis par miljonāru ar mediju biznesa un ievedmuitas shēmu palīdzību (centās deklarēt importētas salvetes kā avīžpapīru, kam bija zemāki tarifi), kamēr mūsu laikos atzīmējies ar to, ka gatavs darīt itin visu, lai OIK shēmotājiem neatņemtu viņu shēmas.
Edgars Rinkēvičs – samērā aktīvs ārlietu ministrs, taču visiem radusies sajūta, ka viņa vadītā ministrija pēdējā laikā lielākus resursus pielieto nevis Latvijas interešu veicināšanai ārzemēs, bet gan migrantu interešu lobēšanai Latvijā.
Ilze Viņķele kā ministra amata kandidāte – viņas sistemātiski neoliberālā politika, “dzimumu lomu grāmateles”, izteikumi pret pensionāriem un ģimenēm utt. nodrošināja to, ka viņa no 1. vietas sarakstā tika nosvītrota uz pašu pēdējo, turklāt ar 2867 mīnusiem kļuva par visvairāk svītroto kandidāti savā Zemgales vēlēšanu apgabalā.
Jānis Bordāns (gan kā premjera, gan kā ministra kandidāts): Latvijas ceļa neoliberālās prihvatizācijas politikas dalībnieks deviņdesmitajos, šajā tūkstošgadē – maksātnespējas administratoru un tiesu izpildītāju – miljonāru “ziedu laiku” tieslietu ministrs. Viņš astoņdesmitajos bijis komunists, deviņdesmitajos – brīvā tirgus liberālis, divtūkstošajos – nacionālists (it kā) un tagad – konservatīvais. No komunisma laiku amatpersonas par laupītājkapitālisma laiku politiķi: lielāku kažokmetēju varētu ar lukturi pameklēt.
Jānis Reirs (neatkarīgi no tā, kurā ministrijā varētu tikt ierotēts) sabiedrībai saistās ar Prudentia “biznesiem” un visu pārējo bagāžu, kas viņam velkas pakaļ jau kopš komjaunieša laikiem.
Nešaubīgi, ka piedāvājumā ir vēl citi ministru kandidāti, tomēr tie vismaz ir kaut cik jauni, un tiem – atšķirībā no augšminētajiem – nevelkas pakaļ afēru astes bezmaz no LPSR laikiem. Tāpat šobrīd nav liela jēga aplūkot tādus vairāk pierastus politiķus (Dūklavs, Čakša, Judins, bars ar saskaņiešiem), kurus uz valdības veidošanas sarunām neaicina – patlaban jāvērtē tie, kuri tajās piedalās!
Vārdu sakot, ja Kariņa (vai kāda cita jenota) vadītā valdība taps, tad šī būs precīzi tā pati vecā politika, kuru raksturo OIK shēmas, valsts īpašuma privatizācijas un izlaupīšanas, bezgalīgs karš par ietekmi KNABā un citās represīvajās struktūrās (paraugiet, kā Strīķe/Potapova un Jurašs uzsver: “Atlaist KNAB priekšnieku Straumi!”, jo vairāk Straumes vadībā KNAB arestē kukuļotājus!).
Kariņa/Ašeradena/Rinkēviča valdība būs tā, kas arvien stādīs migrantu integrāciju latviešu vidū augstāk par nepilsoņu integrāciju. Pabalsti bēgļiem būs augstāki nekā latviešu ģimenēm, utt. Krīzes gadījumā atkal tiks glābti baņķieri – multimiljonāri, kamēr tauta varēs emigrēt. Toties, kad bankas būs izglābtas, tās ar viltus konkursu palīdzību atkal privatizēs vajadzīgajiem darboņiem, no valsts budžeta par to vēl piemaksājot un pārkreditējot ar latvāņiem aizaudzēto premjera sievas zemesgabalu pie Līgatnes.
Aizvadītajās Saeimas vēlēšanās vairākums Latvijas vēlētāju nobalsoja pret šo politiku.
Dažs nobalsoja par ģimenes vērtībām, cits balsoja par nacionālo stāju, cits – par konservatīviem uzskatiem, cits – par liberālu attieksmi pret katru indivīdu, daudzi – par plikiem populistiskiem saukļiem, ka tikai tie būtu pretēji līdzšinējai koruptīvajai politikai. Pat saskaņiešu vēlētāji sākuši atvirzīties nost no saviem ilggadējiem politfavorītiem – Saskaņai krītas gan procents, gan saņemto balsu absolūtais kopskaits, gan iegūtie mandāti. Tomēr teju itin visus vēlētājus vieno kopēja nostāja: gatavi drīzāk nobalsot par Gobzemu un Pūci (ar visiem viņu trūkumiem), nevis to politiku, ko iemieso Kampara “tumbočka”, OIK shēmas un “dzimumu lomas grāmateles”, lai kādās partijās tagad šī politika nebūtu transmutējusies un uz kurieni šie darboņi nebūtu pārmetušies.
