Eiropas līderi Eiropadomes sēdē lems par “Brexit” līgumu
Rīga, 25.nov., LETA. Šodien notiek Eiropadomes sanāksme, kurā plānots Eiropas līderu balsojums par Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb “Brexit” līgumu.
Iepriekš Lielbritānijas un ES sarunvedēji panāca vienošanos par “Brexit” līguma nosacījumiem, ko Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas kabinets pēc vētrainām debatēm piekrita atbalstīt. Vienošanās projekts vēl jāapstiprina visām ES dalībvalstīm, kā arī Lielbritānijas parlamentam un Eiropas Parlamentam.
Svarīgākie vienošanās projekta punkti attiecas uz robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, uz Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām un uz Lielbritānijas pēdējo maksājumu bloka budžetā.
Šonedēļ Ministru kabinets ārkārtas sēdē atbalstīja Ārlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīciju saistībā ar līgumu par “Brexit”. Pēc valdības sēdes ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) informēja, ka Ministru kabinets atbalstīja gan “Brexit” līgumu, gan arī ES un Lielbritānijas nākotnes attiecību politiskās deklarācijas projektu, kas iezīmēs pārejas periodā veicamos darbus. Pēc ministra teiktā, “Brexit” līgums ir juridiski saistošs, turpretī deklarācijas projekts ir sava veida nodomu protokols, par ko vēl gaidāmas detalizētas diskusijas.
“Abos dokumentos ir sasniegts maksimālais, kas šajā situācijā ir iespējams. Dokumentos ir ievērotas visas mūsu intereses, tostarp jautājums par valsts piederīgo statusu, ekonomiskajām attiecībām utt. Savukārt, runājot par nākotnes attiecībām, mūsu pamata intereses ir, lai ES un Lielbritānija būtu maksimāli ciešas partneres gan politiskajā, gan ekonomikas, gan aizsardzības jomās,” atzina ārlietu ministrs.
Rinkēvičs skaidroja, ka Eiropadome balsos par “Brexit” līgumu, kas pēc tam būs jāratificē Lielbritānijas un Eiropas parlamentiem. “Tikai tad, ja abi subjekti būs ratificējuši līgumu, varēs apgalvot, ka vienošanās ir stājusies spēkā. Līdz tam nevaram atslābt un jāgatavo plāns “B” gadījumam, ja kaut kas noiet greizi,” piebilda ārlietu ministrs.
Vaicāts par iespējamām problēmām līguma ratificēšanas procesā, Rinkēvičs atzina, ka Eiropas Parlamentā nevajadzētu būt problēmām ar līguma ratificēšanu, turpretī jārēķinās ar situāciju Lielbritānijā, kur tiek pausta neapmierinātība ar līgumu. “Ratifikācijas process Lielbritānijā varētu sākties decembrī, bet patlaban nevar izslēgt iekšpolitiskus satricinājumus Lielbritānijā,” ssacīja ministrs.
2016.gada jūnijā referendumā Lielbritānijā vairākums dalībnieku nobalsoja par valsts izstāšanos no ES, tāpēc Lielbritānija atstās bloku nākamā gada 29.martā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/493E5255-640E-43F0-AB06-CBF054B0A154/
ES līderi pulcējas uz “Breksita” samitu; Meja aicina britus atbalstīt izstāšanās vienošanos
Brisele/Londona, 25.nov., LETA–BBC. Eiropas Savienības (ES) līderi svētdien pulcējas Briselē uz samitu, kurā viņiem jāapstiprina 17 mēnešus ilgās sarežģītās sarunās panāktā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no bloka, kā arī politiskā deklarācija par Londonas un Briseles attiecībām pēc “Breksita”.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pirms samita atklātā vēstulē vērsusies pie britiem, aicinot viņus atbalstīt šo vienošanos. Viņa paudusi pārliecību, ka Apvienotajai Karalistei tā sola “gaišāku nākotni” un “atjaunošanās un izlīguma impulsu visai mūsu zemei”.
