“Betsafe”: Potenciāls valdības veidošanā iesaistīties kandidātam no malas

Pirmais Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa nominētais premjera amata kandidāts Jānis Bordāns jau pēc nedēļas savas iespējas kļūt par valdības vadītāju izsmēla. Bordāna mēģinājums izveidot valdību tikai pastiprināja domstarpības partiju vidū, kas Ministru kabineta sastādīšanu sarežģīs vēl vairāk. Līdz ar to pieaug iespēja par premjeru kļūt kādam “melnajam zirdziņam”. “Betsafe” šādu notikumu attīstību vērtē ar 25% varbūtību.
Gan Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns, gan KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems apliecinājuši, ka “Attīstībai/Par!” kandidāta Arta Pabrika vadītu valdību neatbalstīs. Vienīgais veids Pabrikam tomēr kļūt par premjeru būtu kādu no abierm politiskajiem spēkiem pārliecināt. “Betsafe” vērtējumā tas ir iespējams, tomēr tādā gadījumā “Attīstībai/Par!” kaut kas vērtīgs jāpiedāvā pretī, turklāt jānonāk līdz situācijai, kurā citu variantu izveidot valdību nav.
No Vējoņa izteikumiem noprotams, ka prezidents premjera amatu vēlas uzticēt pieredzējušam politiķim, kas samazina Gobzema iespējas ieņemt augsto amatu. Tāpat prezidents uzsvēris, ka nedrīkst būt šaubu par to, ka kandidātam varēs piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam. Iespējams, šī tēze ir tieši mērķēta uz Gobzemu, jo par bijušo ministru Bordāna un Pabrika iespējām saņemt pielaidi bažu nav. Gobzemam gan būtu vieglāk iegūt vairākumu Saeimā, jo pret KPV LV neviena partija “sarkanās līnijas” nav novilkusi, tāpēc Gobzema izredzes kļūt par premjeru bukmeikeri vērtē ar 41 % varbūtību, kas ir mazliet augstāk nekā Pabrika – 37%.
Strupceļš valdības sarunās gan radījis augsni arī negaidītiem pavērsieniem, piemēram, valdības vadīšanas uzticēšanai kādam citam kandidātam. Kā kompromisa figūras savus kandidātus var piedāvāt Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība” – eiroparlamentāriešus Robertu Zīli un Krišjāni Kariņu. Neviens no viņiem gan nepārstāv jaunās partijas, kuras, kā uzsver KPV LV un JKP, šajās vēlēšanās ir uzvarējušas. Abi kandidāti vēlēšanās vispār nestartēja, kas liek šaubīties par viņu vēlmi atgriezties Latvijas politikā. Tāpēc iespējams arī scenārijs, ka par nākamo premjeru kļūst kāds, kura vārdu plašāka sabiedrība šobrīd nemaz nezina, līdzīgi, kā 1995. gadā par premjeru kļuva toreiz bezpartejiskais Andris Šķēle.
Vienlaikus droši paredzams, ka valdības veidošanas process ievilksies. Kā nākamos kandidātus Vējonis, visdrīzāk, nominēs Gobzemu un Pabriku, taču arī gadījumā, ja kādam no viņiem izdodas iegūt vairākuma atbalstu Saeimā, bukmeikeru vērtējumā , iespēja, ka jaunā valdība tiks apstiprināta līdz 2018 . gada beigām ir tikai 28 %.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/83EF02A0-8815-4E18-B221-78F1CF92608C/

Attēla avots: https://nra.lv/politika/259977-zzs-iniciativa-valdibas-veidosana-jauznemas-kpv-lv-vai-jkp.htm