CNN nobalsojušo aptauja: Vairāk nekā puse vēlētāju neapmierināti ar ASV virzienu
Vašingtona, 7.nov., LETA–DPA. Vairāk nekā puse no cilvēkiem, kas otrdien tika ietverti telekanāla CNN rīkotā ASV starpvēlēšanās nobalsojušo aptaujā, uzskatīja, ka ASV virziens ir nepareizs, un līdzīgs skaits bija noskaņoti pret prezidentu Donaldu Trampu.
CNN provizoriskajā aptaujā 26% respondentu atbalstīja Trampu, bet 39% sacīja, ka ir nobalsojuši, lai izrādītu pretestību viņam. Tikai trešdaļa no aptaujātajiem vēlētājiem uzskatīja, ka Tramps nav faktors šajās vēlēšanās.
65% aptaujāto vēlētāju sacīja, ka viņi jau pirms vairāk nekā mēneša bija izlēmuši, par ko balsot. Tikai 15% to bija izlēmuši pēdējā nedēļā vai pēdējās dienās.
16% no aptaujātajiem balsoja pirmoreiz. No 2016.gadā aptaujātajiem pirmoreiz bija balsojuši 10%.
Citā aptaujā no vēlēšanu apgabaliem, kur bija izvērtusies asa cīņa starp republikāņiem un demokrātiem, tika konstatēts, ka vēlētāji visvairāk nobažījušies par Trampu un veselības aprūpi, bet nākamajās vietās ir ekonomika un imigrācija.
Jau ziņots, ka otrdien ASV starpvēlēšanās tika vēlēta Pārstāvju palāta, 35 no 100 Senāta locekļiem, kā arī vairāku štatu gubernatori.
Demokrāti cerēja izcīnīt 23 jaunas vietas Pārstāvju palātā un atgūt kontroli pār to. Demokrātiem daudz grūtāk būtu atgūt kontroli pār Senātu, kur republikāņiem ir niecīgs vairākums, bet demokrātiem jāaizstāv 10 senatoru vietas štatos, kur Tramps uzvarēja prezidenta vēlēšanās 2016.gadā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133F073F-45E4-3245-916B-DB45BB6514C8/
Mediju prognozes: ASV starpvēlēšanās demokrātiem izdevies atgūt kontroli pār Pārstāvju palātu
Vašingtona, 7.nov., LETA–AFP/DPA. ASV starpvēlēšanās demokrātiem izdevies atgūt kontroli pār Pārstāvju palātu, taču republikāņi saglabājuši kontroli pār Senātu, prognozē raidorganizācijas “Fox”, ABC un NBC, balstoties uz daļējiem vēlēšanu rezultātiem.
ASV prezidenta Donalda Trampa pārstāvētie republikāņi līdz šim kontrolēja abas Kongresa palātas.
Reaģējot uz mediju prognozēm, Tramps raksturoja šīs vēlēšanās kā “milzīgus panākumus”, lai gan prognozes liecina, ka republikāņi zaudējuši kontroli pār Pārstāvju palātu.
Plašāk vēlēšanu iznākumu Tramps vēl nav komentējis.
Jau vēstīts, ka otrdien ASV tika vēlēta Pārstāvju palāta, 35 no 100 Senāta locekļiem, kā arī vairāku štatu gubernatori.
Mediju prognozētie rezultāti lielā mērā sakrīt ar pirmsvēlēšanu aptauju rezultātiem, kas liecināja par Kongresa sašķelšanos. Arī tradicionāli partija, kuru pārstāv prezidents, parasti cieš zaudējumus starpvēlēšanās, kas nereti tiek uztvertas kā referendums prezidentūrai.
Tramps, bez šaubām, atradās šo vēlēšanu centrā. CNN veiktā vēlētāju aptauja liecina, ka tikai trešā daļa vēlētāju neuzskatīja Trampu par faktoru, pieņemot lēmumu par ko balsot. Vairāk nekā puse vēlētāju norādīja, ka ir neapmierināti ar valsts pašreizējo virzienu.
