JKP priekšlikumiem pensiju un pabalstu izmaiņām budžetā nepieciešami simtiem miljonu eiro, lēš ministrijas
Rīga, 13.nov., LETA. Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.
Tikmēr arī JKP aģentūrai LETA sniegusi informāciju par Finanšu ministrijas aprēķiniem, kas neatšķiroties no JKP savulaik veiktajiem.
Ministru prezidenta amata kandidāts Jānis Bordāns (JKP) pēc šodienas sarunas ar FM pārstāvjiem norādīja, ka saistībā ar politiskā spēka iecerēm jāņem vērā, ka fiskālā telpa ir ļoti ierobežota. Politiķis pieļāva iespēju, ka varētu būtu jāpārskata, kādos termiņos realizēt atsevišķus plānus.
JKP priekšlikumā par topošās valdības darbu pausta apņemšanās, ka tuvāko divu gadu laikā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums pensijām sasniegs 500 eiro mēnesī, bet minimālā pensija – 200 eiro mēnesī. Tāpat valdības darba plānā iecerēts iekļaut ierosinājumu neapliekamo minimumu paaugstināt vismaz līdz 500 eiro mēnesī. JKP plānā nav minēts, ka partija piedāvātu atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma.
Aģentūras LETA rīcībā nonākuši ministriju veiktie aprēķini par vairākiem ierosinājumiem, kas paredzēti JKP piedāvātajā plānā. Ja atceļ diferencēto neapliekamo minimumu un ievieš 500 eiro neapliekamo minimumu visiem, IIN ieņēmumi samazinātos par 500 miljoniem eiro: valsts budžetam – par 100 miljoniem eiro, bet pašvaldību budžetiem – par 400 miljoniem eiro. Ja saglabā esošo IIN diferencēto neapliekamo minimumu, bet pirmo slieksni paaugstina līdz 500 eiro, tad IIN ieņēmumi samazinātos par 130 miljoniem eiro: valsts budžetam – par 26 miljoniem eiro, bet pašvaldību budžetiem – par 104 miljoniem eiro.
JKP sniegtajā informācijā arī minēts, ka minimālās algas palielināšanas līdz 500 eiro fiskālā ietekme būšot faktiski neitrāla.
Neapliekamā minimuma palielināšana pensijām līdz 500 eiro nozīmētu, ka IIN ieņēmumi samazinātos par 50 miljoniem eiro, lēš Finanšu ministrija.
Savukārt Labklājības ministrija sniegusi vērtējumu par minimālās pensijas palielināšanu. Ja palielina minimālo pensiju līdz 215 eiro, tad gadā papildus būtu nepieciešami 524 miljoni eiro, kas ietver ne tikai minimālās vecuma pensijas, bet arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielinājumu, invaliditātes pensijas un apdrošināšanas atlīdzības.
JKP uzsver, ka politiskā spēka piedāvājuma – palielināt minimālo pensiju līdz 200 eiro – nākamgad prasītu papildu 51 miljonu eiro.
JKP plānā arī iekļauts priekšlikums tuvāko trīs gadu laikā palielināt ģimenes valsts pabalsta apmēru līdz 50 eiro par pirmo bērnu, 100 eiro par otro un 150 eiro par trešo un katru nākamo bērnu. Šāds pabalstu pieaugums prasītu papildu 252,7 miljonus eiro.
Lai apstādinātu straujo ārstniecības personāla aizbraukšanu, ārstu algu gada laikā JKP sola celt līdz vismaz 1700 eiro “uz rokas”, bet medmāsu algas – līdz vismaz 800 eiro “uz rokas”. Veselības ministrija esot norādījusi, ka ārstu algas un attiecīgi regulāro piemaksu palielinājums kopā ar sociālajām iemaksām ietekme uz budžetu ir 222,3 miljoni eiro. Savukārt medmāsu algu pieaugumam būtu nepieciešami 125,3 miljoni eiro.
JKP piedāvājumā uzsvērts, ka veselības nozares finansējums ir bijis nepietiekams un turpmākos gadus veselības finansējumam ir jābūt prioritātei valsts budžetā. Nozares finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2020.gadā būtu atbalstāms mērķis.
Finanšu ministrija (FM) norāda, ka jau tagad ir sasniegti 4% no IKP vispārējā valdība (valsts budžets, pašvaldības, slimnīcas). Ja 4% no IKP tiktu rēķināti tikai no valsts pamatbudžeta, tad papildu nepieciešams 2019.gadā 159,4 miljoni eiro un 2020.gadā – 250,5 miljoni eiro.
JKP kā prioritāti atbalstīs 1,5% no IKP finansējuma atvēlēšanu zinātnei. Kā norāda FM, šī mērķa sasniegšanai nākamgad būtu nepieciešami 306,5 miljoni eiro.
Savukārt saprātīga izmēra mājokļa atbrīvošana no nekustāma īpašuma nodokļa samazinātu ieņēmumus no šī nodokļa par 33 miljoniem eiro.
JKP plānā paredzēts palielināt nodokļu ieņēmumus līdz 35% no IKP. Pašlaik šis rādītājs esot aptuveni 31% no IKP. Palielināt ieņēmumus par četriem procentpunktiem nozīmētu papildus iekasēt 1,2 miljardus eiro. JKP iecerējusi šādu nodokļu ieņēmumu kāpumu panākt, “ievērojami samazinot ēnu ekonomiku, paplašinot nodokļu bāzi, atceļot izņēmumus un padarot nodokļu sistēmu progresīvāku un caurspīdīgāku”.
Kā ziņots, valdības veidošanas sarunās iesaistītās partijas šodien turpinās diskusijas par iespējamu darba plānu, ko apspriedīs arī ar FM ekspertiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D8D91799-AC2D-4B45-AF7E-7CE40A853FBF/
Pārāk lielo izmaksu dēļ “Attīstībai/Par!” un nacionālā apvienība izbrāķē JKP topošās valdības darbu plānu
Rīga, 13.nov., LETA. Ņemot vērā Jaunās konservatīvās partijas (JKP) topošās valdības darbu plāna lielās izmaksas, ir jābūt konceptuāli citai valdības deklarācijai, uzskata apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) līderis Daniels Pavļuts.
Pēc partiju tikšanās Pavļuts žurnālistiem pauda, ka gan pamatbudžeta, gan speciālā budžeta izmaksas lēšamas vismaz ap 1,7 miljardiem eiro. Tātad šobrīd Jaunās konservatīvās partijas (JKP) piedāvātajā valdības deklarācijas projektā iekļautie solījumi nav izpildāmi, norādīja Pavļuts.
Šī situācija ir jārisina, tāpēc partijas šodienas sarunās paņēma pārtraukumu līdz trešdienas, 14.novembra, rītam. “Izskatās, ka jābūt citai valdības deklarācijai, konceptuāli citam dokumentam,” uzsvēra Pavļuts, piebilstot, ka fundamentāli jāpārskata pamati, uz kuriem veidot valdības deklarāciju.
Līdzīgi arī nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars otrdien žurnālistiem sacīja, ka JKP piedāvājumā par valdības darbiem ierakstīti neizpildāmi solījumi.
