Eiropas Savienībai (ES) vai tādām organizācijām kā Pasaules Banka (PB) vajadzētu pārņemt savā ziņā pilsētas Āfrikā, lai veicinātu darbavietu radīšanu un kontinenta attīstību, intervijā britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC izteicies Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvis Āfrikas jautājumos Ekonomiskās sadarbības un attīstības ministrijā Ginters Noke, izklāstot savas idejas, kā apturēt nelegālo imigrantu straumi uz Eiropu.
Viņaprāt, Āfrikas valstu valdībām vajadzētu iznomāt savu teritoriju ārvalstu organizācijām, “lai dotu attīstībai 50 gadus”. Šī Nokes ideja uztverta visai pretrunīgi, un kritiķi to jau noraidījuši, apgalvojot, ka tā ožot pēc jauna koloniālisma. Tajā pašā laikā citi, tostarp arī Kerola Musjoka, pasniedzēja vienā no Kenijas labākajām universitātēm – Startmoras Biznesa skolā, būtu gatava šo ideju apspriest. Sarunā ar BBC Musjoka atzinusi, ka Nokes ierosinājums esot “aizraujošs” un ka viņa esot gatava to atbalstīt, ja tas būs patiess mēģinājums palīdzēt afrikāņiem, nevis gūt savtīgu labumu.
Līdzīgu ideju jau pirms desmit gadiem izteica amerikāņu ekonomists un Nobela prēmijas laureāts Pols Romers. Tolaik viņš pauda viedokli, ka jaunattīstības valstīm vajadzētu nodot daļu savas teritorijas ārvalstīm, kuras tukšā vietā varētu būvēt “hartas pilsētas”, kas tiktu pārvaldītas saskaņā ar noteikumiem, kuri būtu neatkarīgi no vietējiem likumiem.
Vēl 2008.gadā pēc tikšanās ar Romeru ieinteresētību īstenot viņa plānu izrādīja toreizējais Madagaskaras prezidents Marks Ravalumanana. Viņš piedāvāja būvēt divas šādas pilsētas, kurās varētu izmitināt gan vietējos, gan imigrantus no kaimiņvalstīm. Taču opozīcija apsūdzēja Ravalumananu valsts nodevībā. Tās organizētie protesti šo ieceri iznīcināja un 2009.gadā noveda pie prezidenta krišanas.
2011.gadā atbalstu Romera idejai izteica arī toreizējais Hondurasas prezidents Porfirio Lobo Sosa, norādot, ka “hartas pilsētas” uzlabošot hondurasiešu dzīvi, jo piedāvāšot konkurētspējīgas darbavietas, labāku veselības aprūpi un izglītību, kā arī “augstākā labuma” tiesisko un drošības sistēmu. Neatkarīgais Hondurasas laikraksts “La Prensa” tolaik rakstīja, ka plāna īstenošana došot iespēju valstij pārtapt par “Centrālamerikas Honkongu”. Tomēr arī Sosa cieta neveiksmi, jo sastapās ar pārlieku lielu kritiķu pretestību, tiem apgalvojot, ka tādējādi Hondurasa zaudēšot kontroli pār savu teritoriju.
Taču migrācijas jautājumam Rietumu puslodē kļūstot tikpat toksiskam kā Eiropā un daudziem hondurasiešiem iesaistoties tā dēvētajā migrantu karavānā, kas šobrīd virzās uz ASV, pašreizējā Hondurasas valdība atkal sākusi runāt par “speciālām ekonomiskām zonām” (SEZ), kas varētu veicināt valsts attīstību. Lai gan valdība vēl nav pilnībā izklāstījusi savas ieceres, tā ļāvusi noprast, ka SEZ tiktu pakļautas ārvalstu likumiem un tiktu nodotas ārvalstu tiesu jurisdikcijā, lai tādējādi padarītu Hondurasu pievilcīgāku Rietumu investoriem.
“Mēs uzskatām, ka, speciālajām ekonomiskajām zonām kļūstot par realitāti un ļaudīm redzot, cik tās ir veiksmīgas nodarbinātības veidošanā, tās pieprasīs visu štatu politiķi,” sarunā ar BBC norādījis Hondurasas ekonomikas ministrs Arnaldo Kastiljo. Tomēr pretestība šai idejai joprojām ir spēcīga, daudziem nabadzīgajiem hondurasiešiem uzskatot, ka SEZ nāks par labu vienīgi bagātajiem un radīs aiz žoga mītošas kopienas, kas dzīvos saskaņā ar citiem likumiem nekā pārējā valsts.
2011.gada TED konferencē Romers skaidroja, ka ārvalstu pārvaldītās pilsētas varētu kļūt par paraugu efektīvākai pārvaldībai un nodrošināt augstāku dzīves kvalitāti, mazinot cilvēku vēlmi migrēt ekonomisku iemeslu dēļ. Daļa Romera ideju atbalstītāju kā piemēru piesauc Honkongu, norādot, ka šī Ķīnas teritorija par savu attīstību var būt pateicīga Lielbritānijai, kuras valdījumā pilsēta atradās no 1841. līdz 1997.gadam. Noke uzskata, ka šādas pilsētas kļūs par pamatu arī jauno afrikāņu izglītošanai. Tomēr “pamatideja ir tā, ka šīs pilsētas radīs izaugsmi un labklājību,” norāda vācu politiķis.