Lūk, kā šo pašu aspektu apskata politologs Filips Rajevskis: “Partiju iepriekš piesauktā “jaunā politika” tiek izmesta miskastē. […] Kariņa [mēģinājuma] laikā nekas netika runāts par deklarāciju un darāmajiem darbiem, bet tika dalīti portfeļi. Tagad portfeļu dalīšana turpināsies, bet pēc tam partijas sāks meklēt, kurš varētu būt premjers.”
Būdams pieredzējis spēlētājs šajā vidē, Vējonis šos visus faktus zina labāk par mums. Tagad viņam jādod savs vērtējums, vai turpināt visu to pašu vēlētājiem rūgti noriebušos politšļuru, vai tomēr atbalstīt to, ka vēlētāji balsoja par pārmaiņām. Jā, katrs vēlētājs balsojot cerēja uz citādām pārmaiņām, taču cerēja uz viennozīmīgi kaut ko citu, nevis atkal kārtējo reizi redzēt ministru krēslos tos pašus OIK shēmotājus un valsts īpašuma prihvatizatorus, migrantu mīlētājus un “tumbočkas” naudas saņēmējus.
Attēlā – komjaunatnes funkcionārs Jānis Reirs padomju presē.
…Info avots: https://m.pietiek.com/raksti/karina_aseradena,_rinkevica,_reira_oik_shemotaju_valdiba_-_precizi_tas,_pret_ko_veletaji_nobalsoja_saeimas_velesanas
Vējonis piektdien tiksies ar 13.Saeimā ievēlēto frakciju pārstāvjiem
Rīga, 27.dec., LETA. Valsts prezidents Raimonds Vējonis rīt, 28.decembrī, tiksies ar 13.Saeimā ievēlēto frakciju pārstāvjiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Plkst.12.30 Rīgas pilī plānota tikšanās ar Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcijas priekšsēdētāju Jutu Strīķi, bet plkst.13 notiks tikšanās ar “KPV LV” frakcijas priekšsēdētāju Ati Zakatistovu.
Plkst.13.30 Vējonis tiksies ar Saeimas frakcijas “Attīstībai/Par!” (AP) pārstāvi Juri Pūci, bet plkst.14 plānota tikšanās ar Saeimas nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (VL-TB/LNNK) frakcijas pārstāvi Ināru Mūrnieci.
Plkst.14.30 plānota tikšanās ar Saeimas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētāju Uldi Auguli, bet plkst.15 ar Saeimas frakcijas “Jaunā Vienotība” (JV) priekšsēdētāju Ainaru Latkovski.
Kā ziņots, četri politiskie spēki – JV, AP, JKP un VL-TB/LNNK – vienojušies veidot koalīcijas kodolu. Šīm partijām kopumā parlamentā ir 50 balsu, un tiek meklēti risinājumi, lai gūtu pārliecinošāku vairākumu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1B060DBE-6822-418C-88D9-7B911D8FBAFF/
…Info avots: https://m.facebook.com/story.php?story_fbid=514239172395908&id=357607468059080
[…] Rīga, 3.janv., LETA. Ekonomikas ministrijas (EM) virzītais priekšlikums no 2022.gada likvidēt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) paredz atbalstīt fosilos energoresursus, pauž atjaunīgo energoresursu (AER) ražotāju pārstāvji. Pirmdien, 7.janvārī, Ministru kabineta komitejas sēdē plānots izskatīt EM izstrādāto konceptuālo ziņojumu “Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai”, kas paredz no 2022.gada atcelt OIK, valsts atbalstu “zaļās” enerģijas ražošanai balstot uz tirgus principiem. Ministrijas piedāvātie rīcības pasākumi ietver 2019.gadā novērst pārsubsidāciju visām OIK elektrostacijām, samazināt atbalstu ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām, bet 2022.gadā rosināts ieviest stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī pārtraukt elektroenerģijas gala lietotāju maksājumus dabasgāzes koģenerācijas stacijām, izņemot otrajai termoelektrocentrālei kā Latvijas enerģētiskai neatkarībai un energoapgādes drošībai stratēģiski nozīmīgai stacijai. EM plāno iesniegt priekšlikumus grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz ar 2022.gada 1.janvāri esošo OIK maksājumu sistēmu aizstāt ar tirgus cenas efektivitātes modeli jeb piemaksu virs elektroenerģijas tirgus cenas. Ziņojumā iekļautais risinājums paredz periodā līdz 2022.gadam īstenot kompleksus pasākumus, lai nodrošinātu, ka sākot ar 2022.gada 1.janvāri valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai tiek