Pēc tikšanās ar Finanšu ministrijas ekspertiem var konstatēt, ka JKP piedāvātajā darba plānā ierakstīts tas, kas nav izpildāms, akcentēja politiķis, piebilstot, ka šo solījumu īstenošanai nepieciešami 1,7 miljardi eiro. Savukārt atbildes par to, kur ņemt šādus līdzekļus, neesot.
Līdz ar to ir ārkārtīgi grūti paļauties uz šo dokumentu kā pamatu, lai virzītos uz priekšu, teica VL-TB/LNNK līderis.
Dzintars pēc partiju tikšanās norādīja – ja pēc valdības veidošanas sarunām ierasts teikt, ka sarunas bija konstruktīvas, tad šoreiz to pateikt būtu grūtāk. Diskusijās bija daudz asumu, kā arī ir haosa iezīmes sarunu organizēšanas procesā, viņš stāstīja.
Viņš atturējās no komentāriem, vai līdz 21.novembrim būs iespējams vienoties par JKP līdera Jāņa Bordāna vadīto valdību.
Savukārt “KPV LV” līderis Artuss Kaimiņš pauda, ka nevajag ļoti satraukties, ja kādam sarunās ir nepieciešama pauze. Vairāk pauzes nevajadzēs, jo politiķi tiksies rīt no rīta un izmantot visu dienu, piebilda politiķis. Taujāts par iespēju noteiktā termiņā – līdz 21.novembrim vienoties par Bordāna valdību, Kaimiņš norādīja, ka tas atkarīgs no sarunu partneriem.
Tikmēr “Jaunās Vienotības” politiķi pagaidām atturas no plašākiem komentāriem par sarunu gaitu. Pirmdien “Jaunā Vienotība” paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauda, ka Bordāna piedāvāto valdības darba plānu vērtē kā labu sākumu tālākām sarunām, tomēr vairāk to redz kā JKP “priekšvēlēšanu dokumentu, nevis profesionālu valdības darba plānošanas rīku”.
Kā ziņots, valdības veidošanas sarunās iesaistītās partijas šodien turpināja diskusijas par iespējamu darba plānu, ko apsprieda arī ar Finanšu ministrijas (FM) ekspertiem.
Pašlaik valdības veidošanas sarunās ir iesaistīti pieci politiskie spēki – JKP, “KPV LV”, “Attīstībai/Par!”, nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība”.
Partijas topošās valdības darba plānu pārrunāja arī pirmdien. JKP līderis, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns pēc tikšanas paziņoja, ka pašlaik ir vienošanās par astoņām valdības prioritātēm. Starp tām viņš minēja tiesiskumu, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) problēmas risinājumu, sociālās nevienlīdzības mazināšanu, izglītību, pārmaiņas veselības jomā, demogrāfijas jautājumus, administratīvi teritoriālo reformu, kā arī finanšu stabilitāti un drošību.
Pagaidām Bordānam un viņa potenciālajai valdībai atbalstu paudusi tikai “KPV LV”, savukārt “Jaunā Vienotība” to būtu gatava atbalstīt ar vairākiem nosacījumiem. Pārējie sarunās iesaistītie politiskie spēki vēl nav pauduši skaidru nostāju par iespējamu atbalstu Bordāna veidotājai valdībai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/849E29D2-61DF-4E3D-A6FD-27571CC3CD22/
Kučinskis jaunajām partijām atgādina, ka budžets ir jāsaskaņo ES un tā veidošanā populisms nav pieļaujams
Rīga, 14.nov., LETA. Jaunajām partijām ir jāatceras, ka nākamais valsts budžeta projekts ir jāsaskaņo ar Eiropas Savienību (ES), tāpēc populismam tā veidošanā neesot vietas, komentējot Jaunās konservatīvās partijas (JKP) topošās valdības darba plāna lielās izmaksas šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
“Jaunajām partijām vēlreiz vēlos atgādināt, ka nauda tāpat vien nekur nestāv un tagad ir īstais brīdis atkāpties no priekšvēlēšanu retorikas un nolaisties uz zemes,” sacīja premjers, kurš salīdzinājumam minēja pašreizējo situāciju Itālijā, jo Eiropas Komisija noraidīja Itālijas populistu valdības veidoto lielizdevumu budžeta projektu, draudot ar finanšu sankcijām, ja Itālija neveiks tajā izmaiņas.
“Protams, Latvija nav Itālija, taču nedrīkst pieļaut, ka līdzīga situācija varētu arī notikt ar mūsu valsti,” piebilda Kučinskis.
Jau ziņots, ka otrdien partijām bija iebildumi par valdības darba plāna izmaksām un sarunās tika paņemta pauze līdz šodienas rītam. Ņemot vērā JKP topošās valdības darbu plāna lielās izmaksas, ir jābūt konceptuāli citai valdības deklarācijai, uzskata apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) līderis Daniels Pavļuts.
“Izskatās, ka jābūt citai valdības deklarācijai, konceptuāli citam dokumentam,” uzsvēra Pavļuts, piebilstot, ka fundamentāli jāpārskata pamati, uz kuriem veidot valdības deklarāciju.
Līdzīgi arī nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars otrdien žurnālistiem sacīja, ka JKP piedāvājumā par valdības darbiem ierakstīti neizpildāmi solījumi.
Pēc tikšanās ar Finanšu ministrijas ekspertiem var konstatēt, ka JKP piedāvātajā darba plānā ierakstīts tas, kas nav izpildāms, akcentēja politiķis, piebilstot, ka šo solījumu īstenošanai nepieciešami 1,7 miljardi eiro. Savukārt atbildes par to, kur ņemt šādus līdzekļus, neesot.
Līdz ar to ir ārkārtīgi grūti paļauties uz šo dokumentu kā pamatu, lai virzītos uz priekšu, teica VL-TB/LNNK līderis.
Dzintars pēc partiju tikšanās norādīja – ja pēc valdības veidošanas sarunām ierasts teikt, ka sarunas bija konstruktīvas, tad šoreiz to pateikt būtu grūtāk. Diskusijās bija daudz asumu, kā arī ir haosa iezīmes sarunu organizēšanas procesā, viņš stāstīja.
Viņš atturējās no komentāriem, vai līdz 21.novembrim būs iespējams vienoties par JKP līdera Jāņa Bordāna vadīto valdību.
Savukārt “KPV LV” līderis Artuss Kaimiņš pauda, ka nevajag ļoti satraukties, ja kādam sarunās ir nepieciešama pauze. Vairāk pauzes nevajadzēs, jo politiķi tiksies rīt no rīta un izmantot visu dienu, piebilda politiķis. Taujāts par iespēju noteiktā termiņā – līdz 21.novembrim vienoties par Bordāna valdību, Kaimiņš norādīja, ka tas atkarīgs no sarunu partneriem.
