Preses konferencē NEPLP un sabiedriskie mediji vērtēs Valsts kontroles revīzijas secinājumus un ieteikumus
Rīga, 24.okt., LETA. Šodien plkst.15 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) telpās notiks preses konference, kurā tiks runāts par Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumu “Vai sabiedriskā pasūtījuma plānošana un īstenošana ir organizēta mērķtiecīgi?”, aģentūru LETA informēja NEPLP.
Uz žurnālistu jautājumiem atbildēs NEPLP pārstāvji, VSIA “Latvijas Radio” valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne un VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) valdes priekšsēdētājs Ivars Belte.
Kā ziņots, VK uzskata, ka NEPLP nav nodrošinājusi efektīvu LTV un Latvijas Radio pārvaldību. Valsts kontrolē atzina, ka NEPLP sadarbībā ar sabiedrisko mediju valdēm jāveido un jāstiprina mūsdienīgām prasībām atbilstoši, neatkarīgi sabiedriskie mediji, kas sniedz sabiedrībai daudzveidīgu informāciju un nav atkarīgi no politiķu lēmumiem par darbības nepārtrauktībai nepieciešamo līdzekļu iepriekš neparedzētas piešķiršanas.
Lai gan LTV finansējums katru gadu turpina pieaugt, 2017.gadā sasniedzot 19,2 miljonus eiro, ieguldījums ilgtermiņa aktīvos no kopējiem ieņēmumiem 2017.gadā bija tikai 8%, nesasniedzot pat ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma zemāko likmi – 10%. Arī šogad no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem LTV piešķirti vairāk nekā 414 000 eiro, lai novērstu Ziņu dienesta režijas kompleksa darbības apdraudējumu, kas apturēja ētera sistēmu. Valsts kontroles ieskatā tie ir iepriekš paredzami un plānojami izdevumi, kas būtu sedzami no kapitālsabiedrības attīstībai uzkrātiem līdzekļiem.
Arī Latvijas Radio 2017.gadā pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegādei izlietoti tikai nedaudz vairāk par 181 000 eiro, kas veido tikai 2% no kopējiem ieņēmumiem, nesasniedzot ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma zemāko likmi. Latvijas Radio 2018.gadā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirts 175 000 eiro finansējums, lai veiktu aparātu centrāles nomaiņu, kas arī ir iepriekš paredzami un plānojami izdevumi.
Valsts kontrole uzskata, ka, piekopjot šādu saimniekošanas taktiku, LTV un Latvijas Radio darbība var tikt apdraudēta jebkurā brīdī, ja Ministru kabinets atteiktos piešķirt finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
NEPLP izstrādātājā nozares stratēģijā 2012.-2018.gadam nav sniegts skaidrs un pamatots nozares attīstības redzējums vidējam termiņam, t.sk., nosakot sabiedrisko mediju attīstības prioritāros virzienus, uzdevumus un rezultatīvos rādītājus, kā arī pašai NEPLP nav savas institūcijas darbības stratēģijas. NEPLP kā visu elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulators uzrauga pati sevi – sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāju.
Šīs savstarpēji pretrunīgās funkcijas izriet no Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma. Tas savukārt rada noteiktas interešu pretrunas, jo NEPLP jāapvieno gan sabiedrisko mediju uzraudzības, gan attīstības uzdevums. Valsts kontrole uzskata, ka šādai pieejai ir virkne darbības risku un tā nav balstīta labas pārvaldības principos. Lai tās novērstu, Valsts kontrole rosina attiecīgās funkcijas nodalīt.
“NEPLP nav veikusi nekādas darbības, lai sekmētu līgumattiecību sakārtošanu starp LTV un AKKA/LAA, kuras ilgstoši nespēj vienoties par tiesībām raidīt autoru muzikālos darbus. Nevienojoties par atlīdzību apmēru, LTV veic ikmēneša maksājumus AKKA/LAA 15 000 eiro apmērā. Šīm neatrisinātajām domstarpībām nākotnē var būt negatīva ietekme uz valsts budžetu,” pausts revīzijā.
Valsts kontrolē arī norādīja, ka LTV un Latvijas Radio atlīdzību sistēmas nenodrošina vienlīdzīgu, taisnīgu un pamatotu darba samaksu. Revīzijā konstatēts, ka Latvijas Radio darbiniekiem par virsstundām un par darbu svētku dienās, pēc revidentu aplēsēm, nav aprēķinātas un izmaksātas piemaksas 2016.gadā gandrīz 20 000 eiro apmērā, bet 2017.gada pirmajos astoņos mēnešos – gandrīz 18 000 eiro apmērā.
