svētdien, 29 marts, 2026
HomeTālavas TaurētājiDarbinieku noturēšanai reģionos jāmaksā Rīgas algas

Darbinieku noturēšanai reģionos jāmaksā Rīgas algas

Artūrs Čakars, Baltic Block sabiedrisko attiecību konsultants

Baltic Block: Darbinieku noturēšanai reģionos jāmaksā Rīgas algas

Lai motivētu darbiniekus palikt strādāt savos reģionos, tādējādi garantējot ienākumus arī novada budžetam un uzlabojot sadzīves apstākļus vietējai sabiedrībai kopumā, darba devējiem ir jārēķinās ar Rīgai ekvivalentu algu un sociālo garantiju nodrošināšanu.
Tas ir pamatprincips, ko allaž patur prātā Latvijas lielākais kokskaidu palešu bloku ražotājs “Baltic Block” un uzņēmuma direktors Andis Šķēle.
“Baltic Block” ir uzņēmums, kas ražo kompozītpalešu blokus un mēs esam izvēlējušies savu ražotni jau no paša sākuma attīstīt Madonas novadā, turklāt relatīvi īsā laikā esam kļuvuši par vienu no lielākajiem darba devējiem reģionā. Līdzīgi kā citur Latvijā, arī Madonas novadā ir visnotaļ sarežģīti piesaistīt darbam jau sākotnēji kvalificētu darbaspēku, un tieši šī iemesla dēļ katrs cilvēks uzņēmumam ir īpaši vērtīgs. Tā, protams, ir vispārēja Latvijas problēma, kas radusies demogrāfijas un lielā mērā arī neparedzamās nodokļu politikas ietekmē, un šobrīd rezultējas tajā, ka laukos gluži vienkārši vairs nav cilvēku. Uzņēmumi pat no nesaistītām nozarēm nereti konkurē savā starpā par darbspējīgajiem iedzīvotājiem.
Tieši darbinieku deficīts ir apstāklis, kurā var redzēt uzņēmuma gatavību cīņai šodienas darba tirgū. Lai uzņēmums, kas darbojas reģionā, būtu interesants vietējiem iedzīvotājiem, tam ir būtībā jāpiedāvā līdzvērtīgu atalgojumu un sociālās garantijas kā lielo Latvijas pilsētu uzņēmumiem. Turklāt par savu naudu vēl nepieciešams apmācīt jaunos darbiniekus un motivēt esošos. Skaidrs, ka situācijā, kad darbiniekam ir līdzvērtīgas darba izvēles iespējas Rīgā vai savā dzīvesvietā novadā, viņš izvēlēsies palikt savās mājās, nevis doties ekonomiskajā migrācijā uz ārzemēm vai uz Rīgu. Tas parasti ir ļoti sarežģīti un rada nevajadzīgu stresu, turklāt ne visiem izdodas atrast darbu citur. Ikviena darbinieka rotācija uzņēmumam izmaksā dārgi un izaicinājums ir ne tikai demogrāfiskais aspekts, bet arī spēja šos cilvēkus noturēt.
“Baltic Block” gadījumā mēs raugāmies pēc cilvēkiem, kuriem jau ir vismaz nelielas tehniskās zināšanas, bet visu pārējo apmācām paši. Ņemot vēra, ka mums ir stabila komanda, kas jau daudzus gadus ir noturējusies bez būtiskām izmaiņām, nevaram sūdzēties par darbinieku efektivitāti, zināšanu vai kompetences līmeņa trūkumu. Protams, ir dzirdēts par nozarēm, kurās tiek algots ārvalstu darbaspēks, jo vietējais kādu iemeslu dēļ ir vāji motivēts vai nestrādā atbilstošā kvalitātē, tomēr domāju, ka kokapstrādē kopumā šī problēma varētu nebūt tik izteikta.
