Arnis Kluinis
“Latvijas institūts” par nākotni izvēlas nedomāt
Latvijas institūts (LI) neizpildīja preses relīzē paustu solījumu – «iepazīstināt ar savu redzējumu par Latvijas nākamajiem 100 gadiem».
LI vakar atskaitījās par pēdējos divos gados paveikto. Šie gadi ir īpaši ar savu īpašo budžetu, summējoties 92 tūkstošiem eiro gadā kā pamatfinansējumam ar 181 tūkstoti un 206 tūkstošiem eiro ieguldīšanai ar valsts simtgadi saistītos projektos 2017. un 2018. gadā. Institūta štatā ir seši cilvēki ar direktori Aivu Rozenbergu priekšgalā.
A. Rozenberga sāka savu ziņojumu, stāvot zem simboliem #LV 200, ko varēja saprast kā solījumu apspriest Latvijas nākotnes versijas. Tas būtu piedienīgs rezultāts gandrīz 600 tūkstošu iztērēšanai valsts simts pastāvēšanas gadu atzīmēšanas kontekstā. Īstenībā nekā tāda nebija. Vienīgais uz nākotni vērstais piedāvājums bija turpmāk lietot vārdu savienojumu Greenovative Latvia. Tātad – apvienot vienā vārdā divus jau krietni novazātus vārdus zaļš (green) un inovācija. Ko tas varētu nozīmēt? To, ka cilvēkiem jābūt radošiem un aktīviem, jāapvieno spēki, jāizvirza lieli mērķi un jādomā labas domas. Tas viss izklausījās nevis Latvijas Institūta, bet praktiskās psiholoģijas institūta jeb psihoterapijas grupas nodarbības cienīgi.
Simtgadei paveikto darbu sarakstā ir zinātniska konference un tajā nolasīto referātu izdevums Europe. After 100 Before, kas modina apmēram tādas pašas cerības kā #LV 200. Izdevums ir brīvi pieejams internetā. Lai nu tā būtu, ka pēc 100 gadiem atklāsies, kādi piepildījušies paredzējumi par Latvijas nākotni rakstu krājumā tagad slēpjas, bet pati A. Rozenberga tos no sava veidojuma izlobījusi nebija, ja jau neuzskatīja tos par pieminēšanas vērtiem.
Visa LI publiskā darbošanās ir bijusi tikai Latvijas reklāmas klišeju kombinēšana vai nu papīra bukletos un albumos, vai interneta plašumos palaistos videoklipos. Ne tikai no vienas papīra lapas vai kadra uz nākamo, bet arī no vienas desmitgades uz nākamo Latvijā tiek pārcelti vieni un tie paši tēli. Raženas tautumeitas cep un vāra, kamēr brašie tautudēli rībina bungas. Šo darbību kāpinājums ir sēņošana, bet kulminācija – dziedāšana un tieši dziesmu svētki. Attēlu tematika un noformējums nemainās jau kopš pagājuša gadsimta 30. gadiem.
Saistībā ar Latvijas valsts pirmās simtgades pieminēšanu nav radīts nekas tāds, ko varētu atstāt mantojumā pēctečiem kā prognozes par otro simtgadi. Līdz ar to šiem pēctečiem nebūs iemeslu uzslavēt 21. gadsimta sākuma cilvēkus par tālredzību vai pasmaidīt par kārtējiem piemēriem, kā cilvēku darbošanās noved pie pilnīgi pretējiem rezultātiem tiem mērķiem, kuru dēļ cilvēki tik ļoti centušies. Tādi pavērsieni arī Latvijas un latviešu tautas vēsturē ir devuši mācību nesaistīt ar valsts simtgadi neko vairāk par simtgades pasākumu naudas iztērēšanu.
NEPIEPILDĪTS PIETEIKUMS. Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga sāka ar grafiski paustu pieteikumu stāstīt par to, kas būs LV 200 gados, bet reāli stāstīja tikai par to, kā iestāde apguvusi savu budžetu pēdējos pāris gados ©Arnis Kluinis
…Info avots: https://nra.lv/latvija/267410-latvijas-instituts-par-nakotni-izvelas-nedomat.htm
Latvijas mazākās valsts iestādes direktore Rozenberga atstās amatu
Rīga, 21.dec., LETA. Nesagaidot iecerēto Latvijas Institūta (LI) reorganizāciju, tā direktore Aiva Rozenberga līdz ar nākamā gada sākumu atstās amatu, aģentūrai LETA pastāstīja Rozenberga.