Tikmēr “Jaunās Vienotības” politiķi pagaidām atturas no plašākiem komentāriem par sarunu gaitu. Pirmdien “Jaunā Vienotība” paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauda, ka Bordāna piedāvāto valdības darba plānu vērtē kā labu sākumu tālākām sarunām, tomēr vairāk to redz kā JKP “priekšvēlēšanu dokumentu, nevis profesionālu valdības darba plānošanas rīku”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1C431E4E-5249-4901-856E-A33AE5B80E84/
Vējonis: Topošā valdība nedrīkst atteikties no strīdīgu jautājumu skatīšanas, aizbildinoties ar stabilitāti
Rīga, 14.nov., LETA. Jaunveidojamā valdība nedrīkst atteikties no strīdīgu jautājumu iekļaušanas dienaskārtībā, aizbildinoties ar stabilitāti, jo tas var novest pie valsts stagnācijas, intervijā laikrakstam “Diena” pauž Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
“Ja tikai tāpēc, lai nodrošinātu stabilitāti, daudzus jautājumus neaiztiks, nerisinās, tad tā nekur tālu mēs netiksim,” pārliecināta valsts pirmā persona. Tieši nebaidīšanās no sarežģītu jautājumu risināšanas un smagu lēmumu pieņemšanas Vējonim esot patikusi līdzšinējā premjera Māra Kučinska (ZZS) valdībā. “Tas arī, manuprāt, ir ļoti svarīgi nākamajai valdībai, kur būs vēl jo plašāka partiju un viedokļu pārstāvniecība, tomēr mīļā miera labad neapstāties, neizlemt kādus jautājumus nekustināt, jo tad mums sāktos stagnācija valstī. Mēs nedrīkstam stagnēt, mums ir jāiet uz priekšu!” pārliecināts prezidents.
Komentējot jaunveidojamās valdības koalīcijas iespējamo sastāvu, Vējonis norāda, ka ir ļoti svarīgi, lai tā būtu stabila. No šī skatupunkta raugoties, prezidents uzskata, ka valdības vadītājam būtu vieglāk strādāt, ja būtu plašāka koalīcija, jo tad kādas vienas partijas atšķirīgs viedoklis nevarētu apdraudēt visas koalīcijas pastāvēšanu. “Bet, jā, tajā pašā laikā ir arī tā, ka, jo vairāk partneru, jo grūtāk kaut kādās pozīcijās, kaut kādos jautājumos saskaņot viedokļus,” intervijā “Dienai” atzīst valsts pirmā persona.
Komentējot, kāpēc izšķīrās premjera amatam nominēt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderi Jāni Bordānu, Vējonis atklāj, ka izšķirošais faktors bija Bordāna politiskā pieredze, kādas savukārt neesot otram no trim publiski nosauktajiem kandidātiem – Aldim Gobzemam, kura pārstāvētā partija “KPV LV” 13.Saeimā ieguva tikpat mandātus, cik JKP.
Vējonis gribētu, lai jebkuram premjera amata kandidātam ne tikai šajā reizē, bet arī citkārt pietiktu spēka iestāties pret to, ka ministru amatos nonāk “kaut kādi partiju virzīti cilvēki”, kuri nav attiecīgās nozares profesionāļi. Prezidenta ieskatā, īpaši pašreizējā situācijā, kad valdības veidošana jau ir ieilgusi, nedrīkst pieļaut, ka ministru amatos nonāk personas, kuras vēl kādu laiku mēģina apgūt konkrēto nozari, izprast tās specifiku utt. “Tūlīt būs daudzi lēmumi jāpieņem, nemaz nerunājot par to, ka iespējami drīz apstiprināms valsts budžets. Mediķi, tiesneši, citu profesiju pārstāvji gaida, ka no 1.janvāra kaut kas pozitīvi mainīsies viņu atalgojumos, bet, ja līdz tam nebūs pieņemts budžets, arī algu pielikumi iekavēsies. Tātad reālā dzīve spiež iet uz priekšu, apstiprināt valdību, un arī ministriem jāspēj kvalitatīvi strādāt uzreiz.”
Valsts prezidents norāda, ka 21.novembrī gaidīs JKP līderi pie sevis, lai uzklausītu, “kādas varētu būt koalīcijas aprises, un kuras partijas ir gatavas nodrošināt atbalstu valdības apstiprināšanai”. Vaicāts, vai tad Bordāns mutiski nevar apliecināt visu ko, Vējonis atbild, ka arī parakstītu apņemšanos var pārkāpt, ja grib. “Tātad ar simtprocentīgām garantijām te nerēķinos. Bet jebkurā gadījumā apliecinājums par to, ka ir vairākuma atbalsts, protams, ir svarīgs, tāpat kā tas, kuri varētu būt potenciālie ministri, kāds atbildības jomu sadalījums starp politiskajām partijām, kādi iecerēti būtiskākie valdības darbi.”
Kā ziņots, Vējonis 7.novembrī Bordānu nominēja premjera amatam, tomēr, ja JKP līderim neizdosies valdību izveidot līdz 21.novembrim, valsts pirmā persona ir gatava nominēt citu premjera amata kandidātu.
Bordāns iecerējis, ka viņa veidotajā valdībā varētu būt pārstāvēti pieci politiskie spēki – JKP, “KPV LV”, “Attīstībai/Par!”, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un “Jaunā Vienotība”. Tomēr pagaidām šiem politiskajiem spēkiem nav izdevies vienoties par koalīcijas izveidi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A749F990-1954-4872-B9E3-BF822D12B808/
“Attīstībai/Par!” aicina Valsts prezidentu nominēt citu premjera kandidātu
Rīga, 14.nov., LETA. Apvienība “Attīstībai/Par!” aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt citu premjera kandidātu.
Kā liecina Daniela Pavļuta vēstule apvienības biedriem, AP informēja Jāni Bordānu (JKP), ka apvienība ir nolēmusi apturēt sarunas par dalību Bordāna valdībā. Tādu pašu lēmumu esot pieņēmusi arī nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/6ABAFCC8-4D79-44F6-90BC-C0FF975FFF13/
Gobzems: Pēc šiem notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu
Rīga, 14.nov., LETA. Pēc šodienas notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu, žurnālistiem sacīja “KPV LV” premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.
Politiķis izvairījās prognozēt tālāko sarunu gaitu.
“Domāju, ka pēc šodienas notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu,” norādīja Gobzmes, piebilstot, ka uguns un ūdens nomierina, bet kopīgs ugunskurs jūras krastā, Latvijas simtgadi sagaidot, varētu veicināt turpmāko dialogu, lai risinātu situāciju.
Līdzīgi Gobzems atbildēja arī par citiem jautājumiem par iespējamām turpmākajām sarunām un “KPV LV” dalību tajā. Viņš norādīja, ka visām partijām vajadzētu vismaz teorētiski apsēsties ārpus valdības ēkas un birojiem, pie “dabas krūts”, “izbaudīt skaistu Latvijas rudeni” un satuvināties.
Savukārt minējumi par turpmāko procesu esot “manipulācija par to, kas būs un kā būs”, norādīja Gobzems. Viņš piebilda, ka jāsagaida Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmums par premjera kandidāta nominēšanu.
Kā ziņots, apvienība “Attīstībai/Par!” (AP), nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un “Jaunā Vienotība” (JV) nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītajām valdības veidošanas sarunām.