Darbaspēka jautājumā iezīmējas cita problēma, kas skar lielāko daļu Latvijas nozaru – uzņēmumiem pašiem nepieciešams arvien vairāk iesaistīties nākotnes profesionāļu attīstībā un izglītošanā. Rietumeiropas lielajās nozarēs ir novērojama tendence, ka paši uzņēmumi nodrošina apmaksātus kursus saviem darbiniekiem, stipendijas studentiem, kuri izvēlas mācīties ar viņu nozari saistītās programmas, īsteno dažādus profesionālos konkursus, kā arī līdzdarbojas akadēmisko programmu gatavošanā. Ierobežota darbaspēka apstākļos tieši šis ir veids, kā jau savlaicīgi nodrošināt kvalificēta darbaspēka nepārtrauktību un kopējo nozares efektivitātes celšanu. Protams, arī Latvijā ir atsevišķi uzņēmumi, kas tam pievērš uzmanību, tomēr šis ir lauciņš, kurā vēl var augt. Attīstoties modernajām tehnoloģijām, izglītības jautājums kļūs arvien svarīgāks. Tehnoloģiju vadīšana kļūs komplicētāka, turklāt tās aizstās atsevišķas profesijas, kurās šobrīd strādā cilvēki. Konkurence darba devēju, kā arī darba ņēmēju vidū visticamāk tikai pieaugs.
Neapšaubāmi, šeit iezīmējas arī valsts ilgtermiņa plānošanas politika. Latvijā joprojām tiek gatavoti speciālisti tajās nozarēs, kurās ir to pārprodukcija, savukārt citās nozarēs nākas iztikt ar to, ko var piemeklēt un pielāgot.
Mums kā Madonas novada vienam no lielākajiem uzņēmumiem ir ievērojama sociālā atbildība pret pašu novadu un tā cilvēkiem. Šobrīd “Baltic Block” strādā aptuveni 100 darbinieki un 95% no tiem ir vietējie iedzīvotāji. Algojot šos cilvēkus, mēs tiešā un netiešā veidā stimulējam daļu no novada ekonomikas, dodam iespēju cilvēkiem strādāt un dzīvot savās mājās. Lauku iedzīvotājiem ir vajadzīga stabilitāte, kurā pakārtoti ietilpst adekvāta un oficiāla alga, sociālās garantijas, apdrošināšana. Pie mums viņiem ir iespēja dabūt tieši to pašu, ko Rīgas kokapstrādes nozares uzņēmumos. Mums ir jāpielāgojas lielo uzņēmumu mērogam attiecībā pret darba ņēmējiem, pretējā gadījumā būtu ļoti grūti konkurēt darba tirgū.
Par “Baltic Block”
Baltic Block ir viens no modernākajiem presētu kokskaidu palešu bloku ražotājiem Eiropā, kas 95% no savas produkcijas eksportē uz 25 pasaules valstīm. Izmantojot inovatīvu karstās ekstrūzijas metodi, Baltic Block mazvērtīgu koksni pārvērš kvalitatīvā galaproduktā, kas nodrošina palešu ilglietojamību un izturību.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/D8526C11-17CF-46C5-892E-6CFE10C00CB6/

