Slimnīcu biedrība brīdina par ārkārtas situāciju veselības aprūpes sistēmā no nākamā gada
Rīga, 23.nov., LETA. Latvijas Slimnīcu biedrība brīdina par iespējamu ārkārtas situāciju no nākamā gada 1.janvāra saistībā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu ierobežot medicīnas darbinieku virsstundu darbu, aģentūru LETA informēja biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Šī gada maijā ST nosprieda, ka Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par pagarināto normālo darba laiku, neatbilst Satversmei, un to atcēla.
Kalējs norādīja, ka izmaiņas, saistībā ar tiesas spriedumu, paredz virsstundu darba ierobežojumus, kas var būtiski ietekmēt ne tikai mediķu atalgojumu, bet apdraudēt neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu iedzīvotājiem slimnīcās nepārtrauktā diennakts režīmā ik dienu.
Kā skaidroja Kalējs, patlaban, lai nodrošinātu neatliekamās palīdzības sniegšanu slimnīcās nepārtrauktā diennakts režīmā ik dienu, ārsti un medicīnas māsas strādā vidēji 1,5 slodzi jeb aptuveni 20 virsstundas nedēļā. Bet jaunās likuma izmaiņas paredz, ka 2019.gadā virsstundu skaits nedrīkst pārsniegt 13 stundas nedēļā jeb 1,3 slodzi, savukārt no 2020.gada virsstundu skaits tiks samazināts līdz astoņām virsstundām.
Pēc Kalēja paustā, kaut arī jaunais likums pieprasa virsstundu skaitu samazināt, augstais darba apjoms un arvien pieaugošais ārstu un medicīnas māsu trūkums Latvijas slimnīcās jau gadiem to liedz darīt.
Kalējs norādīja, ka ārsti un medicīnas māsas ir spiesti strādāt virsstundas, kas krietni pārsniedz likumā noteikto normālas darba dienas laiku, lai nodrošinātu veselības aprūpi un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu visiem Latvijas iedzīvotājiem. “Risinājums ir strādāt vairākās darbavietās, ko likums neaizliedz, tomēr slimnīcu darbinieki ir sava darba patrioti un vēlas strādāt vienā darbavietā. Mediķi ir gatavi turpināt strādāt normālā pagarinātā darba laika režīmā savās darbavietās, sacīja Kalējs.
Pēc viņa teiktā, nepieciešams veikt izmaiņas Darba likumā, ļaujot medicīnas darbiniekiem pēc paša brīvas gribas likumīgi strādāt virs normālā darba laika vienā darba vietā.
Slimnīcu biedrība par iespējamo ārkārtas situāciju Latvijas slimnīcās informēs Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes veselības aprūpes nozares apakšpadomē Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību un Veselības ministrijas pārstāvjus.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8C114FB5-6ABB-48E5-859C-EAF73EF04B02/
BKUS vadītājs: Pagarinātā normālā darba laika atcelšanas dēļ var palielināties rindas uz atsevišķu plānveida pakalpojumu saņemšanu
Rīga, 23.nov., LETA. Saistībā ar pagarinātā normālā darba laika atcelšanu varētu palielināties rindas uz atsevišķu plānveida pakalpojumu saņemšanu, komentējot Latvijas Slimnīcu biedrības brīdinājumu par iespējamu ārkārtas situāciju nākamgad, aģentūrai LETA sacīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.
Viņš skaidroja, ka, gatavojoties 2019.gada janvārim, kad spēkā stāsies Satversmes tiesas spriedums par pagarinātā normālā darba laika atcelšanu, BKUS vadības, ārstniecības un aprūpes komanda kopā plāno un organizē medicīnas personāla darbu tā, lai nodrošinātu nepārtrauktu medicīnisko palīdzību bērniem, ievērojot plānotās izmaiņas Darba likumdošanā.
Ābols uzsvēra, ka tas ir izaicinājums, jo pilnībā organizēt darbu bez virsstundām nebūs iespējams. Nepietiekams darbinieku resurss varētu ietekmēt plānveida pakalpojumu pieejamību, kur atsevišķos profilos varētu pagarināties rindas uz konkrētām manipulācijām. BKUS vadītājs norādīja, ka esošo situāciju viņš drīzāk vērtē kā saasinātu, bet viņam ir saprotams bažu iemesls.