Vēstulē norādīts, ka vienošanās atbilst Lielbritānijas nacionālajām interesēm un pavērs jaunu lappusi valsts vēsturē.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks savukārt mudinājis visas ES dalībvalstis atbalstīt “Breksita” vienošanos.
Eiropas Komisijas (EK) “Breksita” sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē vērsies pie visām iesaistītajām pusēm, aicinot uzņemties atbildību par šo vienošanos, ko viņš nosaucis par “nepieciešamu soli” savstarpējās uzticēšanās veidošanā pušu turpmākajās attiecībās.
“Mēs paliksim sabiedrotie, partneri un draugi,” viņš uzsvēris.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8C8B6310-9C8F-4762-800F-74E0A0B83974/
Junkers: “Breksits” ir traģēdija, bet panākta labākā iespējamā vienošanās
Brisele, 25.nov., LETA–BBC. Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības (ES) ir traģēdija, tomēr panāktā “Breksita” vienošanās ir “labākā, uz kādu briti varēja cerēt”, svētdien pirms ES samita Briselē paziņojis Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.
“Šī ir bēdīga diena,” viņš sacījis žurnālistiem. “Šis nav laiks ne gavilēm, ne svinībām. Bēdīgs brīdis, traģēdija.”
Atbildot uz jautājumu, ko viņš ieteiktu Lielbritānijas likumdevējiem, no kuru balsojuma par panākto vienošanos visvairāk būs atkarīgs “Breksita” turpmākais liktenis, Junkers atbildējis, ka viņu vietā balsotu par to, jo “Lielbritānijai tā ir labākā iespējamā vienošanās”.
Līdzīgu viedokli pirms samita paudis arī Nīderlandes premjerministrs Marks Rite.
“Šodien šeit nav uzvarētāju. Mēs visi esam zaudētāji,” viņš sacījis, mudinot Apvienotās Karalistes parlamentu atbalstīt “Breksita” vienošanos.
Vienlaikus Rite apliecinājis dziļu cieņu Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai un “tam, ko viņa paveikusi, īpaši pēdējo divu trīs nedēļu laikā”.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite prognozējusi, ka ES līderi vienošanos apstiprinās, bet uzsvērusi, ka turpmākā notikumu attīstība būs atkarīga no pašas Lielbritānijas.
“Jā, mēs šodien vienosimies, mēs apstiprināsim “Breksita” vienošanos, bet tas nav nekas labs nedz vienai, nedz otrai pusei,” viņa sacījusi žurnālistiem. “Nedomāju, ka šķiršanās vispār mēdz būt ideāla.”
Jautāta, kas notiks, ja britu parlaments vienošanos noraidīs, Grībauskaite atbildējusi: “Tās vairs nav mūsu rūpes, tās ir britu rūpes”. Vienlaikus viņa atzinusi, ka “process vēl būs garš” un iespējami vairāki scenāriji, tai skaitā jauns referendums vai jaunas vēlēšanas Lielbritānijā, vai arī pieprasījums no jauna izvērtēt panākto vienošanos.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D176817F-8DF8-40FB-A888-4D18CD3B348B/
Kučinskis nav devies uz Eiropadomes sēdi par “Brexit”; Latvijas vietā balsos Igaunija
Rīga, 25.nov., LETA. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šodien nepiedalās Eiropadomes sanāksmē, kurā plānots Eiropas līderu balsojums par Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb “Brexit” līgumu, aģentūru LETA informēja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.
Kučinskis uz Eiropadomes sēdi nav devies personīgu apstākļu dēļ.
Vaivars skaidroja, ka šādos gadījumos, kā to regulē ES normatīvie akti, dalībvalsts deliģē savu balsi citai dalībvalstij. Latvijas vietā balsos Igaunija. Kučinskis ar Igaunijas premjeru Jiri Ratasu pārrunājis Latvijas pozīciju “Bexit” jautājumā un deliģējis nodot savu balsi Igaunijas premjeram.