Demokrāti tagad varēs nobloķēt likumdošanu un sākt izmeklēšanas par prezidenta finanšu darījumiem un Krievijas jaukšanos 2016.gada prezidenta vēlēšanās.
Taču republikāņi, saglabājot kontroli pār Senātu, saglabās teikšanu pār augstāko amatpersonu iecelšanu, tostarp tiesnešu nominēšanu federālajās tiesās.
Kalifornijas demokrātu līdere Nensija Pelosi, kura varētu kļūt par nākamo Pārstāvju palātas spīkeri, solīja “pārbaudes un līdzsvaru” Baltajam namam nākamajā Kongresa sesijā.
Pelosi arī sacīja, ka demokrāti tieksies pēc atbildības un partiju sadarbības, piebilstot, ka visiem ir apnikusi šķelšanās.
Viņa solīja strādāt pie veselības aprūpes izmaksu samazināšanas un investēt infrastruktūrā. Pelosi arī solīja cīnīties pret korupciju, lai Vašingtona strādātu visu amerikāņu labā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/8942A553-6217-42D5-9C1E-4F2077DAA25B/
Biržu indeksiem dažādas tendences, investoriem gaidot ASV starpvēlēšanu rezultātus
Ņujorka, 7.nov., LETA–AFP. ASV biržu indeksi otrdien pieauga pēc klusas tirdzniecības sesijas, bet Eiropas biržu indeksi kritās, investoriem gaidot otrdien notikušo ASV starpvēlēšanu rezultātus.
Volstrītas indekss “Standard & Poor’s 500” (S&P 500) pieauga par 0,6%, bet tirdzniecības apjoms bija neliels, investoriem esot atturīgiem pirms vēlēšanu rezultātiem.
Saskaņā ar aptaujām demokrāti šajās vēlēšanās var iegūt kontroli pār Pārstāvju palātu, bet republikāņi saglabātu kontroli pār Senātu.
Dīleri atzina, ka akciju cenām vajadzētu kristies, ja republikāņi zaudētu kontroli pār abām Kongresa palātām, bet pieaugt, ja viņi saglabātu kontroli pār abām.
“Nav pārsteidzoši redzēt dažādas tendences globālajos akciju tirgos … jo investori lielā mērā ir ‘pagaidīsim-un-redzēsim stāvoklī’ pirms šodienas ASV starpvēlēšanām,” atzīmēja “Oanda” analītiķis Dīns Poplvels.
Otrdien ASV starpvēlēšanās tika vēlēti visi 435 Pārstāvju palātas locekļi, 35 no 100 Senāta locekļiem, 36 štatu gubernatori un štatu likumdošanas institūciju locekļi.
Šīs starpvēlēšanas ir pirmais lielais vēlēšanu pārbaudījums Trampam kopš viņa stāšanās prezidenta amatā pērnā gada sākumā.
ASV dolāra vērtība pret eiro otrdien mēreni kritās.
“Dolārs būtu neaizsargāts pret ievērojamu atkāpšanos no nesenajiem 16 mēnešu augstākajiem līmeņiem, ja vēlēšanu iznākums radītu draudus prezidenta darba kārtībai,” sacīja “Western Union Business Solutions” vecākais tirgus analītiķis Džo Manimbo.
Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga, britu mārciņas kurss pret dolāru palielinājās, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu kāpa.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien kritās par 0,89 dolāriem līdz 62,21 dolāram par barelu. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 1,04 dolāriem līdz 72,13 dolāriem par barelu.
ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” otrdien pieauga par 0,7% līdz 25 635,01 punktam, indekss “Standard & Poor’s 500” kāpa par 0,6% līdz 2755,45 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” palielinājās par 0,6% līdz 7375,96 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,9% līdz 7040,68 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,1% līdz 11 484,34 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,5% līdz 5075,19 punktiem.
Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien pieauga no 1,1407 līdz 1,1416 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret dolāru kāpa no 1,3041 līdz 1,3097 dolāriem par mārciņu, bet dolāra vērtība attiecībā pret jenu palielinājās no 113,19 līdz 113,46 jenām par dolāru.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133F0733-723D-9964-B913-6F8E3D33B728/
Biržu indeksi pieaug pēc ASV starpvēlēšanām
Ņujorka, 8.nov., LETA–AFP. ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pieauga, tirgum paužot atvieglojumu pēc otrdien notikušajām ASV starpvēlēšanām, kuru rezultāti neradīja lielus pārsteigumus.
“Finanšu tirgi turpina savu virzību uz priekšu, saprotot, ka investori bija pareizi pozicionēti starpvēlēšanu iznākumam,” sacīja FXTM analītiķis Džamels Ahmads.
Demokrāti šajās vēlēšanās atguva kontroli pār Pārstāvju palātu, bet prezidenta Donalda Trampa Republikāņu partija palielināja savu vairākumu Senātā.
ASV dolāra vērtība pret eiro un britu mārciņu samazinājās, jo investori paredz, ka demokrātu kontrole pār Pārstāvju palātu būs “potenciāls šķērslis” jebkuriem Trampa centieniem ieviest turpmākus fiskālos stimulus, sacīja Ahmads.
Lai gan vēlēšanu rezultāti lielākoties atbilda prognozēm, tie nozīmē, ka Trampam ir gaidāmi divi grūti gadi pirms nākamajām prezidenta vēlēšanām 2020.gadā, jo demokrāti ir gatavi cīnīties pret viņa iecerēm ekonomikā un pastiprināt Trampa un viņa administrācijas uzraudzību.
Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi solīdi pieauga.
Briefing.com analītiķis Patriks O’Hērs sacīja, ka šis akciju cenu pieaugums “domājams, liecina par atvieglojumu, ka vēlēšanas ir pagājušas un to rezultāts kopumā ir tāds, kā tika gaidīts”. Lielu pārsteigumu trūkums šajās vēlēšanās “ir likvidējis nenoteiktības elementu, kas pēdējās nedēļās bija palielinājis tirgus nestabilitāti”.
Kāpums Eiropas akciju tirgos pēc otrdienas krituma vedina uzskatīt, ka “investori cer uz to, ka sašķelts Kongress iezīmēs beigas Trampa protekcionistiskajai darba kārtībai, vismaz attiecībā uz Eiropu”, sacīja “Capital Economics” analītiķe Simona Gambarini.
Citi analītiķi norādīja uz varas sadalīšanas sekām.
“Sašķeltais Kongress nozīmē, ka ir lielāka iespēja būt strupceļam, kas ievērojami ierobežos [Trampa] darba kārtību likumdošanā,” sacīja ING galvenais starptautiskais economists Džeimss Naitlijs.
Viņš uzsvēra, ka abas puses varētu sadarboties tādās jomās kā infrastruktūras tēriņi, tomēr “šķelšanās starp partijām un to iekšienē lielākoties nozīmē to, ka progress būs grūts”.
Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga, britu mārciņas kurss pret dolāru palielinājās, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu kāpa.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien kritās par 0,54 dolāriem līdz 61,67 dolāriem par barelu. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 0,06 dolāriem līdz 72,92 dolāriem par barelu.
ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” trešdien pieauga par 2,1% līdz 26 180,30 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” kāpa par 2,1% līdz 2813,89 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” palielinājās par 2,6% līdz 7570,75 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien pieauga par 1,1% līdz 7117,28 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,8% līdz 11 579,10 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 1,2% līdz 5137,94 punktiem.
Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien pieauga no 1,1416 līdz 1,1434 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret dolāru kāpa no 1,3097 līdz 1,3130 dolāriem par mārciņu, bet dolāra vērtība attiecībā pret jenu palielinājās no 113,46 līdz 113,53 jenām par dolāru.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133F0740-EB73-B622-A286-F8A1E717D8FE/
Eksperts: Starpvēlēšanu rezultāti būtiski neietekmēs ASV ārpolitiku un attiecības ar Eiropu
Rīga, 7.nov., LETA. Starpvēlēšanu rezultāti būtiski neietekmēs ASV ārpolitiku un attiecības ar Eiropu, sarunā ar aģentūru LETA norādīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.
