Gaidāms nekontrolēts «Breksits», bet Ārlietu ministrija neredz tālāk par degungalu

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja (Theresa May) ar sava kabineta locekļiem apspriedusi sagatavošanos iespējai, ka Apvienotajai Karalistei no Eiropas Savienības (ES) būs jāaiziet bez izstāšanās līguma, jo liela daļa parlamenta deputātu joprojām iebilst pret viņas panākto “Breksita” vienošanos.
Novēršoties no vienošanās, tiks apdraudētas darbavietas, pakalpojumi un cilvēku drošība, uzrunājot apakšnama deputātus, uzsvēra Meja. Viņa piebilda, ka valdība jau paātrinājusi sagatavošanās darbus iespējamajām problēmām, kas varētu rasties pēc izstāšanās no ES, piemēram, “transporta plūsmām dažādās Apvienotās Karalistes ostās”. “Bez vienošanās īstermiņā būs traucējumi,” brīdināja premjerministre. “Mēs vēlamies darīt visu, ko varam, lai tos mīkstinātu.”
Taču tās ir Mejas un Lielbritānijas problēmas.
No savas puses nekontrolētam “Breksitam” mēģina sagatavoties arī Brisele. Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi rezerves plānus, lai aizsargātu gaisa satiksmi un finanšu nozari gadījumā, ja Lielbritānija pametīs bloku bez izstāšanās vienošanās.
Eiropas Komisija (EK) strādājot cenšoties nodrošināt to, lai nepieciešamie pasākumi var stāties spēkā 2019. gada 30. martā, ja dienu pirms tam būs noticis nekontrolēts “Breksits”.
Rezerves plāns aptver 14 jomas, kurās “Breksits” bez vienošanās radītu milzīgus traucējumus pilsoņiem un uzņēmumiem. Plāns aptver tādas jomās kā finanšu pakalpojumi, gaisa satiksme un muita.
Piemēram, rezerves plāns ļaus Lielbritānijā bāzētajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem piekļūt Eiropas tirgiem vēl 12 mēnešus pēc “Breksita”.
ES sola, ka Lielbritānijas pilsoņi, kas dzīvo citās ES valstīs, turpinās baudīt ES iedzīvotāju tiesības, ja Lielbritānija rīkosies līdzīgi attiecībā uz tur dzīvojošajiem citu ES valstu pilsoņiem. Tomēr Lielbritānijas parlamentā jau ir iesniegts likumprojekts, kurš pieņemšanas gadījumā radikāli mainīs Lielbritānijas migrācijas politiku. No vienas puses briti grasās atvieglot ieceļošanu valstī “derīgākiem” ārvalstniekiem – kvalificētiem speciālistiem un ekspertiem, tostarp studeniem, kas pēc diploma saņemšanas plāno palikt strādāt Apvienotajā Karalistē. No otras puses, tūristiem un mazāk vērtīgam darbaspēkam no ES ieceļošanu Britu salās plānots maksimāli apgrūtināt.
Eiropas Komisija aicina ES dalībvalstis nenodarboties ar separātismu un neļaut Lielbritānijai sašķelt aliansi, slēdzot starpvalstu vienošanās ar Londonu. Taču Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM), kā ieradusi, dzīvo savā nodabā un īpaši nerūpējas par plānu atbilstību realitātei. Par to liecina arī ĀM apgalvojumi pat papildu tēriņiem, kas Latvijai būšot jāparedz pēc “Breksita”, ja Lielbritānija no ES izstāsies bez vienošanās.
Ministrijā skaidro, ka vislielākās papildus izmaksas būs nepieciešamas, lai nodrošinātu muitas darbu, proti, izmaiņas informācijas sistēmās, infrastruktūras pielāgošanā, 48 jaunu amata vietu izveidē un komunikācijas pasākumu nodrošināšanai. Tāpat papildus izmaksas būs nepieciešamas Pārtikas un veterinārajam dienestam un Valsts augu aizsardzības dienestam, papildu piecu amata vietu nodrošināšanai.
Edgara Rinkeviča spečuki sarēķinājuši, ka nekontrolēta “Breksita” gadījumā triju gadu periodā Latvijas budžetā būšot jāparedz “papildus tēriņi līdz 10,1 miljonam eiro”.
ĀM norāda, ka variantā “bez vienošanās” 2019. gadā Latvijas budžetā būšot papildus nepieciešami no 2,6 līdz 4,9 miljoniem eiro, 2020. gadā un arī 2021.gadā – no 2,1 līdz 2,6 miljoniem eiro, atkarībā no papildus noslodzes muitā. Tātad maksimālais mīnuss – 10,1 miljons eiro.
Savukārt “Brexit” ar izstāšanās līgumu gadījumā Latvijas budžetā 2019. gadā būs papildus nepieciešami no 2,3 līdz 4,6 miljoni eiro, 2020. gadā no 1,8 līdz 2,3 miljoni eiro, bet 2021. gadā – no 2,4 līdz 2,9 miljoni eiro, atkarībā no papildus noslodzes muitā. Maksimālais mīnuss – 9,8 miljoni eiro.
Ekstrapolējot situāciju, nav grūti saprast, ka ilgākā laika posmā “Breksits” bez vienošanās Latvijai varētu izmaksāt krietni mazāk nekā ar vienošanos. Vienīgais neapšaubāmais “robs” izveidosies nākamā gada budžetā, toties turpmāk Briseles nekontrolēta situācija Latvijai varētu būt finansiāli izdevīgāka. Taču tik tālu ĀM nerēķina.
…Info avots:
http://www.infotop.lv/article/lv/gaidams-nekontrolets-breksits-bet-arlietu-ministrija-neredz-talak-par-degungalu