Tikmēr citi brīdina, ka šī iecere nedarbosies. “Anklāva ekonomikas radīšana ir vājprātīga ideja,” apgalvo Džordžtaunas Universitātes asistējošais profesors Kens Opalo. Viņš norāda, ka šādas pilsētas radīšot iekšējo migrāciju, nevis nākšot par labu visai ekonomikai. Tās, viņaprāt, arī neatrisināšot neskaitāmās problēmas, kuras nomoka Āfrikas valstis. “Labāk būtu darboties caur valsts institūcijām, lai cik haotiskas un korumpētas tās nebūtu,” atzīst Opalo, piebilstot, ka vislabākais veids kā palīdzēt kontinentam būtu investīcijas mazajos un vidējos uzņēmumos, tādējādi veicinot darbavietu radīšanu.
Ideju par ārvalstu pārvaldītām pilsētām noraidījusi arī Āfrikas Savienības (ĀS) informācijas un sakaru direktore Leslija Ričere, norādot, ka tā esot “slinka atbilde” uz migrācijas krīzi un pieprasa Āfrikai “atteikties no suverenitātes un pakļauties starptautisko organizāciju vadībai”.
Pašas ĀS attīstības plāns, kas pazīstams kā “Agenda 2063”, ir tiešā pretrunā ar Nokes idejām. “Es paredzu, ka mūsu pašu Āfrikas izaugsmes modelis novedīs pie Āfrikas brīnuma. Ilgtspējīgu, strauju ekonomikas izaugsmi kontinentā nodrošinās Āfrikas vienotība un politiskā un ekonomiskā integrācija,” apgalvo ĀS vēstnieks infrastruktūras attīstības jautājumos Raila Odinga. Tomēr Noke negrasās atteikties no savām idejām, uzsverot, ka tās jāattīsta tādā veidā, lai “izvairītos no konflikta” starp eiropiešiem un afrikāņiem.
Tikmēr Musjoka, kas ir starp tiem afrikāņiem, kuri cer, ka “hartas pilsētas” tomēr tiks būvētas, saka, ka viņa ir gatava pieņemt “brīvprātīgu koloniālismu”, jo daudzas Āfrikas valdības nespēj nodrošināt labāku dzīvi saviem pilsoņiem. Viņas uzskati, domājams, liktu kapā apgriezties otrādi neatkarīgo Āfrikas valstu tēviem dibinātājiem, taču tie varētu uzrunāt tos gados jaunos afrikāņus, kuri riskē ar dzīvībām, lai nokļūtu Eiropā un tādējādi izbēgtu no nabadzības, korupcijas un valsts neefektivitātes.
(Avots: BBC.)
• Publicēta: 23.11.2018 01:02
• BBC, LETA

…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133F0827-F484-8FE3-EB1E-431DC8856FCE/
Vai “brīvprātīgais koloniālisms” var apturēt nelegālo imigrāciju no Āfrikas?
RELATED ARTICLES
Recent Comments
on “Eurostat”: Latvijā izdevumi “tankiem” lielāki, bet sociālajai aizsardzībai zemāki nekā ES vidēji
on VID detalizēti skaidro: Kurā brīdī naudas pārskaitījums kļūst aizdomīgs un ir apliekams ar nodokli?
on Koalīcijā atšķirīgi viedokļi par rosinājumu liegt transporta atvieglojumus trešo valstu pilsoņiem
on Čekas maisu saturs ar nolūku esot izrevidēts: Trakums ap Čekas maisiem jeb, kas slēpjas aiz maisiem?
on VIDEO: Lēmumu par ūdensmetēja un aizturēto autobusa izrādīšanu 18. novembra parādē pieņēmis Ķuzis
on Tiesībsargs mudina Vējoni uzturēt jautājumu par nepilsoņa statusa piemērošanas izbeigšanu bērniem
on Izbeidz kriminālprocesu par neizpaužamu ziņu atklāšanu, kurā lieciniece bija žurnāliste Margēviča
on Bijušā finanšu policista lieta rāda: ja prokuratūra būtu gribējusi, „oligarhu lietai” būtu rezultāts
on VDI lems, vai sākt administratīvo lietu par bērna nodarbināšanu Valdemāra ielas bruģēšanas darbos
on Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on Tāda tā “demokrātija”: Kamēr vairums pensionāru grimst nabadzībā, daži saņem 19,2 tūkstošus mēnesī
on Tāda tā “Latvijas Attīstībai”: Bijušais politiķis Repše izmisīgi meklē darbu un iestājas zemessargos
on 2.8.2017. plkst. 10 Rīgā notiks diskusija, kurā tiks gatavoti priekšlikumi nabadzības mazināšanai
on 2.8.2017. plkst. 10 Rīgā notiks diskusija, kurā tiks gatavoti priekšlikumi nabadzības mazināšanai
on Saeimas otreizējai caurskatīšanai atdodamais budžets vēl nenozīmēs, ka valdībai izteikta neuzticība
on Saeimas otreizējai caurskatīšanai atdodamais budžets vēl nenozīmēs, ka valdībai izteikta neuzticība
on VIDEO: Eiroskeptiķi pret Latvijas “baltā karoga” svētkiem ES un “Jaunās pasaules kārtības” projektos