Jau vēstīts, ka iepriekš Lielbritānijas un ES sarunvedēji panāca vienošanos par “Brexit” līguma nosacījumiem, ko Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas kabinets pēc vētrainām debatēm piekrita atbalstīt. Vienošanās projekts vēl jāapstiprina visām 28 ES dalībvalstīm un Lielbritānijas parlamentam un Eiropas Parlamentam.
Svarīgākie vienošanās projekta punkti attiecas uz robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, uz Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām un uz Lielbritānijas pēdējo maksājumu bloka budžetā.
Šonedēļ Ministru kabinets ārkārtas sēdē atbalstīja Ārlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīciju saistībā ar līgumu par “Brexit”. Pēc valdības sēdes ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) informēja, ka Ministru kabinets atbalstīja gan “Brexit” līgumu, gan arī ES un Lielbritānijas nākotnes attiecību politiskās deklarācijas projektu, kas iezīmēs pārejas periodā veicamos darbus. Pēc ministra teiktā, “Brexit” līgums ir juridiski saistošs, turpretī deklarācijas projekts ir sava veida nodomu protokols, par ko vēl gaidāmas detalizētas diskusijas.
“Abos dokumentos ir sasniegts maksimālais, kas šajā situācijā ir iespējams. Dokumentos ir ievērotas visas mūsu intereses, tostarp jautājums par valsts piederīgo statusu, ekonomiskajām attiecībām utt. Savukārt, runājot par nākotnes attiecībām, mūsu pamata intereses ir, lai ES un Lielbritānija būtu maksimāli ciešas partneres gan politiskajā, gan ekonomikas, gan aizsardzības jomās,” atzina ārlietu ministrs.
Rinkēvičs skaidroja, ka Eiropadome balsos par “Brexit” līgumu, kas pēc tam būs jāratificē Lielbritānijas un Eiropas parlamentiem. “Tikai tad, ja abi subjekti būs ratificējuši līgumu, varēs apgalvot, ka vienošanās ir stājusies spēkā. Līdz tam nevaram atslābt un jāgatavo plāns “B” gadījumam, ja kaut kas noiet greizi,” piebilda ārlietu ministrs.
Vaicāts par iespējamām problēmām līguma ratificēšanas procesā, Rinkēvičs atzina, ka Eiropas Parlamentā nevajadzētu būt problēmām ar līguma ratificēšanu, turpretī jārēķinās ar situāciju Lielbritānijā, kur tiek pausta neapmierinātība ar līgumu. “Ratifikācijas process Lielbritānijā varētu sākties decembrī, bet patlaban nevar izslēgt iekšpolitiskus satricinājumus Lielbritānijā,” sacīja ministrs.
2016.gada jūnijā referendumā Lielbritānijā vairākums dalībnieku nobalsoja par valsts izstāšanos no ES, tāpēc Lielbritānija atstās bloku nākamā gada 29.martā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3B4A2C0C-CDF0-4CF7-9B1F-F47A8B3A18E4/
27 ES dalībvalstu līderi apstiprina “Breksita” vienošanos
Brisele, 25.nov., LETA–AFP. 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi svētdien samitā Briselē apstiprinājuši vienošanos par noteikumiem, ar kādiem Lielbritānija nākamā gada 29.martā izstāsies no bloka, tviterī paziņojis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
“ES27 apstiprinājuši izstāšanās vienošanos un politisko deklarāciju par turpmākajām ES un Apvienotās Karalistes attiecībām,” teikts viņa ierakstā.
585 lappuses garā izstāšanās vienošanās ir juridiski saistošs dokuments, kas aptver izstāšanās noteikumus. Svarīgākie vienošanās projekta punkti attiecas uz robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, uz Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām un uz Lielbritānijas pēdējo maksājumu bloka budžetā.