Latvijas Radio nav noteikti skaidri kritēriji, kas pamatotu piemaksas piešķiršanu un tās apmēra noteikšanu. Savukārt LTV daļa no aprēķinātajām atlīdzības mainīgajām daļām ir piešķirta, nenorādot pamatojumu. 2016.gadā tie bijuši 28% no visas atlīdzības mainīgās daļas jeb nepilni 90 000 eiro, bet 2017.gadā – 19% jeb gandrīz 96 000 eiro.
Valsts kontrolē arī norādīja, ka abām sabiedriskajām raidorganizācijām ir dažāda izpratne par raidlaika tirdzniecības izmaksām reklāmai. Ne LTV, ne Latvijas Radio nav skaidri noteikts un pamatots reklāmas cenu un sponsorēšanas cenu aprēķins un principi, kā arī tiek piemērota neskaidra reklāmas cenu atlaižu politika.
Valsts kontrolei arī neradās pārliecība, ka LTV ieņēmumus par tehnikas nomu gūst tādā apmērā, lai segtu ar šo saimniecisko darbību saistītās izmaksas, jo maksas pakalpojumu cenrādis nav aktualizēts kopš 2013.gada.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3E7A6D7C-3B84-4BAE-8A14-377C1301E363/
Revīzijā atklāti trūkumi sabiedrisko mediju uzrauga un sabiedrisko mediju darbībā
Nepietiekams finanšu ieguldījums ilgtermiņa vajadzībās, paļaušanās uz politiķu labvēlību, ka neatliekamos gadījumos varēs saņemt naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, stagnējoša sabiedriskā pasūtījuma pārvaldība, skaidra nozares attīstības redzējuma vidējam termiņam neesamība. Šie ir Valsts kontroles konstatētie fakti, kas atklājušies lietderības revīzijā Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP), Latvijas Televīzijā (LTV) un Latvijas Radio. Minētie fakti arī liecina par to, ka sabiedriskie mediji zināmos apstākļos var kļūt tieši atkarīgi no politiķu lēmumiem un viņu labvēlības budžeta līdzekļu piešķiršanā.
NEPLP sadarbībā ar sabiedrisko mediju valdēm jāveido un jāstiprina mūsdienīgām prasībām atbilstoši, neatkarīgi sabiedriskie mediji, kas sniedz sabiedrībai daudzveidīgu informāciju un nav atkarīgi no politiķu lēmumiem par darbības nepārtrauktībai nepieciešamo līdzekļu iepriekš neparedzētas piešķiršanas.
Revīzijā konstatētais liecina, ka NEPLP nav nodrošinājusi efektīvu LTV un Latvijas Radio pārvaldību, kā arī pārdomātu, ilgtspējīgu šo kapitālsabiedrību attīstību, jo ne Latvijas Radio, ne LTV vadība nav plānojusi un ieguldījusi finanšu resursus ilgtermiņa attīstībā, ik gadu paļaujoties uz papildu līdzekļu pieprasīšanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Lai gan LTV finansējums katru gadu turpina pieaugt, 2017. gadā sasniedzot 19,2 milj. eiro, ieguldījums ilgtermiņa aktīvos no kopējiem ieņēmumiem 2017. gadā bija tikai 8%, nesasniedzot pat ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma zemāko likmi – 10%. Arī šogad no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem LTV piešķirti vairāk nekā 414 tūkstoši eiro, lai novērstu Ziņu dienesta režijas kompleksa darbības apdraudējumu, kas apturēja ētera sistēmu. Valsts kontroles ieskatā tie ir iepriekš paredzami un plānojami izdevumi, kas būtu sedzami no kapitālsabiedrības attīstībai uzkrātiem līdzekļiem.
Arī Latvijas Radio 2017. gadā pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegādei izlietoti tikai nedaudz vairāk par 181 tūkstoti eiro, kas veido tikai 2% no kopējiem ieņēmumiem, nesasniedzot ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma zemāko likmi. Latvijas Radio 2018. gadā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirts 175 tūkstošu eiro finansējums, lai veiktu aparātu centrāles nomaiņu, kas arī ir iepriekš paredzami un plānojami izdevumi. Valsts kontrole uzskata, ka, piekopjot šādu saimniekošanas taktiku, LTV un Latvijas Radio darbība var tikt apdraudēta jebkurā brīdī, ja Ministru kabinets atteiktos piešķirt finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Revīzijas laikā LTV un Latvijas Radio ir norādījuši, ka to finansējums ir viens no mazākajiem Baltijas valstīs.