Skaidrojot šī lēmuma iemeslus, viņa minēja, ka valsts mazo iestāžu reorganizācijas kontekstā pēc vairāk nekā divu gadu dažādu attīstības variantu cilāšanas par LI, ir jāpieņem lēmums.
“Ar jauno 2019.gadu esmu nolēmusi sākt jaunas gaitas ar pārliecību, ka labas pārmaiņas ir iespējamas Latvijas institūta funkciju nākotnei, skatot to gan Latvijas, gan visas Eiropas nākotnes kontekstā,” uzsvēra LI direktore.
Rozenberga sacīja, ka, turpinot tālāko ceļu kā Latvijas un Eiropas eksperte stratēģiskas domāšanas, kultūras un komunikācijas laukā, viņa “ar vislielāko degsmi turpinās stāstīt Latvijas stāstu”, kā arī enerģiski atbalstīs savās aktivitātēs jauno redzējumu nākamajiem Latvijas 100 gadiem – par zaļu un inovatīvu valsti.
“Ikvienas demokrātiskas valsts tēls ir visas nācijas koprades darba rezultāts. Latvijas tēls pieder Latvijas tautai – tāda ir mana visdziļākā pārliecība. Visi kopā kā vienota kopiena, kurā nenodalām, kurš kurā iestādē vai organizācijā strādā un kurā vietā uz pasaules šobrīd dzīvo, mēs varam iemiesot redzējumu valsts nākamajiem 100, un es tam ticu no visas sirds,” norādīja LI direktore.
Viņa izteica pateicību visiem Latvijas cilvēkiem pasaulē, kas ar degsmi ir atsaukušies dažādām LI iniciatīvām un ir vislieliskākie Latvijas vēstneši pasaulē. “Vēlos no sirds pateikt paldies arī visiem nevalstisko organizāciju, pašvaldību un valsts ekspertiem, un visiem Latvijas diplomātiem, kas nav bijuši vienaldzīgi un vēlas svaigas idejas iedzīvināt. Mēs noteikti satiksimies atkal no jauna darbos pie pozitīvām pārmaiņām,” paziņojumā pauda Rozenberga.
Šobrīd LI ir mazākā valsts iestāde, kurā ir četras pastāvīgās štata vietas.
Kā ziņots, LI ir paredzēts reorganizēt. Ārlietu ministrija (ĀM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kurā kā labāko variantu ieteikusi LI pārveidot par publisku nodibinājumu, tādējādi nostiprinot tā autonomiju un paverot lielākas iespējas finansējuma piesaitē no privātajiem avotiem.
Tomēr ministrijām radušās domstarpības par LI institucionālā statusa maiņu.
Informatīvais ziņojums bez iebildumiem saskaņots vienīgi ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. ĀM norādījusi, ka tika saņemti iebildumi no Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas par to, ka šis nav informatīvais ziņojums, bet gan konceptuālais ziņojums.
Valsts kanceleja arī uzskata, ka institucionālā statusa maiņa neatrisinās iestādes darba efektivitāti un, iespējams, būs nepieciešami papildu finanšu resursi. Tāpat Valsts kancelejas ieskatā ar institucionālā statusa maiņu netiek risināti ne efektivitātes, ne ekonomijas jautājumi.
Tikmēr Ekonomikas ministrija uzsvērusi, ka LI pamatfunkcija dublē vienu no LIAA pamatfunkcijām, tāpēc tā aicina Institūtu pievienot LIAA, tādējādi samazinot izmaksas un efektīvi izmantojot pieejamos finanšu resursus.
Tieslietu ministrija savukārt lūgusi analizēt, vai LI pārveidošana par nodibinājumu (fondu), nemainot finansēšanas modeli no valsts budžeta, un tūlītēji, dibinot fondu, neparedzot līdzekļus fonda kapitālam, būtu tiesiska. Ministrija skaidroja, ka līdz šim LI bijusi tiešās pārvaldes iestāde, tāpēc piemērota tradicionālā kārtība, kādā valsts uztur tiešās pārvaldes iestādi, taču, dibinot fondu, būtu jāorientējas uz fondam raksturīgu līdzekļu pārvaldes modeli. “Ziņojumā tiek plānots piesaistīt privātos līdzekļus, taču, vai tas būs pietiekami, lai saturiski sauktos par fondu,” savā atzinumā vaicā Tieslietu ministrija.
Arī Finanšu ministrija lūdz skaidrot, vai plānotais privāto un starptautisko grantu finansējuma apmērs atrisinās ar nepietiekamo finansējumu saistītas problēmas un LI varēs pilnvērtīgi nodrošināt savu darbību.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/09EC4BD0-B3A1-451A-9B22-D87151231C30/