Savukārt politiskā deklarācija iezīmē ES un Lielbritānijas kopīgos nākotnes mērķus tirdzniecības, drošības un politiskās sadarbības jomās, veidojot pamatu sarunām, kas varēs sākties, tiklīdz Lielbritānija būs pametusi ES.
Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju tagad gaida grūts uzdevums panākt, lai vienošanos atbalsta Apvienotās Karalistes parlaments, bet gaidāms, ka decembra vidū paredzētajā pirmajā balsojumā tā tiks noraidīta.
Meja samita priekšvakarā atklātā vēstulē vērsās pie britiem, aicinot viņus atbalstīt šo vienošanos. Viņa pauda pārliecību, ka Apvienotajai Karalistei tā sola “gaišāku nākotni” un “atjaunošanās un izlīguma impulsu visai mūsu zemei”.
Vēstulē bija norādīts, ka vienošanās atbilst Lielbritānijas nacionālajām interesēm un pavērs jaunu lappusi valsts vēsturē.
Atbalstīt šo vienošanos britu likumdevējus aicinājis arī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers. Pēc viņa teiktā, Lielbritānijas aiziešana no ES “ir traģēdija”, tomēr panāktā “Breksita” vienošanās ir “labākā, uz kādu briti varēja cerēt”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/34995356-012F-4ABC-B897-FF9642B15B05/
Meja: ES samitā apstiprināta “vienīgā iespējamā” “Breksita” vienošanās
Brisele, 25.nov., LETA–AP. Vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), ko svētdien samitā Briselē apstiprināja bloka dalībvalstu līderi, ir “labākā un vienīgā iespējamā vienošanās”, kas nav pārskatāma un maināma, uzsvērusi Apvienotās Karalistes premjerministre Terēza Meja.
Kā britu premjere pēc samita sacījusi žurnālistiem Briselē, viņa piekrīt ES līderiem, kuri iepriekš uzsvēra, ka nav paredzēts apspriest nekādus citus variantus.
“Ja cilvēki domā, ka iespējamas kaut kādas citas sarunas, – tā nav taisnība,” viņa piebildusi.
Meja norādījusi, ka Lielbritānijas parlaments par “Breksita” vienošanos balsos līdz Ziemassvētkiem, un solījusi “no visas sirds un dvēseles” cīnīties, lai panāktu atbalstu šim dokumentam, pret kuru kritiski noskaņota ne vien opozīcija, bet arī viņas pašas vadīto toriju eiroskeptiskais spārns.
Apvienotās Karalistes valdības vadītāja atteikusies komentēt iespēju, ka britu parlaments šo vienošanos noraidīs.
Kā ziņots, 27 ES dalībvalstu līderi svētdien samitā Briselē apstiprināja vienošanos par noteikumiem, ar kādiem Lielbritānija nākamā gada 29.martā izstāsies no bloka, kā arī politisko deklarāciju par turpmākajām ES un Apvienotās Karalistes attiecībām.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers iepriekš lika saprast, ka Lielbritānijas likumdevējiem nav pamata cerēt uz jaunām sarunām.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/EC96D856-7F49-4E3D-8267-A028ECB009B4/
Merkele: “Breksita” vienošanās ir “diplomātisks mākslas darbs”
Brisele, 25.nov., LETA–AP. Svētdien Eiropas Savienības (ES) samitā Briselē apstiprinātā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no bloka ir “diplomātisks mākslas darbs”, kas paver ceļu uz “sakārtotu laulības šķiršanu”, izteikusies Vācijas kanclere Angela Merkele.
Viņasprāt, ir skumji, ka Lielbritānija vēlas šķiršanos pēc 45 gadus ilgām attiecībām. Vienlaikus kanclere atzinusi, ka jūt zināmu atvieglojumu, ka vienošanās panākta.
Merkeles vērtējumā šī vienošanās paredz starp ES un Lielbritāniju tādas attiecības, kas atgādina bloka attiecības ar trešajām valstīm, tomēr vienlaikus ir daudz ciešākas.