Savukārt Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas (RAKUS) pārstāve Inga Potetinova aģentūrai LETA sacīja, ka RAKUS nav biedrības biedrs, tādēļ slimnīca turpinās nodrošināt iedzīvotājiem medicīnisko palīdzību un strādāt ikdienas režīmā.
Kā ziņots, Latvijas Slimnīcu biedrība brīdinājusi par iespējamu ārkārtas situāciju no nākamā gada 1.janvāra saistībā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu attiecībā uz pagarināto normālo darba laiku.
ST atzinusi, ka Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par “pagarināto normālo” darba laiku, ir neatbilstošas Satversmei. Iepriekš Saeima lēma pakāpeniski atteikties no “pagarinātā normālā” darba laika, sākotnēji solot to realizēt no 2017.gada līdz 2019.gadam, bet rezultātā tika noteikts – no 2018.gada līdz 2020.gadam.
ST atzina, ka pārejas perioda noteikšanas pamatā var būt apsvērumi, kas saistīti ar nepieciešamību nodrošināt valsts budžeta stabilitāti, tomēr norādīja, ka šādi argumenti paši par sevi nav pietiekami, lai pamatotu atšķirīgas attieksmes leģitīmo mērķi pārejas periodā. Saeimai, arī pieņemot pārejas perioda regulējumu, bijis pienākums norādīt un pamatot ar to noteiktā ierobežojuma leģitīmo mērķi, bet izskatāmajā lietā attiecībā uz “pagarinātā normālā” darba laika apmaksas likmēm pārejas periodā likumdevējs to nav pamatojis.
Līdz ar to tiesa secināja, ka atšķirīgajai attieksmei pret ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas, nosakot “pagarinātā normālā” darba laika apmaksas likmes pārejas periodā, nav leģitīma mērķa. ST secināja, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91.panta pirmajā teikumā paustajam vienlīdzības principam.
Likuma norma atzīta par spēkā neesošu no 2019.gada 1.janvāra. ST spriedums nav pārsūdzams.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/843FC9DC-A65C-4036-A0CA-632C41C7DF80/
Kalējs: Virsstundu skaita palielināšana ir svarīga veselības aprūpes nepārtrauktības nodrošināšanai
Rīga, 23.nov., LETA. Panāktā vienošanās par ieceri palielināt atļauto virsstundu skaitu mediķiem ir svarīga veselības aprūpes nepārtrauktības nodrošināšanai, piektdien pēc Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdes sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Viņš uzskata, ka, uz mediķiem attiecinot Darba likumā paredzēto normālo darba laiku un pieļaujamo virsstundu skaitu, varētu tikt būtiski ierobežots veselības aprūpes pakalpojumu apmērs.
Kalējs ir pārliecināts, ka ar NTSP apakšpadomē panākto risinājumu problēma ar cilvēkresursiem nākamgad varētu tikt daļēji atrisināta un bez šādas rīcības nebūtu iespējams novērst ārkārtas situāciju slimnīcu sektorā.
Kā ziņots, NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadome aicinās uz laiku ļaut ārstniecības personām strādāt vairāk virsstundu par Darba likumā paredzēto, vienlaikus paredzot, ka par tām visām tiek maksāts dubultā, izriet no veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) teiktā pēc apakšpadomes sēdes.
Apakšpadome vēlas Ārstniecības likumā noteikt trīs gadu pārejas periodu, kurā mediķi drīkstētu strādāt kopumā 60 stundas nedēļā jeb 240 stundas mēnesī, kas palīdzētu daļēji risināt problēmu ar cilvēkresursu trūkumu. Tas nozīmē, ka ārsti kopumā no nākamā gada līdz 2021.gadam drīkstētu strādāt 72 virsstundas mēnesī, par visām saņemot dubultu samaksu.
Aplēsts, ka līdz ar šādu pārejas periodu virsstundu apmaksai sākotnēji paredzēto papildu 16 miljonu vietā būtu vajadzīgi 19 miljoni eiro, sacīja Čakša.
Šajā jautājumā gan nepieciešams arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) akcepts. Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris aģentūrai LETA norādīja, ka šāds risinājums iespējams tikai gadījumā, ja no nākamā gada tiek nodrošināts solītais atalgojuma pieaugums par 20%. LVSADA par šo jautājumu lems decembrī.
