Roberts Ozols
Nav noslēpums, ka Eiropas mērogos bagātu vai pat turīgu cilvēki Latvijā ir ļoti maz. Taču nodokļi kādam ir jāmaksā, citādi neviena koalīcija nespēs nodrošināt sava uzticamākā elektorāta – činavnieku, viņu radu un draugu – ienākumu palielināšanos.
Uzņēmēju mūsu valstī kļūst arvien mazāk – jau trešo gadu likvidētu uzņēmumu daudzums pārsniedz jaundibinātu uzņēmumu skaitu. Vārdu sakot, apstākļi nav īpaši labvēlīgi tāda eksotiska zvēra kā nacionālā buržuāzija attīstībai. Acīmredzot to beidzot ir pamanījusi arī Dana Reizniece-Ozola, kuras vadītā Finanšu ministrija ir iesniegusi Saeimā un deputāti arī pieņēmuši grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, paredzot visiem biezajiem noteikt vienotu solidaritātes nodokļa likmi 25,5% apmērā.
Tomēr būsim taisnīgi: šāda lēmuma iemesls nebija Danas gudrība vai glupība, bet gan Satversmes tiesas spriedums, ar kuru par neatbilstošu Satversmei atzina Solidaritātes nodokļa likuma 6. pantā noteiktās nodokļa likmes.
Sākumā FM piedāvāja šā nodokļa likmi noteikt 35,09% apmērā, tomēr Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja likuma grozījumu redakciju, paredzot atteikties no iepriekš piedāvātās idejas sešus procentpunktus solidaritātes nodokļa novirzīt valsts pensiju finansēšanai otrajam un trešajam līmenim, kā arī četrus procentpunktus – privāto pensiju fondu pensiju plāniem. Tādejādi šī daļa “ietaupījās” un ļāva solidaritātes nodokli samazināt.
No jaunā gada solidaritātes nodoklis būs 25,5%. Viens procentpunkts no tā tiks novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai, 14 procentpunkti – valsts pensiju speciālajā budžetā, reģistrējot nodokļa maksātāja personīgajā kontā saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, bet 10,5 procentpunkti nonāks iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā Valsts kasē.
Argumentējot likuma grozījumu steidzamību, Reizniece-Ozola norādīja, ka,tos nepieņemot, no 1.janvāra 3900 cilvēku (tie ir apmēram 0,4% no ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem – tik niecīgs skaits iedzīvotāju Latvijā saņem Eiropas līmeņa ienākumus!) ar ikmēneša ieņēmumiem virs 6000 eiro solidaritātes nodokli pārstās maksāt, bet tas godīgiem fiskālistiem nozīmē neiegūtus ienākumus 60,29 miljonu eiro apmērā.
Šo ņemšanos ap solidaritātes nodokli ir īpaši interesanti savietot ar sabiedrības stratifikāciju kopumā. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) aprēķinājusi, ka mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2017. gadā palielinājušies par 11,8% – līdz vidēji 489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Tas būtu lieliski, ja vien vienlaikus nebūtu palielinājusies arī būtībā nabadzīgo iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Vienkāršāk izsakoties, arvien vairāk noslāņojas tie 99,6% Latvijas iedzīvotāju, kuru ienākumi neatbilst Eiropas līmenim. Un to vislabāk var redzēt, aplūkojot mājsaimniecību ienākumus teritoriālā griezumā.
2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi mazākie bija Latgalē – tikai 330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas gan ir par 10,3% vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr par trešdaļu (32,7%) mazāk nekā vidējais rādītājs.
Savukārt lielākie ienākumi bija Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 592 eiro (par 21% vairāk nekā vidējais rādītājs) un 536 eiro (par 10% vairāk nekā vidējais rādītājs) mēnesī. Taču satraucošākais ir tas, ka Rīga un Pierīga uzrāda par gandrīz diviem procentpunktiem straujāku pieaugumu – 12,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu – nekā Latgale.
Arī CSP atzīst acīmredzamo: pērn Latvijā pieauga ienākumu nevienlīdzība. Salīdzinājumā ar 2016. gadu, pērn Džini koeficients (Gini coefficient), kurš jau tāpat Latvijā turas viens no augstākajiem ES dalībvalstīs, palielinājās par 1,1 procentpunktu – no 34,5% līdz 35,6%, turklāt vēl krasāk iezīmējās atšķirība starp trūcīgākajiem un bagātākajiem iedzīvotājiem – 2016. gadā turīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,3 reizes lielāki nekā trūcīgāko iedzīvotāju ienākumi, bet pērn šī ienākumu starpība pieauga līdz 6,8 reizēm.
Atbilstoši Eiropas Komisijas datiem Latvijā 2016. gadā bija trešā augstākā Džini koeficienta vērtība starp visām ES valstīm: augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā (40,2%) un Lietuvā (37,6%), bet vidēji ES tas bija 30,3%.
Vai kāds vēl brīnās, kāpēc statistisko ienākumu palielināšanos lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nejūt nedz savos makos, nedz banku kontos, nedz ledusskapjos? Bet sociālā solidaritāte ir un paliek tukša skaņa.
Lūdziet, un jums taps dots? Foto: Paul Haring/CNS
…Info avots: þhttp://www.infotop.lv/article/lv/videjie-ienakumi-palielinas-bet-uz-lielako-dalu-latvijas-iedzivotaju-tas-neattiecas