balstīts uz tirgus principiem un kopējās atbalsta izmaksas elektroenerģijas ražošanai ik gadu nepārsniegtu 0,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir samērīgs saskaņā ar citu valstu pētījumiem, un salīdzinājumā ar 1% no IKP 2017.gadā. Tomēr virkne “zaļās” enerģijas ražotāju pauduši kritiku par EM izstrādātajiem priekšlikumiem. Fonda “BaltCap Infrastruktūras Fonds” un biogāzes staciju īpašnieka “Anaerobic Holding” pārstāvis Matīss Paegle vēstulē valdības pārstāvjiem norāda, ka EM piedāvājums ir diskriminējošs, bez pienācīgas risku analīzes un var radīt Latvijas valstij pienākumu atlīdzināt elektroenerģijas ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo no AER un secīgi ārvalstu investoriem zaudējumus, kuru apmērs pēc pašreizējām aplēsēm kopumā pārsniedz obligātā iepirkuma darbības laikā un tā ietvaros veicamo maksājumu summu. Paegle aicina EM un valdību atturēties no šī jautājuma apspriešanas līdz brīdim, kad būs sagatavots kvalitatīvs, pamatots un pārdomāts materiāls lēmumu pieņemšanai. Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš atzīts, ka EM izstrādātais konceptuālais ziņojums ir sagatavots bez pienācīgas situācijas analīzes un aprēķiniem, turklāt asociācija kategoriski iebilst pret ministrijas vēlmi turpināt atbalstīt fosilās enerģijas izmantošanu caur valsts budžetu un pārvades tīkla tarifiem. Tāpat Latvijas Biogāzes asociācija ir pret plānotajiem grozījumiem kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķināšanai. AS “Graanul Invest” vēstulē pauž, ka kompānija neiebilstu, ka elektroenerģijas lietotāju kopējie izdevumi par atbalstu elektroenerģijai no AER tiek ierobežoti līdz 0,3% no IKP, tomēr “Graanul Invest” nepiekrīt, ka šajā izdevumu apmērā tiek ieskaitīts arī atbalsts elektroenerģijai no fosilajiem energoresursiem. Arī “Graanul Invest” pārstāvji uzskata, ka EM sagatavotais ziņojums un priekšlikumi neparedz konkrētu rīcības plānu. Savukārt Finanšu ministrija pauda bažas, ka EM priekšlikums mainīt mehānisma darbību no tāda, kur izmaksas sedz patērētāji, uz tādu, kur izmaksas sedz valsts budžets, nozīmētu, ka lielākā daļa ar attiecīgās elektroenerģijas ražošanas staciju saistītajiem riskiem tiks pārnesti uz publisko partneri un sekojoši aktīvi pēc ekonomiskās būtības būtu attiecināmi kā vispārējās valdības sektora aktīvi, radot negatīvu ietekmi uz budžeta bilanci un valsts parādu. LETA jau vēstīja, ka 2018.gada septembrī EM nodeva saskaņošanai konceptuālā ziņojuma projektu “Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai”. Tomēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzrakstīja ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) adresētu rezolūciju, kurā norādīts, ka EM līdz 2018.gada 1.septembrim nav iesniegusi priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par OIK maksājuma sistēmas atcelšanu. EM tika uzdots padziļināti izvērtēt kontroles pasākumu stiprināšanu, cenas aprēķina formulas pārskatīšanu, kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas samazināšanu, moratorija pagarināšanu līdz obligātā iepirkuma maksājuma sistēmas atcelšanai, izvērtēt jaudas maksājumus un subsīdijas koģenerācijas stacijās, subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) darbības ilgumu u.c., norādot finansiālo ietekmi uz OIK maksājumiem dažādām gala patērētāju grupām un valsts budžetu. Savukārt ekonomikas ministrs aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka EM ir izdarījusi to, kas tai tika uzdots, turklāt ir pāragri spriest par ziņojumu, jo tas ir iesniegts saskaņošanai un tiek gaidīti iesaistīto pušu priekšlikumi. …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/117EDC88-D3E8-4630-8E1A-A946A6928A31/ Attēla un info avots: http://www.protests.online/karina-aseradena-rinkevica-reira-oik-shemotaju-valdiba-precizi-tas-pret-ko-ve… […]