Latvijas Slimnīcu biedrība šodien nāca klajā ar brīdinājumu par iespējamu ārkārtas situāciju no nākamā gada 1.janvāra saistībā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu attiecībā uz pagarināto normālo darba laiku.
Normālā pagarinātā darba laika regulējums, vienojoties visām pusēm, tika ieviests ekonomiskās un finanšu krīzes laikā 2009.gadā, lai ļautu mediķiem vairāk nopelnīt, strādājot ilgākas stundas vienā darba vietā. Tas paredzēja iespēju ārstniecības personai noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, nosakot par tām visām vienādu darba samaksu.
Tikmēr citās nozarēs strādājošajiem normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā, bet par virsstundām maksā dubultā.
Pērn Saeima nolēma, ka ir jāatgriežas pie standarta virsstundu darba apmaksas medicīnā, tomēr to bija plānots darīt pakāpeniski.
Tomēr ieceri par normas pakāpenisku atcelšanu izjauca ST lēmums, atzīstot to par spēkā neesošu jau no 2019.gada 1.janvāra.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5A1F7AC9-2CE0-4DBB-9D43-6CA7F8C1174F/
NTSP apakšpadome aicinās mediķiem ļaut strādāt vairāk virsstundu, par visām maksājot dubultā
Rīga, 23.nov., LETA. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadome aicinās uz laiku ļaut ārstniecības personām strādāt vairāk virsstundu par Darba likumā paredzēto, vienlaikus paredzot, ka par tām visām tiek maksāts dubultā, izriet no veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) teiktā pēc apakšpadomes sēdes.
Apakšpadome vēlas Ārstniecības likumā noteikt trīs gadu pārejas periodu, kurā mediķi drīkstētu strādāt kopumā 60 stundas nedēļā jeb 240 stundas mēnesī, kas palīdzētu daļēji risināt problēmu ar cilvēkresursu trūkumu. Šāda kārtība Latvijā pastāvējusi no 2009. līdz 2017.gadam, proti, tik daudz stundu mediķi šajā laikā drīkstēja strādāt pagarinātā normālā darba laika ietvaros (2017.gadā sākās pakāpeniska pāreja uz normālo darba laiku). Tomēr šajā laikā par visu darba laiku maksāja vienādi. Savukārt NTSP apakšpadomes priekšlikums paredz par visām darba stundām, kas pārsniedz normālo darba laiku (40 stundas nedēļā jeb vidēji 168 stundas mēnesī) maksāt kā par virsstundām, proti, dubultā.
Tas nozīmē, ka ārsti kopumā no nākamā gada līdz 2021.gadam drīkstētu strādāt 72 virsstundas mēnesī, par visām saņemot dubultu samaksu.
Kā aģentūrai ieceri paskaidroja Veselības ministrijā, neskatoties uz apmaksas izmaiņām, ir iecere saglābāt terminu “pagarinātais normālais darba laiks”. No atļautajām 240 stundām mēnesī 168 būtu Darba likumā pieļautais normālais darba laiks, 40 stundas tiktu dēvētas par pagarināto normālo darba laiku, par tām maksājot dubultā, bet atlikušās 32 būtu virsstundas Darba likuma izpratnē.
Aplēsts, ka līdz ar šādu pārejas periodu virsstundu apmaksai sākotnēji paredzēto papildu 16 miljonu vietā būtu vajadzīgi 19 miljoni eiro, sacīja Čakša.
Pēc ministres paustā, šādas izmaiņas ļaušot mediķiem strādāt lielāku stundu skaitu, nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību, tomēr par šo jautājumu vēl notiekot diskusijas.
Šajā jautājumā nepieciešams arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) akcepts. Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris aģentūrai LETA norādīja, ka šāds risinājums iespējams tikai gadījumā, ja no nākamā gada tiek nodrošināts solītais atalgojuma pieaugums par 20%. LVSADA par šo jautājumu lems 18.decembrī.
Vienlaikus apakšpadome aicinās pašreizējo valdību un 13.Saeimu ar steidzamu likumdošanas aktu risināt mediķu atalgojuma jautājumu kopumā, lai valdības iepriekš paustās apņemšanās par mediķu darba samaksas palielinājumu nākamajiem trīs gadiem tiktu īstenota un sākta jau ar nākamā gada 1.janvāri.