Līdz šim “KPV LV” bija vienīgā partija, kas bija paudusi skaidru atbalstu Bordāna veidotajai valdībai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3E2AF308-882A-40EF-85D9-5C35EFB2E718/
Eksperts: Turpmākās valdības veidošanas sarunas atkarīgas no tā, vai “KPV LV” “uzmetīs” Bordānu
Rīga, 14.nov., LETA. Turpmākās valdības veidošanas sarunas atkarīgas no tā, vai partija “KPV LV” “uzmetīs” Ministru prezidenta amatam izvirzīto Jāni Bordānu un viņa pārstāvēto Jauno konservatīvo partiju (JKP), aģentūrai LETA pauda Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.
Ņemot vērā valdības veidošanas gaitā radušos sarežģījumus, kā arī politisko spēku paziņojumus par attiekšanos startēt viena vai otra vadītā valdībā, patlaban ir būtiski nodrošināt iespējamo vairākumu, norādīja Skudra. Viens no tādiem varētu rasties, ja tā dēvētajam partiju apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) politiķa Arta Pabrika “četriniekam”, kura sastāvā ir arī nacionālā apvienība, “Jaunā vienotība” un Zaļo un zemnieku savienība, savā pusē izdotos pārvilināt “KPV LV”, kas gan iepriekš apliecināja atbalstu Bordāna veidojamajam Ministru kabinetam.
Politologs uzsvēra, ka pašlaik vērojamā situācija atgādina balsojumu par Saeimas priekšsēdētāju, kur vienā pusē kopā balsoja JKP un “KPV LV”, bet otrā – “Pabrika četrinieks”.
Skudra atgādināja, ka vēl pirms vēlēšanām “nopludinātajā” “KPV LV” politiķu Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema telefonsarunā Gobzems mudināja sadarboties arī ar tām partijām, kuras šiem politiķiem īsti nepatīkot, jo tas esot veids, kā iekļūt koalīcijā. Gobzems toreiz Kaimiņam esot teicis, ka ir “jāmāk sastrādāties arī ar blēžiem”, atmiņā atsauca eksperts.
Līdz ar to tieši “KPV LV” pārvilināšana “Pabrika četrinieka” pusē varētu pavirzīt valdības veidošanas sarunas, uzskata Skudra.
Vienlaikus eksperts uzsvēra, ka valdības veidošanas sarunas atkarīgas arī no tā, kuru kā nākamo Ministru prezidentu amata kandidātu izvirzīs Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Skudras ieskatā politiskajiem spēkiem, kas paziņojuši par izstāšanos no pašlaik notiekošajām valdības veidošanas sarunām, Vējonim būtu jāpiedāvā alternatīvie kandidāti, kuriem būtu potenciāls nodrošināt vairākuma atbalstu un rezultātā izveidot valdību.
Skudra norādīja, ka, iespējams, Bordāns un viņa pārstāvētā partija turpmākajās valdības veidošanas sarunās varētu arī nepiedalīties, tādējādi veidojoties situācijai, ka 13.Saeimas opozīcijā varētu palikt “Saskaņa”, kas jau sākotnēji netika iesaistīta valdības veidošanas sarunās, kā arī JKP, kurai pēc Vējoņa aicinājuma valdību izveidot nebūs izdevies.
Tāpat būtiski saprast, vai politisko spēku iepriekš novilktās “sarkanās līnijas” par virkni savstarpējo pretrunu nav pārvaramas.
Kā ziņots, apvienība AP, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un “Jaunā Vienotība” nolēmušas izstāties no JKP vadītajām valdības veidošanas sarunām.
AP aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt citu premjera kandidātu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3AB52096-0C6B-4EC8-9DFA-57D7E012CFDD/
Krauze: Loģiski būtu kā nākamo premjera amatam nominēt kandidātu no “KPV LV”
Rīga, 14.nov., LETA. Loģiski būtu kā nākamo premjera amatam nominēt kandidātu no Saeimas vēlēšanās vislielāko atbalstu guvušās partijas, kas, neskaitot “Saskaņu”, ir “KPV LV”, aģentūrai LETA sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Vienlaikus viņš norādīja, ka šis princips pagaidām valdības veidošanās sarunās nav strādājis, jo “KPV LV”, pēc balsu skaita raugoties, ir lielākā no latviskā flanga partijām, taču viņu premjera amata kandidāts Aldis Gobzems kā pirmais nominēts netika.
Pēc Krauzes teiktā, veicot pārrunas ar partijām, Valsts prezidents Raimonds Vējonis saprot, kuram kandidātam ir iespēja iegūt citu partiju atbalstu un kuram nav. Tomēr, atbildot uz aģentūras LETA jautājumu, Krauze sacīja, ka nevar izslēgt iespēju, ka prezidents arī iedomājies par kādu kandidātu “no malas”. “Tāpēc man ir grūti prognozēt, kāds varētu būt Valsts prezidenta turpmākais lēmums,” sacīja Krauze.
Politiķis sacīja, ka ZZS ir gatava sadarboties ar jebkuru Valsts prezidenta nominēto kandidātu un iesaistīties valdības veidošanā. “Politikā ir jāspēj rast kompromisus un sarkanās līnijas ir jāvelk uzmanīgi. Mēs esam gatavi sadarboties ar visām sešām ievēlētajām partijām,” sacīja Krauze, norādot, ka, neraugoties uz Jaunās konservatīvās partijas (JKP) negatīvo nostāju pret ZZS, arī pret viņiem sarkanās līnijas vilktas netiek.
Kā ziņots, apvienība “Attīstībai/Par!” (AP) un nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) nolēmušas izstāties no JKP vadītajām valdības veidošanas sarunām. Par šādu soli šodien lems arī partiju apvienība “Jaunā Vienotība” (JV).
AP aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt citu premjera kandidātu.
Tāpat vēstīts, ka 7.novembrī Valsts prezidents nominēja Bordānu premjera amatam, vienlaikus norādot, ka, ja JKP līderim neizdosies valdību izveidot līdz 21.novembrim, viņš ir gatavs nominēt citu premjera amata kandidātu.
Bordāns bija iecerējis, ka viņa veidotajā valdībā varētu būt pārstāvēti pieci politiskie spēki – JKP, “KPV LV”, AP, VL-TB/LNNK un JV. Tomēr līdz pat trešdienas rītam šiem politiskajiem spēkiem nebija izdevies vienoties par koalīcijas izveidi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D55C8D64-2FEF-4D85-95F1-0B13B0267B38/
LPS vēstulē Vējonim pauž bažas par valdības veidošanas procesu un pārmet pašvaldību neiesaistīšanu
Rīga, 14.nov., LETA. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi Valsts prezidentam Raimondam Vējonim atklātu vēstuli, kurā pauž nopietnas bažas par jaunās valdības veidošanas procesu, aģentūru LETA informēja LPS pārstāve Jana Bunkus.
Vēstulē minēts, ka Jaunās konservatīvās partijas valdības deklarācijas projektā daudzi no izvirzītajiem mērķiem lielā mērā var nevēlami ietekmēt pašvaldību un līdz ar to arī visas valsts turpmāko darbību un attīstību. “Tajā plānotas vairākas reformas, kas cieši saistītas ar pašvaldību pastāvēšanu, taču šādu mērķu izvirzīšanā un risinājumu izstrādē nav ņemts vērā pašvaldību viedoklis, tādā veidā pieļaujot iespēju, ka tiek rupji pārkāpta Eiropas vietējo pašvaldību harta,” norāda LPS.