Vācijas kanclere atteikusies atbildēt uz žurnālistu jautājumu, vai Briselei vajadzētu atsākt sarunas ar Londonu, ja Lielbritānijas parlaments vienošanos noraidīs.
Tikmēr Francijas prezidents Emanuels Makrons izteicies, ka Eiropas Savienībai no Lielbritānijas izstāšanās “jāgūst mācība”.
Pēc viņa teiktā, lielas dalībvalsts izstāšanās pirmo reizi bloka vēsturē parādījusi, ka Eiropa ir trausla un Eiropas Savienība “nav pašsaprotams lielums”.
Makrons arī uzsvēris, ka Eiropas līderiem ir pienākums “aizsargāt to pret visiem tiem, kuri aizmirst, ka tā ir miera, labklājības un drošības garants”.
Viņš arī atzinīgi izteicies par Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas spēju “Breksita” sarunās ar ES “tiekties pēc noturīgas sadarbības”, vienlaikus aizstāvot Apvienotās Karalistes intereses.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/9FF3F75D-C341-463E-8525-FD16F0686EB8/
Lielbritānijas leiboristi un Ziemeļīrijas unionisti sola neatbalstīt panākto “Breksita” vienošanos
Londona, 25.nov., LETA–DPA/AP. Opozīcijā esošo Lielbritānijas leiboristu līderis Džeremijs Korbins svētdien paziņojis, ka viņa partija parlamentā balsos pret “Breksita” vienošanos, ko svētdien samitā Briselē apstiprināja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi.
Pēc viņa teiktā, Lielbritānijai tas ir “slikts darījums”, un leiboristu mērķis ir noraidīt premjerministres Terēzas Mejas panākto vienošanos, lai tad “sadarbībā ar citiem bloķētu “Breksitu vispār bez vienošanās””, kas tiek uzskatīts ļoti sliktu variantu Apvienotās Karalistes ekonomikai.
Tad Korbina partija cīnītos par “jutīgu vienošanos”, kura paredzētu pastāvīgu muitas savienību, kopēju tirgu un garantijas attiecībā uz strādājošo tiesībām un citiem jautājumiem, izteicies leiboristu līderis.
Arī Ziemeļīrijas Demokrātiskās unionistu partijas (DUP) līdere Arlīna Fostere paziņojusi, ka viņas partija “nekādos apstākļos” neatbalstīs šo vienošanos, jo uzskata, ka tā nošķirs Ziemeļīriju no Apvienotās Karalistes.
Viņa gan nav piedraudējusi, ka unionisti, no kuriem atkarīgs Mejas parlamentārais vairākums, izbeigs atbalstīt premjerministres Konservatīvo partiju, bet aicinājusi turpināt sarunas, lai panāktu labāku risinājumu.
“Uzskatu, ka tagad mums jāizmanto laiks lietderīgi, lai meklētu trešo ceļu – citādu un labāku ceļu,” viņa sacījusi raidsabiedrībai BBC.
Kā ziņots, 27 ES dalībvalstu līderi svētdien samitā Briselē apstiprināja vienošanos par noteikumiem, ar kādiem Lielbritānija nākamā gada 29.martā izstāsies no bloka, kā arī politisko deklarāciju par turpmākajām ES un Apvienotās Karalistes attiecībām.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers licis saprast, ka Lielbritānijas likumdevējiem nav pamata cerēt uz jaunām sarunām.
Arī Meja norādījusi, ka svētdien Briselē apstiprinātā “Breksita” vienošanās ir “labākā un vienīgā iespējamā vienošanās”, kas nav pārskatāma un maināma.
Viņa solījusi “no visas sirds un dvēseles” cīnīties, lai panāktu atbalstu šim dokumentam, pret kuru kritiski noskaņota ne vien opozīcija, bet arī viņas pašas vadīto toriju eiroskeptiskais spārns.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/20E6B5DF-B72D-4EEE-B27A-A00CA64398EE/
FOTO avots: https://twitter.com/germanyintheeu