Čakša solīja, ka par nepieciešamību rast risinājumus mediķu atalgojuma problēmai informēs arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju.
Ministre norādīja, ka joprojām nav skaidrības, kas notiks ar valdības veidošanas procesu, tomēr šī iemesla dēļ nedrīkst ciest ne pacienti, ne nozarē strādājošie. Čakša uzsvēra, patlaban jāpieņem svarīgi lēmumi, kā virzīties uz priekšu.
Kā ziņots, Latvijas Slimnīcu biedrība brīdinājusi par iespējamu ārkārtas situāciju no nākamā gada 1.janvāra saistībā ar iespējamo krīzi, kas nākamgad varētu gaidīt veselības aprūpes sistēmu saistībā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu attiecībā uz pagarināto normālo darba laiku.
Normālā pagarinātā darba laika regulējums, vienojoties visām pusēm, kā kompromisa solis tika ieviests ekonomiskās un finanšu krīzes laikā 2009.gadā, lai ļautu mediķiem vairāk nopelnīt, strādājot ilgākas stundas vienā darba vietā. Tas paredzēja iespēju ārstniecības personai noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, nosakot par tām visām vienādu darba samaksu.
Tikmēr citās nozarēs strādājošajiem normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā, bet par virsstundām maksā dubultā.
Pērn Saeima nolēma, ka ir jāatgriežas pie standarta virsstundu darba apmaksas medicīnā, tomēr to bija plānots darīt pakāpeniski. Bija iecerēts, ka pārejas periodā no 2017.gada gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ārstniecības personām varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā, 2018.gadā – 50 stundas, bet 2019.gadā – 45 stundas nedēļā. Savukārt samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinātu, ņemot vērā koeficientu, – 2017.gadā 1,1, 2018.gadā – 1,2, bet 2019.gadā – 1,35. Visbeidzot 2020.gadā notiktu atgriešanās pie standarta virsstundu apmaksas, paredzot 40 normālā darba laika stundas nedēļā un astoņas virsstundas, par visām virsstundām maksājot dubultā.
Tomēr ieceri par normas pakāpenisku atcelšanu izjauca ST lēmums. Tiesa atzinusi, ka pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par pagarināto normālo darba laiku, ir neatbilstošas Satversmei.
Tiesa atzina, ka pārejas perioda noteikšanas pamatā var būt apsvērumi, kas saistīti ar nepieciešamību nodrošināt valsts budžeta stabilitāti, tomēr norādīja, ka šādi argumenti paši par sevi nav pietiekami, lai pamatotu atšķirīgas attieksmes leģitīmo mērķi pārejas periodā. Saeimai, arī pieņemot pārejas perioda regulējumu, bijis pienākums norādīt un pamatot ar to noteiktā ierobežojuma leģitīmo mērķi, bet izskatāmajā lietā attiecībā uz pagarinātā normālā darba laika apmaksas likmēm pārejas periodā likumdevējs to nav pamatojis.
Līdz ar to tiesa secināja, ka atšķirīgajai attieksmei pret ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas, nosakot pagarinātā normālā darba laika apmaksas likmes pārejas periodā, nav leģitīma mērķa. Likuma norma atzīta par spēkā neesošu no 2019.gada 1.janvāra. ST spriedums nav pārsūdzams.
Saistībā ar tiesas lēmumu būtiskas izmaiņas savā darbā jāievieš ne tikai slimnīcām, bet arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD). Dienestā, tāpat kā visā veselības aprūpes sistēmā kopumā, trūkst ārstniecības personāla.
Novembra sākumā NMPD izsludināja ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā saistībā ar to, ka daudzi mediķi iesniedz atlūgumus, pamatojot tos galvenokārt ar lielu slodzi un neadekvāti zemu atalgojumu.
VM nākamnedēļ solījusi valdībā iesniegt informatīvo ziņojumu par straujāku atalgojuma pieaugumu mediķiem no 2019.gada, proti, turpmākos trīs gadus palielinot mediķu atalgojumu par 20%.
Tikmēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) joprojām norāda, ka pašreizējai valdībai nav pilnvaru mediķu atalgojuma palielināšanai nākamgad.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A69C33CB-53ED-43A2-B37B-C83611A4EF43/