Tāpat vēstulē prezidentam uzsvērts, ka deklarācijas projektā plānotas vairākas nepārdomātas reformas, kas var traucēt valsts un pašvaldību attīstību, kā rezultātā zaudētāji būs iedzīvotāji.
Pašvaldības aicina Valsts prezidentu turpmākajā valdības veidošanas procesā ņemt vērā un ievērot pašvaldību tiesiskās intereses, respektējot starptautiskās tiesību normas, tai skaitā Pašvaldību hartu, kas jau sākotnējā valdības veidošanas procesā būtiski tiekot pārkāpta.
“Valsts nav atrauta no pašvaldībām, un otrādi, tāpēc tādā būtiskā un nozīmīgā brīdī, kad tiek veidota valdība, izvirzot tās sasniedzamos mērķus, ir jādod iespēja pašvaldībām iesaistīties un jāņem vērā to viedoklis, ne tikai lai ievērotu starptautiskās normas, bet arī lai veicinātu produktīvu un uz attīstību vērstu valsts un pašvaldību savstarpējo sadarbību, kā rezultātā ieguvēji būs iedzīvotāji,” teikts vēstulē.
Vēstuli parakstījis LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidents un LPS priekšsēža vietnieks Andris Rāviņš, kā arī Latvijas Novadu apvienības priekšsēdētājs un LPS priekšsēža vietnieks Gints Kukainis.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1BF5204D-AB0B-458C-90CA-0153CEB60F21/
Bordāns: Vecās oligarhiskās partijas noraka valdības izveidi
Rīga, 14.nov., LETA. Sabiedrība tika pievilta no vecu, oligarhisku partiju puses, jo tās norakušas valdības veidošanas procesu, preses konferencē sacīja nominētais premjera kandidāts Jānis Bordāns (JKP).
Bordāns kritizēja atsevišķus politiskos spēkus gan par to rīcību, gan par neiedziļināšanos Jaunās konservatīvās partijas (JKP) piedāvātajā valdības deklarācijā un aprēķinos.
Latvija kādu laiku būs bez “pārmaiņu valdības”, žurnālistiem sacīja Bordāns, piebilstot, ka JKP jau no pirmās dienas neatlaidīgi strādājusi un sagatavojusi vairākus dokumentus, uz kā pamata varēja runāt par valdības darbiem.
“Simtgades priekšvakarā šī ir dāvana Latvijas sabiedrībai no vecajām oligarhiskajām partijām, kuras nevēlas atteikties no saviem resursiem, ko tās vēlas piesavināties,” klāstīja JKP politiķis. JKP gan nav saistīta ne ar vienu no ekonomiskajām struktūrām, kas piedaloties resursu pārdalē, turpināja Bordāns, piebilstot, ka šis varētu būt iemesls, kāpēc sarunu process “tika torpedēts”.
Vēl viens iemesls šodienas sarunu pavērsienam ir arī tas, ka, pēc vairāku partiju teiktā, tām neesot pieņemama Iekšlietu ministrijas nonākšana JKP pārziņā, apgalvoja Bordāns.
Bordāns norādīja, ka apvienība “Attīstībai/Par!” jau sākumā pārcēla tikšanos, bet šodien, neiepazīstoties ar precizēto valdības darba plānu, paziņoja par izstāšanos no sarunām. To pašu paziņojusi arī nacionālā apvienība, kā arī “Jaunā Vienotība”, piebilda JKP līderis.
Bordāns jau sazinājies ar Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleju, lai tiktos ar viņu un skaidrotu situāciju. Tikšanās paredzēta šodien plkst.15. Partiju attieksme valdības veidošanas procesā ir necieņas izrādīšana gan pret sabiedrību, gan pret Latvijas amatpersonām un prezidentu, uzskata Bordāns.
JKP vēl nav atbildējusi uz jautājumu par to, vai tā paliks opozīcijā vai arī gatava runāt par darbu valdībā. “Šobrīd uz jautājumu par to, kas notiks tālāk, par mūsu iesaisti citās valdības, es nevaru komentēt,” teica JKP līderis. Pēc prezidenta lēmuma JKP arī varēšot lemt par turpmākajiem soļiem.
JKP arī norādīja, ka pēc vakardienas sarunām precizēti jautājumi par priekšlikumiem un to ietekmi uz valsts budžetu. Turklāt darba plānā esot bijuši iekļautas visu piecu partiju prioritātes, ne tikai JKP mērķi, akcentēja Bordāns.
JKP arī informējusi, ka fiskālā ietekme lielākajiem piedāvātajiem pasākumiem laikā no 2019.gada līdz 2022.gada būtu 730 miljoni eiro. Ņemot vērā JKP piedāvājumus, palielinātos arī ieņēmumi – par 920 miljoniem eiro, uzsver JKP.
Kā ziņots, apvienība “Attīstībai/Par!” (AP), nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un “Jaunā Vienotība” (JV) nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītajām valdības veidošanas sarunām.
Līdz šim “KPV LV” bija vienīgā partija, kas bija paudusi skaidru atbalstu Bordāna veidotajai valdībai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/64789C7B-736E-4DE8-9D7D-77159BA2BD4F/
Bordāns: Manis iecerētā valdība vairs nav iespējama, un prezidentam jārīkojas izšķirīgi
Rīga, 14.nov., LETA. Valdība, ko biju iecerējis, pašlaik nav iespējama, žurnālistiem pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja premjera amatam nominētais politiķis Jānis Bordāns (JKP).
Bordāns domā, ka prezidents rīkosies izšķirīgi, tomēr sarunā ar viņu nav izskanējis iespējama nākamā kandidāta vārds. Bodrānam radies iespaids, ka prezidents vēl nav izlēmis, ko nominēs premjera amatam.
Kopumā sarunu ar Vējoni viņš vērtējis kā “cilvēciski atbildīgu”, un arī no prezidenta esot sadzirdējis nožēlu par to, ka “neizdevās tas, kas varēja izdoties”. Bordāns ir pārliecināts, ka prezidenta lēmumus uzticēt viņam valdības veidošanu nebija mēģinājums kā pirmo nominēt kādu, kam tas varētu neizdoties. “Tas absolūti nebija prezidenta nodoms,” uzsvēra Bordāns, norādot, ka publiskajā telpā šādās spekulācijas esot izskanējušas.
Viņš arī norādīja, ka partiju lēmums izstāties no sarunām bija bezatbildīgs. Pēc Bordāna domām, arī Valsts prezidents par šādu lēmumu bija izbrīnīts. Pagaidām Bordāna nominācija premjera amatam neesot atsaukta, tomēr politiķis norādīja, ka valdība, ko viņš bija iecerējis, pašlaik nav iespējama, jo trīs partijas izstājās no sarunām.