Revīzijas secinājumos Valsts kontrole atzīst, ka nozares attīstības plānošanas sistēma nenodrošina ilgtspējīgu un stabilu nozares attīstību un finanšu resursu efektīvu izmantošanu. NEPLP izstrādātājā nozares stratēģijā 2012.–2018. gadam nav sniegts skaidrs un pamatots nozares attīstības redzējums vidējam termiņam, t.sk., nosakot sabiedrisko mediju attīstības prioritāros virzienus, uzdevumus un rezultatīvos rādītājus, kā arī pašai NEPLP nav savas institūcijas darbības stratēģijas. NEPLP kā visu elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulators uzrauga pati sevi – sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāju. Šīs savstarpēji pretrunīgās funkcijas izriet no Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma. Tas savukārt rada noteiktas interešu pretrunas, jo NEPLP jāapvieno gan sabiedrisko mediju uzraudzības, gan attīstības uzdevums. Valsts kontrole uzskata, ka šādai pieejai ir virkne darbības risku un tā nav balstīta labas pārvaldības principos. Lai tās novērstu, Valsts kontrole rosina attiecīgās funkcijas nodalīt. NEPLP nav veikusi nekādas darbības, lai sekmētu līgumattiecību sakārtošanu starp LTV un AKKA/LAA, kuras ilgstoši nespēj vienoties par tiesībām raidīt autoru muzikālos darbus. Nevienojoties par atlīdzību apmēru, LTV veic ikmēneša maksājumus AKKA/LAA 15 tūkstošu eiro apmērā. Šīm neatrisinātajām domstarpībām nākotnē var būt negatīva ietekme uz valsts budžetu.
LTV un Latvijas Radio atlīdzību sistēmas nenodrošina vienlīdzīgu, taisnīgu un pamatotu darba samaksu. Revīzijā konstatēts, ka Latvijas Radio darbiniekiem par virsstundām un par darbu svētku dienās, pēc revidentu aplēsēm, nav aprēķinātas un izmaksātas piemaksas 2016. gadā gandrīz 20 tūkstošu eiro apmērā, bet 2017. gada pirmajos astoņos mēnešos – gandrīz 18 tūkstošu eiro apmērā. Latvijas Radio nav noteikti skaidri kritēriji, kas pamatotu piemaksas piešķiršanu un tās apmēra noteikšanu. Savukārt LTV daļa no aprēķinātajām atlīdzības mainīgajām daļām ir piešķirta, nenorādot pamatojumu. 2016. gadā tie bijuši 28% no visas atlīdzības mainīgās daļas jeb nepilni 90 tūkstoši eiro, bet 2017. gadā – 19% jeb gandrīz 96 tūkstoši eiro.
Abām sabiedriskajām raidorganizācijām ir dažāda izpratne par raidlaika tirdzniecības izmaksām reklāmai. Ne LTV, ne Latvijas Radio nav skaidri noteikts un pamatots reklāmas cenu un sponsorēšanas cenu aprēķins un principi, kā arī tiek piemērota neskaidra reklāmas cenu atlaižu politika.
Valsts kontrolei arī neradās pārliecība, ka LTV ieņēmumus par tehnikas nomu gūst tādā apmērā, lai segtu ar šo saimniecisko darbību saistītās izmaksas, jo maksas pakalpojumu cenrādis nav aktualizēts kopš 2013. gada.
Vai sabiedriskā pasūtījuma plānošana un īstenošana ir organizēta mērķtiecīgi? https://ej.uz/ax1r
Vai sabiedriskā pasūtījuma īstenošana LTV ir organizēta mērķtiecīgi? https://ej.uz/cwou
Vai sabiedriskā pasūtījuma īstenošana Radio ir organizēta mērķtiecīgi? https://ej.uz/hsp5
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/3BD872AF-8D7A-4E2A-BB24-0780589DFBE3/
Sabiedriskais pasūtījums – ierasta prakse bez kvalitatīvas plānošanas un attīstības
Sabiedriskais pasūtījums, kura nodrošināšanai sabiedriskajiem medijiem ik gadu no valsts budžeta piešķir vairāk par 20 miljoniem eiro, realitātē netiek labi pārvaldīts un nebalstās vispusīgi izpētītās sabiedrības vajadzībās. To revīzijā par sabiedriskā pasūtījuma īstenošanu konstatējusi Valsts kontrole. Tā plānošanā iztrūkst vienotas pieejas gan no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes puses (NEPLP), gan no Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio. Valsts kontrole uzskata, ka sabiedriskā pasūtījuma plānošanas process, par ko atbild NEPLP, būtu jāveic kā vienots darbību kopums, kam primāri jāatbilst sabiedrības vajadzībām un interesēm, nevis kā atsevišķas daļas atbilstoši darba organizācijai LTV un Latvijas Radio.
