Rīga, 22.nov., LETA. Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments ir nolēmis neierosināt kasācijas tiesvedību Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča (S) un viņa sievas Olgas prasībā pret laikrakstu “Ludzas Zeme”, līdz ar to spēkā stājies Latgales apgabaltiesas 2017.gada spriedums, ar kuru par labu mēram un viņa sievai no laikraksta piedzīta 880 eiro liela morālā kompensācija, aģentūrai LETA pavēstīja AT pārstāve Baiba Kataja.
AT tiesnešu kolēģija atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā iekļautais lietas iznākums ir nepareizs, kā arī izskatāmajai lietai nav nozīmes vienotas tiesu prakses veidošanā. Līdz ar to lietā stājas spēkā Latgales apgabaltiesas 2017.gada 22.novembra spriedums, ar kuru prasība apmierināta daļēji. AT lēmums nav pārsūdzams.
AT savā lēmumā norādījusi, ka Latgales apgabaltiesa, izskatot lietu, pienācīgi noskaidrojusi un izvērtējusi visus svarīgos aspektus, lai konkrēto strīdu izšķirtu. Apelācijas instances tiesa ir vērtējusi to, vai presē publiskotie izteikumi, kurus prasītāji uzskata par viņu godu un cieņu aizskarošiem, satur ziņas jeb uz faktiem balstītu informāciju, nevis tikvien subjektīvu viedokli jeb vērtējumu, kas nepakļaujas pierādījumu par to atbilstību patiesībai pārbaudei. Tāpat pārbaudīts, vai presē izplatītā informācija aizskar prasītāju godu un cieņu, kā arī vai iejaukšanās atbildētāju pamattiesībās brīvi paust savus uzskatus, saņemt un izplatīt informāciju, kas ir viens no demokrātiskas sabiedrības balstiem un būtiskākajiem nosacījumiem tās progresam, būtu attaisnojama un samērīga.
AT tiesnešu kolēģija, pretēji kasācijas sūdzībā un pretsūdzībā apgalvotajam, konstatēja, ka apelācijas instances tiesa šo uzdevumu ir pienācīgi izpildījusi.
Tiesā skaidroja, ka Latgales apgabaltiesas secinājumi par prasības daļēju pamatotību izdarīti, balstoties uz strīda apstākļu vispusīgu un pilnīgu pārbaudi, izvērtējot apstrīdēto izteikumu saturu un kontekstu, kādā tie publicēti. Apgabaltiesa sīki motivējusi, kādu apsvērumu dēļ tā atsevišķus publiskotos izteikumus atzinusi par prasītāju godu un cieņu aizskarošām ziņām, kuru patiesumu atbildētājas nav spējušas pierādīt, bet citus – par žurnālista paustu viedokli, kuram turklāt bija pietiekama faktiskā bāze, vai tādiem, kas neaizskar prasītājas godu un cieņu.
Tāpat spriedumā, atbilstoši Civilprocesa likuma normām, norādīti argumenti, kuros atspoguļots gan lietā nodibināto apstākļu juridiskās kvalifikācijas, gan arī strīda atrisināšanai piemērojamo materiālo tiesību normu izvēles process. Turklāt, veicot strīda apstākļu juridisko novērtējumu, apelācijas instances tiesa atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajam pielietojusi juridiskās tēzes, kas atrodamas Eiropas Cilvēktiesību tiesas, AT nolēmumos un tiesību literatūrā.
AT lēmumā par atteikšanos ierosināt lietā kasācijas tiesvedību arī norādījusi – ja kasācijas sūdzībā un arī pretsūdzībā trūkst juridisks pamatojums tam, kā tieši izpaudusies attiecīgās materiālo tiesību normas piemērošanas vai iztulkošanas nepareizība un kā tas ietekmējis strīda izšķiršanas iznākumu, tad sūdzības iesniedzējam jārēķinās ar Civilprocesa likumā paredzētajām sekām, proti, atteikšanos ierosināt lietā kasācijas tiesvedību. Respektīvi, sūdzības iesniedzējs nedrīkst aprobežoties ar norādi, ka tiesa nepareizi izspriedusi lietu kādā prasības daļā, bet viņam jāmotivē savs viedoklis.
Jau vēstīts, ka prasības pieteikumā pirmās instances tiesai bija norādīts, ka Bartaševičs par godu un cieņu aizskarošām ziņām uzskata vairākas publikācijas laikrakstā “Ludzas Zeme”. Kopumā pieteikumā minētas 14 publikācijas, vairākas no tām ir pārpublicētas no interneta portāla “kompromat.lv”. Rakstos informācija, pēc Bartaševiču domām, esot nepatiesa. Pašvaldības vadītājs un viņa sieva pieprasīja atsaukt ziņas un katrs pieprasīja 5000 eiro kompensāciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4889FFB8-FD43-4185-B7EE-B9B407895B9D/
Attēla avots: http://www.kasjaks.lv/viss-slikti/latgale-par-atskirigu-viedokli-pienakas-pravs-naudas-sods
Stājies spēkā spriedums, ar kuru laikrakstam “Ludzas Zeme” likts samaksāt Rēzeknes mēra ģimenei 880 eiro morālo kompensāciju
RELATED ARTICLES
Recent Comments
on “Eurostat”: Latvijā izdevumi “tankiem” lielāki, bet sociālajai aizsardzībai zemāki nekā ES vidēji
on VID detalizēti skaidro: Kurā brīdī naudas pārskaitījums kļūst aizdomīgs un ir apliekams ar nodokli?
on Koalīcijā atšķirīgi viedokļi par rosinājumu liegt transporta atvieglojumus trešo valstu pilsoņiem
on Čekas maisu saturs ar nolūku esot izrevidēts: Trakums ap Čekas maisiem jeb, kas slēpjas aiz maisiem?
on VIDEO: Lēmumu par ūdensmetēja un aizturēto autobusa izrādīšanu 18. novembra parādē pieņēmis Ķuzis
on Tiesībsargs mudina Vējoni uzturēt jautājumu par nepilsoņa statusa piemērošanas izbeigšanu bērniem
on Izbeidz kriminālprocesu par neizpaužamu ziņu atklāšanu, kurā lieciniece bija žurnāliste Margēviča
on Bijušā finanšu policista lieta rāda: ja prokuratūra būtu gribējusi, „oligarhu lietai” būtu rezultāts
on VDI lems, vai sākt administratīvo lietu par bērna nodarbināšanu Valdemāra ielas bruģēšanas darbos
on Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on Tāda tā “demokrātija”: Kamēr vairums pensionāru grimst nabadzībā, daži saņem 19,2 tūkstošus mēnesī
on Tāda tā “Latvijas Attīstībai”: Bijušais politiķis Repše izmisīgi meklē darbu un iestājas zemessargos
on 2.8.2017. plkst. 10 Rīgā notiks diskusija, kurā tiks gatavoti priekšlikumi nabadzības mazināšanai
on 2.8.2017. plkst. 10 Rīgā notiks diskusija, kurā tiks gatavoti priekšlikumi nabadzības mazināšanai
on Saeimas otreizējai caurskatīšanai atdodamais budžets vēl nenozīmēs, ka valdībai izteikta neuzticība
on Saeimas otreizējai caurskatīšanai atdodamais budžets vēl nenozīmēs, ka valdībai izteikta neuzticība
on VIDEO: Eiroskeptiķi pret Latvijas “baltā karoga” svētkiem ES un “Jaunās pasaules kārtības” projektos