Bordāns akcentēja, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP) turpinās darbu parlamentā, tādējādi parādot piemēru, kā veidot jaunu politiku. Taujāts par JKP gatavību strādāt pozīcijā vai tomēr opozīcijā, politiķis atbildēja: “Mēs uzmanīgi vērosim, kā situācija attīstīsies, un tad pieņemsim lēmumu.”
Arī par atbalstu citiem iespējamiem kandidātiem JKP atbildēšot tad, kad prezidents kādu nominēs.
Bordāns komentārus pēc tikšanās ar prezidentu žurnālistiem sniedza pie Rīgas pils vārtiem, bet Valsts prezidents savu viedokli par šo sarunu un situāciju ar valdības izveidi vēl nav sniedzis.
Kā ziņots, Valsts prezidents premjera amatam aizvadītajā nedēļā nominēja Bordānu, dodot laiku līdz 21.novembrim panākt vienošanos par nākamās koalīcijas aprisēm, iespējamo valdības sastāvu un Saeimas vairākuma atbalstu. Vējonis paziņoja, ja līdz tam tas netiks izdarīts, viņš aicinās citu Ministru prezidenta kandidātu veidot valdību.
Trešdien, apritot nedēļai pēc Bordāna nominēšanas, apvienība “Attīstībai/Par!” (AP), nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītajām valdības veidošanas sarunām.
Partijas “Vienotība” vadītājs Arvils Ašeradens trešdien žurnālistiem teica, ka arī “Jaunā Vienotība” (JV) izstājas no valdības veidošanas sarunām, taču vēlāk gan precizēja, ka gala lēmums par JV pozīciju tiks pieņemts apvienības valdes sēdē.
Līdz šim “KPV LV” bija vienīgā partija, kas bija paudusi skaidru atbalstu Bordāna veidotajai valdībai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F096DFB7-38E2-412C-AD43-57B451A93E23/
Vējonis atsauks Bordāna nomināciju premjera amatam un sarunas turpinās pēc svētkiem
Rīga, 14.nov., LETA. Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks Jāņa Bordāna (JKP) nomināciju premjera amatam, bet sarunas par iespējamo nākamo kandidātu turpinās pēc svētkiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
“Sagaidu, ka šo laiku politiskās partijas izmantos, lai turpinātu konsultācijas un meklētu kopsaucējus,” norāda Valsts prezidents.
Plānots, ka uzreiz pēc valsts svētkiem Vējonis tiksies ar partijas “KPV LV” virzīto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu un partiju apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) virzīto premjera amata kandidātu Arti Pabriku, lai uzklausītu viņu redzējumu par turpmāko valdības veidošanas procesu.
Rīkojumu, ar kuru atzīs par spēku zaudējušu savu aicinājumu Bordānam sastādīt Ministru kabinetu, Vējonis parakstīs ceturtdien.
Prezidenta kancelejā atzina, ka Bordāns trešdien informēja Vējoni par valdības veidošanas gaitu, atzīstot, ka neredz iespējas izveidot valdību un saņemt Saeimas vairākuma atbalstu.
Kā ziņots, Valsts prezidents premjera amatam Bordānu nominēja aizvadītajā nedēļā, dodot laiku līdz 21.novembrim panākt vienošanos par nākamās koalīcijas aprisēm, iespējamo valdības sastāvu un Saeimas vairākuma atbalstu. Vējonis paziņoja, ja līdz tam tas netiks izdarīts, viņš aicinās citu Ministru prezidenta kandidātu veidot valdību.
Tomēr trešdien, apritot nedēļai pēc Bordāna nominēšanas, AP un nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītajām valdības veidošanas sarunām.
Partijas “Vienotība” vadītājs Arvils Ašeradens trešdien žurnālistiem teica, ka arī “Jaunā Vienotība” (JV) izstājas no valdības veidošanas sarunām, taču vēlāk gan precizēja, ka gala lēmums par JV pozīciju tiks pieņemts apvienības valdes sēdē.
Līdz šim “KPV LV” bija vienīgā partija, kas bija paudusi skaidru atbalstu Bordāna veidotajai valdībai.
Bordāns trešdien pēc tikšanās ar Vējoni atzina, ka valdība, ko bija iecerējis, pašlaik nav iespējama. Viņaprāt, partiju lēmums izstāties no sarunām bija bezatbildīgs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A4F2F3B6-B91F-4CC9-9D65-E430D444746B/
Izjūk JKP vadītās valdības veidošanas sarunas
Rīga, 14.nov., LETA. Apvienība “Attīstībai/Par!” (AP) un nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītajām valdības veidošanas sarunām. Par šādu solu šodien lems arī partiju apvienība “Jaunā Vienotība” (JV).
AP aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt citu premjera kandidātu.
Kā liecina AP līdera Daniela Pavļuta vēstule apvienības biedriem, AP informējusi JKP līderi Jāni Bordānu, ka apvienība ir nolēmusi apturēt sarunas par dalību Bordāna valdībā.
Vēstulē biedriem AP politiķis norāda, ka aicina Valsts prezidentu pēc valsts svētkiem 18.novembrī un konsultācijām ar partijām nominēt citu premjera kandidātu. Savstarpējas uzticēšanas un cieņas deficīts ir pirmais valdības koalīcijas sarunu izbeigšanās iemesls, pauž Pavļuts.
Viņš norāda, ka situācijā, kurā četras partijas ir ieguvušas ļoti līdzīgu vēlētāju atbalstu, valdības veidotājam ir jābūt vienlaikus izlēmīgam un diplomātiskam, spējot aktīvi vadīt sarunas un neapvainot partnerus un medijus. AP politiķis akcentē, ka valdība šādā situācijā nav un nevar būt vienas partijas mērķu un vajadzību instruments.
Ja šādas uzticēšanās nav, tad nav jēgas iesaistīties politiskās spēlēs un vairot sabiedrības neuzticēšanos jaunievēlētajiem deputātiem, vēstulē biedriem pauž Pavļuts. Politiķis akcentē, ka nevar sākt sarunas ar tādu birku piekarināšanu partneriem kā “noziedzīgu grupējumu marionetes”, “netīrās naudas ietekmēti shēmotāji” un “Lemberga nopirkti aizkulišu darboņi”. No vēstules satura noprotams, ka šādas frāzes esot izmantojuši JKP pārstāvji. Pavļuts norāda, ka tādējādi tiek nodarīts nepamatots kaitējums jaunās Saeimas deputātu reputācijai, tāpat ārkārtīgi smagu ietekmi ietekmi atstājot tas, ka daudzi JKP pārstāvji arī tā domājot.
AP politiķis vērš uzmanību, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem Bordāna izstrādātās valdības deklarācijas projektā iekļauto pasākumu izmaksu pārsniegums pār ieņēmumiem ir 1,7 līdz 2,4 miljardi eiro. Šādus pasākumus neesot iespējams īstenot atbildīgas fiskālas politikas ietvaros.
Pavļuts arī norāda, ka JKP kategoriskā “sarkanās līnijas” novilkšana pret Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) ir devusi veto tiesības pār valdības izveidi partijai “KPV LV”. “KPV LV” ir “zelta akcija”, un tas neatvieglo valdības izveidošanu, akcentē politiķis.
