No KNAB aizgājušo darbinieku vidū arī oligarhu lietas, Rimšēviča lietas un “Jūrmalgeitas” šķetinātāji

Rīga, 25.okt., LETA. Starp septiņiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekiem, kuri kārtējās reorganizācijas rezultātā nolēmuši biroju pamest, ir cilvēki, kas strādājuši ar tā dēvēto oligarhu lietu, “Jūrmalgeitu” un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļošanas skandālu, vēsta žurnāls “Ir”.
Savukārt kardinālas izmaiņas darba pienākumos jeb pārcelšanu uz pilnīgi citu sfēru no 12.oktobra piedzīvojuši darbinieki, kas strādājuši pie “Latvenergo” amatpersonu kukuļošanas lietas un nu jau bijušā Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa lietas.
KNAB vadītājs Jēkabs Straume žurnālam kategoriski noliedzis, ka reforma būtu saistīta ar informācijas noplūdēm no biroja, tomēr viens no KNAB pametušajiem darbiniekiem “Ir” pieļāvis, ka reforma izmantota, lai “pastumtu malā” nevēlamus darbiniekus, arī tos, kas strādājuši Kļaviņa lietā. “Straume uzskata, ka informācija noplūda no darbiniekiem – tādā veidā viņam ir iedurts duncis mugurā. Viņš pasniedz to tādā veidā, ka darbinieks ir slikti rīkojies, bet nevienā brīdī viņš neatzīst, ka problēma ir arī tajā, ka viņš pats varbūt nav pareizi rīkojies,” žurnālam savos novērojumos dalījies bijušais darbinieks, kurš lūdzis viņa identitāti neatklāt.
“Ir” vēsta, ka no KNAB aizgājušo darbinieku vidū ir oligarhu lietas izmeklētāja Ilze Kivleniece, Valsts amatpersonu kontroles nodaļas speciālists Valentīns Platkovs, kā arī galvenais speciālists Alvils Strīķeris, kurš vienīgais nav devies izdienas pensijā, jo vēl neatbilda tās kritērijiem. Savukārt aizgājušo operatīvo darbinieku vārdi tiek aizsargāti izmeklēšanas procesa interesēs, tāpēc “Ir” tos neizpauž, vien norāda, ka šie cilvēki strādājuši ar tādām lietām kā Rimšēviča kukuļņemšanas skandāls, oligarhu lieta, “Jūrmalgeita” un daudzas citas.
Darbinieki žurnālam stāstījuši, ka lēmums par palikšanu vai aiziešanu no darba bijis jāpieņem nepilnās divās dienās. Par plānoto KNAB reorganizāciju viņi neko neesot zinājuši līdz 4.septembrim, kad par to parādījušās publikācijas plašsaziņas līdzekļos. Tad sapulcē darbinieki informēti, ka būs pārmaiņas, un vienlaikus visi aicināti turpināt darbu birojā, taču konkrētus piedāvājumus neesot zinājuši līdz pat 10.oktobrim, savukārt atbilde uz piedāvājumu bijusi jāsniedz līdz 12.oktobrim.
“Lielākajai daļai piedāvāja, ka viņiem tiešām nekas nemainās,” žurnālam atklājis kāds anonīms nu jau bijušais biroja darbinieks. Proti, lai gan organizācijas struktūra ir pārveidota un ieviests vairāk amatu kategoriju, lielākoties darba saturs pēc būtības neesot mainīts. “Man piedāvāja, ka nekas nemainās. Bet, ja mēs paskatāmies – it kā visu paceļ par kategoriju augstāk, un, ja tev piedāvā iepriekšējo kategoriju, tad praktiski attiecībā pret citiem tu esi pazemināts,” darbinieks skaidrojis žurnālam, kāpēc piedāvājums viņam nešķitis labs. Viņš gan KNAB pamest esot plānojis jau agrāk.
Kādam citam nu jau bijušajam biroja darbiniekam, kurš “Ir” piekritis pastāstīt par savu lēmumu, reformas rezultātā būtu mainīti darba pienākumi. Viņam piedāvāts atgriezties pie pienākumiem, kādus viņš veicis, kad pirms 15 gadiem sācis strādāt birojā. Viņš uzsver, ka šo darbu ar politikas plānošanu uzskata par vērtīgu un vajadzīgu, taču vairāk nekā desmit gadus darbojies korupcijas apkarošanas blokā un uzskata, ka to darījis sekmīgi, tāpēc gribējis šo darbu turpināt.
Abi minētie darbinieki uz atvadām saņēmuši KNAB apbalvojumus, taču neviens no viņiem nav aizgājis tiem pakaļ.
LETA jau ziņoja, ka KNAB nesen tika veikta kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā septiņas amatpersonas nolēmušas darbu birojā pamest, sešām no tām dodoties izdienas pensijā. KNAB aģentūrai LETA apgalvoja, ka biroja amatpersonu skaita samazinājums būtiski neietekmē tā uzdevumu izpildes kvalitāti, kā arī sekmīgu biroja funkciju nodrošināšanu.
“Uzsveram, ka KNAB reorganizācija ir pārdomāta, uz analīzi balstīta vairāku mēnešu mērķtiecīga darba rezultāts. Tās laikā netika likvidētas amata vietas, proti, netika samazināts kopējais amata vietu skaits, bet tika veiktas izmaiņas KNAB struktūrā, amatpersonu/darbinieku štatu un amatu sarakstā,” norādīja birojā.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā skaidroja, ka vēl viens iemesls reorganizācijai bijis tas, ka līdz šim birojā bija ļoti lielas nodaļas, kurā strādāja līdz pat 20 cilvēki. Tik lielas nodaļas valsts pārvaldes sistēmā esot ļoti grūti vadīt, tāpēc “zelta standarts” esot nodaļas ar 10-12 cilvēkiem.
“Reorganizācija faktiski ir domāta, lai uzlabotu biroja mijiedarbību starp korupcijas novēršanas un apkarošanas bloku, proti, lai caur novēršanu tiktu apkarots noziegums, bet caur apkarošanu faktiski tiktu novērsts noziegums,” norādīja Straume.
KNAB apstiprināja, ka biroja reorganizācijas rezultātā 12.oktobrī septiņas biroja amatpersonas izvēlējās neturpināt dienesta tiesiskās attiecības. Sešas no šīm amatpersonām izmantoja tiesības doties izdienas pensijā. LETA jau iepriekš ziņoja, ka starp šīm septiņām personām ir pieredzējuši speciālisti, kas piedalījušies vairāku skaļu lietu šķetināšanā.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/E245FC54-FA4D-43B8-A2BC-40B351BD9BBD/