Šobrīd raidījumu tematiskais sadalījums vairāk balstās uz vēsturiskiem principiem, ir pielāgots esošajai sabiedrisko mediju struktūrai un personālam LTV un Latvijas Radio, nevis vispusīgi un profesionāli izzinātām sabiedrības vajadzībām. Valsts kontrole veiktajā lietderības revīzijā apšauba, ka šāda plānošana ir pietiekami kvalitatīva pieeja sabiedriskajam pasūtījumam.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver: “Sabiedriskā pasūtījuma plānošanā pašlaik ejam naudas un tradīciju pavadā. Pasaules prakse sabiedriskā pasūtījuma plānošanā tomēr paredz sabiedriskā pasūtījuma plānotājam nepieciešamību kvalitatīvi noskaidrot visplašākās sabiedrības vajadzības. Tātad – sabiedriskā pasūtījuma kvalitāti nosaka gan NEPLP prasme izzināt sabiedrības vajadzības un vērtības, gan apzinātas mediju iespējas, gan šo faktoru sabalansēšana ar valsts finansējuma iespējām. Ja tas nenotiek, daļa iedzīvotāju meklē un arī atrod citus informācijas avotus. Nepiepildītā vieta tukša nepaliek.”
Sabiedriskajam pasūtījumam jāatbilst daudzveidīgajām sabiedrības vajadzībām un interesēm, tāpēc ir svarīgi tās izzināt un neaprobežoties tikai ar jau esošo skatītāju un klausītāju viedokļu un vajadzību novērtēšanu, kā tas noticis līdz šim. Ekspertu vērtējumā jēdziens “sabiedriskais labums” ir viens no svarīgākajiem aspektiem, lai izprastu sabiedriskā pasūtījuma būtību un noteiktu, cik labi sabiedriskie mediji kalpojuši sabiedrībai kopumā. Tas nozīmē, ka medijam ir jāspēj pildīt sabiedriskā pasūtījuma uzdevumu, vienlaikus saglabājot savu brīvību un atbildību par tāda satura radīšanu, ko sabiedrība uzskata par vajadzīgu.
Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka pašlaik Latvijā nav nodrošināta regulāra sabiedriskā labuma testa veikšana. Pat ja šis tests LTV un Latvijas Radio tiek veikts, tas notiek tikai daļēji. NEPLP nav noteikusi kārtību, kādā šie testi būtu veicami, tādēļ sabiedriskie mediji sabiedriskā labuma testu veic neregulāri un ierobežotā apjomā. Valsts kontrole revīzijā konstatēja, ka jau 2012. gadā NEPLP bija skaidra, citu valstu labajā praksē balstīta izpratne par sabiedriskā labuma testa organizēšanas pieeju, bet šobrīd tā netiek attīstīta un izmantota.
Lai gan sabiedriskais pasūtījums formāli tiek veidots sasaistē ar NEPLP izstrādātajiem attīstības plānošanas dokumentiem un sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijām, tomēr pamatā to veido raidījumu programmu saraksts, kas sagrupēts pēc redakcijām, tēmām un kanāliem. NEPLP izveidotā sabiedriskā pasūtījuma finansējuma izlietojuma uzraudzības sistēma ir pietiekama, lai atskaitītos par valsts budžeta finansējuma izlietojumu ekonomiskās klasifikācijas kodos, bet tā nav pietiekama, lai novērtētu, vai sabiedriskais pasūtījums tiek ekonomiski īstenots, jo nav pieejama skaidra un pilnīga informācija par valsts budžeta resursu izlietojumu un raidījumu veidošanas izmaksām.
Abiem sabiedriskajiem medijiem – LTV un Latvijas Radio – ir atšķirīga izpratne par to, ko iekļaut sabiedriskā pasūtījuma raidījuma veidošanas izmaksās, un arī NEPLP no tiem vienotu pieeju šai jautājumā neprasa. Latvijas Radio sabiedriskā pasūtījuma finanšu plānā iekļauj tikai raidījumu veidotāju atlīdzības izmaksas, LTV – atlīdzības, komandējumu izdevumus, pakalpojumu un materiālu izdevumus, tehnikas izdevumus un citus. Tas neļauj novērtēt, vai sabiedriskajam pasūtījumam piešķirtie līdzekļi tiek izmantoti ekonomiski un netiek pieļauta to novirzīšana citiem mērķiem.
Sabiedriskā pasūtījuma plānošanu LTV un Latvijas Radio faktiski veic katrs atsevišķi. Savukārt daļa valstiski svarīgu pasākumu atspoguļošana netiek paredzēta sabiedriskā pasūtījuma plānā, bet papildu finansējums tiem tiek piešķirts no citām valsts institūcijām. 2016. un 2017. gadā LTV un Latvijas Radio no citām institūcijām saņēma vairāk nekā 2,2 miljonus eiro. Revidentu ieskatā šādas aktivitātes atbilst sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem un tāpēc tās būtu savlaicīgi jāplāno un jāfinansē sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.
Valsts kontrole, noslēdzot revīziju, ir sniegusi ieteikumus NEPLP, kurus ieviešot, tiks pilnveidota sabiedriskā pasūtījuma pārvaldība, sabiedrības vajadzību izzināšana un – sadarbībā ar sabiedrisko mediju valdēm – mūsdienīgu sabiedrisko mediju attīstība.
Sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai finansējums tiek piešķirts no valsts budžeta: 2017. gadā Latvijas Radio tika piešķirti 7,4 milj. eiro, bet LTV – 14,5 milj. eiro.
Revīzijas ziņojumi:
Vai sabiedriskā pasūtījuma plānošana un īstenošana ir organizēta mērķtiecīgi? https://ej.uz/ax1r
Vai sabiedriskā pasūtījuma īstenošana LTV ir organizēta mērķtiecīgi? https://ej.uz/cwou
Vai sabiedriskā pasūtījuma īstenošana Radio ir organizēta mērķtiecīgi? https://ej.uz/hsp5
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/F7CAA9DC-B34C-4AD7-8353-C26B85C3B735/
Valsts kontrole: NEPLP nav nodrošinājusi efektīvu LTV un Latvijas Radio pārvaldību
Rīga, 23.okt., LETA. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nav nodrošinājusi efektīvu Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio pārvaldību, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Valsts kontrolē atzina, ka NEPLP sadarbībā ar sabiedrisko mediju valdēm jāveido un jāstiprina mūsdienīgām prasībām atbilstoši, neatkarīgi sabiedriskie mediji, kas sniedz sabiedrībai daudzveidīgu informāciju un nav atkarīgi no politiķu lēmumiem par darbības nepārtrauktībai nepieciešamo līdzekļu iepriekš neparedzētas piešķiršanas.
Revīzijā konstatētais liecina, ka NEPLP nav nodrošinājusi efektīvu LTV un Latvijas Radio pārvaldību, kā arī pārdomātu, ilgtspējīgu šo kapitālsabiedrību attīstību, jo ne Latvijas Radio, ne LTV vadība nav plānojusi un ieguldījusi finanšu resursus ilgtermiņa attīstībā, ik gadu paļaujoties uz papildu līdzekļu pieprasīšanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Lai gan LTV finansējums katru gadu turpina pieaugt, 2017.gadā sasniedzot 19,2 miljonus eiro, ieguldījums ilgtermiņa aktīvos no kopējiem ieņēmumiem 2017.gadā bija tikai 8%, nesasniedzot pat ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma zemāko likmi – 10%. Arī šogad no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem LTV piešķirti vairāk nekā 414 000 eiro, lai novērstu Ziņu dienesta režijas kompleksa darbības apdraudējumu, kas apturēja ētera sistēmu. Valsts kontroles ieskatā tie ir iepriekš paredzami un plānojami izdevumi, kas būtu sedzami no kapitālsabiedrības attīstībai uzkrātiem līdzekļiem.
Arī Latvijas Radio 2017.gadā pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegādei izlietoti tikai nedaudz vairāk par 181 000 eiro, kas veido tikai 2% no kopējiem ieņēmumiem, nesasniedzot ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma zemāko likmi. Latvijas Radio 2018.gadā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirts 175 000 eiro finansējums, lai veiktu aparātu centrāles nomaiņu, kas arī ir iepriekš paredzami un plānojami izdevumi.
Valsts kontrole uzskata, ka, piekopjot šādu saimniekošanas taktiku, LTV un Latvijas Radio darbība var tikt apdraudēta jebkurā brīdī, ja Ministru kabinets atteiktos piešķirt finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Revīzijas laikā LTV un Latvijas Radio ir norādījuši, ka to finansējums ir viens no mazākajiem Baltijas valstīs. Revīzijas secinājumos Valsts kontrole atzīst, ka nozares attīstības plānošanas sistēma nenodrošina ilgtspējīgu un stabilu nozares attīstību un finanšu resursu efektīvu izmantošanu.
NEPLP izstrādātājā nozares stratēģijā 2012.-2018.gadam nav sniegts skaidrs un pamatots nozares attīstības redzējums vidējam termiņam, t.sk., nosakot sabiedrisko mediju attīstības prioritāros virzienus, uzdevumus un rezultatīvos rādītājus, kā arī pašai NEPLP nav savas institūcijas darbības stratēģijas. NEPLP kā visu elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulators uzrauga pati sevi – sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāju.
Šīs savstarpēji pretrunīgās funkcijas izriet no Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma. Tas savukārt rada noteiktas interešu pretrunas, jo NEPLP jāapvieno gan sabiedrisko mediju uzraudzības, gan attīstības uzdevums. Valsts kontrole uzskata, ka šādai pieejai ir virkne darbības risku un tā nav balstīta labas pārvaldības principos. Lai tās novērstu, Valsts kontrole rosina attiecīgās funkcijas nodalīt.
