Pašvaldību savienība: Arī pašvaldības pieņems nākamā gada pagaidu budžetus
Rīga, 23.nov., LETA. Tā kā valdība ir aicinājusi parlamentu pieņemt likuma “Par budžetu un finanšu vadību” grozījumus, arī pašvaldības pieņems savus nākamā gada pagaidu budžeta variantus, aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis (LZS).
Plānotie likuma “Par budžetu un finanšu vadību” grozījumi paredzētu risināt to jomu problēmjautājumus, kuru finansēšanai valsts budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ patlaban nav nostiprināts nepieciešamais izdevumu pieaugums.
LPS priekšsēdētājs Kaminskis aģentūrai LETA skaidroja, ka, no pašvaldību puses raugoties, pagaidu valsts budžeta darbības laikā ir svarīgi, lai pilnā apmērā tiktu nodrošināts nepieciešamais finansējums pašvaldību funkciju veikšanai, tostarp, būtu pieejams papildu finansējums paaugstinātās pedagogu darba samaksas izmaksai un nodokļu reformas rezultātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājuma kompensēšanai.
Vienlaikus esot jārisina arī jautājums par pašvaldību aizņemšanās iespējām, nodrošinot, ka pagaidu budžeta laikā pašvaldības varētu īstenot vismaz ES fondu un pārējos ārvalstu līdzfinansētos projektus, kā arī turpināt realizēt jau iesāktos investīciju projektus.
“No stabilitātes un prognozējamības viedokļa ir būtiski, lai šie jautājumi ar Finanšu ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Saeimā tiktu atrisināti tuvākajā laikā, un pašvaldības sagaida, ka tā tas arī notiks. Nedrīkst pieļaut situāciju, ka tiek samazināti pašvaldību budžetu ieņēmumi, jo tad pašvaldībām nebūs iespējas pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas,” sacīja Kaminskis.
Viņš norādīja, ka nenoliedzami 2019.gada valsts budžeta pieņemšana vēl šogad būtu daudz labāks risinājums, jo viestu skaidrību par pieejamo finansējumu gan pašvaldībām, gan pedagogiem, gan mediķiem un citām sabiedrības grupām, tomēr šāds variants vairs neesot iespējams.
“Arī pašvaldības plāno pieņemt 2019.gada pagaidu budžetus, lai varētu īstenot funkciju un pakalpojumu izpildi nākamā gada sākumā. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai pašvaldību budžetu ieņēmumi pagaidu valsts budžeta darbības laikā nesamazinātos,” sacīja LPS priekšsēdis.
Vienlaikus viņš atgādināja, ka no 2019.gada janvāra valstij ir jānodrošina, ka pašvaldību nodokļu ieņēmumi kopā ar valsts budžeta dotāciju veido 19,6% no kopbudžeta nodokļa ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai, kā to paredz vidēja termiņa budžeta ietvara likums 2018.-2020.gadam.
Jau vēstīts, ka, domājot, kā risināt nākamā gada budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ radušās problēmas, valdība nolēmusi aicināt parlamentu pieņemt Likuma par budžetu un finanšu vadību grozījumus.
Ar tiem tiktu risināti problēmjautājumi, kas saistīti ar jomām, kuru finansēšanai budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ patlaban nav paredzēts nepieciešamais finansējuma pieaugums, piemēram, nodrošināt plānoto pensiju pieaugumu, pedagogu atalgojuma pieaugumu, mediķu un tieslietu sistēmas darbinieku atalgojuma pieaugumu atbilstoši Satversmes tiesas lēmumiem, kā arī nodrošināt Valsts prezidenta atalgojumu.