Komentējot demokrātu panākumu ietekmi uz ASV ārpolitiku, Hiršs uzsvēra, ka grandiozām pārmaiņām ārpolitikā vai drošības politikā nevajadzētu sekot, līdz ar to, Baltijā paliktu arī ASV karavīri.
Pētnieks arī pieļāva, ka jautājums par Eiropas Savienības-ASV brīvās tirdzniecības līgumu joprojām netiks veiksmīgi risināts.
Viņš skaidroja, ka sevi par uzvarētājiem šajās vēlēšanās var uzskatīt gan republikāņi, gan demokrāti, jo ASV starpvēlēšanās demokrātiem izdevies atgūt kontroli pār Pārstāvju palātu, taču republikāņi saglabājuši kontroli pār Senātu. “Republikāņi var paziņot, ka ASV prezidenta Donalda Trampa dienaskārtība tiek atbalstīta, savukārt demokrāti var teikt, ka viņu pārliecība par to, ka Tramps ir absolūts ļaunums, arī ir nostrādājusi,” piebilda eksperts.
Tomēr demokrātu cerības par to, ka viņi spēs pārņemt visu Kongresu, nav attaisnojušās, teica Hiršs, to skaidrojot ar dažādiem iemesliem. “Viens no iemesliem ir tāds, ka republikāņi visu notiekošo mēģina parādīt sev par labu, piemēram, Tramps nemitīgi runā par ASV tuvojošos migrantu kolonnu, cenšoties radīt ārējo ienaidnieku. Tāpat kā piemēru var minēt republikāņu pārmetumus demokrātiem par sazvērestību saistībā ar Augstākās tiesas tiesnesi Bretu Kaveno,” sacīja Hiršs.
Savukārt attiecībā uz ASV iekšpolitiku, demokrātu panākumi vēlēšanās tiem ļaus likt šķēršļus Trampa un republikāņu dienaskārtībā, pieļāva eksperts.
“Trampa dienaskārtība vairs nevarēs tikt īstenota tik vienkārši, kā tas bija iepriekš. Tāpat ļoti iespējams, ka demokrāti mēģinās sākt impīčmentu un aktualizēt izmeklēšanas pret Trampu vai viņa vēlēšanu kampaņu. Tam nebūs milzīgs rezultāts, bet demokrāti mēģinās visādos veidos diskreditēt Trampu un republikāņus,” prognozēja pētnieks, piebilstot, ka prezidenta impīčments neizskatās reāli īstenojams, tomēr tas būšot dienaskārtībā, “lai medijiem būtu par ko ziņot”.
Jau vēstīts, ka ASV starpvēlēšanās demokrātiem izdevies atgūt kontroli pār Pārstāvju palātu, taču republikāņi saglabājuši kontroli pār Senātu, prognozē raidorganizācijas “Fox”, ABC un NBC, balstoties uz daļējiem vēlēšanu rezultātiem.
ASV prezidenta Donalda Trampa pārstāvētie republikāņi līdz šim kontrolēja abas Kongresa palātas.
Reaģējot uz mediju prognozēm, Tramps raksturoja šīs vēlēšanās kā “milzīgus panākumus”, lai gan prognozes liecina, ka republikāņi zaudējuši kontroli pār Pārstāvju palātu.
Plašāk vēlēšanu iznākumu Tramps vēl nav komentējis.
Jau vēstīts, ka otrdien ASV tika vēlēta Pārstāvju palāta, 35 no 100 Senāta locekļiem, kā arī vairāku štatu gubernatori.
Mediju prognozētie rezultāti lielā mērā sakrīt ar pirmsvēlēšanu aptauju rezultātiem, kas liecināja par Kongresa sašķelšanos. Arī tradicionāli partija, kuru pārstāv prezidents, parasti cieš zaudējumus starpvēlēšanās, kas nereti tiek uztvertas kā referendums prezidentūrai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/DC23AE1C-A4B5-423E-A818-F37F3846882C/
Mediji: ASV starpvēlēšanās vēlētāju aktivitāte biju ievērojami augstāka nekā iepriekšējās starpvēlēšanās
Vašingtona, 7.nov., LETA–DPA. Vēlētāju aktivitāte otrdien notikušajās ASV starpvēlēšanās pārsniegusi 113 miljonus, ievērojami pārsniedzot iepriekšējo 2014.gada starpvēlēšanu radītājus, kad nobalsoja 83 miljoni amerikāņu, vēsta raidorganizācija CBS.