“NEPLP nav veikusi nekādas darbības, lai sekmētu līgumattiecību sakārtošanu starp LTV un AKKA/LAA, kuras ilgstoši nespēj vienoties par tiesībām raidīt autoru muzikālos darbus. Nevienojoties par atlīdzību apmēru, LTV veic ikmēneša maksājumus AKKA/LAA 15 000 eiro apmērā. Šīm neatrisinātajām domstarpībām nākotnē var būt negatīva ietekme uz valsts budžetu,” pausts revīzijā.
Valsts kontrolē arī norādīja, ka LTV un Latvijas Radio atlīdzību sistēmas nenodrošina vienlīdzīgu, taisnīgu un pamatotu darba samaksu. Revīzijā konstatēts, ka Latvijas Radio darbiniekiem par virsstundām un par darbu svētku dienās, pēc revidentu aplēsēm, nav aprēķinātas un izmaksātas piemaksas 2016.gadā gandrīz 20 000 eiro apmērā, bet 2017.gada pirmajos astoņos mēnešos – gandrīz 18 000 eiro apmērā.
Latvijas Radio nav noteikti skaidri kritēriji, kas pamatotu piemaksas piešķiršanu un tās apmēra noteikšanu. Savukārt LTV daļa no aprēķinātajām atlīdzības mainīgajām daļām ir piešķirta, nenorādot pamatojumu. 2016.gadā tie bijuši 28% no visas atlīdzības mainīgās daļas jeb nepilni 90 000 eiro, bet 2017.gadā – 19% jeb gandrīz 96 000 eiro.
Valsts kontrolē arī norādīja, ka abām sabiedriskajām raidorganizācijām ir dažāda izpratne par raidlaika tirdzniecības izmaksām reklāmai. Ne LTV, ne Latvijas Radio nav skaidri noteikts un pamatots reklāmas cenu un sponsorēšanas cenu aprēķins un principi, kā arī tiek piemērota neskaidra reklāmas cenu atlaižu politika.
Valsts kontrolei arī neradās pārliecība, ka LTV ieņēmumus par tehnikas nomu gūst tādā apmērā, lai segtu ar šo saimniecisko darbību saistītās izmaksas, jo maksas pakalpojumu cenrādis nav aktualizēts kopš 2013.gada.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/1354EC62-2685-483A-A4E9-20522E64C48A/
Revīzija: LTV un Latvijas Radio sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai piešķirtie 20 miljoni eiro netiek labi pārvaldīti
Rīga, 23.okt., LETA. Sabiedriskais pasūtījums, kura nodrošināšanai sabiedriskajiem medijiem ik gadu no valsts budžeta piešķir vairāk nekā 20 miljonus eiro, realitātē netiek labi pārvaldīts un nebalstās vispusīgi izpētītās sabiedrības vajadzībās, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai finansējums tiek piešķirts no valsts budžeta. 2017.gadā Latvijas Radio tika piešķirti 7,4 miljoni eiro, bet Latvijas Televīzijai (LTV) – 14,5 miljoni eiro.
Revīzijas iestādē uzsvēra, ka sabiedriskā pasūtījuma plānošanā iztrūkst vienotas pieejas gan no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes puses (NEPLP), gan no LTV un Latvijas Radio. Valsts kontrole uzskata, ka sabiedriskā pasūtījuma plānošanas process, par ko atbild NEPLP, būtu jāveic kā vienots darbību kopums, kam primāri jāatbilst sabiedrības vajadzībām un interesēm, nevis kā atsevišķas daļas atbilstoši darba organizācijai LTV un Latvijas Radio.
“Patlaban raidījumu tematiskais sadalījums vairāk balstās uz vēsturiskiem principiem, ir pielāgots esošajai sabiedrisko mediju struktūrai un personālam LTV un Latvijas Radio, nevis vispusīgi un profesionāli izzinātām sabiedrības vajadzībām. Apšaubāmi, ka šāda plānošana ir pietiekami kvalitatīva pieeja sabiedriskajam pasūtījumam,” atzina Valsts kontrolē.
Revīzijas iestādē norādīja, ka sabiedriskajam pasūtījumam jāatbilst daudzveidīgajām sabiedrības vajadzībām un interesēm, tāpēc ir svarīgi tās izzināt un neaprobežoties tikai ar jau esošo skatītāju un klausītāju viedokļu un vajadzību novērtēšanu, kā tas noticis līdz šim. Ekspertu vērtējumā jēdziens “sabiedriskais labums” ir viens no svarīgākajiem aspektiem, lai izprastu sabiedriskā pasūtījuma būtību un noteiktu, cik labi sabiedriskie mediji kalpojuši sabiedrībai kopumā. Tas nozīmē, ka medijam ir jāspēj pildīt sabiedriskā pasūtījuma uzdevumu, vienlaikus saglabājot savu brīvību un atbildību par tāda satura radīšanu, ko sabiedrība uzskata par vajadzīgu.
Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka pašlaik Latvijā nav nodrošināta regulāra sabiedriskā labuma testa veikšana. Pat ja šis tests LTV un Latvijas Radio tiek veikts, tas notiek tikai daļēji. Turklāt NEPLP nav noteikusi kārtību, kādā šie testi būtu veicami, tādēļ sabiedriskie mediji sabiedriskā labuma testu veic neregulāri un ierobežotā apjomā. Valsts kontrole revīzijā konstatēja, ka jau 2012.gadā NEPLP bija skaidra, citu valstu labajā praksē balstīta izpratne par sabiedriskā labuma testa organizēšanas pieeju, bet šobrīd tā netiek attīstīta un izmantota.
“Lai gan sabiedriskais pasūtījums formāli tiek veidots sasaistē ar NEPLP izstrādātajiem attīstības plānošanas dokumentiem un sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijām, tomēr pamatā to veido raidījumu programmu saraksts, kas sagrupēts pēc redakcijām, tēmām un kanāliem. NEPLP izveidotā sabiedriskā pasūtījuma finansējuma izlietojuma uzraudzības sistēma ir pietiekama, lai atskaitītos par valsts budžeta finansējuma izlietojumu ekonomiskās klasifikācijas kodos, bet tā nav pietiekama, lai novērtētu, vai sabiedriskais pasūtījums tiek ekonomiski īstenots, jo nav pieejama skaidra un pilnīga informācija par valsts budžeta resursu izlietojumu un raidījumu veidošanas izmaksām,” secināja Valsts kontrole.
Abiem sabiedriskajiem medijiem – LTV un Latvijas Radio – ir atšķirīga izpratne par to, ko iekļaut sabiedriskā pasūtījuma raidījuma veidošanas izmaksās, un arī NEPLP no tiem vienotu pieeju šai jautājumā neprasa. Latvijas Radio sabiedriskā pasūtījuma finanšu plānā iekļauj tikai raidījumu veidotāju atlīdzības izmaksas, LTV – atlīdzības, komandējumu izdevumus, pakalpojumu un materiālu izdevumus, tehnikas izdevumus un citus. Kas, Valsts kontroles ieskatā, neļauj novērtēt, vai sabiedriskajam pasūtījumam piešķirtie līdzekļi tiek izmantoti ekonomiski un netiek pieļauta to novirzīšana citiem mērķiem.
Sabiedriskā pasūtījuma plānošanu LTV un Latvijas Radio faktiski veic katrs atsevišķi. Savukārt daļa valstiski svarīgu pasākumu atspoguļošana netiek paredzēta sabiedriskā pasūtījuma plānā, bet papildu finansējums tiem tiek piešķirts no citām valsts institūcijām. 2016. un 2017.gadā LTV un Latvijas Radio no citām institūcijām saņēma vairāk nekā 2,2 miljonus eiro. Revidentu ieskatā šādas aktivitātes atbilst sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem un tāpēc tās būtu savlaicīgi jāplāno un jāfinansē sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.
Valsts kontrole, noslēdzot revīziju, ir sniegusi ieteikumus NEPLP, kurus ieviešot, tiks pilnveidota sabiedriskā pasūtījuma pārvaldība, sabiedrības vajadzību izzināšana un – sadarbībā ar sabiedrisko mediju valdēm – mūsdienīgu sabiedrisko mediju attīstība.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/0A10CDB1-5CFE-4E35-88FC-7EEEB09A89AF/
Valsts kontrole mudina sabiedriskā pasūtījuma plānošanā noskaidrot ne tikai sabiedrisko mediju auditorijas, bet visas sabiedrības vajadzības
Rīga, 23.okt., LETA. Sabiedriskā pasūtījuma plānošanā nepieciešams zināt ne tikai Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio auditorijas, bet visas sabiedrības vajadzības, uzskata Valsts kontrole.
Veicot revīziju par sabiedriskā pasūtījuma plānošanu un īstenošanu, Valsts kontrole uzsvēra, ka ir nepieciešams domāt par visas sabiedrības vajadzībām, ņemot vērā, ka sabiedrisko mediju saturs tiek tostarp finansēts no iedzīvotāju veiktajām iemaksām valsts budžetā.
Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka sabiedriskā pasūtījuma plānošanā iztrūkst vienotas pieejas gan no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) puses, gan no LTV un Latvijas Radio puses. Valsts kontroles ieskatā sabiedriskais pasūtījums būtu plānojams kā vienots darbību kopums, kas balstīs sabiedrības interesēs, nevis kā atsevišķs sabiedriskā pasūtījuma daļas LTV un Latvijas Radio.
