Simtgades uguņošanas šovs Rīgā izmaksās 235 000 eiro
Rīga, 28.okt., LETA. Simtgades uguņošanas šovs Rīgā izmaksās 234 999 eiro, bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā pieejamā informācija.
IUB redzams, ka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments noslēdzis iepirkumu par “simtgadei veltītā muzikālā gaismas uzveduma “Saules mūžs” mākslinieciskās un tehniskās realizāciju un autoruzraudzību.”
Iepirkumā pieteicies viens pretendents, kas arī atzīts par uzvarētāju – biedrība “Staro 100”.
Departamenta pārstāve Indra Vilde aģentūrai LETA norādīja, ka tā kā gaismas uzvedums ir viens no Latvijas valsts simtgades atzīmēšanas kulminācijas pasākumiem un ir iekļauts simtgades svinību nacionālajā pasākumu plānā, tad mediji un iedzīvotāji par kulminācijas pasākumiem, tajā skaitā gaismas uzvedumu Daugavmalā, tiks informēti šīm norisēm veltītā preses konferencē, kas plānota novembra pašā sākumā.
Vienlaikus viņa norādīja, ka šovs paredz plašu muzikālu programmu un vairākas citas aktivitātes.
Savukārt Latvijas valsts simtgades biroja pārstāve Linda Pastare sacīja, ka no biroja budžeta Rīgas dome svētku pasākumu rīkošanai saņēmusi dotāciju 200 000 eiro apmērā.
Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvā pieejamo informāciju pērn valsts svētku uguņošana 18.novembrī izmaksāja 29 959 eiro, 2016.gadā – 22 280 eiro, bet 2015.gadā – 21 497 eiro.
“Firmas.lv” pieejamie dati liecina, ka biedrība “Staro 100” dibināta 2015.gadā un pieder privātpersonai Gundegai Cekulei. Pērn uzņēmums strādājis ar 305 038 eiro apgrozījumu un 30 648 eiro lielu peļņu.
Kā liecina IUB pieejamā informācija, no dibināšanas brīža līdz 2017.gada beigām biedrība uzvarējusi divos Rīgas domes izsludinātajos iepirkumos – 2016.gadā “Staro 100” par 14 771 eiro festivāla “Staro Rīga” laikā realizēja gaismas izrādes “Abažūru buķetes”, savukārt pērn šai biedrībai par 107 995 eiro tika uzticēta visa festivāla organizēšana.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F1DE2B12-2F12-40A4-87DB-4835DF83AFF5/
VARAM atgādina par iedzīvotāju tiesībām vērsties tiesā saistībā ar vides pārkāpumiem
Rīga, 29.okt., LETA. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atgādina, ka, balstoties uz Orhūsas konvenciju, gadījumos, kad iedzīvotāji konstatējuši vides prasību pārkāpumus, tiem ir tiesības vērsties tiesā, aģentūru LETA informēja VARAM pārstāve Santa Vaļuma.
VARAM ir Orhūsas Konvencijas nacionālais kontaktpunkts Latvijā un nepieciešamības gadījumā aicina iedzīvotājus vērsties ministrijā pēc palīdzības.
Orhūsas Konvencija vides aktīvistiem un ikvienam Latvijas iedzīvotājam paredz tiesības pieprasīt un iegūt ar vidi saistītu informāciju, piedalīties lēmumu pieņemšanā ar vidi saistītos jautājumos, kā arī vērsties tiesā administratīvā procesa kārtībā, atsaucoties uz šo starptautisko tiesību aktu.
“Piemēram, ja vides aktīvistu redzeslokā nonāktu informācija, ka valsts pārvaldes iestāžu darbības vai bezdarbības dēļ varētu rasties potenciāli riski videi un dabas aizsardzībai, tad tie, pamatojoties uz Orhūsas Konvencijā ietvertajām tiesībām, varētu vērsties valsts institūcijās gan ar informāciju pieprasījumiem un sūdzībām par konkrēto rīcību, gan arī ar pieteikumiem administratīvajās tiesās,” skaidro Vaļuma.
Kopš Latvija ir uzņēmusies Orhūsas Konvencijas saistības, ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir pamattiesības pēc informācijas, līdzdalības un tiesiskuma ar vidi saistītos jautājumos. Proti, iedzīvotājiem ir tiesības gan pieprasīt informāciju no valsts iestādēm, gan arī iesniegt tiesā prasības ar vidi saistītos jautājumos. Tāpat Orhūsas konvencija paredz, ka ar vidi saistītai informācijai jābūt gan viegli pieejamai ikvienam interesantam, gan viegli uztveramai.
Orhūsas Konvencijas nacionālais kontaktpunkts ir VARAM juridiskā departamenta juriste Marta Ošleja. Tas nozīmē, ka ikviens var vērsties ministrijā ar iesniegumu, un, ja tas atteiksies uz Orhūsas Konvencijas prasībām, iedzīvotājam tiks sniegta palīdzība un konsultācijas.
Kā norādīja Vaļuma, šomēnes notikušas vairākas Orhūsas Konvencijas Ekspertu grupas sanāksmes, kurās Ošleja prezentēja Latvijas labās prakses piemērus un tiesisko regulējumu par sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā vides jomā. Tāpat viņa iepazinās ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu praksi vides informācijas pieejamības veicināšanas jomā, kā arī uzzināja jaunākās tendences nacionālajos normatīvajos regulējumos par sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā un to ierobežojumu atbilstību un samērīgumu ES regulējumam.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/99DB30AE-7353-4145-9216-4AC5EECFF547/