Reģistrēto vēlētāju vidū nobalsojuši 49% vēlētāju.
CBS ziņo, ka šajās starpvēlēšanās pirmo reizi pārsniegta 100 miljonu vēlētāju atzīme.
2016.gada vēlēšanās, kad tika vēlēts arī ASV prezidents, piedalījās rekordliels vēlētāju skaits – 137 miljoni.
Jau vēstīts, ka otrdien ASV tika vēlēta Pārstāvju palāta, 35 no 100 Senāta locekļiem, kā arī vairāku štatu gubernatori.
Demokrātiem izdevies atgūt kontroli pār Pārstāvju palātu, taču republikāņi saglabājuši kontroli pār Senātu.
Rezultāti lielā mērā sakrīt ar pirmsvēlēšanu aptauju rezultātiem, kas liecināja par Kongresa sašķelšanos. Arī tradicionāli partija, kuru pārstāv prezidents, parasti cieš zaudējumus starpvēlēšanās, kas nereti tiek uztvertas kā referendums prezidentūrai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/144747C2-FB21-4960-A309-48F75D8FB9BD/
Tramps aicina republikāņus un demokrātus “strādāt kopā”
Vašingtona, 7.nov., LETA–AFP/DPA. ASV prezidents Donalds Tramps, runājot trešdien pēc nule kā notikušajām starpvēlēšanām, kurās Kongresa apakšnams nonācis demokrātu kontrolē, pauda cerību, ka republikāņi un demokrāti spēs “strādāt kopā”, piemēram, tādās jomās kā infrastruktūra un veselības aprūpe.
Viņš cildināja demokrātu līderi Nensiju Pelosi, kas, pēc visa spriežot, kļūs par Pārstāvju palātas spīkeri, sakot, ka atzīst viņas nopelnus un savā ziņā sniedzot viņai izlīguma olīvas zaru.
“Cerams, mēs visi nākamgad varēsim strādāt kopā, gādājot rezultātus amerikāņu tautai. Arī attiecībā uz ekonomisko izaugsmi, infrastruktūru, tirdzniecību, recepšu zāļu izmaksu samazināšanu,” preses konferencē Baltajā namā sacīja Tramps.
Prezidents arī slavēja Republikāņu partiju, kas, kaut arī zaudējusi vairākumu Pārstāvju palātā, pozīcijas Senātā nostiprinājusi.
“Vakar bija liela diena, neticama diena,” sacīja prezidents. “Pagājušajā naktī Republikāņu partija meta izaicinājumu vēsturei, paplašinot vairākumu Senātā, būtiski pārspējot prognozes apakšnamā.”
Tramps arī nosodīja “ļoti naidīgo mediju atspoguļojumu”, kāds tas viņam un republikāņiem bijis starpvēlēšanu gaitā, sakot, ka ir sasniegts “jauns rekords”.
“Enerģiskā kampaņa apturēja zilo vilni, par ko viņi runāja,” sacīja Tramps, izsakoties par prognozēm, ka demokrātiem, kuru partijas krāsa ir zilā, gaidāmi satriecoši panākumi.
Atzīstot savas partijas sakāvi Pārstāvju palātā, Tramps uzstāja, ka republikāņiem veicies labāk nekā prognozēts.
“Vēlētāji pavisam skaidri nosodīja Senāta demokrātus par to, kā viņi izturējās Kaveno apstiprināšanas procesā,” sacīja Tramps, atgādinot par sīvajām cīņām Augstākās tiesas tiesneša Breta Kaveno apstiprināšanas ceļā.