Patlaban sabiedriskā pasūtījuma tematiskais pasūtījums balstīts uz vēsturiskajiem principiem, tas pielāgots LTV un Latvijas Radio struktūrai, nevis balstās profesionāli izrunātās sabiedrības vajadzībās, vērtēja Valsts kontrole. “Kvalitāti nosaka NEPLP, LTV un Latvijas Radio prasmes izzināt sabiedrības vajadzības un vērtības, kā arī apzināt mediju iespējas, ņemot vērā budžeta ierobežotās iespējas,” žurnālistiem sacīja Valsts kontroles pārstāve Inese Kalvāne.
Viņa uzsvēra, ka, plānojot sabiedrisko pasūtījumu, ir jāsabalansē sabiedrības vajadzības. Tāpat jānosaka sagaidāmais rezultāts, sabiedrības ieguvums, veids, kā vērtēt rezultātus un to, vai sabiedrības samaksātie līdzekļi izlietoti ne tikai ekonomiski, bet arī efektīvi.
“Sabiedriskajam pasūtījumam jābūt daudzveidīgam, un sabiedrības vajadzību noskaidrošanai nepietiek ar tikai LTV un Latvijas Radio skatītāju viedokļa apzināšanu. Jāsaprot, ko domā sabiedrība. Plānošanai un vērtēšanai tiek izmantots sabiedriskā labuma tests, kas jāveic regulāri,” teica Kalvāne, atkārtoti uzsverot, ka ir nepieciešams veikt visaptverošu sabiedrības vajadzību noskaidrošanu – ne tikai sabiedrisko mediju klausītāju un skatītāju viedokli.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/00D5B829-5A34-473E-B571-72475B1AF004/
Valsts kontrole: Nepilnvērtīgas budžeta plānošanas dēļ sabiedriskie mediji var kļūt atkarīgi no politiķu labvēlības
Rīga, 23.okt., LETA. Nepilnvērtīgas budžeta plānošanas dēļ sabiedriskie mediji noteiktā situācijā var kļūst pārāk atkarīgi no politiķu labvēlības, komentējot veikto revīziju sabiedriskajos medijos un Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, žurnālistiem norādīja Valsts kontroles pārstāve Inese Kalvāne.
Kalvāne sacīja, ka ar finanšu plānošanu un izvērtēšanu saistītās problēmas rada Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio atšķirīgā izpratne par sabiedriskā pasūtījuma izmaksās iekļaujamajām pozīcijām. Kalvāne zināja teikt, ka Latvijas Radio tajās iekļaut raidījumu veidotāju atlīdzības izmaksas, bet LTV papildu tam iekļauj arī komandējumu izdevumus, ar tehniku saistītos tēriņus un citus.
Valsts kontrole norādīja, ka nepietiekams finanšu ieguldījums ilgtermiņa vajadzībās, paļaušanās uz politiķu labvēlību, ka neatliekamos gadījumos varēs saņemt naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, stagnējoša sabiedriskā pasūtījuma pārvaldība, skaidra nozares attīstības redzējuma vidējam termiņam neesamība ir revīzijā konstatētie fakti par NEPLP, LTV un Latvijas Radio.
“Minētie fakti arī liecina par to, ka sabiedriskie mediji zināmos apstākļos var kļūt tieši atkarīgi no politiķu lēmumiem un viņu labvēlības budžeta līdzekļu piešķiršanā,” uzsvēra Valsts kontrolē.
Lai arī Latvijas Radio un LTV veic sabiedriskā pasūtījuma plānošanu, Valsts kontrole konstatējusi, ka 2016. un 2017.gadā valsts nozīmes pasākumu atspoguļošanai sabiedriskajiem medijiem nav pieticis finanšu resursu. Lai arī sabiedriskie mediji bija saņēmuši papildu līdzekļus, Valsts kontroles ieskatā valsts nozīmes pasākumu atspoguļošana ir paredzama un plānā ir iekļaujama savlaicīgi.
Kalvāne pauda, ka revīzijā iespējams pamanīt paļaušanos uz politiķu labvēlību, tiem lemjot par papildu līdzekļu piešķiršanu sabiedriskajiem medijiem. Tas rada risku, ka zināmos apstākļos sabiedriskie mediji var kļūt atkarīgi no politiķu labvēlības.
Valsts kontroles ieskatā NEPLP nav nodrošinājis efektīvu Latvijas Radio un LTV pārvaldību un pārdomātu ilgtspējīgu attīstību. Piemēram, lai nodrošinātu LTV darbības nepārtrauktību, no ierindas izejot būtiskām iekārtām, LTV lūdza valdībai piešķirt papildu līdzekļus. Naudu tam valdība radusi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Valsts kontroles ieskatā ieguldījumi iekārtās ir iepriekš paredzami un plānojami. Līdzīgs secinājums Valsts kontrolei radies arī saistībā ar Latvijas Radio, kas valdībai lūdz papildu līdzekļus aparātu centrāles nomaiņai.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/0FB5440E-C6E6-4DFC-BD92-A44004890886/
