Kontroles dienestam būtiski iebildumi par piedāvāto metodoloģiju naudas atmazgāšanas novēršanas kontrolei “ABLV Bank” lietā

Rīga, 15.dec., LETA. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienestam) ir būtiski iebildumi par “ABLV Bank” likvidatoru izstrādāto metodoloģiju naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju atbilstības kontrolei, vēsta telekompānija LNT.
Ja ieteikumi netiks ņemti vērā, likvidācijas process nebūs tik caurspīdīgs, un rezultātā kopā ar milzīgo izmaksu plūsmu varētu “izsprukt cauri” arī šaubīga nauda, norāda LNT.
Vienlaikus līdz ar to kavējas lielo noguldījumu izmaksu sākšana, un tas valstij var draudēt ar tiesu darbiem.
Saskaņā ar iepriekš publiskotu grafiku, nākamgad janvārī jāsākas “ABLV Bank” lielo noguldījumu izmaksām tiem kreditoriem, kuri savas prasības bija pieteikuši līdz septembra vidum – kopumā gandrīz 3300 kreditoriem par nedaudz vairāk nekā diviem miljardiem eiro. Tomēr viss kavējas, jo vēl nav apstiprināta metodoloģija, kurai būtu jāregulē naudas izcelsmes pārbaude un aizdomīgu līdzekļu iesaldēšana, apstiprināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš.
“Nav apstiprināta pašlikvidācijas metodoloģija, tas ir jautājums, kuru ir jāizlemj tuvākajās nedēļās. Pretējā gadījumā valsts riskē ar ļoti lielu iespējamību, ka bankas kreditori sāks vērsies pret valsti,” LNT teica Putniņš.
Metodoloģijas izstrādes procesā piedalās arī Kontroles dienests, kas seko tam, lai tajā ietvertie noteikumi būtu atbilstoši procesa mērķim un uzdevumam. Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa LNT atklāja, ka līdz šim konstatēti daudzi trūkumi.
“Kontroles dienests ir izsniedzis FKTK ļoti garu sarakstu ar mūsu iebildumiem [auditorkompānijas] “Ernst&Young” sagatavotajai metodoloģijai,” teica Znotiņa.
Iebildumi esot ļoti būtiski.
“FKTK šobrīd (..) ar šiem iebildumiem strādā un kopā ar “Ernst&Young” mēģina (..) tos implementēt metodoloģijā,” teica Znotiņa.
Pēc metodoloģijas apstiprināšanas paies vēl vairāki mēneši, lai pārbaudītu kreditoru pieteikumu atbilstību un izveidotu kreditoru sarakstus, vēsta LNT.
Metodoloģiju naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju atbilstības kontrolei izstrādā “Ernst&Young”, bet pēc tam tā jāapstiprina arī FKTK.
Kavēšanās iemeslus komisijas vadītājs LNT solījis atklāt nākamnedēļ, kad viņš cer saņemt arī gala versiju no metodoloģijas izstrādātājiem.
Līdz šim nav iesaldēts ne cents lielo noguldījumu, bet tādi gadījumi varētu būt, par ko liecina tas, ka aizdomīga nauda pamanīta un iesaldēta starp garantēto noguldījumu izmaksām, skaidrojusi Kontroles dienesta vadītāja.
Jau ziņots, ka kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, “ABLV Bank” likvidatori atguvuši kopumā 169,848 miljonus eiro. Savukārt “ABLV Bank” likvidācijas izdevumi sasnieguši 15,249 miljonus eiro.
Oktobra beigās “ABLV Bank” bija noguldījumi 1,6 miljardu eiro apmērā, emitētie parastie vērtspapīri – 302,879 miljonu eiro apmērā, bet pakārtotās saistības bija 140,233 miljonu eiro apmērā.
“ABLV Bank” kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām šogad oktobra beigās bija 1,022 miljardi eiro, kredītos banka bija izsniegusi 734,859 miljonus eiro, ieguldījumi vērtspapīros bija 210,579 miljonu eiro apmērā, prasības pret kredītiestādēm – 200,848 miljoni eiro, bet ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā – 165,998 miljoni eiro.
Kopumā “ABLV Bank” aktīvi 31.oktobrī bija 2,368 miljardu eiro apmērā.
Savukārt bankas kapitāls un rezerves oktobra beigās bija 308,049 miljoni eiro, tostarp iepriekšējo periodu uzkrātā peļņa bija 127,637 miljoni eiro, bet pārskata perioda zaudējumi bija 45,197 miljonu eiro apmērā.
“ABLV Bank” ārpusbilances saistības un iespējamās saistības oktobra beigās bija 15,965 miljonu eiro apmērā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Eiropas Centrālā banka no 12.jūlija ir anulējusi “ABLV Bank” izsniegto licenci.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt FKTK padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva “ABLV Bank” sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C1E962A8-0926-4365-A3AD-76E52F5CCC1E/