Tramps arī kā “krāpšanu” nosodīja izmeklēšanu par iespējamo Krievijas iejaukšanos prezidenta vēlēšanās 2016.gadā, taču negrasās to apturēt, lai gan viņam ir iespēja to izdarīt jebkurā brīdī.
Viņš arī pavēstīja, ka viņam nav plānots nedēļas nogalē Parīzē tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Tāpat Tramps paziņoja, ka nākamā gada sākumā tiksies ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu. Pēc viņa teiktā, viņš ir “priecīgs” par sarunām ar Phenjanu, taču “nav nekādas steigas”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/B1BF099F-9B35-43FF-B921-8CCE63E17446/
Tramps slavē starpvēlēšanu “lielo uzvaru”
Vašingtona, 7.nov., LETA–DPA. ASV prezidents Donalds Tramps nule kā notikušo starpvēlēšanu rezultātu cildinājis kā “lielu uzvaru”, neraugoties uz to, ka viņa Republikāņu partija zaudējusi kontroli pār Pārstāvju palātu.
“Esmu no ļoti daudziem saņēmis daudzus apsveikumus ar mūsu pagājušā vakara lielo uzvaru, arī no ārvalstu līderiem (draugiem), kas gaidīja uz mani un cerēja uz tirdzniecības darījumiem,” tviterī paziņoja Tramps.
“Tiem, kas strādāja ar mani šajās neticamajās starpvēlēšanās, atbalstot zināmu politiku un principus, gāja labi. Tie, kas tā nerīkojās, – saka ardievas,” citā tvītā norādīja Tramps.
Tramps arī apsveicis vienu no saviem dedzīgākajiem atbalstītājiem Ronu DeSantisu ar uzvaru sīvajā cīņā par Floridas gubernatora amatu.
ASV starpvēlēšanās otrdien demokrātiem izdevies atgūt kontroli pār Pārstāvju palātu, taču republikāņi saglabājuši kontroli pār Senātu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/B05DE4F2-AF4D-4B3C-8270-ACA47F0FA49C/
Obama: Cīņa par nepieciešamajām reformām ir tikai sākusies
Vašingtona, 7.nov., LETA–AFP. Bijušais ASV prezidents Baraks Obama trešdien pauda lepnumu par demokrātu panākumiem starpvēlēšanās, kurā viņi atguva kontroli pār Pārstāvju palātu, taču brīdināja, ka cīņa par ļoti nepieciešamajām reformām ir tikai sākusies.
“Mūsu darbs turpinās. Pārmaiņas, kas mums ir vajadzīgas, nenotiks tikai vienu vēlēšanu dēļ, taču tas ir sākums. Vakar vēlētāji visā valstī to aizsāka,” paziņoja Obama.
“Es ceru, ka, virzoties uz priekšu, mēs sāksim atgriezties pie vērtībām, kādas mēs sagaidām mūsu sabiedriskajā dzīvē – godīguma, kārtīguma, kompromisiem un iestāšanos vienam par otru kā amerikāņiem, kurus nešķeļ mūsu atšķirības, bet vieno mūsu kopīgais šūpulis,” norādīja Obama.
Jau vēstīts, ka otrdien ASV tika vēlēta Pārstāvju palāta, 35 no 100 Senāta locekļiem, kā arī vairāku štatu gubernatori.
Demokrātiem izdevies atgūt kontroli pār Pārstāvju palātu, taču republikāņi saglabājuši kontroli pār Senātu.
Rezultāti lielā mērā sakrīt ar pirmsvēlēšanu aptauju rezultātiem, kas liecināja par Kongresa sašķelšanos. Arī tradicionāli partija, kuru pārstāv prezidents, parasti cieš zaudējumus starpvēlēšanās, kas nereti tiek uztvertas kā referendums prezidentūrai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/A9838E51-3C3D-403E-9E85-E2CC4C984582/
Attēla avots: https://www.nbcnews.com/card/nbc-news-exit-poll-1-6-voters-waited-until-week-n932986
Info avots: https://www.nbcnews.com/card/nbc-news-exit-poll-1-6-voters-waited-until-week-n932986