LETA jau ziņoja, ka Eiropas Komisija saskaņojusi Latvijas 2019.gada budžeta plānu, norādot, ka tas visumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Vienlaikus Fiskālās disciplīnas padomes vadītājs Jānis Platais aģentūrai LETA paudis, ka, saglabājot līdzšinējo politiku, nākotnē palielinās budžeta konsolidācijas riski jeb nepieciešamība samazināt valsts budžeta tēriņus.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/922CC0B7-C4EC-497F-B446-B802DBB8FF9C/
Jelgavas pašvaldība piesardzīga par budžeta palielināšanos nākamgad
Rīga, 24.nov., LETA. Pašlaik, izstrādājot 2019.gada budžeta plānu, Jelgavas pašvaldība neplāno to lielāku par šī gada budžetu, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
Darbs pie pilsētas nākamā gada budžeta ir sākts, taču prognozes ir piesardzīgas, aģentūrai LETA pauda pašvaldības pārstāve Egita Veinberga.
“Svarīgi, kad tiks pieņemts valsts budžets, kādas būs dotācijas pašvaldībām un, vai tiks ievēroti un saglabāti iepriekšējo gadu likuma nosacījumi, lai faktiskie pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar valsts budžeta kompensāciju būtu 19,6% apmērā no faktiskajiem kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem,” skaidroja pašvaldības speciāliste.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļu prognozes nākamajam gadam pašvaldībā ir zemākas nekā 2018.gadā, un pašlaik nevienā nozarē pilsētas budžetu nav plānots palielināt.
Savukārt Jēkabpils pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis skaidroja, ka pašvaldībā budžeta veidošanas process sācies jau augustā, bet joprojām prognozēt budžeta apjomu ir pāragri. “To var izdarīt tikai pēc valsts budžeta pieņemšanas,” pauda izpilddirektors, piebilstot, ka pašvaldības darbinieku atalgojuma budžets plānots 2018.gada apjomā.
Arī Pļaviņu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Kitajeva atzina, ka darbs pie nākamā gada budžeta sagatavošanas pašvaldībā ir sākts, decembrī sāksies pašvaldības iestāžu un struktūrvienību iesniegto budžeta pieprasījumu izskatīšana, tāpēc pašlaik vēl ir grūti prognozēt un runāt par konkrētiem skaitļiem.
Jau vēstīts, ka Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir nobažījusies par pašvaldību funkciju nodrošināšanu no nākamā gada un aicina amatpersonas vērtēt radušos situāciju, jo aizkavējusies valsts budžeta pieņemšana, šonedēļ pēc tikšanās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem aģentūrai LETA paziņoja LLPA.
Ņemot vērā to, ka pašlaik ir ieilgušas jaunās valdības veidošanas sarunas, 2019.gada 1.janvārī vēl nebūs pieņemts un izsludināts valsts budžets 2019.gadam, LLPA aicina risināt situāciju, izvērtējot pašvaldību finanšu resursu pieejamību, lai varētu nodrošināt vēl 2018.gadā pieņemtos valdības lēmumus par pedagogu algu palielināšanu no pašvaldību budžeta, kā arī sākto projektu realizāciju, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu. Līdz ar to LLPA aicina apsvērt papildu dotāciju piešķiršanu pašvaldību funkciju izpildes nodrošināšanai, izejot no 2019.gada valsts budžeta bāzes.
LLPA norāda, ka līdz ar apjomīgo nodokļu reformu, kas īstenota 2018.gadā, pašvaldību budžetos turpmākajos gados vērojams nodokļu ieņēmumu samazinājums. Ņemot vērā, ka 85% no nodokļu ieņēmumiem pašvaldību budžetos veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi un gada sākumā bija vērojama IIN neizpilde, pašvaldības pauž bažas par finanšu resursu pietiekamību pašvaldību funkciju pilnīgai nodrošināšanai no nākamā gada janvāra.
LLPA vēstulē ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram (AP) aicinās izvērtēt radušos situāciju un sniegt iespējamos risinājumus.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E771B066-069E-4090-AAEB-A62E87657F9B/
FOTO avots: http://www.protests.online/foto-21-11-2017-pie-varam-ekas-proteste-pret-500-lauku-ciematu-izmirsanu/