[…] Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK) 2020.gadā saglabāsies esošajā līmenī – 22,68 eiro par megavatstundu (MWh) jeb 0,02268 eiro par kilovatstundu (kWh), ceturtdien žurnālistiem pastāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis. Regulators apstiprināja OIK 2020.gadam, saglabājot to 2019.gada līmenī, un nedaudz mainīsies tikai tās iekšējā struktūra, minimāli pieaugot mainīgajai komponentes daļai. Tostarp jaudas komponentes, kuras SPRK apstiprināja 2018.gadā paliks nemainīgas līdz 2021.gadam. Savukārt OIK, par kurām maksā proporcionāli patēriņam, no 2020.gada 1.janvāra būs 0,01476 eiro par kWh. Attiecīgi OIK komponente, lai segtu iepirkuma izmaksas, kas rodas, iepērkot elektroenerģiju no tiem ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo efektīvā koģenerācijas režīmā, būs 0,00704 eiro par kWh, bet, lai segtu iepirkuma izmaksas, kas rodas, iepērkot elektroenerģiju no ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos energoresursus, OIK būs 0,00772 eiro par kWh. Irklis skaidroja, ka OIK nemazinās, jo OIK izmaksas joprojām ir krietni lielākas, nekā tās sedz no maksājumiem. Daudz vairāk par OIK maksā no valsts budžeta. Valsts budžeta dotācija OIK izmaksu segšanai šogad ir 32,68 miljoni eiro un nākamgad būs 13,53 miljoni eiro. SPRK vadītājs skaidroja, ka tad, kad valsts dotācija samazināsies līdz nullei, varēs runāt par OIK maksājumu samazināšanos. Irklis pastāstīja, ka mājsaimniecībām no nākamā gada būs zemāki rēķini un, jo lielāks elektroenerģijas patēriņš, jo samazinājums rēķinā būs lielāks. Viņš skaidroja, ka rēķini būs zemāki, jo samazināsies AS Sadales tīkls tarifa mainīgā daļa, turklāt nav gaidāms arī elektrības cenu pieaugums. Viņš norādīja, ka iesniegtā OIK izvērtējamu SPRK veic kopš 2008.gada. AS Enerģijas publiskais tirgotājs atbilstoši SPRK metodikai aprēķina un iesniedz SPRK apstiprināšanai OIK. Tendences liecina, ka no 2014.gada, kad sāka piemērot valsts budžeta dotāciju, OIK vērtība bijusi stabila. Straujākais kritums vērojams 2018.gadā, kad stājās spēkā valdības lēmums par obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu zemāku vidējo vērtību. Obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo efektīvā koģenerācijas režīmā vai no atjaunojamajiem energoresursiem. Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktos publiskā tirgotāja pienākumus pilda Latvenergo meitassabiedrība Enerģijas publiskais tirgotājs. Jau ziņots, ka jaudas komponente ir atkarīga no katra lietotāja elektrības pieslēguma sprieguma pakāpes, un tā tika noteikta 2018.gada 23.maijā ar SPRK lēmumu Par jaudas komponentēm no 2018.gada 1.jūlija. Obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība no 2019.gada 1.janvāra saglabājās iepriekšējā apmērā – 22,68 eiro MWh jeb 0,02268 eiro par kWh. OIK ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā šobrīd ir 0,00599 eiro par kWh, bet ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus – 0,00875 eiro par kWh. Obligātā iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, savukārt izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, un tās tiek sadalītas pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas pakalpojumiem. Līdz ar to kopējais galalietotāju maksājums, kas diferencēts pēc pieslēguma jaudām, lietotājiem ar vienādu elektroenerģijas patēriņu var būt atšķirīgs. Komponenšu diferencēšanas rezultātā vislielākie ieguvēji būs tie galalietotāji, kas efektīvi izmanto pieprasītās sistēmas pieslēguma jaudas. …Info avots: https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/elektribas-rekinos-oik-nakamgad-saglabasies-lidzsineja-limeni-14231085?fbclid=IwAR2Asmipv4VFOcWm7L-H8oyy076peUP_1jRT1FKvZkq6QCdqlqr_92L7vE8 Attēla avots: http://www.protests.online/karina-aseradena-rinkevica-reira-oik-shemotaju-valdiba-precizi-tas-pret-ko-ve… […]