Arī JV un VL-TB/LNNK pārstāvji pēc šodienas tikšanās apliecināja, ka ir izstājušies no JKP vadītajām valdības veidošanas sarunām.
Pavļuts žurnālistiem norādīja, ka ir nolemts pārtraukt sarunas, ņemot vērā arī to, ka valdības veidošanas procesā trūkusi savstarpējā uzticēšanās, un ka JKP valdības deklarācijas projekts ir tapis uz pamatiem, kas neesot ilgtspējīgi. Politiķis norādīja, ka pēc finansiālo iespēju apzināšanās ir secināts, ka JKP valdības deklarācijas uzmetumā ietvertie solījumi vēlētājiem nav izpildāmi.
Taujāts, vai Ministru prezidenta amata kandidātu varētu nominēt vēl pirms 18.novembra, Pavļuts atbildēja, ka tā būs Valsts prezidenta izvēle, “uz kuru es pilnībā paļaujos un ļoti cienu”. Politiķis prognozēja, ka nākamo valdību veidos piecas vai sešas labēji centriskās partijas, kurām būs jāturpina sarunas. No AP pārstāvja atbildes par tālāko sarunu procesu noprotams, ka līdz valsts simtgades svinībām 18.novembrī aktīvs darbs pie darāmo darbu saraksta veidošanas nav paredzēts.
Arī JV politiķis Arvils Ašeradens apliecināja, ka JV izstājas no valdības veidošanas sarunām. Vēlāk gan Ašeradens aģentūrai LETA uzsvēra, ka gala lēmums par JV pozīciju tiks pieņemts apvienības valdes sēdē šodien plkst.16.
Savukārt VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka Bordāna iespējas izveidot valdību “de facto” ir izsmeltas. Vaicāts, vai tas nozīmē, ka uzskata, ka vajag jaunu premjera amata kandidātu, nacionālās apvienības līderis atbildēja apstiprinoši.
Viņš norādīja, ka sarunu procesā bija daudz problēmas un domstarpības, kas arvien samilza. Par to VL-TB/LNNK ir informējusi jau pēc otrdienas sarunām, politiskajam spēkam konsultējoties savā starpā ir secināts, ka trūkst balsu Bordāna valdības izveidošanai.
Kā ziņots, 7.novembrī Valsts prezidents nominēja Bordānu premjera amatam, vienlaikus norādot, ka, ja JKP līderim neizdosies valdību izveidot līdz 21.novembrim, viņš ir gatavs nominēt citu premjera amata kandidātu.
Bordāns bija iecerējis, ka viņa veidotajā valdībā varētu būt pārstāvēti pieci politiskie spēki – JKP, “KPV LV”, AP, VL-TB/LNNK un JV. Tomēr līdz pat trešdienas rītam šiem politiskajiem spēkiem nebija izdevies vienoties par koalīcijas izveidi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133F07AD-ABAC-4B49-0196-7D7F78F0F8E2/
Trīs partijas izstājas no JKP vadītajām valdības veidošanas sarunām
Rīga, 14.nov., LETA. Apvienība “Attīstībai/Par!” (AP), nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un “Jaunā Vienotība” (JV) nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītajām valdības veidošanas sarunām.
AP aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt citu premjera kandidātu.
Kā liecina AP līdera Daniela Pavļuta vēstule apvienības biedriem, AP informējusi JKP līderi Jāni Bordānu, ka apvienība ir nolēmusi apturēt sarunas par dalību Bordāna valdībā.
Vēstulē biedriem AP politiķis norāda, ka aicina Valsts prezidentu pēc valsts svētkiem 18.novembrī un konsultācijām ar partijām nominēt citu premjera kandidātu. Savstarpējas uzticēšanas un cieņas deficīts ir pirmais valdības koalīcijas sarunu izbeigšanās iemesls, pauž Pavļuts.
Viņš norāda, ka situācijā, kurā četras partijas ir ieguvušas ļoti līdzīgu vēlētāju atbalstu, valdības veidotājam ir jābūt vienlaikus izlēmīgam un diplomātiskam, spējot aktīvi vadīt sarunas un neapvainot partnerus un medijus. AP politiķis akcentē, ka valdība šādā situācijā nav un nevar būt vienas partijas mērķu un vajadzību instruments.
Ja šādas uzticēšanās nav, tad nav jēgas iesaistīties politiskās spēlēs un vairot sabiedrības neuzticēšanos jaunievēlētajiem deputātiem, vēstulē biedriem pauž Pavļuts. Politiķis akcentē, ka nevar sākt sarunas ar tādu birku piekarināšanu partneriem kā “noziedzīgu grupējumu marionetes”, “netīrās naudas ietekmēti shēmotāji” un “Lemberga nopirkti aizkulišu darboņi”. No vēstules satura noprotams, ka šādas frāzes esot izmantojuši JKP pārstāvji. Pavļuts norāda, ka tādējādi tiek nodarīts nepamatots kaitējums jaunās Saeimas deputātu reputācijai, tāpat ārkārtīgi smagu ietekmi ietekmi atstājot tas, ka daudzi JKP pārstāvji arī tā domājot.
AP politiķis vērš uzmanību, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem Bordāna izstrādātās valdības deklarācijas projektā iekļauto pasākumu izmaksu pārsniegums pār ieņēmumiem ir 1,7 līdz 2,4 miljardi eiro. Šādus pasākumus neesot iespējams īstenot atbildīgas fiskālas politikas ietvaros.
Pavļuts arī norāda, ka JKP kategoriskā “sarkanās līnijas” novilkšana pret Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) ir devusi veto tiesības pār valdības izveidi partijai “KPV LV”. “KPV LV” ir “zelta akcija”, un tas neatvieglo valdības izveidošanu, akcentē politiķis.
Arī JV un VL-TB/LNNK pārstāvji pēc šodienas tikšanās apliecināja, ka ir izstājušies no JKP vadītajām valdības veidošanas sarunām.
Pavļuts žurnālistiem norādīja, ka ir nolemts pārtraukt sarunas, ņemot vērā arī to, ka valdības veidošanas procesā trūkusi savstarpējā uzticēšanās, un ka JKP valdības deklarācijas projekts ir tapis uz pamatiem, kas neesot ilgtspējīgi. Politiķis norādīja, ka pēc finansiālo iespēju apzināšanās ir secināts, ka JKP valdības deklarācijas uzmetumā ietvertie solījumi vēlētājiem nav izpildāmi.
Arī JV politiķis Arvils Ašeradens apliecināja, ka JV izstājas no valdības veidošanas sarunām. Vēlāk gan Ašeradens aģentūrai LETA uzsvēra, ka gala lēmums par JV pozīciju tiks pieņemts apvienības valdes sēdē šodien plkst.16.
Savukārt VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka Bordāna iespējas izveidot valdību “de facto” ir izsmeltas.
Kā ziņots, 7.novembrī Valsts prezidents nominēja Bordānu premjera amatam, vienlaikus norādot, ka, ja JKP līderim neizdosies valdību izveidot līdz 21.novembrim, viņš ir gatavs nominēt citu premjera amata kandidātu.