Citadele Index: darbinieku trūkums bremzē uzņēmēju optimismu

Neskatoties uz straujo ekonomikas izaugsmi, Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un vērtējums par darbaspēka pieejamību ceturksni no ceturkšņa pasliktinās – liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.
Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un sasniedz 51.3 indeksa punktus – liecina jaunākais Citadele Index pētījums. Starp nozarēm šobrīd vislielākais optimisms vērojams būvniecībā (53.8 punkti) un ražošanā (53.6 punkti). Savukārt kopējo uzņēmēju noskaņojumu pasliktina pakalpojumu nozare, kur indeksa vērtība noslīdējusi no 51.2 līdz 50.2 punktiem. Starp pakalpojumu apakšnozarēm visnegatīvākais noskaņojums šobrīd ir transporta un uzglabāšanas nozarē, kurā vienlaikus ir arī izteikts darbinieku trūkumus. Nedaudz optimistiskāki ir tirdzniecības jomā strādājošie uzņēmēji – tur noskaņojuma indekss ir 51 punkts.
Pēc viena ceturkšņa pārtraukuma pašreizējo situāciju uzņēmēji atkal vērtē pozitīvi – tagadnes indekss ir pakāpies no 48.5 uz 50 punktiem. Lai arī nākotnes indekss ir samazinājies no 54.4 uz 52.6 punktiem, arī nākotnes vērtējums ir raksturojams kā piesardzīgi optimistisks.
Pētījums Citadele Index liecina, ka ceturksni no ceturkšņa arvien negatīvāk uzņēmēji vērtē vajadzīgā darbaspēka pieejamību un nodokļu likmes.
Darbaspēka pieejamību kā sliktu vai ļoti sliktu novērtējuši lielākā daļa uzņēmēju – 69%. Līdz ar to tā indekss noslīdējis līdz -35, kas ir zemākais kopš 2016. gada sākuma. Savukārt situāciju par nodokļu likmēm kā sliktu vai ļoti sliktu novērtējuši 81% aptaujāto uzņēmēju, indeksam noslīdot līdz -47. Pagājušā gada otrajā pusē indekss par nodokļu likmēm bija pakāpies līdz -38.
Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš: “Uz kopumā pozitīvā ekonomikas izaugsmes fona uzņēmēju optimismu bremzē darbaspēka trūkums un pieaugošās algas komplektā ar darbaspēka nodokļiem, kas ir augstākie Baltijas valstīs. Darbinieku deficīts ar katru ceturksni kļūst arvien izteiktāks. Šobrīd jau teju puse jeb katrs otrais uzņēmējs saka, ka pēdējā gada laikā ir saskāries ar grūtībām nodrošināt visu uzņēmumam nepieciešamo darbaspēku. Līdz ar pieteiktajām nodokļu reformām pērnā gada sākumā uzņēmēju vērtējums par nodokļu likmēm uzlabojās. Diemžēl pēc tam uzņēmēju vērtējums atkal pasliktinās. Lai arī kopumā ekonomika aug strauji, uzņēmēji ir piesardzīgi, jo līdz šim nav skaidra nākotnes redzējuma, kā valstiskā līmenī risināt darbaspēka trūkumu vai darbaspēka nodokļus.”
Eksportējošo uzņēmēju noskaņojums uzlabojies; vietējo – pasliktinājies
Eksportējošo uzņēmumu vadītāju noskaņojums atguvies pēc krituma gada sākumā un ir 53.7 indeksa punkti, taču nedaudz pasliktinājusies vietējā tirgū strādājošo uzņēmumu vadītāju noskaņojums, indeksam noslīdot no 51 uz 50.4.
Pēc darbinieku skaita lielo uzņēmumu vadītāji kā allaž jūtas ievērojami labāk nekā mazie – uzņēmumiem ar vairāk nekā 250 darbiniekiem noskaņojuma indekss ir 59.2 punkti, savukārt mikrouzņēmumu noskaņojums, kuros strādā mazāk nekā 10 darbinieki, ir drīzāk pesimistisks, un indekss ir 49.4 punkti. Vidējo uzņēmumu (50-249 darbinieki) vadītāju noskaņojums ir būtiski uzlabojies, sasniedzot 57.8 punktus, kas ir augstākais rādītājs pēdējo sešu gadu laikā. Mazo uzņēmumu ar 10 līdz 49 darbiniekiem noskaņojuma indekss ir 52.7 punkti.
Par Citadele Index
Citadele Index pētījums veikts 2018. gada vasarā sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aptaujājot 750 Latvijā strādājošu uzņēmumu vadītājus.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/9EFBA540-2824-41A0-B428-F3A3A1B05329/

FOTO avots: https://www.dzirkstele.lv/lietotaju-raksti/baltic-block-darbinieku-noturesanai-regionos-jamaksa-rigas-algas-164544

RELATED ARTICLES

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here

- Advertisment -

Most Popular

Recent Comments

haralds elceris on Pidriķis vai sabotieris?
haralds elceris on Nacionālās apvienības cirks
haralds elceris on Nodokļu reforma ir vilšanās
haralds elceris on Latvija uz kara takas
haralds elceris on Latvija uz kara takas