Bordāns bija iecerējis, ka viņa veidotajā valdībā varētu būt pārstāvēti pieci politiskie spēki – JKP, “KPV LV”, AP, VL-TB/LNNK un JV. Tomēr līdz pat trešdienas rītam šiem politiskajiem spēkiem nebija izdevies vienoties par koalīcijas izveidi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A421A091-A1AC-4048-9444-C1791DC67EE2/
Vai iesaistīt “Saskaņu”?
Apvienība “Attīstībai/Par!” (AP), nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un “Jaunā Vienotība” (JV) nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītajām valdības veidošanas sarunām.
AP aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt citu premjera kandidātu.
Liela daļa tvitera lietotāju, uzzinājuši jaunumus, ierosina JKP sākt sarunas par valdības veidošanu ar partiju “Saskaņa”. Daži uzskata, ka šāda partiju rīcība jau bija paredzama.
Par notikušo ziņojis 13.Saeimas deputāts Aldis Gobzems (KPV LV).
Aldis Gobzems@AldisGobzems
Attīstībai Par izstājas no valdības veidošanas procesa.
Wed Nov 14 07:47:07 +0000 2018
Aldis Gobzems@AldisGobzems
Jaunā Vienotība un Nacionālā apvienība arī izstājas no valdības veidošanas procesa.
Wed Nov 14 08:02:48 +0000 2018
Savu minējumu izsaka mārketinga speciālists Alberts Ziemelis.
Alberts Ziemelis@AlbertsZiemelis
@AldisGobzems Tad tomēr būs valdība ar Saskaņu?
Wed Nov 14 07:52:34 +0000 2018
Tvitera lietotāja Irēna Kursīte neuzskata, kas tas būtu slikts variants.
Irēna Kursīte@IKursite
@AlbertsZiemelis @AldisGobzems Varbūt labākais variants.
Wed Nov 14 08:34:10 +0000 2018
Partijas “Saskaņa” iesaistīšanu koalīcijā atbalsta arī Latvijas lidsabiedrībā “airBaltic” strādājošais Kristians Šmits.
Kristians Šmits@Shtox
@AldisGobzems tad ņemat Saskaņu! lai tie vecie vēži atsēž savus 4 gadus
Wed Nov 14 08:07:07 +0000 2018
Savukārt vīlies jūtas tvitera lietotājs Magnuss.
Magnuss@Latvija_100
@AldisGobzems Esmu vīlies NA. tā bija mana pirmā izvēle 🙁
Wed Nov 14 08:25:32 +0000 2018
Par partijas “Saskaņa” nepieejamību informējis SIA “Saint-Gobain Celtniecības produkti” tehniskās izolācijas tirdzniecības pārstāvis Gints Vēbers.
Gints Weber@GintsWeber
@AldisGobzems Saskaņa jau ir aizņemta, tik jūs to vēl neesat pamanījuši ?
Wed Nov 14 08:22:20 +0000 2018
Notikušais iepriecinājis tvitera lietotāju Lindu.
Linda@_EsLinda
@AldisGobzems Oi cik labi!
Wed Nov 14 08:03:12 +0000 2018
Arī Elza pievienojas tiem, kuri domā, ka JKP jāsadraudzējas ar partiju “Saskaņa”.
elza ☀️@elzalatv
@AldisGobzems Tad ņemiet valdībā Saskaņu! @Bordans Ne tāpēc par jums cilvēki balsoja, lai tagad KPV LV un JKP sēdētu opozīcijā! Lai opozīcijā sēž visi šitie uzmetēji!
https://twitter.com/elzalatv/status/1062090057027346432?s=19
Wed Nov 14 08:10:49 +0000 2018
Savas domas izteikusi Itālijā dzīvojošā Dzintra Simpson.
Dzintra Simpson@DzSimpson
@elzalatv @AldisGobzems @Bordans Jā, veidojiet valdību ar Saskaņu, lai vecie smerdeļi, uzmetēji, stāv pie ratiem.
Wed Nov 14 08:37:05 +0000 2018
Valsts “lielāko kļūdu” ironiski minējis jurists Voldemārs Burģis.
voldemārs burģis@voldemars
Lielākā Latvijas kļūda bija pāreja uz EURO. Ja būtu saglabāts mūsu lats, tad tagad mēs paši kā saimnieki savā zemē varētu izlaist papildus 1 300 000 000 latu un nosegt topošās valdības budžeta priekšlikumus, un visi dzīvotu laimīgi.
Wed Nov 14 08:06:20 +0000 2018
Iespējamo apvienības “Attīstībai/Par!” iemeslu, kāpēc noraidīta Jāņa Bordāna (JKP) veidotā valdība, min uzņēmuma “Rain Sisters” īpašniece un menedžere Zane Zamuška.
Zane Zamuška@zane_zz
Cerībā, ka izvirzīs Pabriku? A ja nē?
RT @ltvpanorama: @AttistibaiPar aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt citu premjera kandidātu. Apvienība ir nolēmusi apturēt sarunas par dalību Bordāna valdībā. Tādu pašu lēmumu esot pieņēmusi arī @VL_TBLNNK un @Jauna_Vienotiba.
Wed Nov 14 08:30:01 +0000 2018
Notikušo komentējusi gleznotāja Ilze Jaunberga.
Ilze Jaunberga@IlzeJaunberga
nomira valdība
neuztapusi
?
Wed Nov 14 08:22:47 +0000 2018
Politoloģe, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes klientu apkalpošanas speciāliste Alīna Samīte notikušo raksturo ar latviešu tautas gudrību.
Alīna Samīte@AmiSkywalker
@IlzeJaunberga Kad sanāk deķa ielāpi, bet katram savas fantāzijas par lielumu un nozīmību, tad gulētājs paliek pliks. /Latviešu tautas gudrība/ #13.Saeima
Wed Nov 14 08:38:51 +0000 2018
Savukārt mērnieks Juris Dončenko izsakās kodolīgi.
Juris Dončenko@Polss05
@IlzeJaunberga Gadās
Wed Nov 14 08:32:30 +0000 2018
To, ka šāds notikums bija gaidāms, apgalvo tvitera lietotājs Jānis A.
Jānis A. ?☕️?@tvitermaniaks
Bordāna valdība RIP. Kas arī bija sagaidāms.
Wed Nov 14 08:38:06 +0000 2018
Jānis A. ?☕️?@tvitermaniaks
Gadījumā, tā nav pirmā reize, kad nominēts premjers pat netiek līdz balsojumam Saeimā?
Wed Nov 14 08:38:51 +0000 2018
Savu minējumu izsaka arī inženieris Ulvis Siliņš.
Ulvis Siliņš@UlvisSilins
Šo gan nebija pārāk grūti prognozēt, ka Bordāns nebūs MP. Vēl jo vairāk, JKP pat visticamāk nebūs valdībā. ?
Wed Nov 14 08:49:16 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/1c5acd1f-8bb3-4641-aed7-4b234a78029e
Viena partija velk uz purvu, otra – uz dīķi, trešā – uz zaru kaudzi
Attēla avots: https://www.facebook.com/uz101km/photos/a.358418434644650/481392859013873/?type=3&theater
